Par ko balsot? Pat ar puÅ¡plÄ“stu vÄrdu neviens politiskais spÄ“ks nepiemin valsts ÄrÄ“jo parÄdu
Monika ZÄ«le · 08.09.2022. · Komentāri (0)“PolitiÄ·u runÄs klausoties, ar pilnu jaudu jÄdarbina abas smadzeņu puslodes, lai paglÄbtos no apvÄrdošanas.” PjÄ“rs Buasts, 19. gs. franÄu filozofs un jurists
Par ko balsot? Šis jautÄjums, cilvÄ“kiem pÄ“c atvaļinÄjumiem un brÄ«vdienÄm dzÄ«ves darbÄ«gajam ritmam pieslÄ“dzoties, dzirdams arvien biežÄk. Lai gan tiem, kuri godprÄtÄ«gi pildÄ«juši savu pienÄkumu visÄs iepriekšÄ“jÄs vÄ“lÄ“šanÄs, lielÄkoties jau ir kÄda politiskÄ simpÄtija, vienalga netrÅ«kst iemesla apsvÄ“rt izvÄ“les maiņu.
Kaut arÄ« teicienÄ par sabiedrÄ«bas Ä«so atmiņu ir liela daļa patiesÄ«bas, daudziem vÄ“l joprojÄm jÅ«tami sÅ«rst pandÄ“mijas laikÄ pieļauto valdÄ«bas kļūdu traumas, un grÅ«ti apdzÄ“st bažas, ka tagadÄ“jÄ koalÄ«cija, pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm saglabÄjot varu, prasmÄ«gÄk un iejÅ«tÄ«gÄk mÅ«s aizsargÄs no enerģētiskÄs krÄ«zes uzbrukuma nežēlÄ«bas.
To, protams, gan sola visi bez izņēmuma – pieredzÄ“jušo politiÄ·u saime izsmalcinÄtÄk, jaunpienÄcÄ“ji naivÄk, bet gribas saprast, uz kÄda pamata balstÄs šie ar dzÄ«vespriecÄ«gu krÄsu triepieniem zÄ«mÄ“tÄs nÄkotnes namu projekti. DeputÄtu kandidÄtu sarakstiem pievienotÄs uz 14. Saeimu startÄ“jošo politisko spÄ“ku programmas CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas tÄ«mekļa vietnÄ“ varbÅ«t nav platÄkais logs tautas kalpu jaunos krÄ“slus nolÅ«kojušo ieceru apskatÄ«šanai – Äetros tÅ«kstošos rakstu zÄ«mju tikai galvenie virzieni, bez detaļÄm, tomÄ“r priekšstats veidojas. PirmkÄrt jau par tiem avotiem, no kurienes politiÄ·i plÄno smelt zeltu tautas labklÄjÄ«bas pils celtniecÄ«bai.
Lai gan dažÄs programmÄs sirdi tÄ«ksmi kņudina gandrÄ«z visu nodokļu atcelšanas perspektÄ«va un pensiju un pabalstu summu trÄ«skÄršošana, pat finansiÄli neizglÄ«totiem acÄ«s krÄ«t pretruna un rodas interese par dÄsno politiÄ·u izraudzÄ«tajiem valsts kases uzpildÄ«šanas veidiem. Viens no galvenajiem ir plaukstoša ekonomika, kuras vadlÄ«nijas prasÄ«tos detalizÄ“tÄk izklÄstÄ«t arÄ« saÄ«sinÄto programmu galvgalÄ«.
Bez šaubÄm, rÅ«pi par tautsaimniecÄ«bu velti gaidÄ«t, piemÄ“ram, no “StabilitÄtes”, kuras idejiskais tÄ“vs Aleksejs Rosļikovs aizņemts ar Kremļa propagandista Solovjova atdarinÄšanu un represiju plÄnošanu okupÄcijas pieminekļu likvidÄ“tÄjiem, vai no “Tautas varas spÄ“ka” ar divdesmit sešiem bezdarbniekiem sarakstos un viszemÄko izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni deputÄtu kandidÄtiem. Dažu programmas, piemÄ“ram, “Katram un katrai”, veido solÄ«jumi, no kuriem izriet secinÄjums, ka sabiedrÄ«bas aplaimošanai nepieciešamos dÄlderus var vienkÄrši sašÄ·Ä«t no ceļmalu kokiem.
Diezgan augstu pakÄpušies “ProgresÄ«vie” realizÄ“šot pÄrnozaru misijas (?!…) un indeksÄ“šot neatmaksÄjamu parÄdu dzÄ“šanu, lai uzņēmumi izietu no Ä“nu ekonomikas zonas. Nu, vispÄr jau paudums “blablabla” stilÄ, taÄu partija vismaz pamanÄ«jusi Ä“nu ekonomikas klÄtbÅ«tni. To piesauc vÄ“l viens politiskais spÄ“ks – Sandra Ä¢irÄ£ena izveidotÄ “Republika” plÄno mazinÄt Ä“nu ekonomikas klÄtbÅ«tni lÄ«dz 19 procentiem no IKP. Cits jautÄjums, vai tas ir reÄli, ja šodien, pÄ“c provizoriskiem aprÄ“Ä·iniem, Ä“nu ekonomika valstÄ« veido 25–30 procentus, bet jÄteic paldies par problÄ“mas akcentÄ“šanu.
TÄ nešÄ·iet uzmanÄ«bas vÄ“rta ne koalÄ«cijas partiju vadlÄ«nijÄs, ne AinÄra Šlesera “Latvija pirmajÄ vietÄ” gluži napoleoniskajos plÄnos nÄkamajos astoņos gados šeit izveidot “ziemeļu Dubaiju” un vienu no pasaules bagÄtÄkajÄm valstÄ«m. Pat ar pušplÄ“stu vÄrdu neviens politiskais spÄ“ks nepiemin valsts ÄrÄ“jo parÄdu, kas diemžēl nav tuvs radagabals un prasÄ«sies dzÄ“šams.
Bez šaubÄm, slidena tÄ“ma pirms vÄ“lÄ“šanÄm. TaÄu necik iedvesmojošÄk neskan “viedÄ reindustrializÄcija” “JaunÄs VienotÄ«bas” programmÄ, “augstas vÄ“rtÄ«bas rÅ«pnieciskÄ ražošana – prioritÄri reÄ£ionos” “AttÄ«stÄ«bai/Par” ekonomikas attÄ«stÄ«bas redzÄ“jumÄ un “ApvienotÄ saraksta” frÄžainÄ«bÄ. TiešÄm, par ko lai balso?