Iesaki rakstu:

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jÅ«nija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. punktu, ciktāl šÄ«s normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācÄ«bspÄ“kiem un studÄ“jošiem, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 112. un 113. pantam un spÄ“kā neesošu no 2021. gada 1. maija (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 nolÄ“mumu daļas 3. punktu).

I

Augstskolu likuma 56. panta trešÄ daļa bija vÄ“rsta uz latviešu valodas kā valsts valodas pozÄ«ciju nostiprināšanu augstākajā izglÄ«tÄ«bā, paredzot, k augstskolās un koledžās studiju programmas Ä«steno valsts valodā un pieļaujot tikai atsevišÄ·us, likumā tieši noteiktus izņēmumus no šÄ principa.

Satversmes tiesa spriedumā likumdevÄ“jam deva laiku lÄ«dz 2021. gada 1. maijam, lai tas veiktu nepieciešamos grozÄ«jumus Augstskolu likumā.

Lai izpildÄ«tu šo Satversmes tiesas spriedumu, Saeima 2021. gada 8. aprÄ«lÄ« pieņēma likumu “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” (13. Saeimas likumprojekts Nr.l019/Lpl3).

ArÄ« Saeimas 2021. gada 8. aprÄ«lÄ« pieņemtajā likumā “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” ir saglabāts princips, ka augstskolās un koledžās studiju programmas Ä«steno valsts valodā, pašam likumdevÄ“jam paredzot izņēmumus, kad pieļaujama svešvalodu izmantošana augstākajā izglÄ«tÄ«bā.

Atbilstoši SatversmÄ“ noteiktajam gan lÄ«dzšinÄ“jais Augstskolu likuma 56. pants, gan Saeimas pieņemtā jaunā Augstskolu likuma 56. panta redakcija paredz latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas lietojumu augstākajā izglÄ«tÄ«bā.

II

TomÄ“r Saeima ar 2021. gada 8. aprīļa likumu ir pieļāvusi iespÄ“ju sašaurināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglÄ«tÄ«bā, paredzot augstskolām noteikt plašÄkas iespÄ“jas svešvalodu lietojumam augstskolu un koledžu Ä«stenotajās studiju programmās, nesabalansÄ“jot to ar konstitucionālo pienākumu nodrošināt pilnvÄ“rtÄ«gu valsts valodas lietojumu visās dzÄ«ves jomās, tostarp augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“.

Nosakot pieļaujamos izņēmumus no valsts valodas lietojuma augstākajā izglÄ«tÄ«bā, Saeima pieļāvusi nopietnas saturiskas un procesuālas kļūdas, kuru dēļ vien man bÅ«tu jāprasa likuma otrreizÄ“ja caurlÅ«košana.

Tajā pašÄ laikā man ir jāņem vÄ“rā, ka Saeimas 2021. gada 8. aprīļa likumam “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” ir jāstājas spÄ“kā 2021. gada 1. maijā, lai Augstskolu likumā neveidotos robs attiecÄ«bā uz valsts valodas lietojumu augstskolu un koledžu Ä«stenotajās studiju programmās.

Ja jaunā Augstskolu likuma 56. panta redakcija 2021. gada 1. maijā nestātos spÄ“kā, un atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam lÄ«dzšinÄ“jais regulÄ“jums zaudÄ“tu savu spÄ“ku, tad vairs nebÅ«tu spÄ“kā nekādi likuma noteikumi, kas nodrošinātu valsts valodas lietojumu privāto augstskolu Ä«stenotajās studiju programmās. Tas nopietni apdraudÄ“tu valsts valodas aizsardzÄ«bu.

Tādu situāciju pÄ“c 2021. gada 1. maija es nevÄ“los un nedrÄ«kstu pieļaut. Tas ir vienÄ«gais iemesls, kādēļ atbilstoši Satversmes 69. pantam esmu izsludinājis Saeimā 2021. gada 8. aprÄ«lÄ« pieņemto likumu “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā”, neraugoties uz tā bÅ«tiskajiem saturiskajiem un procesuālajiem trÅ«kumiem, uz kuriem šeit turpinājumā norādÄ«šu.

Izsludinot šo likumu, vÄ“los izteikt savu vÄ“rtÄ“jumu par nepieciešamÄ«bu stiprināt latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas pozÄ«cijas augstākajā izglÄ«tÄ«ba un zinātne un ieteikt konkrÄ“tus priekšlikumus, kada veida tas nekavÄ“joši bÅ«tu veicams.

Par labas likumdošanas principa nodrošināšanu

III

Satversmes tiesa lietā Nr. 2019-12-01 apstrÄ«dÄ“to Augstskolas likuma normu (t.i., likuma 56. panta lÄ«dzšinÄ“jo redakciju) pieņemšanas procesu ir vÄ“rtÄ“jusi kritiski (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jÅ«nija spriedumu lietā Nr. 2019-12-01). Viens Satversmes tiesas tiesnesis spriedumam pat pievienojis atsevišÄ·Äs domas, argumentÄ“jot, ka lietā apstrÄ«dÄ“tās normas nav pieņemtas pienācÄ«gā kārtÄ«bā, jo bÅ«tiski pārkāptas labas likumdošanas principa prasÄ«bas (sk. Satversmes tiesas tiesneša ArtÅ«ra Kuča 2020. gada 25. jÅ«nija atsevišÄ·Äs domas lietā Nr. 2019-12-01).

