Par lÅ«koÅ¡anos anÄlÄs atveres tumsÄ kÄ vÄ“stures finÄlÄ
VÄrda brÄ«vÄ«bas fonds · 26.12.2021. · Komentāri (0)Lieta ir patiešam nopietna. PubliskajÄ telpÄ parÄdÄs arvien vairak neapšaubÄmu pierÄdÄ«jumu tam, ka Fukujamas prognozes par vÄ“stures beigam ir strauji piepildÄ«jušas. RÅ«pÄ«gas izlases kartÄ«bÄ pievÄ“ršamies vien dažiem publiskiem izradÄ«jumiem.
Bet vispirms. SkaidrÄ«bai. Lai nav parpratumu. KÄ savÄ verlibrÄ ar nosaukumu “FellÄcijas izcelšanÄs jeb orÄlais sekss kÄ ideoloÄ£iskÄs cīņas forma" pravietiski vÄ“stÄ«jis dzejnieks Aleksandrs Fui: “Dirsu važÄs neiekalsiet!”
Dzejnieks atgadina caitgeistu tumšajos viduslaikos, kad...”968. gadÄ visÄ savÄ skarbajÄ filigrÄnumÄ ziedÄ“ja viduslaiku ideoloÄ£ija. PareizÄk sakot, divas paralÄ“las ideoloÄ£ijas: bruņinieku un baznÄ«cas. No vienas puses nebeidzamas balles, banketi, romances, turnÄ«ri, furšetes. No otras askÄ“tisms, miesas mÄ“rdÄ“šana, vientuļniecÄ«ba, paškastracija un tamlÄ«dzÄ«gi izlÄ“cieni „tÄ«ras dzÄ«ves“ varda. VienÄ cÄ“loņpunktÄ šÄ«s divas ideoloÄ£ijas sakrita: bruņinieciskums prasÄ«ja dievinÄt sievieti no attÄluma, askÄ“tisms aizliedza priecÄ“t miesu. Seksam vietas nebija”. KÄ redzat, jau tolaik liberastu un konservu sadursme bija asiņaina, ne tikai šodien tÄ ir tÄda!
Kads vÄ“stures zintnieks mums norÄdÄ«ja, ka 968. gadÄ vÄ“l nekadu bruņinieku nebija, lai kÄ viņus vÄ“lÄku laiku episkie dziedoņi vÄ“lÄ“jÄs uzmeistarot no KÄrļa LielÄ vai vÄ“l senÄkÄ karaļa Artura galminiekiem. Pirmie bruņinieki parÄdÄ«jas pÄ“c PirmÄ krusta kara sÄkuma 1098. gada, savukÄrt pirmie bruņinieku turnÄ«ri mazlietiņ vÄ“lÄk - ap 1120. gadu. Kaut kÄdi priekšvÄ“stneši jau droši vien bija arÄ« 10. gadsimtÄ, tomÄ“r par Ä«stiem bruņiniekiem tos vÄ“l nevar saukt.
Ievietojam šo precizÄ“jumu lielÄkai skaidrÄ«bai vien tadēļ, ka ikvienam kartÄ«gam losim, programmÄ“tajam un funkcionala analfabÄ“tisma iesvaidÄ«tam adeptam ir zinams, ka aiz loga ir jau 21. gadsimts un pat 20. gadsimts jau labu laiku kÄ kļuvis par tumšajiem viduslaikiem, vÄ“sture ir pagÄjusi kÄ gaišzila kaprÄ«ze, un kÄda starpÄ«ba, vai kaut kadi vÄjprÄtÄ«gi bruņinieki, kuri iekala važÄs savu sievu un lÄ«gavu gūžas un kÄjstarpi, radÄs 10.gs. vai 11.gs. VÄ“sture pagÄjusi, un mums sejÄ rÄ“gojas tikai beigas tumša dirsas cauruma veidolÄ.
Un tomÄ“r! Jau tolaik drosmÄ«gÄkie SpÄnijas pilsoņi orÄlo seksu atrada kÄ vislabÄko inovatÄ«vo risinÄjumu ieilgušajam konfliktam starp liberastiem un konserviem! Viegli negÄja! ArÄ« šodien - pat netuvojieties mums ar aicinÄjumiem paškastrÄ“ties! MÄ“s uzbudinÄsimies paši un uzbudinÄsim tevi savos pÄ“dÄ“jo laiku tekstos, jo ir vÄ“stures beigas un citas izejas vairs nav. Tikai sÄ“rijveida orgasmi mÅ«s var glÄbt, ļaut aizmirst savu vÄrdu, lai to atcerÄ“tos atkal un atkal un nepazustu vÄ“stures melnajÄ pakaļÄ.
TÄdēļ mums nekavÄ“jošÄ palÄ«gÄ jau steidzas tÄlredzÄ«gais un inteliÄ£entais liberÄļu nedēļraksts “Ir, kurÄ lielÄkiem burtiem izcelta literatÅ«rzinÄtnieka un dzejnieka, žurnÄla „StrÄva” galvenÄ redaktora Ivara Šteinberga intervijÄ teiktais: “Man arÄ« ir dzejolis par masturbÄciju, un, šÄ·iet, tas, ka drÄ«kstu to uzrakstÄ«t un publicÄ“t, ir brÄ«nišÄ·Ä«ga brÄ«vÄ«ba un to drÄ«kst svinÄ“t.”
Nolieksim galvas klusÄ apbrÄ«nÄ. Atliek vien gavilÄ“t par jauno literatÅ«rzinÄtnieku. TomÄ“r, rÅ«pÄ«gÄk apdomÄjot, pašmÄ«las apdzejošana šÄ·iet vienÄ«gÄ erotiskÄ tÄ“ma, kuru bÅ«tu iekļaujoši un neaizskaroši skart baltÄ heteroseksuÄlÄ vÄ«rieša sacerÄ“tÄs dzejas rindÄs, jo jebkas cits varÄ“tu izraisÄ«t sÄpinošas asociÄcijas ar maskulÄ«no, patriarhÄlo dominanci, vardarbÄ«bu un pazemojumu.
Ja kÄdu vakaru jÅ«su esÄ«bas kodols jums uzbÄžas ar infantilisma vilkmi un gribas kaut ko vairÄk dzirdÄ“t tieši par puisÄ“nu krÄniņiem vai saldo bÄ“rnudÄrzu, pÄršÄ·irstiet biedrÄ«bas „Ascendum” izdoto dzejnieces un domÄtÄjas Annas Auziņas jaunÄko veikumu, kas apkopots grÄmatiÅ†Ä "MÄjoklis. TerÄ“zes dienasgrÄmata”. Beidzot dzejniecei izdevies iznÄkt ÄrÄ no vÄ“stures rÄmja un plÄt vaÄ¼Ä par to, ko mÄ“s visi jau zinÄm. Bet tas taÄu nekas!
“BÄ“rnudÄrzÄ biju redzÄ“jusi, kÄ puisÄ“ni ÄurÄ, kÄjÄs stÄvÄ“dami, mazus, spicus krÄniņus pirkstos paņēmuši. TaÄu pieaugušiem vÄ«riešiem, cik novÄ“roju pludmalÄ“, biksÄ«tÄ“s bija tÄdi kÄ kunkuļi pavisam citÄ formÄ.”
Piebiedrojieties autorei atmiņÄs par saldÄm izklaidÄ“m bÄ“rnudÄrzÄ:
“Gultas un pidžamas bija pateicÄ«ga vide, lai spÄ“lÄ“tu Ärstus. Reiz - man tad jau bija kÄdi seši gadi - mÄ“s ar blakus guļošo puiku izspÄ“lÄ“jÄmies dakteros no visas sirds. MÄ“s cÄ“lÄm uz augšu pidžamas jakas, taustÄ«jÄm vÄ“derus un pa jokam ņēmÄm no tiem ÄrÄ zarnas. Tas bija ļoti uzbudinoši.”
