Iesaki rakstu:

Lieta ir patiešam nopietna. Publiskajā telpā parādās arvien vairak neapšaubāmu pierādÄ«jumu tam, ka Fukujamas prognozes par vÄ“stures beigam ir strauji piepildÄ«jušas. RÅ«pÄ«gas izlases kartÄ«bā pievÄ“ršamies vien dažiem publiskiem izradÄ«jumiem.

Bet vispirms. SkaidrÄ«bai. Lai nav parpratumu. Kā savā verlibrā ar nosaukumu “Fellācijas izcelšanās jeb orālais sekss kā ideoloÄ£iskās cīņas forma" pravietiski vÄ“stÄ«jis dzejnieks Aleksandrs Fui: “Dirsu važās neiekalsiet!”

Dzejnieks atgadina caitgeistu tumšajos viduslaikos, kad...”968. gadā visā savā skarbajā filigrānumā ziedÄ“ja viduslaiku ideoloÄ£ija. Pareizāk sakot, divas paralÄ“las ideoloÄ£ijas: bruņinieku un baznÄ«cas. No vienas puses nebeidzamas balles, banketi, romances, turnÄ«ri, furšetes. No otras askÄ“tisms, miesas mÄ“rdÄ“šana, vientuļniecÄ«ba, paškastracija un tamlÄ«dzÄ«gi izlÄ“cieni „tÄ«ras dzÄ«ves“ varda. Vienā cÄ“loņpunktā šÄ«s divas ideoloÄ£ijas sakrita: bruņinieciskums prasÄ«ja dievināt sievieti no attāluma, askÄ“tisms aizliedza priecÄ“t miesu. Seksam vietas nebija”. Kā redzat, jau tolaik liberastu un konservu sadursme bija asiņaina, ne tikai šodien tā ir tāda!

Kads vÄ“stures zintnieks mums norādÄ«ja, ka 968. gadā vÄ“l nekadu bruņinieku nebija, lai kā viņus vÄ“lāku laiku episkie dziedoņi vÄ“lÄ“jās uzmeistarot no Kārļa Lielā vai vÄ“l senākā karaļa Artura galminiekiem. Pirmie bruņinieki parādÄ«jas pÄ“c Pirmā krusta kara sākuma 1098. gada, savukārt pirmie bruņinieku turnÄ«ri mazlietiņ vÄ“lāk - ap 1120. gadu. Kaut kādi priekšvÄ“stneši jau droši vien bija arÄ« 10. gadsimtā, tomÄ“r par Ä«stiem bruņiniekiem tos vÄ“l nevar saukt.

Ievietojam šo precizÄ“jumu lielākai skaidrÄ«bai vien tadēļ, ka ikvienam kartÄ«gam losim, programmÄ“tajam un funkcionala analfabÄ“tisma iesvaidÄ«tam adeptam ir zinams, ka aiz loga ir jau 21. gadsimts un pat 20. gadsimts jau labu laiku kā kļuvis par tumšajiem viduslaikiem, vÄ“sture ir pagājusi kā gaišzila kaprÄ«ze, un kāda starpÄ«ba, vai kaut kadi vājprātÄ«gi bruņinieki, kuri iekala važās savu sievu un lÄ«gavu gūžas un kājstarpi, radās 10.gs. vai 11.gs. VÄ“sture pagājusi, un mums sejā rÄ“gojas tikai beigas tumša dirsas cauruma veidolā.

Un tomÄ“r! Jau tolaik drosmÄ«gākie Spānijas pilsoņi orālo seksu atrada kā vislabāko inovatÄ«vo risinājumu ieilgušajam konfliktam starp liberastiem un konserviem! Viegli negāja! ArÄ« šodien - pat netuvojieties mums ar aicinājumiem paškastrÄ“ties! MÄ“s uzbudināsimies paši un uzbudināsim tevi savos pÄ“dÄ“jo laiku tekstos, jo ir vÄ“stures beigas un citas izejas vairs nav. Tikai sÄ“rijveida orgasmi mÅ«s var glābt, ļaut aizmirst savu vārdu, lai to atcerÄ“tos atkal un atkal un nepazustu vÄ“stures melnajā pakaļā.

Tādēļ mums nekavÄ“jošÄ palÄ«gā jau steidzas tālredzÄ«gais un inteliÄ£entais liberāļu nedēļraksts “Ir, kurā lielākiem burtiem izcelta literatÅ«rzinātnieka un dzejnieka, žurnāla „Strāva” galvenā redaktora Ivara Šteinberga intervijā teiktais: “Man arÄ« ir dzejolis par masturbāciju, un, šÄ·iet, tas, ka drÄ«kstu to uzrakstÄ«t un publicÄ“t, ir brÄ«nišÄ·Ä«ga brÄ«vÄ«ba un to drÄ«kst svinÄ“t.”

Nolieksim galvas klusā apbrÄ«nā. Atliek vien gavilÄ“t par jauno literatÅ«rzinātnieku. TomÄ“r, rÅ«pÄ«gāk apdomājot, pašmÄ«las apdzejošana šÄ·iet vienÄ«gā erotiskā tÄ“ma, kuru bÅ«tu iekļaujoši un neaizskaroši skart baltā heteroseksuālā vÄ«rieša sacerÄ“tās dzejas rindās, jo jebkas cits varÄ“tu izraisÄ«t sāpinošas asociācijas ar maskulÄ«no, patriarhālo dominanci, vardarbÄ«bu un pazemojumu.

