Iesaki rakstu:

CienÄ«jamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrÄ«bas institÅ«cija, privāto tiesÄ«bu juridiskā persona, kura netiek finansÄ“ta ar dotācijām no vispārÄ“jiem nodokļu ieņēmumiem.

2022. gada 24. februārÄ« centrs izdeva SatversmÄ“ nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodÄ«šanas pienākuma Ä«stenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosÅ«tÄ«ja ieteikumus visām pašvaldÄ«bām, tajā skaitā JÅ«su domei. Centrs nav saņēmis domes oficiālu atbildi.

VÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka paralÄ“li lietas morāli Ä“tiskajai dimensijai un sociālpolitiskajai dimensijai pastāv lietas tiesiskā dimensija.

Latvijas Republikas Satversmes kodols ietver normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valodas likuma 1. pants prezumÄ“ valodas aizsardzÄ«bas pienākumu, šÄ likuma 18. pantā precizÄ“jot, ka vietu nosaukumi ietilpst šajā tvÄ“rumā. Ä¢eotelpiskās informācijas likuma 18. panta pirmā daļa tiešÄ tekstā nosaka vietvārdu aizsardzÄ«bu. ArÄ« šo normu deleģējumā izdoto noteikumu normas paredz, ka vietvārdiem, tajā skaitā adresācijas objektiem, izvÄ“las tādus nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem un ko apstiprina Valsts valodas centrs.

JÄ“dziens «labi tikumi» ir Ä£enerālklauzula, proti, atklāts juridisks jÄ“dziens, ko precizÄ“ kazuistiskā ceļā.

PiemÄ“ram, Augstākā tiesa jau 2012. gada 30. novembra spriedumā lietā Nr. A42862709 SKA-505/2012 uzturÄ“ja spÄ“kā, ka «[..] abstraktais jÄ“dziens - „labi tikumi” katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā tiek noskaidrots, izmantojot ārpus tiesÄ«bu normām esošus avotus, tādus kā morāle, sociālās vÄ“rtÄ«bas, lietu dabiskā kārtÄ«ba u.tml., kurus mÄ“dz dÄ“vÄ“t par tiesÄ«bu palÄ«gavotiem. Noskaidrojot jÄ“dziena „labi tikumi” juridisko saturu šajā gadÄ«jumā, izmantojamas atziņas, kas ietvertas Augstākās tiesas prakses apkopojumā par Civillikuma 1415.panta piemÄ“rošanu» un ka «personas vārds un uzvārds identificÄ“ konkrÄ“tu personu. Vārds ir viens no cilvÄ“ka privātuma kodola elementiem, viens no cilvÄ“ka sevis kā personÄ«bas apzināšanās pamatiem (sal. Senāta 2010.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-890/2010 13.punktu)», atgādinot arÄ«: «Aizsargājams ir arÄ« mirušas personas gods un cieņa (sk., piemÄ“ram, Diāna Hamkova, Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzÄ«ba. Promocijas darba kopsavilkums, RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2009., 10.-11. lpp, Christian Walter, Human dignity in German constitutional law.// The Principle of Respect for Human Dignity. Strasbourg: Council of Europe Publishing, 1999., p. 37).»

TiesÄ«bu normas paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvÄ“las tādus Ä£eogrāfisko objektu nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultÅ«rvidÄ“, sekmÄ“ tās vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu un attÄ«stÄ«bu un atbilst labiem tikumiem. AttiecÄ«bā uz spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem esam spiesti norādÄ«t, ka pat esošais normatÄ«vais regulÄ“jums ir recipÄ“ts no 2000. gada 13. aprÄ«lÄ« pieņemtās Komerclikuma 29. panta piektās daļas, lÄ«dz ar to, izmantojot vÄ“sturisko un teleoloÄ£isko interpretācijas metodi, tiesÄ«bu avots ir ar normu saistÄ«tā judikatÅ«ra. Tiesa ir norādÄ«jusi, ka likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is ir bijis liegt izvÄ“lÄ“ties nosaukumu, kas neatbilst labai publiskai kārtÄ«bai .

Latvijas Republika Satversme paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodÄ«šanas pienākumu. Latvijas Republikas SatversmÄ“ ir nostiprināts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Šo konstitucionālo normu kopsakarā juridiski interpretÄ“jot iepriekš noskaidrojamo Ä£enerālklauzulu «labi tikumi» oficiālo vietvārdu normu kontekstā, jāuzsver, ka šÄ« Ä£enerālklauzula nav interpretÄ“jama šauri, proti, tiesÄ«bu zinātnÄ“ ir atzÄ«ts, ka «sabiedrÄ«bas tikumÄ«ba kā leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is aptver sabiedrÄ«bā valdošÄs sociālās un Ä“tiskās normas, par ko pastāv konsenss, ka tās ir nepieciešamai sabiedrÄ«bas harmoniskai funkcionÄ“šanai».