Satversmes tiesa secināja, ka likumdevÄ“js, pieņemot lietā apstrÄ«dÄ“to regulÄ“jumu, nemaz nav apsvÄ“ris iespÄ“jas izmantot citus pieejamos alternatÄ«vos lÄ«dzekļus leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a - valsts valodas lomas stiprināšanai augstākajā izglÄ«tÄ«bā - sasniegšanai, kas bÅ«tu saudzÄ“jošÄki un mazāk aizskartu privāto augstskolu, to mācÄ«bspÄ“ku un studÄ“jošo tiesÄ«bas, kā arÄ« nav izvÄ“rtÄ“jis šÄdu alternatÄ«vu lÄ«dzekļu piemÄ“rotÄ«bu leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 35.2. punktu).

Vienlaikus Satversmes tiesa uzsvÄ“ra, ka likumdevÄ“jam ir plaša rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba, pašam izraugoties risinājumu, kas visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s racionāli, taisnÄ«gi un samÄ“rÄ«gi lÄ«dzsvarotu valsts valodas izkopšanu un attÄ«stÄ«bu augstskolās ar augstskolu autonomiju, kā arÄ« augstskolu, to mācÄ«bspÄ“ku un studÄ“jošo tiesÄ«bām. Satversmes tiesa likumdevÄ“jam deva laiku lÄ«dz 2021. gada 1. maijam, lai tas varÄ“tu pienācÄ«gā likumdošanas procesā apspriest un pieņemt nepieciešamo regulÄ“jumu (sk. turpat 36. punktu un nolÄ“mumu daļas 3. punktu).

IV

Satversmes tiesa viemnÄ“r, arÄ« šajā spriedumā, uzsvÄ“rusi, ka tās uzdevums nav aizstāt likumdevÄ“ja rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu ar savu viedokli par racionālāko risinājumu, kā arÄ« to, ka Satversmes tiesai nav jānorāda visi iespÄ“jamie saudzÄ“jošÄkie lÄ«dzekļi (sk. turpat 35. punktu).

Satversmes tiesa spriedumā veikusi precÄ«zas atrunas par likumdevÄ“ja plašo rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu, tam veicot Augstskolu likuma pilnveidošanu Satversmes tiesas sprieduma izpildei. Tāpat Satversmes tiesa sprieduma 35.1. un 35.2. punktā minÄ“jusi iespÄ“jamus citus saudzÄ“jošÄkus lÄ«dzekļus leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai, kas izskanÄ“juši lietas izskatÄ«šanas gaitā. Taču Satversmes tiesa tos nav vÄ“rtÄ“jusi pec bÅ«tÄ«bas un nav izteikusies par labu kadam no tiem, rapigu un detalizÄ“tu attiecÄ«gā jautājuma izvÄ“rtÄ“šanu atstājot likumdevÄ“jam.

V

ŠÄ jautājuma rÅ«pÄ«ga izvÄ“rtÄ“juma vietā, kas bija jāpaveic pienācÄ«gā likumdošanas procesā, likumā “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” ir mehāniski pārņemts viens no spriedumā pieminÄ“tajiem variantiem. Lai arÄ« Satversmes tiesa ir sagaidÄ«jusi no likumdevÄ“ja pienācÄ«gu visu iespÄ“jamo risinājumu izvÄ“rtÄ“šanu, likumdevÄ“js to nemaz nav darÄ«jis.

Likumā “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” ietvertais risinājums nemaz nav vÄ“rtÄ“ts plašÄkā visa sprieduma un Satversmes sistÄ“mas kontekstā. Tāpat likumdevÄ“js nav pārbaudÄ«jis izvÄ“lÄ“tā risinājuma saderÄ«bu ar latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas konstitucionālo rangu un veikto grozÄ«jumu iespÄ“jamo ietekmi uz latviešu valodas lietojumu un svaru augstākajā izglÄ«tÄ«bā.

V

Satversmes tiesa 2020. gada 11. jÅ«nija sprieduma izpildei atvÄ“lÄ“ja gandrÄ«z gadu laika. Tajā pašÄ laikā Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija attiecÄ«go likumprojektu iesniedza izskatÄ«šanai Saeimā tikai 2021. gada 24. martā, lÅ«dzot to atzÄ«t par steidzamu, kas varÄ“tu nodrošināt piedāvāto grozÄ«jumu spÄ“kā stāšanos 2021. gada 1. maijā.

Tas saistāms ar apstākli, ka IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija nebija savlaikus sagatavojusi Satversmes tiesas sprieduma izpildei nepieciešamo likumprojektu, kura apspriešanu Saeima varÄ“tu pienācÄ«gi veikt bez steidzamÄ«bas noteikšanas (sk. Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas četrdesmit pirmās (attālinātās ārkārtas) sÄ“des 2021. gada 25. martā stenogrammu).

