Iesaki rakstu:

Pie sevis vienmÄ“r esmu domājis, ka Tam Kungam ir ļoti smalka humora sajÅ«ta. Kad putleriešu karakuÄ£is aizgāja pa burbuli, tad par to pārliecinājos vÄ“lreiz. Iedomājos, ka viņš šobrÄ«d uzvilcis T-kreklu ar ukraiņu karavÄ«ra trāpÄ«go vÄ“stÄ«jumu.

Bet, ja pavisam nopietni, tad man ilgi bÅ«s jādomā par to, kā šÄ« traģēdija vispār varÄ“ja sākties!? Tik daudz nevainÄ«go asinis izlietas, lai pasaule beidzot ieraudzÄ«tu kārtÄ“jā autoritārā režīma patieso seju!

Jā, jā, jā... tagad visi gudri spriež – “viss jau uz to gāja”. Bet kapÄ“c mÄ“s kopÄ«gi nebijām spÄ“jÄ«gi apstādināt šo katastrofu, pirms tā sākās?

Un atbildes mums bÅ«tu jāprasa tiem, kuriem bijām uzticÄ“juši atbildÄ«bu par kopÄ“jo drošÄ«bu un stabilitāti Eiropā. Gadiem ilgi viņi rÄ«koja neskaitāmas konferences, kurās gudri sprieda par drošÄ«bu un stabilitāti. Smalkos vārdos runājoši politiÄ·i izveidoja neskaitāmas domnÄ«cas, “izcilÄ«bas centrus” un vÄ“l visādas organizācijas, iestādes, kurās solÄ«jās pasargāt Eiropu no briesmām. Atvainojiet, bet kur ir rezultāts!?

Un, lÅ«dzu, nevajag tagad izdomāt tukšas atrunas - tÅ«kstoši nevainÄ«go šobrÄ«d guļ zem drupām, bÄ“rni un sievietes izvarotas. Masveidā. Tas noticis 21. gadsimta Eiropā! KāpÄ“c savās neskaitāmajās konfrencÄ“s, domnÄ«cās nespÄ“jāt atrast atbildi, kā apstādināt psihopāta Putina bandu?

AtcerÄ“jos vārdus, kurus 1995. gadā kādā konferencÄ“ teica bijušais Igaunijas prezidents, Eiropas domātājs Lenarts Meri:

"Dažas valstÄ«s ir izveidojusies Ä«paša akadÄ“misko prusaku kategorija, kas tekalÄ“ no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus, kuros, labākajā gadÄ«jumā, ir izmainÄ«ts tikai valsts nosaukums. Viņi iztÄ“rÄ“ vairāk naudas nekā ANO miera spÄ“ki, viņi savā starpā ir izveidojuši efektÄ«vu riņķa aizsardzÄ«bu, viņu metavaloda ir ietilpÄ«ga, taču vienkāršajam mirstÄ«gajam netulkojama.

Laikā, kad mÅ«su acu priekšÄ kā margarÄ«ns Sahāras saulÄ“ izkÅ«st pasaules starptautiskās organizācijas, kad alus bāru možo meldiņu pārspÄ“j raÄ·ešu dÅ«koņa, kad pa asfaltu ripo norautas galvas kā futbolbumbas pāri zaļajam stadiona mauriņam, cienÄ«jamie akadÄ“miskie prusaki ir radÄ«juši mirāžu par pasauli, kurā dienu no dienas nostiprinās drošÄ«ba, stabilitāte un cilvÄ“ktiesÄ«bas. VispārliecinošÄkie argumenti parasti ir vidÄ“ji vienu reizi nedēļā noslÄ“gtie pamieri, mazliet biežāk tā ir moža ziņa, kura artilÄ“rijas šÄviņu vai raÄ·etes sprādzienu pasludina par pÄ“dÄ“jo, lÄ«dz bÄ“thoveniskai apoteozei paceļot cilvÄ“ces brāļošanos. (...)

VÄ“stures un ikdienas pieredzes rāda, ka no dzirksteles var uzliesmot ugunsgrÄ“ks un, skat’, globālā ciema salmu jumti acumirklÄ« uzliesmo. NovÄ“rst dzirksteli ir vienkāršÄk, nekā nodzÄ“st ugunsgrÄ“ku. Taču starptautisko organizāciju preventÄ«vās diplomātijas efektivitāte ir bijusi maza un, neskatoties uz svinÄ«gajām delegācijām, ciniska."

NoslÄ“gumā jāatceras, ka jau toreiz Meri brÄ«dināja arÄ« par imperiālisma vÄ«rusa atgriešanos Kremļa gaiteņos, bet viņu vienkārši ignorÄ“ja, uzskatÄ«ja par nevÄ“lamu trauksmes cÄ“lāju.

Eiropas un pārÄ“jās it kā civilizÄ“tās pasaules veselo saprātu bija aizmiglojusi vÄ“lmju domāšana un neremdināma alkatÄ«ba pumpÄ“t Krievijas dabas bagātÄ«bas, pieverot acis uz čekistu bandas rosÄ«bu.