Ja kādu vakaru jÅ«su esÄ«bas kodols jums uzbāžas ar infantilisma vilkmi un gribas kaut ko vairāk dzirdÄ“t tieši par puisÄ“nu krāniņiem vai saldo bÄ“rnudārzu, pāršÄ·irstiet biedrÄ«bas „Ascendum” izdoto dzejnieces un domātājas Annas Auziņas jaunāko veikumu, kas apkopots grāmatiņā "Mājoklis. TerÄ“zes dienasgrāmata”. Beidzot dzejniecei izdevies iznākt ārā no vÄ“stures rāmja un plāt vaļā par to, ko mÄ“s visi jau zinām. Bet tas taču nekas!

“BÄ“rnudārzā biju redzÄ“jusi, kā puisÄ“ni čurā, kājās stāvÄ“dami, mazus, spicus krāniņus pirkstos paņēmuši. Taču pieaugušiem vÄ«riešiem, cik novÄ“roju pludmalÄ“, biksÄ«tÄ“s bija tādi kā kunkuļi pavisam citā formā.”

Piebiedrojieties autorei atmiņās par saldām izklaidēm bērnudārzā:

“Gultas un pidžamas bija pateicÄ«ga vide, lai spÄ“lÄ“tu ārstus. Reiz - man tad jau bija kādi seši gadi - mÄ“s ar blakus guļošo puiku izspÄ“lÄ“jāmies dakteros no visas sirds. MÄ“s cÄ“lām uz augšu pidžamas jakas, taustÄ«jām vÄ“derus un pa jokam ņēmām no tiem ārā zarnas. Tas bija ļoti uzbudinoši.”

VarbÅ«t vÄ“lÄ“sities sekot Ivara Šteinberga brÄ«nišÄ·Ä«gajai dzÄ«ves stratÄ“Ä£ijai masturbÄ“t uz nebÄ“du un pielikt vÄ“sturei arÄ« savu punktu, izlasot šo - par bÄ“rnudārza dakteriem:

“VisuzbudinošÄkais bÄ“rnudārzā tomÄ“r saistÄ«jās ar Ä«stajiem ārstiem. Kad potÄ“ja dibenā, mÅ«s iesÅ«tÄ«ja māsiņas kabinetā pa vienam, daktere lika novilkt biksÄ«tes un apÄ·erties viņai ap kaklu, lai nebÅ«tu tik ļoti bail, kā arÄ« lai pie vajadzÄ«bas varÄ“tu mÅ«s noturÄ“t, bet to viņa neteica. Māsiņa tikmÄ“r iedÅ«ra. Taču reiz - tas, šÄ·iet, bija jaunākajā grupā - man ne tikai lika novilkt biksÄ«tes, bet, iedomājieties, atgulties augšpÄ“dus māsiņas kabinetā uz dÄ«vāna. Ar dibenu gaisā. MÅ«su māsiņa pieturÄ“ja kājas, bet svešÄ māsiņa vai daktere nobrauca man pa kājstarpi, šÄ·iet, ar vates gabaliņu. Pa čurājamo vietu un lÄ«dz pat dupsim. VÄ“l tagad nezinu, ko viņa tur pārbaudÄ«ja. U. stāstÄ«ja, ka viņiem skolā esot ņēmuši kaut kādas analÄ«zes no dibena. Likuši nolaistām biksÄ“m atgulties uz kušetes un iebāzuši dibenā kociņu. Diezgan dziļi, viņš saka. Mums arÄ« skolā kaut ko mazliet bakstÄ«ja dibenā, bet ne tik iespaidÄ«gi. Laikam spalÄ«šu analÄ«zes. LÅ«k, bet pÄ“c tam viņš sācis aiztikt sev dibenu, lai uzbudinātos, lÄ«dz pÄ“c dažiem gadiem sapratis, kā vajag masturbÄ“t. Viņš to ir atklājis tikai pÄ“c sava Ä·ermeņa, nevis no grāmatām kā es.

Es vÄ“l tagad uzbudinos, šo rakstÄ«dama. BriesmÄ«gi sagribÄ“jās seksu.”

Savukārt, ja ir vÄ“lme lasÄ«t kaut ko daudz nopietnāku un tuvāku anālās atveres tumsai, lasiet „Ascendum” izdoto Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu pirmo sÄ“jumu "SlÄ“ptā dzÄ«ve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927-1949". Tur bÅ«s arÄ« par slÄ“pto, varonÄ«bas apdvesto dzÄ«vi Operas apstādÄ«jumu krÅ«miņos. Nu, jÅ«s jau sapratāt.

Droši vien sapratāt, ka Latvijā gatavošanās vÄ“stures beigām ir sākusies. Kā vienmÄ“r šÄdos brīžos palÄ«gā steidz inteliÄ£ences gaišÄkie prāti, lai sniegtu padomu, kā pārdzÄ«vot kārtÄ“jo apokalipsi. Šoreiz ieteikums to darÄ«t uzbudinoties un atslābstot, caur anālo atveri vai palÄ«gā ņemot draugu vibratoru. Vai nav vienalga? Bet sieviešu un vÄ«riešu dzimti valodā gan ir pÄ“dÄ“jais laiks izskaust. Pietiks reiz diskriminÄ“t lasÄ«tāju. Laiks finalizÄ“ties un pilnās burās ļauties bioloÄ£iskam regresam.