VarbÅ«t vÄ“lÄ“sities sekot Ivara Šteinberga brÄ«nišÄ·Ä«gajai dzÄ«ves stratÄ“Ä£ijai masturbÄ“t uz nebÄ“du un pielikt vÄ“sturei arÄ« savu punktu, izlasot šo - par bÄ“rnudÄrza dakteriem:
“VisuzbudinošÄkais bÄ“rnudÄrzÄ tomÄ“r saistÄ«jÄs ar Ä«stajiem Ärstiem. Kad potÄ“ja dibenÄ, mÅ«s iesÅ«tÄ«ja mÄsiņas kabinetÄ pa vienam, daktere lika novilkt biksÄ«tes un apÄ·erties viņai ap kaklu, lai nebÅ«tu tik ļoti bail, kÄ arÄ« lai pie vajadzÄ«bas varÄ“tu mÅ«s noturÄ“t, bet to viņa neteica. MÄsiņa tikmÄ“r iedÅ«ra. TaÄu reiz - tas, šÄ·iet, bija jaunÄkajÄ grupÄ - man ne tikai lika novilkt biksÄ«tes, bet, iedomÄjieties, atgulties augšpÄ“dus mÄsiņas kabinetÄ uz dÄ«vÄna. Ar dibenu gaisÄ. MÅ«su mÄsiņa pieturÄ“ja kÄjas, bet svešÄ mÄsiņa vai daktere nobrauca man pa kÄjstarpi, šÄ·iet, ar vates gabaliņu. Pa ÄurÄjamo vietu un lÄ«dz pat dupsim. VÄ“l tagad nezinu, ko viņa tur pÄrbaudÄ«ja. U. stÄstÄ«ja, ka viņiem skolÄ esot ņēmuši kaut kÄdas analÄ«zes no dibena. Likuši nolaistÄm biksÄ“m atgulties uz kušetes un iebÄzuši dibenÄ kociņu. Diezgan dziļi, viņš saka. Mums arÄ« skolÄ kaut ko mazliet bakstÄ«ja dibenÄ, bet ne tik iespaidÄ«gi. Laikam spalÄ«šu analÄ«zes. LÅ«k, bet pÄ“c tam viņš sÄcis aiztikt sev dibenu, lai uzbudinÄtos, lÄ«dz pÄ“c dažiem gadiem sapratis, kÄ vajag masturbÄ“t. Viņš to ir atklÄjis tikai pÄ“c sava Ä·ermeņa, nevis no grÄmatÄm kÄ es.
Es vÄ“l tagad uzbudinos, šo rakstÄ«dama. BriesmÄ«gi sagribÄ“jÄs seksu.”
SavukÄrt, ja ir vÄ“lme lasÄ«t kaut ko daudz nopietnÄku un tuvÄku anÄlÄs atveres tumsai, lasiet „Ascendum” izdoto Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrÄmatu pirmo sÄ“jumu "SlÄ“ptÄ dzÄ«ve. HomoseksuÄļa dienasgrÄmata 1927-1949". Tur bÅ«s arÄ« par slÄ“pto, varonÄ«bas apdvesto dzÄ«vi Operas apstÄdÄ«jumu krÅ«miņos. Nu, jÅ«s jau sapratÄt.
Droši vien sapratÄt, ka LatvijÄ gatavošanÄs vÄ“stures beigÄm ir sÄkusies. KÄ vienmÄ“r šÄdos brīžos palÄ«gÄ steidz inteliÄ£ences gaišÄkie prÄti, lai sniegtu padomu, kÄ pÄrdzÄ«vot kÄrtÄ“jo apokalipsi. Šoreiz ieteikums to darÄ«t uzbudinoties un atslÄbstot, caur anÄlo atveri vai palÄ«gÄ Å†emot draugu vibratoru. Vai nav vienalga? Bet sieviešu un vÄ«riešu dzimti valodÄ gan ir pÄ“dÄ“jais laiks izskaust. Pietiks reiz diskriminÄ“t lasÄ«tÄju. Laiks finalizÄ“ties un pilnÄs burÄs ļauties bioloÄ£iskam regresam.