Likumprojektam “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” steidzamÄ«ba tika noteikta ar vienkāršu balsu vairākumu (sk. turpat). Savukārt galÄ«gajā lasÄ«jumā likums tika pieņemts 2021. gada 8. aprÄ«lÄ« (sk. Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas ceturtās (attālinātās ārkārtas) sÄ“des 2021. gada 8. aprÄ«lÄ« stenogrammu).

Å…emot vÄ“rā likuma regulÄ“juma bÅ«tisko ietekmi uz valsts valodas pilnvÄ“rtÄ«gu lietojumu augstākajā izglÄ«tÄ«bā, kas ir SatversmÄ“ noteiktā latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas statusa jautājums un skar Latvijas valsts konstitucionālos pamatus, varu tikai pieklÄ«st deviņu 13. Saeimas deputātu lÅ«gumā par likuma otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu minÄ“tajam argumentam, ka šÄda sasteigta likumprojekta virzÄ«ba steidzamÄ«bas kārtÄ«bā, plašÄku diskusiju trÅ«kums par tajā piedāvātajiem risinājumiem, kā arÄ« ierobežotās iespÄ“jas rÅ«pÄ«gam piedāvāto risinājumu izvÄ“rtÄ“jumam un iespÄ“jamu alternatÄ«vu apsvÄ“ršanai vÄ“rtÄ“jama ārkārtÄ«gi kritiski (sk. 13. Saeimas deputātu Edgara KÅ«ciņa, Jāņa Urbanoviča, Borisa Cileviča, ArtÅ«ra Rubika, Vladimira Nikonova, Ivana Klementjeva, RegÄ«nas Ločmeles, Jāņa Tutina un ValÄ“rija Agešina 2021. gada 14. aprīļa vÄ“stuli Valsts prezidentam).

Ä»oti kritiski vÄ“rtÄ“ju to, ka mÅ«su valsts valodas un augstākās izglÄ«tÄ«bas politikām principiāli svarÄ«gu jautājumu likumdošanas ceļā risina pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« steidzamÄ«bas kārtÄ«bā. Satversmes tiesas sprieduma izpilde, kas skar nepieciešamÄ«bu lÄ«dzsvarot bÅ«tiskas konstitucionālās vÄ“rtÄ«bas un atrast pārdomātu un jÄ“dzÄ«gu risinājumu, prasa laiku gan attiecÄ«gā likumprojekta izstrādei, gan arÄ« tā apspriešanai un izvÄ“rtÄ“šanai.

Labas likumdošanas princips prasa, lai likumdevÄ“js pats izvÄ“rtÄ“tu apspriežamā likumprojekta atbilstÄ«bu Satversmei, vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem, Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bām un Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 punktu). Tāpat likumdevÄ“jam ir jāpārliecinās par to, vai izraudzÄ«tais risinājums atbilst Satversmes tiesas lemtajam, jo Ä«paši Satversmes tiesas sprieduma izpildes gadÄ«jumā {sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 22.3. punktu).

Labā likumdošanas procesā likumdevÄ“jam ir pienācÄ«gi jāapspriež un jāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“jamās tiesiskā regulÄ“juma alternatÄ«vas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 25.2. punktu), kā arÄ« jāizvÄ“rtÄ“ nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicÄ«gi riska novÄ“rtÄ“šanas pasākumi (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 29.3. punktu). Demokrātiskā tiesiskā valstÄ« likumdevÄ“jam ir pienākums savlaicÄ«gi un pienācÄ«gi konsultÄ“ties ar ieinteresÄ“tajām personām (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 punktu).

Labā likumdošanas procesā likumdevÄ“js pieņem pārdomātu un rÅ«pÄ«gi izsvÄ“rtu regulÄ“jumu, kas ir vÄ“rsts uz ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu (sk.: Levits E. Laba likumdošana un parlamenta zinātniskais dienests. Grām.: Levits E. Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai. 1985 - 2018. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 735. - 737.lpp.).

Saeimai ir jānodrošina savlaicÄ«ga, pienācÄ«ga un kvalitatÄ«va Satversmes tiesas spriedumu izpilde likumdošanas procesā. Tas ir likumdevÄ“ja pienākums un atbildÄ«ba demokrātiskā tiesiskā valstÄ« (sk. arÄ«: Valsts prezidenta Egila Levita komentārs Satversmes tiesas organizÄ“tajā “Konstitucionālo ideju domnÄ«cā”, https://www.president. Iv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-komentars-satversmes-tiesas-organizetaja-konstitucionalo-ideju-domnica- 26521).

SteidzamÄ«bas kārtÄ«bā ir teju neiespÄ“jami nodrošināt labas likumdošanas principam atbilstošu likumdošanas procesu, it Ä«paši, ja likumdevÄ“jam nepieciešams izlemt Satversmes tiesas sprieduma izpildes jautājumu, kas skar komplicÄ“tus un visai sabiedrÄ«bai bÅ«tiskus jautājumus.

