Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Laika ass ir nežēlÄ«ga nākotnes pāreja pagātnÄ“. CilvÄ“ks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesÄ“jas par nākotni savas prognozÄ“jamās dzÄ«ves laikā. Taču lÄ«dz ar šo nākotni viņš pats kļūst vecāks, piedzÄ«vo vecumu, lÄ«dz pats un viņa dzÄ«ve kļūst par pagātni.

MedicÄ«na un veselÄ«bas aprÅ«pe Latvijā un visā pasaulÄ“ dara visu iespÄ“jamo, lai šis laiks, ko mÄ“s vÄ“lamies ne tikai ieraudzÄ«t, bet arÄ« nodzÄ«vot pie skaidras apziņas un labas fiziskās veselÄ«bas, bÅ«tu iespÄ“jami ilgāks. Un lÄ«dzÄ«gi kā jebkura joma arÄ« medicÄ«na alkst ieskatÄ«ties nākotnÄ“, Ä«paši jau brīžos, kad valsts vara par cilvÄ“ku veselÄ«bu aizmirsusi pilnÄ«bā. ŠobrÄ«d, kad tiek veidota Latvijas valdÄ«ba, topošais premjers un topošie koalÄ«cijas partneri ne tikai piemirsuši ierakstÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pi prioritāšu sarakstā, bet izvairās šo jomu minÄ“t kaut ar pušplÄ“stu vārdu.

Liela daļa Latvijas iedzÄ«votāju un cilvÄ“ces tiecas pÄ“c dzÄ«ves bez slimÄ«bām vai pÄ“c maksimāli kvalitatÄ«va un ilga mūža, bet patiesÄ«bā sapņo par nemirstÄ«bu. Šo rindu autors netic nemirstÄ«bai, bet labprāt ar šo metaforu apzÄ«mÄ“ ilgu, no slimÄ«bām brÄ«vu mūžu. PÄ“c autora domām, tuvāko 30 gadu laikā nemirstÄ«ba netiks sasniegta; visi, kas piedzims, agri vai vÄ“lu nomirs; par nemirstÄ«bu vai medicÄ«nas mÄ“rÄ·i tiks uzskatÄ«ts cilvÄ“ka mūžs 120 gadu garumā.

Par šo prognozi – cilvÄ“ka mūža pagarināšana lÄ«dz 120 gadu vecumam – šajā rakstā bÅ«s dažādas atziņas. Šajā vietā bÅ«tiski prognozÄ“t, ka dažu cilvÄ“ka orgānu no paša šÅ«nām un ar paša gÄ“niem transplantācijas nolÅ«kos izdosies "izaudzÄ“t" jau pÄ“c 15–20 gadiem, taču neizdosies nomainÄ«t visas organisma šÅ«nas un orgānus. Es kaut kā sliecos noticÄ“t profesoram Andrejam Ä’rglim, ka tieši kardiologi šajā jomā bÅ«s lÄ«deri – mācÄ“s no šÅ«nām izaudzÄ“t šÄ·Ä“rssvÄ«troto muskuli, ar ko aizvietot paša sirdi vai varbÅ«t – daļu sirds.

Par nemirstību ir vērts runāt, fantazēt un diskutēt

XXI gadsimta sākumā zinātne medicÄ«nā ienesusi straujas pārmaiņas. Ä€rsts ik pa 15–20 gadiem spiests nomainÄ«t savu diagnostikas, ārstniecÄ«bas un rehabilitācijas arsenālu, nereti arÄ« domāšanas veidu. Daudzus medikamentus, kurus ar pārliecÄ«bu lietojām vÄ“l pirms trÄ«sdesmit gadiem, neredz vairs ne ražojam, ne tirgojam, ne lietojam.

Pasaules medicÄ«nas žurnāli aizgÅ«tnÄ“m piedāvā atbildes uz futuroloÄ£iskiem jautājumiem, bet šÄ«s atbildes nereti nedaudz atgādina reklāmas rullÄ«šus farmācijas vai IT industrijai. MedicÄ«niskā aprÅ«pe kļūst arvien personalizÄ“tāka, digitalizÄ“tāka un uz datiem balstÄ«ta. Lielā mÄ“rā tas notiek un notiks, pateicoties inovācijām mākslÄ«gā intelekta jomā, kā arÄ« arvien ekonomiski pamatotākai gÄ“nu terapijai.

Daudzas no pārmaiņām, kuras mÄ“s pieredzÄ“sim tuvākajā nākotnÄ“, notiek jau šodien, lai gan meklÄ“jumi vÄ“l ir sākumstadijā. TehnoloÄ£iju izaugsme kļuvusi nekontrolÄ“jama un neatgriezeniska, mÄ“s to varÄ“tu dÄ“vÄ“t par tehnoloÄ£isko singularitāti.

Cilvēka paredzamo dzīves ilgumu tuvākajos 30 gados (vismaz līdz 2052. gadam) noteiks:

klimata izmaiņas;

planÄ“tas piesārņojums un sadzÄ«ves Ä·Ä«mija kā inde, pārmÄ“rÄ«ga bruņošanās un karadarbÄ«ba kā planÄ“tu degradÄ“jošs faktors;

lauksaimniecÄ«bā lietojamo pesticÄ«du, fungicÄ«du, herbicÄ«du antibakteriālā iedarbe, kā arÄ« medicÄ«nā un veterinārmedicÄ«nā lietojamās antibakteriālās terapijas ietekme uz baktÄ“riju Ä«pašÄ«bām un rezistenci, kas radÄ«s patogÄ“nas, pret visiem antibiotiskajiem lÄ«dzekļiem rezistentas baktÄ“rijas, aktivizÄ“tas vÄ«rusu izraisÄ«tas globālas epidÄ“mijas;

planÄ“tas pārapdzÄ«votÄ«ba un demogrāfijas izmaiņas, vidÄ“jā paredzamā mūža ilguma ievÄ“rojama pagarināšanās, turklāt gan bagātajās, gan nabadzÄ«gajās valstÄ«s;

vÄ“l lielāka sociālā determinance starp bagātajiem un nabagajiem, izglÄ«totajiem un neizglÄ«totajiem – prognozÄ“jamo cilvÄ“ka mūža ilgumu vairāk noteiks ZIP kods nekā Ä£enÄ“tiskais kods (jebkurā pasaules valstÄ« turÄ«gs un izglÄ«tots cilvÄ“ks vidÄ“ji dzÄ«vo ievÄ“rojami ilgāku mūžu nekā nabags un neizglÄ«tots. Britu karaļnama pārstāvju (karaliene māte, princis Filips un Elizabete II) dzÄ«vildzes rezultāti liek domāt, ka determinancÄ“m ir vÄ“l lielāka nozÄ«me;

iedzÄ«votāju – pacientu un ārstu – novecošanās, lÄ«dz ar to hronisku slimÄ«bu epidÄ“mijas, multimorbiditāte (daudz slimÄ«bu vienam pacientam) un polipragmāzija (pacientam daudz dažādu medikamentu vienlaikus, iespÄ“jams, arÄ« zāļu blakņu pandÄ“mija);

ārstu un medicīnas profesionāļu trūkums;

digitālās tehnoloÄ£ijas, Ä«paši diagnostikā, mākslÄ«gais intelekts kā diagnostikas un skrÄ«ninga vadošais elements;

rehabilitācija kā vadošÄ medicÄ«nas nozare;

veselÄ«bas aprÅ«pe, medicÄ«na un farmācija (kopā) kā jebkuras valsts galvenā ekonomiskā nozare ar vismaz 25% Ä«patsvaru no nacionālā kopprodukta (Pasaules VeselÄ«bas organizācijas prognoze).

Tātad – bÅ«s vektori, kas cilvÄ“ka dzÄ«ves ilgumu pagarinās un dzÄ«ves kvalitāti uzlabos, bet bÅ«s arÄ« tādi vektori, kas dzÄ«vi Ä«sinās, radÄ«s slimÄ«bas uz problÄ“mas. Ieliekot vienā svaru kausā pārapdzÄ«votÄ«bu, nāvÄ“jošus, globāli ātri izplatÄ«ties spÄ“jÄ«gus vÄ«rusus, antibakteriālo rezistenci, medicÄ«nas kļūdas un klÄ«nicistu trÅ«kumu, pacientu novecošanos, hroniskas slimÄ«bas, multimorbiditāti un polipragmāziju, bet otrā svaru kausā medicÄ«nas attÄ«stÄ«bu, moderno diagnostikas aparatÅ«ru un mÅ«sdienÄ«gas ārstniecÄ«bas iespÄ“jas, pÄ“c maniem aprÄ“Ä·iniem, daudzi pacienti ar hroniskām slimÄ«bām dzÄ«vos pietiekami ilgi, lai sagaidÄ«tu otras nāvÄ“jošas slimÄ«bas diagnozi. Agrāk viņi bÅ«tu nomiruši no pirmās diagnozes un nenodzÄ«votu lÄ«dz otrai fatālajai diagnozei. Agrāk bija vieglāk veidot nāves cÄ“loņu statistiku, 2052. gadā patologanatoms netiks skaidrÄ«bā – no kuras slimÄ«bas pacients nomiris.

Politika, demogrāfija, ekonomika, klimats – tas, kā mainās un mijiedarbojas pasaule, bÅ«tiski ietekmÄ“ mÅ«s visus. PÄ“tniecÄ«ba ir nozÄ«mÄ«ga daļa no mÅ«sdienu cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bas un var palÄ«dzÄ“t rast risinājumus lielajām problÄ“mām, ar kurām saskaramies, bet tikai tad, ja trÄ«s pÄ«lāri – zinātne, inovācija un sabiedrÄ«ba – apvienojas vidÄ“, kurā pÄ“tniecÄ«ba var attÄ«stÄ«ties. Mums šodien ir jāizmanto iespÄ“ja padarÄ«t pasauli par veselÄ«gāku vietu cilvÄ“ka dzÄ«vošanai.

Saliekot kopā dažādus nākotnes scenārijus no dažādiem literatÅ«ras avotiem, redzams, ka pasaules bagātākajās valstÄ«s cilvÄ“ku vidÄ“jais paredzamais mūža ilgums nākamajos trÄ«sdesmit gados palielināsies par 6–8 gadiem, tādā vidÄ“jas ekonomikas valstÄ« kā Latvija – par 8–10 gadiem, bet jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s – par vairāk nekā 12 gadiem. Secinājums – par spÄ«ti pasaules klimata izmaiņām, piesārņojumam, pārtikas un Å«dens krÄ«zei, sociālām determinancÄ“m, cilvÄ“ku neticÄ«bai farmācijas industrijai, medicÄ«nai un vakcÄ«nām, kā arÄ« nelÄ«dzestÄ«bai attiecÄ«bā uz fiziskām aktivitātÄ“m un veselÄ«gu Ä“dmaņu – tuvākās nākotnes scenāriji rāda, ka cilvÄ“ki dzÄ«vos ilgāk, vairāk bÅ«s arÄ« veselÄ«gi nodzÄ«voto mūža gadu, vismaz šajā – pārskatāmajā – laika periodā ir gaidāms nozÄ«mÄ«gs mūža ilguma pagarinājums, taču tam nav sasaites ar pretenzijām uz fizisku nemirstÄ«bu. Eiropā mÅ«sdienās, atbildot uz jautājumu, cik garš paredzams katra cilvÄ“ka mūžs, iesaka lietot formulu – abu vecāku mūža ilgums, dalÄ«ts ar divi, pieskaitot vÄ«riešiem 8, bet sievietÄ“m 12 gadus. Formula der tiem, kam abi vecāki jau miruši. PrecÄ«zākas formulas iekļauj arÄ« sociālās determinances un paredz garāku mūžu turÄ«gākiem cilvÄ“kiem ar labu izglÄ«tÄ«bu.

NemirstÄ«ba šobrÄ«d ir vairāk reliÄ£isks vai filozofisks, ne medicÄ«nisks jautājums

ŠÅ«na var bÅ«t nemirstÄ«ga. Regulāri atjaunojot šÄ·idrumu, kurā šÅ«na atrodas, pievienojot šim šÄ·idrumam nepieciešamās barÄ«bas vielas un Ä·Ä«miskos elementus, šÅ«na var eksistÄ“t gandrÄ«z vai neierobežotu dzÄ«ves laiku, var vairoties – daloties, pumpurojoties vai citā veidā. Vismaz attiecÄ«bā uz šÅ«nu modernā zinātne ir apguvusi arÄ« iespÄ“jas aizkavÄ“t novecošanās procesus.

Pasaules bagātākie cilvÄ“ki, kompānijas un fondi agresÄ«vi tiecas tÄ“rÄ“t lÄ«dzekļus organisma nemirstÄ«bas sasniegšanai. Pasaules lielākie uzņēmumi, piemÄ“ram, "Apple" vai "Google", tādi bagāti vizionāri kā Džefs Bezoss, Bils Geits vai Marks Zakerbergs maksā miljardiem dolāru SilÄ«cija ielejas biotehnoloÄ£iju uzņēmumiem ar mÄ“rÄ·i – pagarināt arÄ« savu mūžu, izmantojot šÅ«nu pārprogrammÄ“šanas tehnoloÄ£ijas, novÄ“rst novecošanos un – galu galā – panākt nemirstÄ«bu.

Pavisam nedaudz šÄ« aizrautÄ«gā naudas tÄ“rÄ“šana un zinātnisko pÄ“tÄ«jumu atbalsts atgādina alÄ·Ä«mijas laikus viduslaikos, kad ar karaļnamu un bagāto tirgotāju naudu alÄ·Ä«miÄ·i centās no jebkura metāla iegÅ«t zeltu, iegÅ«t dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas eliksÄ«ru, kā arÄ« radÄ«t Filozofu akmeni.

MÅ«sdienu pasaules zinātne čakli strādā šÅ«nas un organisma novecošanas apturÄ“šanas virzienā, katrā ziņā daudz nopietnāk nekā, piemÄ“ram, ekoloÄ£ijā un klimata kontrolÄ“, kas nodrošinātu kvalitatÄ«vu dzÄ«vi nākamajām cilvÄ“ku paaudzÄ“m. PÄ“tÄ«jumi Ä£enÄ“tisko un bioÄ·Ä«misko procesu lÄ«menÄ« liek domāt, ka itin drÄ«z sasniedzamais mÄ“rÄ·is bÅ«s mūža ilgums, kas krietni pārsniegs 100 gadus. ŠÄ« jaunā apvāršÅ†a nenovÄ“ršamÄ«ba liek mums pārskatÄ«t Ä“tiskās, morālās, filozofiskās, reliÄ£iskās sekas, jo Ä«paši – attiecÄ«bā uz medicÄ«nas profesionāļiem un veselÄ«bas aprÅ«pes sniedzÄ“jiem.

MÅ«sdienu zinātnes paradigmas nemirstÄ«bas meklÄ“jumos ļoti lÄ«dzinās alÄ·Ä«mijai, jo arÄ« alÄ·Ä«miÄ·u Filozofu akmens meklÄ“jumi bija zinātniska ideja, kas tika apvienota ar garÄ«gu domāšanu. ArÄ« nemirstÄ«bas ideja, sajaucot konkrÄ“ta indivÄ«da personÄ«go ticÄ«bu, pārliecÄ«bu un sapņus ar zinātnes sasniegumiem, uzkrājas visās kultÅ«rās un reliÄ£ijās. Tas liek ārstiem visās pasaules valstÄ«s ar visdažādākajām reliÄ£ijām savienot pacienta ilÅ«zijas par modernās medicÄ«nas iespÄ“jām neārstÄ“jamu un nāvÄ“jošu slimÄ«bu laukā.

Šajā vietā mÅ«su vÄ“rtÄ«bu lokā nonāk jÄ“dzieni "mūžīgs", "mūžība", "nemirstÄ«ba", un tie patiesÄ«bā ir ļoti atšÄ·irÄ«gi jÄ“dzieni katrā valodā. TiklÄ«dz kāds sāk salÄ«dzināt literatÅ«ras avotus dažādās valodās, viņš apmaldās jÄ“dzienu atšÄ·irÄ«bās. JÄ“dziens "mūžīgs" ir vairāk saistÄ«ts ar laiku, tādēļ šim laikam kaut kad tomÄ“r pienāktu gals, piemÄ“ram, lÄ«dz ar civilizācijas beigām, ZemÄ“ ietriecoties milzu asteroÄ«dam, vai arÄ« vienkārši atomkarā. ReliÄ£ijā "mūžīga" ir dvÄ“sele, kas, šÄ·iet, ir plašÄks jÄ“dziens un stāv pāri laikam, bet "nemirstÄ«ba" mÅ«sdienu izpratnÄ“ vairāk vai mazāk robežojas ar maksimāli 120 konkrÄ“ta cilvÄ“ka iespÄ“jami nodzÄ«votiem gadiem.

Tiesa, šÄ«s zinātniskās virzÄ«bas apoloģēti uzskata, ka mūžīgā dzÄ«vÄ«ba ir neatkarÄ«ga no jebkāda laika jÄ“dziena un nozÄ«mÄ“ mūžīgās dzÄ«vÄ«bas bÅ«tÄ«bu, ka arÄ« cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba varÄ“tu izstiepties lÄ«dzi mūžīgās dzÄ«vÄ«bas laika asij.

Platons ir definÄ“jis bÅ«tņu dualitāti – miesu un dvÄ“seli –, uzskatot dvÄ“seli par nemirstÄ«gu, bezÄ·ermenisku, virs un ārpus redzamā, mūžīgu mÅ«su bÅ«tÄ«bas iemÄ«tnieku. PÄ“c Platona un viņa sekotāju domām, Ä·ermenis neizbÄ“gami deÄ£enerÄ“jas, savukārt dvÄ“sele jeb gars dzÄ«ves beigās tiek atbrÄ«vots no Ä·ermeņa cietuma, lai dzÄ«votu mūžīgi.

MedicÄ«nas tÄ“vs Hipokrāts radÄ«ja veseluma pieeju, kas noteica, ka Ä·ermenis un dvÄ“sele ir cieši savstarpÄ“ji saistÄ«ti un ka Ä·ermeņa veselÄ«ba, tostarp ilgmūžība, ir garÄ«gās labklājÄ«bas pazÄ«me. Hipokrāta zvÄ“rests, kas tapis laikposmā starp V un III gs. p.m.Ä“., pavÄ“lÄ“ja ārstam izrādÄ«t vislielāko cieņu cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bai no tās sākuma – ar uzsvaru uz "Primum non nocere" (vispirms nekaitÄ“). ModificÄ“tās formās (optimālajā versijā – Pasaules Ä€rstu savienÄ«bas ŽenÄ“vas deklarācija) šo zvÄ“restu dod ārsti visā pasaulÄ“, un tas mudina saglabāt dzÄ«vÄ«bu un tās kvalitāti, bet tas saskan ar koncepciju par novecošanas aizkavÄ“šanu un nemirstÄ«bas centieniem.

Lielākajā daļā pasaules reliÄ£iju ilgmūžība tiek uzskatÄ«ta par svÄ“tÄ«bu, turklāt tajās tiek ticÄ“ts uz sava veida nemirstÄ«bu, pÄ“cnāves dzÄ«vi vai vismaz – nemirstÄ«gās dvÄ“seles reinkarnāciju.

Hinduismā nemirstÄ«bas jÄ“dziens ir saistÄ«ts ar prātu un dvÄ“seli. NemirstÄ«gā dvÄ“sele tiek saprasta kā secÄ«gs piedzimšanas un atdzimšanas cikls, kas norisinās dažādos fiziskos Ä·ermeņos, lai turpinātu savu nebeidzamo ceļojumu. Hinduismā laiks tiek uztverts kā cikls, nevis kā lineāra virzÄ«ba. Hinduisti tic, ka katra dzÄ«va bÅ«tne atdzimst no jauna, nesot citu vārdu un iegÅ«stot citu veidolu, progresÄ“jot vai regresÄ“jot cauri kosmiskai grāmatvedÄ«bai. Tiesa, hinduismā ir iespÄ“jama iemiesotā nemirstÄ«ba. Tas ir dievu stāvoklis. EliksÄ«ru amritamu dzÄ“ra dievi kā pretlÄ«dzekli nāvei.

CilvÄ“ka ilgmūžības meklÄ“jumos senās Indijas tautas nonāca lÄ«dz jogai, meditācijai un lÄ“nas elpošanas praksei, kas, optimizÄ“jot daudzus elpošanas, kardiovaskulārās un autonomās nervu sistÄ“mas fizioloÄ£iskos parametrus, iespÄ“jams, veicina ilgmūžību. Hinduistiem pagarinātajam mūžam ir jÄ“ga, ja vien tas tiek izmantots, lai veiktu labus darbus un dzÄ«votu hinduisma reliÄ£ijai atbilstošu dzÄ«vi.

Gan jÅ«daismam, gan kristietÄ«bai ir kopÄ«ga Vecā DerÄ«ba kā teoloÄ£iskais pamatteksts. Pirmajā Mozus grāmatā Ä€dams ir attÄ“lots kā funkcionāla Ä·ermeņa un gara vienotÄ«ba jeb dzÄ«va dvÄ“sele. Fiziskā novecošanās un nāve tiek pasniegta kā grÄ“ka sekas. Pirmajā Mozus grāmatā aprakstÄ«tajiem cilvÄ“kiem ir neparasti garš mūža ilgums, un, šÄ·iet, pÄ“c grÄ“ku plÅ«diem šÄ« situācija ir radikāli mainÄ«jusies. Noass vÄ“l nodzÄ«vojis 950 gadus, bet Mozus uzstādÄ«ja mūža ilguma latiņu, pÄ“c kuras mÄ“s šobrÄ«d tiecamies, – 120 gadus.

Vecās DerÄ«bas vÄ“lāk tapušajās grāmatās parādās norāde, ka daudzi no tiem, kas guļ zemes putekļos, pamodÄ«sies; vieni mūžīgai dzÄ«vÄ«bai, bet citi – apkaunojumam un mūžīgai nicināšanai. Un tie, kas bÅ«s gudri, mirdzÄ“s kā debess spožums, un tie, kas daudzus pievÄ“rsÄ«s taisnÄ«bai, mirdzÄ“s kā zvaigznes mūžīgi.

KristÄ«gā tradÄ«cija turpināja uzsvÄ“rt miesas labestÄ«bu un cerÄ«bu uz augšÄmcelšanos kā garÄ«gai miesai, par kuras precÄ«zu iedabu diskutÄ“ vÄ“l joprojām. KristÄ«gajos psalmos itin labi var nolasÄ«t vÄ“lmi dzÄ«vot ilgi un redzÄ“t savu bÄ“rnu bÄ“rnus. KristietÄ«ba ilgākas dzÄ«ves meklÄ“jumus redz kā labi savienojamus ar lielāko daļu mÅ«sdienu kristÄ«gās ticÄ«bas izpausmju.

Budismam trÅ«kst dažu iezÄ«mju, kas raksturÄ«gas lielākajai daļai lielo reliÄ£iju. Budisma skolas bÅ«tÄ«ba ir sludināt cilvÄ“ka spÄ“ju sasniegt dievišÄ·as Ä«pašÄ«bas, piemÄ“ram, nemirstÄ«bu un viszinÄ«bu. Budisms neprezentÄ“ valdnieku – dievu, kuram ir jākalpo, kurš ir jāapmierina vai jāuzslavÄ“. Tā vietā budisti prezentÄ“ cieņu pret dzÄ«vÄ«bu un noliedz slepkavÄ«bas, izceļ cieņu pret Ä«pašumu un noliedz krāpšanu, pauž cieņu pret tÄ«ru dabu, cieņu pret godÄ«gumu un cieņu pret skaidru prātu.

Budisms kā pasaules uzskats un dzÄ«ves filozofija izpaužas dažādos veidos, no kuriem daudzi ir pilnÄ«bā saderÄ«gi ar centieniem mazināt ciešanas un maksimāli palielināt cilvÄ“ka potenciālu.

Islāma pamatā ir ebreju un kristiešu stāstÄ«jumi, par kuriem rakstÄ«ts Korānā. Musulmaņiem ir skaidrs skatÄ«jums uz paradÄ«zi, kurā tiek atalgoti cilvÄ“ka fiziskās dzÄ«ves laikā veiktie labie darbi. DvÄ“seles uzturÄ“šanās cilvÄ“ka Ä·ermenÄ« tiek saprasta kā milzÄ«ga svÄ“tÄ«ba – uzsvars tiek likts uz cilvÄ“ka dzÄ«ves kvalitāti pašreizÄ“jā brÄ«dÄ«. Laikā, kad attÄ«stÄ«jās islāms – VII gadsimtā un turpmākajos divos gadsimtos –, tieši arābu valstÄ«s strauji attÄ«stÄ«jās zinātne. Musulmaņu ārsts Ibn Al Nafiss aprakstÄ«ja plaušu asinsriti krietni pirms Viljama Hārvija. MÅ«sdienu medicÄ«nā izmantoto holistisko pieeju sākotnÄ“ji aprakstÄ«ja musulmaņu ārsti Abu Al Kāsims, Al Zahravi, Al Razi un Ibn Sina (Avicenna). Islāms aizstāv zinātnes tālāku attÄ«stÄ«bu un atzÄ«st cilvÄ“ka ārstniecÄ«bas mākslu. VÄ“sturiski liels uzsvars tika likts uz visu slimÄ«bu ārstÄ“šanas lÄ«dzekļu iegÅ«šanu, pamatojoties uz Korāna postulātu, ka "Dievs nav sÅ«tÄ«jis nevienu slimÄ«bu, nesÅ«tot zāles pret to".

Gan islāms, gan kristietÄ«ba skaidri norāda, ka ikviens cilvÄ“ks tādā vai citādā veidā izjutÄ«s nāvi, taču augšÄmcelšanās dienā šÄ« nepatÄ«kamā pieredze tiks gandarÄ«ta.

MedicÄ«nas zinātnes pastāv kā rezultāts cilvÄ“ces vÄ“lmei saglabāt dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu. MÅ«su intelekta struktÅ«ra, kā arÄ« zinātnes un tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba likusi cilvÄ“cei sistematizÄ“t zināšanas, praksi un pieredzi, izveidot kodeksus, likumus un vadlÄ«nijas, lai definÄ“tu labas prakses principus jebkurā medicÄ«nas disciplÄ«nā. Florensa Naitingeila: "Lai saprastu Dieva domas, mums ir jāpÄ“ta statistika, jo tā ir Viņa nodoma mÄ“raukla." (Florence Nightingale: "To understand God's thoughts we must study statistics, for these are the measure of His purpose.")

Veselīgi nodzīvotie mūža gadi kā mērķis katra indivīda dzīvei

MÅ«sdienās daudz svarÄ«gāks jÄ“dziens par kopÄ“jo dzÄ«ves ilgumu ir veselÄ«bas ilgums. VeselÄ«bas ilguma jÄ“dziens nozÄ«mÄ“ dzÄ«ves pagarināšanu, ņemot vÄ“rā nodzÄ«voto gadu kvalitāti, nevis tikai izdzÄ«vot atlikušos gadus, izmantojot dažādus fizioloÄ£iskos parametrus. Diemžēl veselÄ«ga mūža ilgums pagarinās lÄ“nāk, nekā vÄ“lams. Pieaug tā mūža beigu posma ilgums, kad cilvÄ“ks spiests sadzÄ«vot ar nespÄ“ju un slimÄ«bām.

Jau vairāk nekā 2000 gadu kā metode, lai paildzinātu veselÄ«gas dzÄ«ves gadus, ir aprakstÄ«ta kaloriju ierobežošana pirms vecuma iestāšanās, kas ne tikai aizkavÄ“ novecošanu, aizkavÄ“ sirds un asinsvadu novecošanu, samazina vēža risku, uzlabo dzÄ«ves kvalitāti, bet arÄ« noved pie ilgmūžības. TomÄ“r – vidÄ“jais pieaugušais Latvijas iedzÄ«votājs dzÄ«vo ar lieku svaru vai pat aptaukošanos. Tas mums liek domāt, ka veselÄ«gi dzÄ«ves gadi nav latviešu augstā dzÄ«ves prioritāte.

Ieviešot dzÄ«vesveida izmaiņas un pieņemot primārās profilakses sistÄ“mu, samazinot riska faktorus (kontrolÄ“ts svars, pietiekams fizisko kustÄ«bu apjoms, nesmÄ“Ä·Ä“šana, alkohola ierobežošana, regulāra holesterÄ«na lÄ«meņa un cukura lÄ«meņa asinÄ«s, kā arÄ« asinsspiediena kontrole u. c.), teorÄ“tiski varÄ“tu par 90% samazināt mirstÄ«bu no sirds un asinsvadu sistÄ“mas slimÄ«bām un pagarināt mūža ilgumu par desmit vai vairāk gadiem, un tomÄ“r – ar uztura uzlabošanu un fizisko aktivitāšu režīma ieviešanu nepietiek, lai novÄ“rstu ar vecumu saistÄ«tas slimÄ«bas.

ŠobrÄ«d pasaules literatÅ«rā valda atziņa, ka tieši psiholoÄ£iskais, uztura un sociālais/Ä£imenes atbalsts var pagarināt veselÄ«gi nodzÄ«votus mūža gadus, tiesa, kombinÄ“jot to ar medikamentozu un tehnoloÄ£isku ārstÄ“šanu konkrÄ“tas slimÄ«bas vai neveselÄ«bas gadÄ«jumā. Tajā pašÄ laikā profilakses tehnoloÄ£ijas un stratÄ“Ä£ijas var bÅ«t veiksmÄ«gas tikai tad, ja tās ir plaši pieejamas, lai samazinātu novÄ“ršamu saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu, lai samazinātu veselÄ«bas aprÅ«pes izmaksas un nozÄ«mÄ«gi palielinātu paredzamo mūža ilgumu. Lai šