Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis
PÄ“teris Apinis · 17.11.2022. · Komentāri (0)Laika ass ir nežēlÄ«ga nÄkotnes pÄreja pagÄtnÄ“. CilvÄ“ks alkst uzzinÄt nÄkotni, parasti viņš interesÄ“jas par nÄkotni savas prognozÄ“jamÄs dzÄ«ves laikÄ. TaÄu lÄ«dz ar šo nÄkotni viņš pats kļūst vecÄks, piedzÄ«vo vecumu, lÄ«dz pats un viņa dzÄ«ve kļūst par pagÄtni.
MedicÄ«na un veselÄ«bas aprÅ«pe LatvijÄ un visÄ pasaulÄ“ dara visu iespÄ“jamo, lai šis laiks, ko mÄ“s vÄ“lamies ne tikai ieraudzÄ«t, bet arÄ« nodzÄ«vot pie skaidras apziņas un labas fiziskÄs veselÄ«bas, bÅ«tu iespÄ“jami ilgÄks. Un lÄ«dzÄ«gi kÄ jebkura joma arÄ« medicÄ«na alkst ieskatÄ«ties nÄkotnÄ“, Ä«paši jau brīžos, kad valsts vara par cilvÄ“ku veselÄ«bu aizmirsusi pilnÄ«bÄ. ŠobrÄ«d, kad tiek veidota Latvijas valdÄ«ba, topošais premjers un topošie koalÄ«cijas partneri ne tikai piemirsuši ierakstÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pi prioritÄšu sarakstÄ, bet izvairÄs šo jomu minÄ“t kaut ar pušplÄ“stu vÄrdu.
Liela daļa Latvijas iedzÄ«votÄju un cilvÄ“ces tiecas pÄ“c dzÄ«ves bez slimÄ«bÄm vai pÄ“c maksimÄli kvalitatÄ«va un ilga mūža, bet patiesÄ«bÄ sapņo par nemirstÄ«bu. Šo rindu autors netic nemirstÄ«bai, bet labprÄt ar šo metaforu apzÄ«mÄ“ ilgu, no slimÄ«bÄm brÄ«vu mūžu. PÄ“c autora domÄm, tuvÄko 30 gadu laikÄ nemirstÄ«ba netiks sasniegta; visi, kas piedzims, agri vai vÄ“lu nomirs; par nemirstÄ«bu vai medicÄ«nas mÄ“rÄ·i tiks uzskatÄ«ts cilvÄ“ka mūžs 120 gadu garumÄ.
Par šo prognozi – cilvÄ“ka mūža pagarinÄšana lÄ«dz 120 gadu vecumam – šajÄ rakstÄ bÅ«s dažÄdas atziņas. ŠajÄ vietÄ bÅ«tiski prognozÄ“t, ka dažu cilvÄ“ka orgÄnu no paša šÅ«nÄm un ar paša gÄ“niem transplantÄcijas nolÅ«kos izdosies "izaudzÄ“t" jau pÄ“c 15–20 gadiem, taÄu neizdosies nomainÄ«t visas organisma šÅ«nas un orgÄnus. Es kaut kÄ sliecos noticÄ“t profesoram Andrejam Ä’rglim, ka tieši kardiologi šajÄ jomÄ bÅ«s lÄ«deri – mÄcÄ“s no šÅ«nÄm izaudzÄ“t šÄ·Ä“rssvÄ«troto muskuli, ar ko aizvietot paša sirdi vai varbÅ«t – daļu sirds.
Par nemirstÄ«bu ir vÄ“rts runÄt, fantazÄ“t un diskutÄ“t
XXI gadsimta sÄkumÄ zinÄtne medicÄ«nÄ ienesusi straujas pÄrmaiņas. Ä€rsts ik pa 15–20 gadiem spiests nomainÄ«t savu diagnostikas, ÄrstniecÄ«bas un rehabilitÄcijas arsenÄlu, nereti arÄ« domÄšanas veidu. Daudzus medikamentus, kurus ar pÄrliecÄ«bu lietojÄm vÄ“l pirms trÄ«sdesmit gadiem, neredz vairs ne ražojam, ne tirgojam, ne lietojam.
Pasaules medicÄ«nas žurnÄli aizgÅ«tnÄ“m piedÄvÄ atbildes uz futuroloÄ£iskiem jautÄjumiem, bet šÄ«s atbildes nereti nedaudz atgÄdina reklÄmas rullÄ«šus farmÄcijas vai IT industrijai. MedicÄ«niskÄ aprÅ«pe kļūst arvien personalizÄ“tÄka, digitalizÄ“tÄka un uz datiem balstÄ«ta. LielÄ mÄ“rÄ tas notiek un notiks, pateicoties inovÄcijÄm mÄkslÄ«gÄ intelekta jomÄ, kÄ arÄ« arvien ekonomiski pamatotÄkai gÄ“nu terapijai.
Daudzas no pÄrmaiņÄm, kuras mÄ“s pieredzÄ“sim tuvÄkajÄ nÄkotnÄ“, notiek jau šodien, lai gan meklÄ“jumi vÄ“l ir sÄkumstadijÄ. TehnoloÄ£iju izaugsme kļuvusi nekontrolÄ“jama un neatgriezeniska, mÄ“s to varÄ“tu dÄ“vÄ“t par tehnoloÄ£isko singularitÄti.
CilvÄ“ka paredzamo dzÄ«ves ilgumu tuvÄkajos 30 gados (vismaz lÄ«dz 2052. gadam) noteiks:
klimata izmaiņas;
planÄ“tas piesÄrņojums un sadzÄ«ves Ä·Ä«mija kÄ inde, pÄrmÄ“rÄ«ga bruņošanÄs un karadarbÄ«ba kÄ planÄ“tu degradÄ“jošs faktors;
lauksaimniecÄ«bÄ lietojamo pesticÄ«du, fungicÄ«du, herbicÄ«du antibakteriÄlÄ iedarbe, kÄ arÄ« medicÄ«nÄ un veterinÄrmedicÄ«nÄ lietojamÄs antibakteriÄlÄs terapijas ietekme uz baktÄ“riju Ä«pašÄ«bÄm un rezistenci, kas radÄ«s patogÄ“nas, pret visiem antibiotiskajiem lÄ«dzekļiem rezistentas baktÄ“rijas, aktivizÄ“tas vÄ«rusu izraisÄ«tas globÄlas epidÄ“mijas;
planÄ“tas pÄrapdzÄ«votÄ«ba un demogrÄfijas izmaiņas, vidÄ“jÄ paredzamÄ mūža ilguma ievÄ“rojama pagarinÄšanÄs, turklÄt gan bagÄtajÄs, gan nabadzÄ«gajÄs valstÄ«s;
vÄ“l lielÄka sociÄlÄ determinance starp bagÄtajiem un nabagajiem, izglÄ«totajiem un neizglÄ«totajiem – prognozÄ“jamo cilvÄ“ka mūža ilgumu vairÄk noteiks ZIP kods nekÄ Ä£enÄ“tiskais kods (jebkurÄ pasaules valstÄ« turÄ«gs un izglÄ«tots cilvÄ“ks vidÄ“ji dzÄ«vo ievÄ“rojami ilgÄku mūžu nekÄ nabags un neizglÄ«tots. Britu karaļnama pÄrstÄvju (karaliene mÄte, princis Filips un Elizabete II) dzÄ«vildzes rezultÄti liek domÄt, ka determinancÄ“m ir vÄ“l lielÄka nozÄ«me;
iedzÄ«votÄju – pacientu un Ärstu – novecošanÄs, lÄ«dz ar to hronisku slimÄ«bu epidÄ“mijas, multimorbiditÄte (daudz slimÄ«bu vienam pacientam) un polipragmÄzija (pacientam daudz dažÄdu medikamentu vienlaikus, iespÄ“jams, arÄ« zÄļu blakņu pandÄ“mija);
Ärstu un medicÄ«nas profesionÄļu trÅ«kums;
digitÄlÄs tehnoloÄ£ijas, Ä«paši diagnostikÄ, mÄkslÄ«gais intelekts kÄ diagnostikas un skrÄ«ninga vadošais elements;
rehabilitÄcija kÄ vadošÄ medicÄ«nas nozare;
veselÄ«bas aprÅ«pe, medicÄ«na un farmÄcija (kopÄ) kÄ jebkuras valsts galvenÄ ekonomiskÄ nozare ar vismaz 25% Ä«patsvaru no nacionÄlÄ kopprodukta (Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas prognoze).