Pieņemtais likums “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” pavisam noteikti nav uzskatāms par labāko paraugu, kādā veidā likumdevÄ“jam vajadzÄ“tu izpildÄ«t Satversmes tiesas spriedumus atbilstoši labas likumdošanas principa prasÄ«bām. Tāpat šis likums uzrāda pietiekami nopietnas problÄ“mas ar Satversmes tiesas spriedumu izpratni un to korektu izpildi, sagatavojot tai nepieciešamos likuma grozÄ«jumus.

VII

VÄ“los uzsvÄ“rt, ka jautājumi, kas skar latviešu valodu, vienlaikus skar Latvijas valsts konstitucionālos pamatus (sk. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesÄ«bu komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu ” 319. punktu).

Potenciāls latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas funkcionālā lietojuma samazinājums ir ļoti rÅ«pÄ«gi vÄ“rtÄ“jams un par to ir nepieciešamas diskusijas, kas ļauj rast pārdomātu risinājumu, kas nodrošina Latvijas kā nacionālas valsts un latviešu valodas ilgtspÄ“ju. LikumdevÄ“jam ir jāapzinās, ka tā izvÄ“lÄ“tais risinājums ir bÅ«tisks Latvijas valstij, latviešu nācijai un latviešu valodas pilnvÄ“rtÄ«gai pastāvÄ“šanai nākotnÄ“.

ŠÄds bÅ«tisks Latvijas valsts konstitucionālos pamatus un visu Latvijas sabiedrÄ«bu skarošs jautājums nav risināms steigā, sliktā likumdošanas procesā cauri Saeimai izdzenot sliktu likumu. Nav redzams attaisnojošs iemesls tam, ka attiecÄ«gie likuma grozÄ«jumi nav savlaicÄ«gi sagatavoti, lai tos varÄ“tu apspriest pienācÄ«gā likumdošanas procesā.

Turklāt latviešu valodas funkcionālā lietojuma samazinājums augstākajā izglÄ«tÄ«bā, ko varÄ“tu radÄ«t šajā likumā ietvertais regulÄ“jums, nav jautājums, kas bÅ«tu apspriežams tikai atbildÄ«gajā ministrijā, Saeimas komisijā un Saeimas sÄ“dÄ“. Tas ir visu sabiedrÄ«bu skarošs jautājums, par kuru bija nepieciešama nopietna un argumentÄ“ta diskusija, arÄ« plašÄkā sabiedrÄ«bā. Tāda diemžēl nav notikusi.

Par latviešu valodas lomu augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“

VIII

Mani dara bažīgu tas, vai sasteigtajā likumdošanas procesā Saeima ir spÄ“jusi likumā ietvert nepieciešamos mehānismus latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas Latvijā lomas un prestiža pienācÄ«gai nodrošināšanai augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“.

MÅ«su augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes atvÄ“ršana starptautiskajiem procesiem un Eiropas SavienÄ«bas oficiālajām valodām nedrÄ«kst notikt, izstumjot valsts valodu no augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes.

Satversmes ievads paredz valsts pienākumu garantÄ“t latviešu valodas un kultÅ«ras pastāvÄ“šanu un attÄ«stÄ«bu cauri gadsimtiem kā nemainÄ«gu Latvijas valsts pamatu, mÄ“rÄ·i un jÄ“gu. Sis mÄ“rÄ·is ir ilglaicÄ«gs, beztermiņa un mūžīgs, kas ir nākotnÄ“ vÄ“rsts un kuru nevar un nedrÄ«kst pazaudÄ“t, aizmirst, pasludināt vai padarÄ«t par mazsvarÄ«gu (sk.: Levits E. IzvÄ“rstas Satversmes preambulas iespÄ“jamā teksta piedāvājums ar komentāriem. Grām.: Levits E. Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai. 1985-2018. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 630. - 631.lpp.).

Latviešu valodas un kultÅ«ras pastāvÄ“šana un attÄ«stÄ«ba nodrošina latviešu nācijas identitātes (patÄ«bas) saglabāšanu un stiprināšanu. Latviešu nācijas un arÄ« Latvijas valsts ilgstoša pastāvÄ“šana ir atkarÄ«ga no tā, vai pastāvÄ“s latviešu valoda un kultÅ«ra (sk. turpat, 633.lpp.).

Latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas statuss nav deklaratÄ«vs. SatversmÄ“ noteiktais valsts valodas konstitucionālais rangs ir konkretizÄ“jams attiecÄ«gos likumos, nodrošinot valsts valodas lietojumu un pietiekamÄ«bu visās sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomās. Tāpat valsts valoda valstij un tās iedzÄ«votājiem ir jāīsteno ikdienā sociālajā realitātÄ“ visās sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomās.

Valsts valoda ir vienā valstÄ« dzÄ«vojošo cilvÄ“ku kopÄ“jā valoda, kas veido kopÄ“ju pasaules redzÄ“jumu, informācijas un diskusiju telpu, lai demokrātiskā sabiedrÄ«bā pieņemtu lÄ“mumus un savstarpÄ“ji sadarbotos. Tā ir valsts valodas statusa jÄ“ga un obligāts priekšnoteikums saliedÄ“tai sabiedrÄ«bai un labi funkcionÄ“jošai demokrātijai (sk.: Levits E. Valsts valodas statuss valstij un pilsoņiem ir jāīsteno ikdienā. Grām.: Levits E. Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai. 1985 -2018. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 799.lpp.).

IX

NebÅ«tu nedz pieļaujami, nedz veicināmi un atbalstāmi pasākumi, kas kādā sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomā sašaurina valsts valodas lietojumu vai mazina tās nepieciešamÄ«bu. Jo Ä«paši tas sakāms par augstāko izglÄ«tÄ«bu un zinātni.

Ja kādā jomā valsts valodas lietojums nebÅ«s nepieciešams vai to aizstās citu valodu ietekme, ļoti iespÄ“jams, ka šajā jomā nenotiks latviešu valodas attÄ«stÄ«ba un salÄ«dzinoši neilgā laika posmā par šÄ«s jomas jautājumiem nebÅ«s iespÄ“jama kvalitatÄ«va diskusija latviešu valodā, jo iztrÅ«ks tam nepieciešamā terminoloÄ£ija, literatÅ«ra un zināšanas latviešu valodā.

Augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes attÄ«stÄ«ba Latvijā primāri ir saistÄ«ta ar Latvijas sabiedrÄ«bas un tās kopÄ“jās labklājÄ«bas celšanu. Nenoliedzot Latvijas augstskolu un zinātnes obligāti nepieciešamo lÄ«dzdarbÄ«bu augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes starptautiskajos procesos, vienlaikus nepieciešams ņemt vÄ“rā zinātnieku un augstskolu atbildÄ«bu nodrošināt mÅ«su valsts iedzÄ«votāju tiesÄ«bas piekļūt jaunām zināšanām, sasniegumiem un inovācijām valsts valodā.

VÄ“los uzsvÄ“rt, ka ar nepieciešamÄ«bu stiprināt valsts valodas pozÄ«cijas augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“ mÅ«sdienu globalizācijas apstākļos saskaras daudzas Eiropas valstis.

Taču nepieciešams paturÄ“t prātā, ka latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas loma latviešu nācijai un Latvijas valstij ir ārkārtÄ«gi bÅ«tiska. Šis latviešu valodas kā konstitucionālās vÄ“rtÄ«bas Ä«pašais svars SatversmÄ“ ir jāņem vÄ“rā un ar to jārÄ“Ä·inās, salÄ«dzinot mÅ«su situāciju ar citu valstu situāciju.

Pat valstis ar salÄ«dzinoši lielu valodas lietotāju skaitu pievÄ“rš uzmanÄ«bu savas valodas aizsardzÄ«bai augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“. PiemÄ“ram, Itālijas Konstitucionālā tiesa, rÅ«pÄ“joties par itāļu valodas pozÄ«ciju stiprināšanu šajā jomā, nosprieda, ka studiju programmām, kas augstskolās tiek docÄ“tas svešvalodās, vienlaikus ir jātiek docÄ“tām arÄ« itāļu valodā. Tā uzsvÄ“ra, ka mÅ«sdienu globalizācijas procesi nedrÄ«kst padarÄ«t itāļu valodu par marginālu. Tieši pretÄ“ji - šo faktoru dēļ pastāv konstitucionāls pienākums stiprināt itāļu valodas pozÄ«cijas, lai tā spÄ“tu pildÄ«t visas valsts valodas funkcijas sabiedrÄ«bā un uzturÄ“tu Itālijas kultÅ«ru un tradÄ«cijas, esot par Itālijas kultÅ«rvÄ“sturiskā mantojuma un identitātes nesÄ“ju arÄ« nākotnÄ“ (sk. Itālijas Konstitucionālās tiesas 2017. gada 21. februāra spriedumu Nr. 42).

XI

Šajā kontekstā kā problemātisku es redzu jauno Augstskolu likuma 56. panta ceturtās daļas 2. punkta formulÄ“jumu.

Augstskolu likuma 56. panta ceturtās daļas 2. punkts dod iespÄ“ju studiju programmas latviešu valodas vietā Ä«stenot Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās, ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglÄ«tÄ«bas tematiskajā jomā ir saņēmušas novÄ“rtÄ“jumu “labi” vai “izcili”. ŠÄda iespÄ“ja paredzÄ“ta kā valsts dibinātajām augstskolām, tā arÄ« privātajām augstskolām.

LikumdevÄ“ja izvÄ“lÄ“tais normas formulÄ“jums rada bažas, ka šÄdas studiju programmas augstskolās varÄ“tu tikt Ä«stenotas tikai Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās, neparedzot augstskolu pienākumu mÅ«su valsts iedzÄ«votājiem nodrošināt lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas programmas pieejamÄ«bu valsts valodā.

Tas varÄ“tu aizskart mÅ«su valsts iedzÄ«votāju tiesÄ«bas Latvijā iegÅ«t kvalitatÄ«vu un izcilu augstāko izglÄ«tÄ«bu valsts valodā, kā arÄ« rada riskus latviešu valodas zinātniskajam potenciālam un prestižam, nākotnÄ“ samazinot valsts valodas lietojumu atsevišÄ·Äs augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomās.

Tāpat likumdevÄ“ja izšÄ·iršanās ļaut nodrošināt Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās tikai tādas studiju programmas, kuru Ä«stenotāji saņēmuši labu vai izcilu novÄ“rtÄ“jumu attiecÄ«gajā studiju virzienā, var radÄ«t nepamatotu priekšstatu, ka labas vai izcilas studiju programmas ir Ä«stenojamas Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās, savukārt valsts valodā tiek Ä«stenotas ne tik kvalitatÄ«vas studiju programmas.

Likums nedrÄ«kst radÄ«t priekšstatu, ka tikai labas un izcilas studiju programmas iegÅ«st “privilÄ“Ä£iju” tikt Ä«stenotām Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās, kamÄ“r sliktākas kvalitātes studiju programmas var tikt Ä«stenotas valsts valodā. ŠÄda valodu hierarhija rada priekšstatu par to, ka labu un izcilu kvalitāti labāk var nodrošināt Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās, nekā valsts valodā.

ŠÄda nostāja degradÄ“ latviešu valodas kā valsts valodas nozÄ«mi augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“.

Nav pieļaujams un attÄ«stāms pretnostādÄ«jums starp augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāti, no vienas puses, un valsts valodu, no otras puses. Tieši pretÄ“ji - augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes mÄ“rÄ·im Latvijas valstÄ« ir jābÅ«t nodrošināt labu un izcilu kvalitāti tieši latviešu valodā kā valsts valodā, turklāt pamatā visās augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomās.

Tāpat kā latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas aizsardzÄ«ba nedrÄ«kst kļūt par vienÄ«go attaisnojumu nekvalitatÄ«vu un lokāli noslÄ“gtu studiju programmu Ä«stenošanai, tāpat arÄ« augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitāte un starptautiskā konkurÄ“tspÄ“ja nedrÄ«kst tikt veicināta tādā veidā, ka tas vājina valsts valodas lietojuma apjomu augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“.

XIII

Es gribÄ“tu uzsvÄ“rt, ka augstākā izglÄ«tÄ«ba nav tikai parasta tirgus prece, neraugoties uz to, ka tai ir sava vÄ“rtÄ«ba un pieprasÄ«jums tirgÅ«. TomÄ“r šo jomu nedrÄ«kst strukturÄ“t tikai merkantili un vÄ“rtÄ“t tikai tirgus (plašÄkā izpratnÄ“) kategorijās. Neapšaubāmi, tirgus ir ļoti svarÄ«ga sabiedrÄ«bas sociālās pasaules sastāvdaļa, taču tas nepatver visu sociālo pasauli. Tirgum nepienākas absolÅ«ta prioritāte pār visām citām vÄ“rtÄ«bām. Protams, neoliberālā ideoloÄ£ija joprojām ir dzÄ«va, taču tās ziedu laiki, kas bija 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, jau ir pagājuši.

Augstākā izglÄ«tÄ«ba ir viena no jomām, kuru nav iespÄ“jams vÄ“rtÄ“t mehāniski tikai tirgus principu kategorijās. Ir jāņem vÄ“rā, ka augstākā izglÄ«tÄ«ba nodrošina sabiedrÄ«bas ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu un cilvÄ“ka personÄ«bas izaugsmi. Augstākai izglÄ«tÄ«bai ir sava pašvÄ“rtÄ«ba. Tādēļ uz augstāko izglÄ«tÄ«bu nedrÄ«kst skatÄ«ties tikai no patÄ“rÄ“tāja perspektÄ«vas.

Šo konkrÄ“to Augstskolu likuma grozÄ«jumu kontekstā jānorāda, ka Latvijai kā nacionālai valstij ir jānodrošina arÄ« valsts valodas ilgtspÄ“ja un tās visaptveroša ietekme visās sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomas, tostarp augstakaja izglÄ«tÄ«ba un zinātnÄ“.

XIV

VÄ“los Ä«paši vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešais teikums kā vienu no visu Latvijas augstskolu uzdevumiem nosaka valsts valodas izkopšanu un attÄ«stÄ«bu augstskolu darbÄ«bā.

Tas nav tukšs formulÄ“jums, bet sevÄ« ietver dziļu jÄ“gu un augstskolu konstitucionālo atbildÄ«bu par latviešu valodas ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu.

Šis augstskolu uzdevums bÅ«tu korekti konkretizÄ“jams citās likuma normās, paredzot konkrÄ“tus augstskolu pienākumus par valsts valodas izkopšanu un attÄ«stÄ«bu augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“, jo Ä«paši, ja augstskolā tiek Ä«stenotas studiju programmas citās, šajā gadÄ«jumā Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās.

XV

Likumā “GrozÄ«jumi Augstskolu likumā” ir ietverts pietiekami jÄ“dzÄ«gs un mÅ«su sabiedrÄ«bai nepieciešams regulÄ“jums, nosakot pamatā Eiropas SavienÄ«bas oficiālās valodas kā tādas svešvalodas, kurās augstskolas var nodrošināt studiju programmas.

Es principiāli atbalstu Saeimas lÄ“mumu nepaplašināt citu svešvalodu, kas nav Eiropas SavienÄ«bas oficiālās valodas, lietojumu studiju programmu Ä«stenošanā.

Tajā pašÄ laikā sasteigtā likumdošanas procesā veikts pārāk plašs un aplams Satversmes tiesas 2020. gada 11. jÅ«nija sprieduma lasÄ«jums, plaši atverot durvis angļu valodai kā dominÄ“jošajai starptautiskajai saziņas valodai augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“, vienlaikus nesabalansÄ“jot to ar latviešu valodas lietojuma nodrošināšanu. Šo problÄ“mu, ņemot vÄ“rā SatversmÄ“ noteikto valsts valodas statusu un Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešajā teikumā ietverto augstskolu uzdevumu un atbildÄ«bu šajā jomā, vajadzÄ“tu likumdošanas ceļā jÄ“dzÄ«gi koriģēt.

PienācÄ«ga latviešu valodas lietojuma augstakaja izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“ nodrošinājums drÄ«zumā gaidāmajos augstskolu reformas likumos

XVI

Saeima šobrÄ«d strādā pie vÄ“rienÄ«gas un visai sabiedrÄ«bas nepieciešamas augstskolu reformas, kas ieviesÄ«s bÅ«tiskas pārmaiņas augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes sistÄ“mā.

SpÄ“kā esošais Augstskolu likums ir faktiski un morāli novecojis. ŠobrÄ«d ar tā grozÄ«jumiem ir iespÄ“jams Ä«stenot nepieciešamās reformas, taču Saeimai pÄ“c tam bÅ«tu jāizstrādā un jāpieņem arÄ« kvalitatÄ«vi jauni likumi, kas regulÄ“tu kā zinātnes universitāšu darbÄ«bu, tā arÄ« visu augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomu.

ŠÄ darba ietvaros Saeimai un arÄ« IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba latviešu valodas pozÄ«ciju stiprināšanai augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“.

Veidojot jauno augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomas tiesisko ietvaru, likumdošanas ceļā jāatrod vieta izsvÄ“rtam un saprātÄ«gi lÄ«dzsvarotam risinājumam, kas nodrošinātu ilgtspÄ“jÄ«gu un modernai Eiropas valstij atbilstošu risinājumu. Es gribÄ“tu Ä«paši uzsvÄ“rt, ka ilgtspÄ“jÄ«ga un modema valsts nenozÄ«mÄ“ savas valsts valodas apzinātu degradāciju un izstumšanu no augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes.

XVII

Es sagaidu, ka jaunajā augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomas tiesiskajā ietvarā, kas drÄ«zumā tiks sagatavots, tiks ietverti konkrÄ“ti risinājumi, kas vienlaikus nodrošinās gan latviešu valodas kā zinātnes valodas izkopšanu un attÄ«stÄ«bu, gan kvalitatÄ«vu un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu augstāko izglÄ«tÄ«bu.

Pirmkārt, ar likumu jāparedz latviešu valodas lietojuma apjoms augstākajā izglÄ«tÄ«bā, kas nodrošinātu pilnvÄ“rtÄ«gu latviešu valodas lietojumu visās sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomās un neapdraudÄ“tu latviešu valodas potenciālu nākotnÄ“. Angļu valoda kā dominÄ“jošÄ starptautiskā saziņas un zinātnes valoda rada lielu spiedienu citām valodām, un mazas valodas šo spiedienu izjÅ«t jo Ä«paši.

Tādēļ likumdevÄ“jam jāparedz gudri un izsvÄ“rti risinājumi, ņemot vÄ“rā, ka latviešu valodai Latvijas valstÄ« ir augsta vÄ“rtÄ«ba. Ja mÄ“s gribam saglabāt latviešu valodas lietojumu visās sabiedrÄ«bas dzÄ«ves jomās, nedrÄ«kst bÅ«t jomas, kurās bez valsts valodas lietojuma var iztikt. Tas ir SatversmÄ“ noteikts konstitucionāls uzstādÄ«jums, un likumdevÄ“ja pienākums ir to nodrošināt.

Otrkārt, pašam likumdevÄ“jam ar likumu ir jālemj par pieļaujamo svešvalodu lietošanas apjomu augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“ kā visai sabiedrÄ«bai bÅ«tisku jautājumu.

Tādēļ to nedrÄ«kst atstāt pašu augstskolu izlemšanai, jo tad tā izlemšanu ietekmÄ“s šauras augstskolas intereses. Ja par svešvalodu lietojumu lemj likumdevÄ“js, tad tas savā lÄ“mumā izvÄ“rtÄ“ visas sabiedrÄ«bas intereses kopumā un ņem vÄ“rā latviešu valodas kā vienÄ«gās valsts valodas konstitucionālo rangu. Protams, tas, vai šis nodrošinājums ir patiešÄm pietiekams, savukārt var tikt pārbaudÄ«ts Satversmes tiesā.

Treškārt, likumdevÄ“jam ir jānodrošina iespÄ“jas studiju procesā augstskolās un zinātniskajā darbā piesaistÄ«t arÄ« ārvalstu speciālistus, kuri savu darbu varÄ“tu veikt arÄ« Eiropas SavienÄ«bas oficiālajās valodās. Tāpat svarÄ«gi ir arÄ« piesaistÄ«t ārzemju studentus.

Tādēļ studijas programmas kādā Eiropas SavienÄ«bas valodā izņēmuma kārtā ir iespÄ“jamas, ja vienlaikus rÅ«pÄ«gi tiek izsvÄ“rta arÄ« latviešu valodas nodrošināšana attiecÄ«gajā jomā vai studiju virzienā. Te, starp citu, varÄ“tu tikt ņemtas vÄ“rā arÄ« jaunās digitālās iespÄ“jas (mašÄ«ntulkošana).

Jānorāda arÄ«, ka gan lÄ«dzšinÄ“jais, gan arÄ« jaunais Augstskolu likuma regulÄ“jums jau paredz iespÄ“ju, ka studiju programma lÄ«dz vienai piektajai daļai no kredÄ«tpunktu apjoma var tikt Ä«stenota svešvalodā. IespÄ“jams, ka atsevišÄ·Äs jomās vai studiju virzienos, kur tas bÅ«tu pamatoti, šis Ä«patsvars varÄ“tu bÅ«t lielāks vai pat pārsvarā. Turklāt gan lÄ«dzšinÄ“jā, gan jaunā Augstskolu likuma 56. panta redakcija paredz arÄ« vÄ“l citus gadÄ«jumus, kuros programmas Ä«stenošana svešvalodās ir saprātÄ«gi pamatota (skat. 2021. gada 8. aprīļa likuma redakcijas 56. panta ceturtās daļas 1. un 3.punktu).

Ceturtkārt, likumdevÄ“jam jÄ“dzÄ«gi jāregulÄ“ arÄ« valsts valodas lietojums zinātniskajā pÄ“tniecÄ«bā. Zinātniskajiem pÄ“tÄ«jumiem primāri vajadzÄ“tu tapt un tikt publicÄ“tiem valsts valodā, Ä«stenojot latviešu valodas kā zinātnes valodas potenciālu. Taču, ņemot vÄ“rā nepieciešamo mÅ«su zinātnieku lÄ«dzdalÄ«bu starptautiskajā zinātniskajā apritÄ“, rÅ«pÄ«gi izsvÄ“rtos izņēmuma gadÄ«jumos bÅ«tu iespÄ“jama un atbalstāma zinātniskā pÄ“tniecÄ«ba arÄ« tikai svešvalodās, it sevišÄ·i eksaktajās zinātnÄ“s. TomÄ“r pamatuzstādÄ«jums, ka latviešu valodai ir jābÅ«t arÄ« zinātnes valodai, paliek nemainÄ«gs, un to var nodrošināt tikai zinātniskā pÄ“tniecÄ«ba, kas tiek veikta latviešu valodā.

Piektkārt, aicinu nodrošināt mÅ«su diasporas lÄ«dzdalÄ«bu augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes jomā, kvalificÄ“tiem speciālistiem ļaujot pretendÄ“t uz darba vietām augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātniskajās institÅ«cijās, vÄ“rtÄ“jot viņu iegÅ«tās zinātniskās kvalifikācijas pielÄ«dzināmÄ«bu Latvijā noteiktajām kvalifikācijām pÄ“c bÅ«tÄ«bas, nevis formāli. Šeit jāņem vÄ“rā dažādās valstÄ«s pastāvošÄs atšÄ·irÄ«gās sistÄ“mas šajā jomā.

XVIII

Latvijas valsts iekārtā Valsts prezidents ir tas politiskais valsts konstitucionālais orgāns, kura funkcijās ietilpst turÄ“t rÅ«pi par SatversmÄ“ noteiktajiem valsts konstitucionālajiem pamatiem un izmantot savas SatversmÄ“ piešÄ·irtās pilnvaras, lai tos aizsargātu. Pie mÅ«su valsts konstitucionālajiem pamatiem pieder arÄ« latviešu valoda kā vienÄ«gā valsts valoda.

Likumus, kas skar valsts ilgtspÄ“jÄ«bu, valsts iekārtu, ar latviešu nāciju un latviešu valodu saistÄ«tos jautājumus, Valsts prezidentam ir jāizvÄ“rtÄ“ Ä«paši padziļināti.

Tādēļ vÄ“ršu JÅ«su uzmanÄ«bu, ka, lemjot par attiecÄ«go likumu izsludināšanu, es lielu uzmanÄ«bu pievÄ“rsÄ«šu tam, vai iecerÄ“tajos jaunajos augstskolu darbÄ«bu regulÄ“jošajos likumos, kas drÄ«zumā tiks pieņemti, lai pabeigtu augstskolu reformu, bÅ«s ietverts pienācÄ«gs, rÅ«pÄ«gi izsvÄ“rts regulÄ“jums, kas nodrošinās latviešu valodas pozÄ«cijas augstakaja izglÄ«tÄ«ba un zinātne, un mans uzdevums šajā jomā bÅ«tu korekti izpildÄ«ts.