TiesÄ«bu pÄ“tnieks Egils Levits apstiprina šo tÄ“zi. Pašsaprotami, ka konstitÅ«cijas Ä«paši šim nolÅ«kam - sabiedrÄ«bas leÄ£istiskai integrācijai un konsolidācijai - veidotā preambulā ietvertās maksimas ir šis konsenss harmoniskai sabiedrÄ«bas funkcionÄ“šanai. Totalitāra režīma toponÄ«mu esÄ«ba un sociālā iedarbÄ«ba pretrunā šim konsensam, jo pārstāv Latvijas Republikas Satversmes ievadam pretÄ“ji vÄ“rstu sociālpolitisko naratÄ«vu. Ar totalitārā okupācijas režīma valodas pārvaldÄ«bu saistÄ«to toponÄ«mu maiņa ir pašsaprotams process, kas tiesiski izriet no Latvijas Republikas Satversmes spÄ“kā esÄ«bas un kas publiskās atmiņas sfÄ“rā ir publiski tiesisks pienākums no brīža, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk - LPSR) Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu», atzina starptautisko cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumentu spÄ“ku.

SuverÄ“nas valsts prettiesiska sagrābšana un likvidÄ“šana - šajā gadÄ«jumā Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (turpmāk - PSRS) veiktā Latvija Republikas prettiesiskā okupācija un prettiesiskā aneksija - starptautiskajās tiesÄ«bās ir jus cogens normu pārkāpums, par kuru personu var saukt pie atbildÄ«bas universālā jurisdikcijā - jebkura pasaules valsts un jebkurā laikā. VÄ“sturiskas personÄ«bas kolaborācija jeb sadarbÄ«ba ar okupācijas režīmu var tikt vÄ“rtÄ“ta dažādos lÄ«meņos, taču tieša, instrumentāla dalÄ«ba valsts prettiesiskā inkorporācijā okupÄ“tājvalstÄ« neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas lÄ«menis.

Augsti vÄ“rtÄ“jam iniciatÄ«vu beidzot likvidÄ“t PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arÄ« Krievijas ImpÄ“rijas rusifikācijas politikas toponÄ«mus ielu nosaukumos, kā arÄ« vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka oficiālie nosaukumi nedz palielina, nedz samazina to personu, kuru vārdus tās nes, nepolitiskās darbÄ«bas kultÅ«rvÄ“sturisko, saimniecisko vai māksliniecisko vÄ“rtÄ«bu, bet atspoguļo Latvijas Republikas ārÄ“jo normatÄ«vo aktu nostādni pret faktu - neatkarÄ«gas Latvijas Republikas esÄ«bu un no tās Satversmes izrietošiem pilsoņu pienākumiem.

ArÄ« 13. Saeimas atbildÄ«gā komisija - IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija - ir vÄ“l 2022. gada martā tās priekšsÄ“dÄ“tāja Arvila Ašeradena personā rakstveidā uzsvÄ“rusi komunistiskā totalitārā režīma oficiālo vietvārdu lietā, ka «šobrÄ«d bÅ«tu atbilstošs brÄ«dis rÅ«pÄ«gi pārskatÄ«t arÄ« citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai tādā veidā netiek slavinātas tās vÄ“sturiskās personÄ«bas, kas darbojušÄs padomju laikā un piedalÄ«jušÄs nacionālo ideju vai sabiedrÄ«bas iznÄ«cināšanā, padomju ideju propagandÄ“šanā». Rusifikācijas politika bija Krievijas ImpÄ“rijas noteikta perioda fenomens, kā bÅ«tÄ«bu turpināja komunistiskais totalitārais Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas režīms.

Saskaņā ar mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošo informāciju pašvaldÄ«bas teritorijā ir šÄdi komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinošie oficiālie vietvārdi.

1917. gada Krievijas revolÅ«cijas boļševiku komunistiskā totalitārā apvÄ“rsuma jeb PSKP propagandā - Lielās Oktobra sociālistiskās revolÅ«cijas - 100348857 Oktobra iela, Tabore, Tabores pag., Augšdaugavas nov.

PSRS Augstākās Padomes deputāta, Padomju SavienÄ«bas varoņa, Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas biedra, VissavienÄ«bas Ä»eņina Komunistiskās Jaunatnes savienÄ«bas Centrālās komiteja locekļa, PSRS bruņoto spÄ“ku pulkveža Jurija Gagarina, kā vārdā ArvÄ«ds Pelše lika priekšÄ pārdÄ“vÄ“t RÄ«gu un ko izvadÄ«ja ar PSKP CK Ä£enerālsekretāra LeonÄ«da Brežņeva, PSRS un PSKP vadÄ«bas nekrologu, - 100347943 Gagarina iela, Eglaine, Eglaines pag., Augšdaugavas nov.

Aicinām JÅ«s šos oficiālos vietvārdus pārdÄ“vÄ“t.

* Publiskās atmiņas centra valdes priekšsÄ“dÄ“tājs