TÄtad – bÅ«s vektori, kas cilvÄ“ka dzÄ«ves ilgumu pagarinÄs un dzÄ«ves kvalitÄti uzlabos, bet bÅ«s arÄ« tÄdi vektori, kas dzÄ«vi Ä«sinÄs, radÄ«s slimÄ«bas uz problÄ“mas. Ieliekot vienÄ svaru kausÄ pÄrapdzÄ«votÄ«bu, nÄvÄ“jošus, globÄli Ätri izplatÄ«ties spÄ“jÄ«gus vÄ«rusus, antibakteriÄlo rezistenci, medicÄ«nas kļūdas un klÄ«nicistu trÅ«kumu, pacientu novecošanos, hroniskas slimÄ«bas, multimorbiditÄti un polipragmÄziju, bet otrÄ svaru kausÄ medicÄ«nas attÄ«stÄ«bu, moderno diagnostikas aparatÅ«ru un mÅ«sdienÄ«gas ÄrstniecÄ«bas iespÄ“jas, pÄ“c maniem aprÄ“Ä·iniem, daudzi pacienti ar hroniskÄm slimÄ«bÄm dzÄ«vos pietiekami ilgi, lai sagaidÄ«tu otras nÄvÄ“jošas slimÄ«bas diagnozi. AgrÄk viņi bÅ«tu nomiruši no pirmÄs diagnozes un nenodzÄ«votu lÄ«dz otrai fatÄlajai diagnozei. AgrÄk bija vieglÄk veidot nÄves cÄ“loņu statistiku, 2052. gadÄ patologanatoms netiks skaidrÄ«bÄ – no kuras slimÄ«bas pacients nomiris.
Politika, demogrÄfija, ekonomika, klimats – tas, kÄ mainÄs un mijiedarbojas pasaule, bÅ«tiski ietekmÄ“ mÅ«s visus. PÄ“tniecÄ«ba ir nozÄ«mÄ«ga daļa no mÅ«sdienu cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bas un var palÄ«dzÄ“t rast risinÄjumus lielajÄm problÄ“mÄm, ar kurÄm saskaramies, bet tikai tad, ja trÄ«s pÄ«lÄri – zinÄtne, inovÄcija un sabiedrÄ«ba – apvienojas vidÄ“, kurÄ pÄ“tniecÄ«ba var attÄ«stÄ«ties. Mums šodien ir jÄizmanto iespÄ“ja padarÄ«t pasauli par veselÄ«gÄku vietu cilvÄ“ka dzÄ«vošanai.
Saliekot kopÄ dažÄdus nÄkotnes scenÄrijus no dažÄdiem literatÅ«ras avotiem, redzams, ka pasaules bagÄtÄkajÄs valstÄ«s cilvÄ“ku vidÄ“jais paredzamais mūža ilgums nÄkamajos trÄ«sdesmit gados palielinÄsies par 6–8 gadiem, tÄdÄ vidÄ“jas ekonomikas valstÄ« kÄ Latvija – par 8–10 gadiem, bet jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s – par vairÄk nekÄ 12 gadiem. SecinÄjums – par spÄ«ti pasaules klimata izmaiņÄm, piesÄrņojumam, pÄrtikas un Å«dens krÄ«zei, sociÄlÄm determinancÄ“m, cilvÄ“ku neticÄ«bai farmÄcijas industrijai, medicÄ«nai un vakcÄ«nÄm, kÄ arÄ« nelÄ«dzestÄ«bai attiecÄ«bÄ uz fiziskÄm aktivitÄtÄ“m un veselÄ«gu Ä“dmaņu – tuvÄkÄs nÄkotnes scenÄriji rÄda, ka cilvÄ“ki dzÄ«vos ilgÄk, vairÄk bÅ«s arÄ« veselÄ«gi nodzÄ«voto mūža gadu, vismaz šajÄ – pÄrskatÄmajÄ – laika periodÄ ir gaidÄms nozÄ«mÄ«gs mūža ilguma pagarinÄjums, taÄu tam nav sasaites ar pretenzijÄm uz fizisku nemirstÄ«bu. EiropÄ mÅ«sdienÄs, atbildot uz jautÄjumu, cik garš paredzams katra cilvÄ“ka mūžs, iesaka lietot formulu – abu vecÄku mūža ilgums, dalÄ«ts ar divi, pieskaitot vÄ«riešiem 8, bet sievietÄ“m 12 gadus. Formula der tiem, kam abi vecÄki jau miruši. PrecÄ«zÄkas formulas iekļauj arÄ« sociÄlÄs determinances un paredz garÄku mūžu turÄ«gÄkiem cilvÄ“kiem ar labu izglÄ«tÄ«bu.
NemirstÄ«ba šobrÄ«d ir vairÄk reliÄ£isks vai filozofisks, ne medicÄ«nisks jautÄjums
ŠÅ«na var bÅ«t nemirstÄ«ga. RegulÄri atjaunojot šÄ·idrumu, kurÄ šÅ«na atrodas, pievienojot šim šÄ·idrumam nepieciešamÄs barÄ«bas vielas un Ä·Ä«miskos elementus, šÅ«na var eksistÄ“t gandrÄ«z vai neierobežotu dzÄ«ves laiku, var vairoties – daloties, pumpurojoties vai citÄ veidÄ. Vismaz attiecÄ«bÄ uz šÅ«nu modernÄ zinÄtne ir apguvusi arÄ« iespÄ“jas aizkavÄ“t novecošanÄs procesus.
Pasaules bagÄtÄkie cilvÄ“ki, kompÄnijas un fondi agresÄ«vi tiecas tÄ“rÄ“t lÄ«dzekļus organisma nemirstÄ«bas sasniegšanai. Pasaules lielÄkie uzņēmumi, piemÄ“ram, "Apple" vai "Google", tÄdi bagÄti vizionÄri kÄ Džefs Bezoss, Bils Geits vai Marks Zakerbergs maksÄ miljardiem dolÄru SilÄ«cija ielejas biotehnoloÄ£iju uzņēmumiem ar mÄ“rÄ·i – pagarinÄt arÄ« savu mūžu, izmantojot šÅ«nu pÄrprogrammÄ“šanas tehnoloÄ£ijas, novÄ“rst novecošanos un – galu galÄ – panÄkt nemirstÄ«bu.
Pavisam nedaudz šÄ« aizrautÄ«gÄ naudas tÄ“rÄ“šana un zinÄtnisko pÄ“tÄ«jumu atbalsts atgÄdina alÄ·Ä«mijas laikus viduslaikos, kad ar karaļnamu un bagÄto tirgotÄju naudu alÄ·Ä«miÄ·i centÄs no jebkura metÄla iegÅ«t zeltu, iegÅ«t dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas eliksÄ«ru, kÄ arÄ« radÄ«t Filozofu akmeni.
MÅ«sdienu pasaules zinÄtne Äakli strÄdÄ šÅ«nas un organisma novecošanas apturÄ“šanas virzienÄ, katrÄ ziÅ†Ä daudz nopietnÄk nekÄ, piemÄ“ram, ekoloÄ£ijÄ un klimata kontrolÄ“, kas nodrošinÄtu kvalitatÄ«vu dzÄ«vi nÄkamajÄm cilvÄ“ku paaudzÄ“m. PÄ“tÄ«jumi Ä£enÄ“tisko un bioÄ·Ä«misko procesu lÄ«menÄ« liek domÄt, ka itin drÄ«z sasniedzamais mÄ“rÄ·is bÅ«s mūža ilgums, kas krietni pÄrsniegs 100 gadus. ŠÄ« jaunÄ apvÄršÅ†a nenovÄ“ršamÄ«ba liek mums pÄrskatÄ«t Ä“tiskÄs, morÄlÄs, filozofiskÄs, reliÄ£iskÄs sekas, jo Ä«paši – attiecÄ«bÄ uz medicÄ«nas profesionÄļiem un veselÄ«bas aprÅ«pes sniedzÄ“jiem.
MÅ«sdienu zinÄtnes paradigmas nemirstÄ«bas meklÄ“jumos ļoti lÄ«dzinÄs alÄ·Ä«mijai, jo arÄ« alÄ·Ä«miÄ·u Filozofu akmens meklÄ“jumi bija zinÄtniska ideja, kas tika apvienota ar garÄ«gu domÄšanu. ArÄ« nemirstÄ«bas ideja, sajaucot konkrÄ“ta indivÄ«da personÄ«go ticÄ«bu, pÄrliecÄ«bu un sapņus ar zinÄtnes sasniegumiem, uzkrÄjas visÄs kultÅ«rÄs un reliÄ£ijÄs. Tas liek Ärstiem visÄs pasaules valstÄ«s ar visdažÄdÄkajÄm reliÄ£ijÄm savienot pacienta ilÅ«zijas par modernÄs medicÄ«nas iespÄ“jÄm neÄrstÄ“jamu un nÄvÄ“jošu slimÄ«bu laukÄ.
ŠajÄ vietÄ mÅ«su vÄ“rtÄ«bu lokÄ nonÄk jÄ“dzieni "mūžīgs", "mūžība", "nemirstÄ«ba", un tie patiesÄ«bÄ ir ļoti atšÄ·irÄ«gi jÄ“dzieni katrÄ valodÄ. TiklÄ«dz kÄds sÄk salÄ«dzinÄt literatÅ«ras avotus dažÄdÄs valodÄs, viņš apmaldÄs jÄ“dzienu atšÄ·irÄ«bÄs. JÄ“dziens "mūžīgs" ir vairÄk saistÄ«ts ar laiku, tÄdēļ šim laikam kaut kad tomÄ“r pienÄktu gals, piemÄ“ram, lÄ«dz ar civilizÄcijas beigÄm, ZemÄ“ ietriecoties milzu asteroÄ«dam, vai arÄ« vienkÄrši atomkarÄ. ReliÄ£ijÄ "mūžīga" ir dvÄ“sele, kas, šÄ·iet, ir plašÄks jÄ“dziens un stÄv pÄri laikam, bet "nemirstÄ«ba" mÅ«sdienu izpratnÄ“ vairÄk vai mazÄk robežojas ar maksimÄli 120 konkrÄ“ta cilvÄ“ka iespÄ“jami nodzÄ«votiem gadiem.
Tiesa, šÄ«s zinÄtniskÄs virzÄ«bas apoloģēti uzskata, ka mūžīgÄ dzÄ«vÄ«ba ir neatkarÄ«ga no jebkÄda laika jÄ“dziena un nozÄ«mÄ“ mūžīgÄs dzÄ«vÄ«bas bÅ«tÄ«bu, ka arÄ« cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba varÄ“tu izstiepties lÄ«dzi mūžīgÄs dzÄ«vÄ«bas laika asij.
Platons ir definÄ“jis bÅ«tņu dualitÄti – miesu un dvÄ“seli –, uzskatot dvÄ“seli par nemirstÄ«gu, bezÄ·ermenisku, virs un Ärpus redzamÄ, mūžīgu mÅ«su bÅ«tÄ«bas iemÄ«tnieku. PÄ“c Platona un viņa sekotÄju domÄm, Ä·ermenis neizbÄ“gami deÄ£enerÄ“jas, savukÄrt dvÄ“sele jeb gars dzÄ«ves beigÄs tiek atbrÄ«vots no Ä·ermeņa cietuma, lai dzÄ«votu mūžīgi.
MedicÄ«nas tÄ“vs HipokrÄts radÄ«ja veseluma pieeju, kas noteica, ka Ä·ermenis un dvÄ“sele ir cieši savstarpÄ“ji saistÄ«ti un ka Ä·ermeņa veselÄ«ba, tostarp ilgmūžība, ir garÄ«gÄs labklÄjÄ«bas pazÄ«me. HipokrÄta zvÄ“rests, kas tapis laikposmÄ starp V un III gs. p.m.Ä“., pavÄ“lÄ“ja Ärstam izrÄdÄ«t vislielÄko cieņu cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bai no tÄs sÄkuma – ar uzsvaru uz "Primum non nocere" (vispirms nekaitÄ“). ModificÄ“tÄs formÄs (optimÄlajÄ versijÄ – Pasaules Ä€rstu savienÄ«bas ŽenÄ“vas deklarÄcija) šo zvÄ“restu dod Ärsti visÄ pasaulÄ“, un tas mudina saglabÄt dzÄ«vÄ«bu un tÄs kvalitÄti, bet tas saskan ar koncepciju par novecošanas aizkavÄ“šanu un nemirstÄ«bas centieniem.
LielÄkajÄ daÄ¼Ä pasaules reliÄ£iju ilgmūžība tiek uzskatÄ«ta par svÄ“tÄ«bu, turklÄt tajÄs tiek ticÄ“ts uz sava veida nemirstÄ«bu, pÄ“cnÄves dzÄ«vi vai vismaz – nemirstÄ«gÄs dvÄ“seles reinkarnÄciju.
HinduismÄ nemirstÄ«bas jÄ“dziens ir saistÄ«ts ar prÄtu un dvÄ“seli. NemirstÄ«gÄ dvÄ“sele tiek saprasta kÄ secÄ«gs piedzimšanas un atdzimšanas cikls, kas norisinÄs dažÄdos fiziskos Ä·ermeņos, lai turpinÄtu savu nebeidzamo ceļojumu. HinduismÄ laiks tiek uztverts kÄ cikls, nevis kÄ lineÄra virzÄ«ba. Hinduisti tic, ka katra dzÄ«va bÅ«tne atdzimst no jauna, nesot citu vÄrdu un iegÅ«stot citu veidolu, progresÄ“jot vai regresÄ“jot cauri kosmiskai grÄmatvedÄ«bai. Tiesa, hinduismÄ ir iespÄ“jama iemiesotÄ nemirstÄ«ba. Tas ir dievu stÄvoklis. EliksÄ«ru amritamu dzÄ“ra dievi kÄ pretlÄ«dzekli nÄvei.
CilvÄ“ka ilgmūžības meklÄ“jumos senÄs Indijas tautas nonÄca lÄ«dz jogai, meditÄcijai un lÄ“nas elpošanas praksei, kas, optimizÄ“jot daudzus elpošanas, kardiovaskulÄrÄs un autonomÄs nervu sistÄ“mas fizioloÄ£iskos parametrus, iespÄ“jams, veicina ilgmūžību. Hinduistiem pagarinÄtajam mūžam ir jÄ“ga, ja vien tas tiek izmantots, lai veiktu labus darbus un dzÄ«votu hinduisma reliÄ£ijai atbilstošu dzÄ«vi.
Gan jÅ«daismam, gan kristietÄ«bai ir kopÄ«ga VecÄ DerÄ«ba kÄ teoloÄ£iskais pamatteksts. PirmajÄ Mozus grÄmatÄ Ä€dams ir attÄ“lots kÄ funkcionÄla Ä·ermeņa un gara vienotÄ«ba jeb dzÄ«va dvÄ“sele. FiziskÄ novecošanÄs un nÄve tiek pasniegta kÄ grÄ“ka sekas. PirmajÄ Mozus grÄmatÄ aprakstÄ«tajiem cilvÄ“kiem ir neparasti garš mūža ilgums, un, šÄ·iet, pÄ“c grÄ“ku plÅ«diem šÄ« situÄcija ir radikÄli mainÄ«jusies. Noass vÄ“l nodzÄ«vojis 950 gadus, bet Mozus uzstÄdÄ«ja mūža ilguma latiņu, pÄ“c kuras mÄ“s šobrÄ«d tiecamies, – 120 gadus.
VecÄs DerÄ«bas vÄ“lÄk tapušajÄs grÄmatÄs parÄdÄs norÄde, ka daudzi no tiem, kas guļ zemes putekļos, pamodÄ«sies; vieni mūžīgai dzÄ«vÄ«bai, bet citi – apkaunojumam un mūžīgai nicinÄšanai. Un tie, kas bÅ«s gudri, mirdzÄ“s kÄ debess spožums, un tie, kas daudzus pievÄ“rsÄ«s taisnÄ«bai, mirdzÄ“s kÄ zvaigznes mūžīgi.
KristÄ«gÄ tradÄ«cija turpinÄja uzsvÄ“rt miesas labestÄ«bu un cerÄ«bu uz augšÄmcelšanos kÄ garÄ«gai miesai, par kuras precÄ«zu iedabu diskutÄ“ vÄ“l joprojÄm. KristÄ«gajos psalmos itin labi var nolasÄ«t vÄ“lmi dzÄ«vot ilgi un redzÄ“t savu bÄ“rnu bÄ“rnus. KristietÄ«ba ilgÄkas dzÄ«ves meklÄ“jumus redz kÄ labi savienojamus ar lielÄko daļu mÅ«sdienu kristÄ«gÄs ticÄ«bas izpausmju.
Budismam trÅ«kst dažu iezÄ«mju, kas raksturÄ«gas lielÄkajai daļai lielo reliÄ£iju. Budisma skolas bÅ«tÄ«ba ir sludinÄt cilvÄ“ka spÄ“ju sasniegt dievišÄ·as Ä«pašÄ«bas, piemÄ“ram, nemirstÄ«bu un viszinÄ«bu. Budisms neprezentÄ“ valdnieku – dievu, kuram ir jÄkalpo, kurš ir jÄapmierina vai jÄuzslavÄ“. TÄ vietÄ budisti prezentÄ“ cieņu pret dzÄ«vÄ«bu un noliedz slepkavÄ«bas, izceļ cieņu pret Ä«pašumu un noliedz krÄpšanu, pauž cieņu pret tÄ«ru dabu, cieņu pret godÄ«gumu un cieņu pret skaidru prÄtu.
Budisms kÄ pasaules uzskats un dzÄ«ves filozofija izpaužas dažÄdos veidos, no kuriem daudzi ir pilnÄ«bÄ saderÄ«gi ar centieniem mazinÄt ciešanas un maksimÄli palielinÄt cilvÄ“ka potenciÄlu.
IslÄma pamatÄ ir ebreju un kristiešu stÄstÄ«jumi, par kuriem rakstÄ«ts KorÄnÄ. Musulmaņiem ir skaidrs skatÄ«jums uz paradÄ«zi, kurÄ tiek atalgoti cilvÄ“ka fiziskÄs dzÄ«ves laikÄ veiktie labie darbi. DvÄ“seles uzturÄ“šanÄs cilvÄ“ka Ä·ermenÄ« tiek saprasta kÄ milzÄ«ga svÄ“tÄ«ba – uzsvars tiek likts uz cilvÄ“ka dzÄ«ves kvalitÄti pašreizÄ“jÄ brÄ«dÄ«. LaikÄ, kad attÄ«stÄ«jÄs islÄms – VII gadsimtÄ un turpmÄkajos divos gadsimtos –, tieši arÄbu valstÄ«s strauji attÄ«stÄ«jÄs zinÄtne. Musulmaņu Ärsts Ibn Al Nafiss aprakstÄ«ja plaušu asinsriti krietni pirms Viljama HÄrvija. MÅ«sdienu medicÄ«nÄ izmantoto holistisko pieeju sÄkotnÄ“ji aprakstÄ«ja musulmaņu Ärsti Abu Al KÄsims, Al Zahravi, Al Razi un Ibn Sina (Avicenna). IslÄms aizstÄv zinÄtnes tÄlÄku attÄ«stÄ«bu un atzÄ«st cilvÄ“ka ÄrstniecÄ«bas mÄkslu. VÄ“sturiski liels uzsvars tika likts uz visu slimÄ«bu ÄrstÄ“šanas lÄ«dzekļu iegÅ«šanu, pamatojoties uz KorÄna postulÄtu, ka "Dievs nav sÅ«tÄ«jis nevienu slimÄ«bu, nesÅ«tot zÄles pret to".
Gan islÄms, gan kristietÄ«ba skaidri norÄda, ka ikviens cilvÄ“ks tÄdÄ vai citÄdÄ veidÄ izjutÄ«s nÄvi, taÄu augšÄmcelšanÄs dienÄ šÄ« nepatÄ«kamÄ pieredze tiks gandarÄ«ta.
MedicÄ«nas zinÄtnes pastÄv kÄ rezultÄts cilvÄ“ces vÄ“lmei saglabÄt dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu. MÅ«su intelekta struktÅ«ra, kÄ arÄ« zinÄtnes un tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba likusi cilvÄ“cei sistematizÄ“t zinÄšanas, praksi un pieredzi, izveidot kodeksus, likumus un vadlÄ«nijas, lai definÄ“tu labas prakses principus jebkurÄ medicÄ«nas disciplÄ«nÄ. Florensa Naitingeila: "Lai saprastu Dieva domas, mums ir jÄpÄ“ta statistika, jo tÄ ir Viņa nodoma mÄ“raukla." (Florence Nightingale: "To understand God's thoughts we must study statistics, for these are the measure of His purpose.")
VeselÄ«gi nodzÄ«votie mūža gadi kÄ mÄ“rÄ·is katra indivÄ«da dzÄ«vei
MÅ«sdienÄs daudz svarÄ«gÄks jÄ“dziens par kopÄ“jo dzÄ«ves ilgumu ir veselÄ«bas ilgums. VeselÄ«bas ilguma jÄ“dziens nozÄ«mÄ“ dzÄ«ves pagarinÄšanu, ņemot vÄ“rÄ nodzÄ«voto gadu kvalitÄti, nevis tikai izdzÄ«vot atlikušos gadus, izmantojot dažÄdus fizioloÄ£iskos parametrus. Diemžēl veselÄ«ga mūža ilgums pagarinÄs lÄ“nÄk, nekÄ vÄ“lams. Pieaug tÄ mūža beigu posma ilgums, kad cilvÄ“ks spiests sadzÄ«vot ar nespÄ“ju un slimÄ«bÄm.
Jau vairÄk nekÄ 2000 gadu kÄ metode, lai paildzinÄtu veselÄ«gas dzÄ«ves gadus, ir aprakstÄ«ta kaloriju ierobežošana pirms vecuma iestÄšanÄs, kas ne tikai aizkavÄ“ novecošanu, aizkavÄ“ sirds un asinsvadu novecošanu, samazina vēža risku, uzlabo dzÄ«ves kvalitÄti, bet arÄ« noved pie ilgmūžības. TomÄ“r – vidÄ“jais pieaugušais Latvijas iedzÄ«votÄjs dzÄ«vo ar lieku svaru vai pat aptaukošanos. Tas mums liek domÄt, ka veselÄ«gi dzÄ«ves gadi nav latviešu augstÄ dzÄ«ves prioritÄte.
Ieviešot dzÄ«vesveida izmaiņas un pieņemot primÄrÄs profilakses sistÄ“mu, samazinot riska faktorus (kontrolÄ“ts svars, pietiekams fizisko kustÄ«bu apjoms, nesmÄ“Ä·Ä“šana, alkohola ierobežošana, regulÄra holesterÄ«na lÄ«meņa un cukura lÄ«meņa asinÄ«s, kÄ arÄ« asinsspiediena kontrole u. c.), teorÄ“tiski varÄ“tu par 90% samazinÄt mirstÄ«bu no sirds un asinsvadu sistÄ“mas slimÄ«bÄm un pagarinÄt mūža ilgumu par desmit vai vairÄk gadiem, un tomÄ“r – ar uztura uzlabošanu un fizisko aktivitÄšu režīma ieviešanu nepietiek, lai novÄ“rstu ar vecumu saistÄ«tas slimÄ«bas.
ŠobrÄ«d pasaules literatÅ«rÄ valda atziņa, ka tieši psiholoÄ£iskais, uztura un sociÄlais/Ä£imenes atbalsts var pagarinÄt veselÄ«gi nodzÄ«votus mūža gadus, tiesa, kombinÄ“jot to ar medikamentozu un tehnoloÄ£isku ÄrstÄ“šanu konkrÄ“tas slimÄ«bas vai neveselÄ«bas gadÄ«jumÄ. TajÄ pašÄ laikÄ profilakses tehnoloÄ£ijas un stratÄ“Ä£ijas var bÅ«t veiksmÄ«gas tikai tad, ja tÄs ir plaši pieejamas, lai samazinÄtu novÄ“ršamu saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu, lai samazinÄtu veselÄ«bas aprÅ«pes izmaksas un nozÄ«mÄ«gi palielinÄtu paredzamo mūža ilgumu. Lai šÄ«s stratÄ“Ä£ijas bÅ«tu efektÄ«vas, profilakses stratÄ“Ä£ijÄm bÅ«tu jÄbÅ«t prioritÄri finansÄ“tÄm.
AttiecÄ«bÄ uz dzÄ«ves ilguma palielinÄšanu cilvÄ“ces rÄ«cÄ«bÄ ir gan pieredzÄ“, gan pÄ“tÄ«jumos balstÄ«ti lÄ«dzekļi. Dažiem augu izcelsmes uztura bagÄtinÄtÄjiem, piemÄ“ram, adaptogÄ“niem, bramai, kurkumai, amlai, divdaivu ginkam, lakricai un ženšeņam, kÄ arÄ« augu izcelsmes metabolÄ«tiem, piemÄ“ram, polifenoliem, karotinoÄ«diem, C un E vitamÄ«niem, piemÄ«t pretiekaisuma, antioksidantu un pretvēža Ä«pašÄ«bas, kas var ietekmÄ“t mūža ilgumu, proti – paildzinÄt to. Šie uztura bagÄtinÄtÄji ir pieejami lielai iedzÄ«votÄju daļai, ja vien šiem iedzÄ«votÄjiem ir pietiekami liela vÄ“lme Ä«stenot ilgmūžību veicinošu dzÄ«vesveidu.
MÅ«sdienÄs publikÄcijas slavÄ“ metformÄ«nu, rapamicÄ«nu un citas zÄles, kas potenciÄli varÄ“tu darboties kÄ pretnovecošanÄs medikamenti, pateicoties to pretvēža Ä«pašÄ«bÄm un dokumentÄ“tiem pierÄdÄ«jumiem par mūža ilguma palielinÄšanu. Jau esošiem un nÄkotnÄ“ radÄmiem medikamentiem, iedarbojoties uz novecošanÄs mehÄnismiem, ir iespÄ“ja samazinÄt invaliditÄti slimÄ«bas vÄ“lÄ«nÄ dzÄ«ves posmÄ. Sirolims uzlabo vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“ku imÅ«nsistÄ“mas reakciju uz vakcinÄciju. Desatinibs un BCL-2 inhibitora kvercetÄ«na kombinÄcija iznÄ«cina novecojošÄs šÅ«nas. GeroprotektÄ«vie medikamenti, kas vÄ“rsti pret novecošanÄs pamatÄ esošajiem molekulÄrajiem mehÄnismiem, tuvojas zinÄtnes un klÄ«nisko pÄ“tÄ«jumu rezultÄtiem, un tie varÄ“s palÄ«dzÄ“t novÄ“rst visgrÅ«tÄk ÄrstÄ“jamo vecuma slimÄ«bu – demenci.
ModernÄ medicÄ«na šobrÄ«d nodarbojas ar iekaisuma mazinÄšanu. Iekaisuma process tiek raksturots kÄ hroniska parÄdÄ«ba, kas progresÄ“ lÄ«dz ar vecumu, izmantojot iekaisuma kaskÄdi, galu galÄ iztukšojot organisma aizsardzÄ«bas sistÄ“mu. Modernie pÄ“tÄ«jumi imÅ«nsistÄ“mas modulÄcijas jomÄ Ä¼auj sasniegt bezslimÄ«bu stÄvokli, izmantojot audu reÄ£enerÄcijas un imÅ«nmodulÄcijas Ä«pašÄ«bas.
NovecošanÄs ir elastÄ«ga. Arvien vairÄk pierÄdÄ«jumu liecina, ka ar veselÄ«bas traucÄ“jumiem dzÄ«ves beigu posmÄ var cÄ«nÄ«ties (LatvijÄ pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikÄ divkÄrt pieaudzis astoņdesmitgadnieku skaits, lielÄ mÄ“rÄ pateicoties onkoloÄ£ijas un kardioloÄ£ijas sasniegumiem). Laboratorijas dzÄ«vniekiem Ä£enÄ“tiski, dzÄ«vesveida un farmakoloÄ£iski pasÄkumi var pagarinÄt ne tikai mūža ilgumu, bet arÄ« veselÄ«bu. Liela cerÄ«ba ir, ka pÄ“c 30 gadiem medicÄ«nas zinÄtne bÅ«s pietiekami attÄ«stÄ«jusies, lai ļautu cilvÄ“kiem dzÄ«vot veselÄ«gÄk un aktÄ«vÄk gandrÄ«z lÄ«dz pat nÄvei.
XXI gadsimtÄ plaši norit pÄ“tÄ«jumi novecošanas aizkavÄ“šanas jomÄ, izmantojot pluripotentÄs cilmes šÅ«nas. Ideja ir pÄrprogrammÄ“t šÅ«nas, lai tÄs atgÅ«tu nenobriedušu stÄvokli, pirms attÄ«stÄs par vÄ“lamiem Ä·ermeņa audiem. Ä¢enÄ“tiskÄ pÄrprogrammÄ“šana ļautu izvairÄ«ties no novecošanÄs.
ReÄ£eneratÄ«vÄ medicÄ«na, izmantojot cilmes šÅ«nas, ir viens no daudzsološÄkajiem sasniegumiem mÅ«sdienu medicÄ«nÄ, kas ietver šÅ«nu izmantošanu, lai stimulÄ“tu vielmaiņas ceļus un aizstÄtu atmirušos audus.
JÄdomÄ, ka nÄkamajos 30 gados bÅ«s izstrÄdÄtas daudzas vakcÄ«nas pret dažÄdas lokalizÄcijas ļaundabÄ«gajiem audzÄ“jiem. VakcÄ«nas, kas vÄ“rstas pret dzemdes kakla un hepatocelulÄrÄ vēža attÄ«stÄ«bÄ nozÄ«mÄ«giem vÄ«rusiem, jau ir izstrÄdÄtas, nonÄkušas globÄlajÄ lietošanÄ un ir efektÄ«vas. Var sagaidÄ«t jaunus atklÄjumus, kas ļaus identificÄ“t agrÄ«nÄkÄs Ä£enÄ“tiskÄs un iekaisuma izmaiņas, kas notiek šÅ«nÄ, tai pÄrejot uz pirmsvēža stadiju. LÄ«dz ar šiem atklÄjumiem palielinÄsies iespÄ“jas izstrÄdÄt vakcÄ«nu, kas novÄ“rstu vēža attÄ«stÄ«bu.
Vai nemirstÄ«ba vispÄr ir bioloÄ£iski iespÄ“jama?
Pamatojoties uz pašreizÄ“jo biotehnoloÄ£iju stÄvokli un sasniegumiem reÄ£eneratÄ«vÄs medicÄ«nas un šÅ«nu pÄrprogrammÄ“šanas jomÄ, šÄ·iet, ka tehniski ir iespÄ“jams radÄ«t šÅ«nas, kurÄs vai nu ievÄ“rojami tiek aizkavÄ“ti novecošanÄs procesi, vai arÄ« tie tiek pilnÄ«bÄ aizliegti (manuprÄt, tas notiks tuvÄkajÄ nÄkotnÄ“ – tiks izslÄ“gts "bioloÄ£iskais pulkstenis"). Maz ticams, ka biotehnoloÄ£ijas varÄ“tu radÄ«t nemirstÄ«bu, atcelt novecošanos un nÄvi dabisku iemeslu dēļ. Ja mÄ“s runÄjam par bioloÄ£isko, dabisko nemirstÄ«bu – pretstatÄ nemirstÄ«bai pÄ“c kÄda cilvÄ“ka nÄves garÄ«gÄs nemirstÄ«bas nozÄ«mÄ“ –, patiesa bioloÄ£iskÄ nemirstÄ«ba šÄ·iet pÄrÄk tÄlu no mÅ«su pašreizÄ“jÄm zinÄšanÄm un iespÄ“jÄm. MÅ«sdienu biotehnoloÄ£ija turpina attÄ«stÄ«t iespÄ“jas ļaut aizstÄt deÄ£enerÄ“tos audus un apturÄ“t novecošanÄs procesus, kÄ rezultÄtÄ dzÄ«vÄ«ba tiks pagarinÄta.
Kaut autors nepieder nevienai reliÄ£ijai, tomÄ“r, viņaprÄt, biotehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba neizslÄ“dz reliÄ£iju. MÅ«sdienu biotehnoloÄ£ija neaizstÄj reliÄ£iskos uzskatus lielÄkajÄ daÄ¼Ä reliÄ£iju, tostarp kristietÄ«bÄ, jÅ«daismÄ un islÄmÄ kopumÄ, jo bioloÄ£ija nespÄ“j aizstÄt ticÄ«bu kÄ dzÄ«vesveidu, reliÄ£ija mÄ“dz bÅ«t ceļvedis un cerÄ«ba ticÄ«gajiem. DatortehnoloÄ£ijas nespÄ“j aizstÄt cilvÄ“ka apziņu, domas, abstrakto domÄšanu, spriestspÄ“ju, apzinÄtu lÄ“mumu pieņemšanu vai emocionÄlas izjÅ«tas, piemÄ“ram, laimi, bÄ“das, cerÄ«bu vai mÄ«lestÄ«bu. ZinÄtne spÄ“j izskaidrot, kÄ lietas darbojas, bet dažkÄrt nespÄ“j atbildÄ“t uz jautÄjumiem – kÄpÄ“c lietas notiek.
TurklÄt zinÄtne nepÄrtraukti mainÄs, bet ticÄ«ba paliek gandrÄ«z nemainÄ«ga tÅ«kstošiem gadu. BÄ«bele un citi teoloÄ£iskie raksti ir domÄti drÄ«zÄk simboliskai, nevis faktoloÄ£iskai izpratnei. Galu galÄ – medicÄ«nas literatÅ«rÄ var atrast atziņu, ka ticÄ«ba ir bÅ«tiska cilvÄ“ka dzÄ«ves sastÄvdaļa, vairÄki pÄ“tÄ«jumi ir pierÄdÄ«juši, ka hospitalizÄ“tiem pacientiem, kurus uztur reliÄ£iska pÄrliecÄ«ba, ir labÄka prognoze nekÄ tiem, kuri netic nekam transcendentÄlam.
Prese, masu mediji un sociÄlie tÄ«kli Ärpus konteksta mÄ“dz paplašinÄt informÄciju par zinÄtniskiem pÄ“tÄ«jumiem ilgmūžības un nemirstÄ«bas meklÄ“jumos, lÄ«dz ar to veidojas priekšstats par medicÄ«nas un jaunu tehnoloÄ£iju sasniegumu pieejamÄ«bu.
Ä€rsts ikdienÄ novÄ“rš slimÄ«bas, samazina simptomus un mÄ“Ä£ina izÄrstÄ“t slimÄ«bas. TajÄ pašÄ laikÄ mÅ«sdienu medicÄ«nas zinÄtne apvienojumÄ ar tehnoloÄ£iju sasniegumiem un reÄ£eneratÄ«vo medicÄ«nu ir virzÄ«ta uz dzÄ«ves ilguma pagarinÄšanu un optimÄlu dzÄ«ves kvalitÄti.
No Ärsta viedokļa raugoties – pašlaik daudzsološie sasniegumi zinÄtnÄ“ un tehnoloÄ£ijÄs reti kad ir pielietojami praktiskajÄ medicÄ«nÄ. ZinÄtne arvien tÄlÄk atraujas no ikdienas prakses. Ierindas Ä£imenes Ärstam nav lielas atšÄ·irÄ«bas no tÄ, vai pacientam ir noteikts genotips vai nav. Pat tad, ja Ärsts no šÄ«s gÄ“nu analÄ«zes zinÄs, ka konkrÄ“tajam pacientam ir liela varbÅ«tÄ«ba saslimt ar aptaukošanos un hiperholesterinÄ“miju, viņš, gluži kÄ visiem citiem pacientiem, ieteiks vairÄk kustÄ«bu, mazÄk apÄ“stu kaloriju, sekot lÄ«dzi asinsspiedienam un holesterÄ«na skaitļiem.
Jo vairÄk mÄ“s zinÄsim un apkoposim zinÄšanas ar datorjaudu, jo mazÄk sapratÄ«sim, ko ar šÄ«m zinÄšanÄm iesÄkt: diagnosticÄ“sim smalku slimÄ«bu vai retu vÄ«rusu, bet ÄrstÄ“sim ar gultas režīmu un papildu šÄ·idruma uzņemšanu; vai arÄ« – genotipÄ“sim visus planÄ“tas iedzÄ«votÄjus, prasÄ«sim katram atļauju informÄcijas apstrÄdei, bet 99,9% šÄ«s informÄcijas nespÄ“sim izmantot.
Pacienti ar metastÄtisku vÄ“zi vai sirds mazspÄ“ju pÄ“dÄ“jÄ stadijÄ mirst, un Ärstam nÄkas atzÄ«t, ka viņš nespÄ“j novÄ“rst sava pacienta nÄvi. Ä€rstam ir pienÄkums turpinÄt sniegt maksimÄlu aprÅ«pi un vienlaikus apsvÄ“rt veltÄ«gu aprÅ«pi beigu stadijas slimÄ«bu gadÄ«jumos, bÅ«t reÄlistam attiecÄ«bÄ uz pacientu vai viņa Ä£imenes locekļu cerÄ«bÄm. MedicÄ«na mÅ«sdienÄs ir paredzÄ“ta, lai mazinÄtu simptomus un sÄpes, atjaunotu funkcijas, dažkÄrt novÄ“rstu nÄvi un pagarinÄtu dzÄ«vi. TomÄ“r medicÄ«nai ir nozÄ«mÄ«gi ierobežojumi noteiktos stÄvokļos, kad medicÄ«niskÄ terapija var piedÄvÄt tikai atsevišÄ·us komforta pasÄkumus mūža nobeigumÄ.
Fiziskais Ä·ermenis ir tas, kas agri vai vÄ“lu mÅ«su dzÄ«ves laikÄ saskaras ar slimÄ«bÄm – vai nu deÄ£eneratÄ«vu (ar vecumu saistÄ«tu) procesu rezultÄtÄ, kas izraisa hroniskas slimÄ«bas, vai infekciju, traumu vai šÅ«nu mutÄciju rezultÄtÄ, kas izraisa ļaundabÄ«gus audzÄ“jus (tiesa, arÄ« vÄ“zis zinÄmÄ mÄ“rÄ ir saistÄ«ts ar vecumu). MeklÄ“jumi pÄ“c miesas nemirstÄ«bas ir tikpat veci kÄ cilvÄ“ce, tie izriet no mÅ«su nesapratnes par mÅ«su eksistences idejÄm un iemesliem, novÄ“rotÄs nÄves pieredzes, bailÄ“m no nÄves un nežēlÄ«gÄs priekšnojautas par mÅ«su eksistences absolÅ«tu izbeigšanos pÄ“c tÄs.
ŠÄ·iet, šodien priekšplÄnÄ atrodas jautÄjums par to, vai cilvÄ“ce spÄ“j pÄrprogrammÄ“t šÅ«nas uz embrionÄlo stadiju, kurÄ vecums ir tikai skaitlis, un reÄ£enerÄcija varÄ“tu bÅ«t iespÄ“jamÄ atbilde uz visÄm slimÄ«bÄm, kas jebkad pieredzÄ“tas šÄ«s planÄ“tas dzÄ«vÄ“.
Autora viedoklis: centieni sasniegt ilgmūžību gan ar zinÄtnes, gan tehnoloÄ£iju palÄ«dzÄ«bu var pÄrvÄ“rsties arÄ« par jaunu reliÄ£ijas formu, bet iespÄ“ja sasniegt ilgmūžību (vairÄk par 120 gadiem) tuvÄko trÄ«sdesmit gadu laikÄ ir nereÄla.
NÄkotnes medicÄ«na meklÄ“jama medicÄ«nas studentu un rezidentu apmÄcÄ«bÄ
Bila Klintona ASV valdÄ«bas izglÄ«tÄ«bas sekretÄrs RiÄards Railijs (Richard Riley) medicÄ«nas studentu sagatavošanu aprakstÄ«ja šÄdiem vÄrdiem: "MÄ“s pašlaik gatavojam studentus darbiem, kas vÄ“l nepastÄv, izmantojot tehnoloÄ£ijas, kas vÄ“l nav izgudrotas, lai risinÄtu problÄ“mas, kuras mÄ“s vÄ“l nezinÄm."
MedicÄ«nÄ vairÄk nekÄ jebkurÄ citÄ nozarÄ“ nozÄ«mÄ«gas ir ne tikai skolotÄja un skolnieka attiecÄ«bas, paaudžu pÄrmantojamÄ«ba, bet arÄ« nepÄrtraukta zinÄšanu atjauninÄšana, kÄ arÄ« – modernu diagnostikas un ÄrstniecÄ«bas metožu apgÅ«šana. Jaunas tehnoloÄ£ijas ienÄk nepÄrtraukti, piemÄ“ram, radiologiem nepÄrtraukti tiek piedÄvÄtas jaunas programmatÅ«ras datortomogrÄfijai vai magnÄ“tiskÄs rezonanses izmeklÄ“jumiem. Un šo jauno programmatÅ«ru kÄ pilnÄ«gu jaunumu spiests apgÅ«t gan pieredzÄ“jis seniors, gan rezidents. Ja mÄ“s redzam, ka vadlÄ«nijÄs ieteicamie medikamenti gandrÄ«z pilnÄ«bÄ nomainÄs 15–20 gadu laikÄ, tad jaunÄs vadlÄ«nijas spiests lasÄ«t un ievÄ“rot gan vecais, gan jaunais Ärsts. Tikai tam jaunajam Ärstam jÄsaprot, ka viņa dzÄ«vÄ“ paradigmas mainÄ«sies vÄ“l biežÄk nekÄ viņa skolotÄjam, bet darba mūžs bÅ«s garÄks, tÄtad vÄ“l vairÄk paradigmu maiņu. Tieši šÄdÄ kontekstÄ ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi atgriezties pie pamatiem – jau pieminÄ“tÄ HipokrÄta (kaut viņam "pierakstÄ«tie" Ä“tikas dokumenti tapuši dažÄdos laikos – laikposmÄ starp V un III gs. p.m.Ä“., un jÄdomÄ, tos radÄ«juši dažÄdi autori).
HipokrÄta zvÄ“rests jeb Ä“tikas likums ir nozÄ«mÄ«gÄkais medicÄ«niskais un Ä“tiskais mantojums, kura principi joprojÄm ir aktuÄli – godÄt un cienÄ«t savus medicÄ«nas skolotÄjus ("savu skolotÄju šajÄ mÄkslÄ turÄ“t vienlÄ«dzÄ«gu ar saviem vecÄkiem"), aizliegt praktizÄ“t eitanÄziju ("es nevienam nedošu indi, ja man to lÅ«gs, nedz arÄ« ieteikšu šÄdu rÄ«cÄ«bu") un ievÄ“rot medicÄ«niskÄs izmeklÄ“šanas konfidencialitÄti ("visu, ko es redzÄ“šu vai dzirdÄ“šu savas profesijas laikÄ, kÄ arÄ« Ärpus savas profesijas saskarsmÄ“ ar citiem cilvÄ“kiem, es to visu uzskatÄ«šu par svÄ“tu noslÄ“pumu") – tie visi ir arÄ« mÅ«sdienu medicÄ«nas Ä“tiskie principi. MÅ«sdienu Rietumu medicÄ«na, kas balstÄs uz izmaksu efektivitÄti, valsts vai privÄtÄs veselÄ«bas apdrošinÄšanas sistÄ“mÄm un ierobežotiem finanšu resursiem, nevar izvairÄ«ties no medicÄ«nas filozofijas nozÄ«mes Ärstu praksÄ“, un tÄ nosaka, ka stabilas zinÄtniskÄs zinÄšanas ir efektÄ«vas medicÄ«nas praktizÄ“šanas priekšnoteikums, uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tas medicÄ«nas pamatÄ ir medicÄ«nas filozofija. MedicÄ«nas praksÄ“ ir daudz medicÄ«nisko zinÄšanu, kas ir bÅ«tiskas, tomÄ“r svarÄ«gÄk ir šÄ«s zinÄšanas interpretÄ“t un piemÄ“rot. Uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tas medicÄ«nas praktizÄ“šana ir gan praktisks, gan filozofisks lÄ“mums. MedicÄ«na nav tikai zinÄtne, bet gan zinÄtnes un mÄkslas apvienojums, un to kopÄ«gais mÄ“rÄ·is ir atvieglot cilvÄ“ku ciešanas. Bez šaubÄm, medicÄ«niskajÄ izglÄ«tÄ«bÄ bÅ«tu iespÄ“jami daudz jÄiekļauj medicÄ«nas filozofijas mÄcÄ«ba, kas bÅ«tu jÄbalsta uz Ärsta un pacienta attiecÄ«bÄm.
Ä€rsta un pacienta attiecÄ«bu galvenie principi nav mainÄ«jušies un diez vai mainÄ«sies tuvÄkajos trÄ«sdesmit gados. PozitÄ«va Ärsta un pacienta saikne, kas balstÄ«ta uz savstarpÄ“ju uzticÄ“šanos, ir un bÅ«s pozitÄ«va un nozÄ«mÄ«ga pacienta ÄrstÄ“šanas rezultÄtu ziÅ†Ä un allaž bÅ«s laba arÄ« Ärstiem. To nosaka Ärsta profesionÄlÄ brÄ«vÄ«ba jeb autonomija.
Ä€rsta autonomija un/vai profesionÄlÄ brÄ«vÄ«ba ir neatņemami saistÄ«ta ar Ä“tiku, empÄtiju un deontoloÄ£iju. Tam visam kopumÄ ir nozÄ«mÄ«gs priekšnoteikums – augsta izglÄ«totÄ«ba, inteliÄ£ence, godprÄtÄ«ba, drosme un citi paša Ärsta tikumi. MÄkslÄ«gais intelekts ienÄks arÄ« Ärstu pÄ“cdiploma apmÄcÄ«bÄ un profesionÄlajÄ vÄ“rtÄ“šanÄ (Latvijas variantÄ – sertifikÄcijÄ), kas centÄ«sies Ärsta darbu vÄ“rtÄ“t ne tikai pÄ“c apmeklÄ“to konferenÄu un nolasÄ«to/noklausÄ«to lekciju skaita, bet arÄ« pÄ“c šiem – izglÄ«totÄ«bas, empÄtijas, drosmes un godprÄtÄ«bas – kritÄ“rijiem.
XXI gadsimta sÄkuma gadu problÄ“ma ir tÄ, ka daudzajiem biomedicÄ«nas sasniegumiem, ko ir radÄ«jusi zinÄtnieku kopiena, privÄtais kapitÄls (pelnošie uzņēmumi) piesaistÄs tikai tÄdÄ gadÄ«jumÄ, ja pÄ“tÄ«jums var radÄ«t lielu peļņu. Tas atstÄj daudz nepilnÄ«bu, bet arÄ« iespÄ“ju attiecÄ«bÄ uz jaunu ÄrstniecÄ«bas metožu izstrÄdi.
Pasaules ekonomikai ir nepieciešama paradigmas maiņa – lai zÄles vairs nebÅ«tu ienesÄ«gas tirgus preces, bet gan globÄlas sabiedrÄ«bas veselÄ«bas preces, kas pieejamas visiem, kam tÄs nepieciešamas. Lai to sasniegtu, bÅ«s nepieciešams, lai zinÄtnieki pÄrsniegtu savu pÄ“tnieku lomu un aktÄ«vi iesaistÄ«tos pÄ“tniecÄ«bas un izstrÄdes politikas reformÄ, kas noteiktu, ka veselÄ«bas pÄ“tniecÄ«ba jÄveic sabiedrÄ«bas interesÄ“s un jÄnodrošina, ka viņu darba rezultÄti dod labumu daudz lielÄkam skaitam cilvÄ“ku. ZinÄtnieki var uzņemties vadošo lomu sabiedrÄ«bas interesÄ“s, virzot inovÄcijas veselÄ«bas jomÄ, Ä«stenojot atklÄtu zinÄtnisko sadarbÄ«bu un izmÄ“Ä£inot bezpeļņas pÄ“tniecÄ«bas un attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas, kas pozitÄ«vi ietekmÄ“tu cilvÄ“ku dzÄ«vi visÄ pasaulÄ“.
RakstÄ«t par nÄkotni vienmÄ“r ir saistoši. PirmÄ diena no šÄ«s nÄkotnes jau ir šodiena (kad autors uzrakstÄ«jis šo rakstu vai godÄtais lasÄ«tÄjs to izlasÄ«jis lÄ«dz galam), un visi uzstÄdÄ«jumi par nÄkotnes medicÄ«nu, medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu un Ä“tiku patiesÄ«bÄ attiecas uz šodienu. PrognozÄ“t nÄkotni nozÄ«mÄ“ precÄ«zÄkus zinÄšanu ceļus iet šodien.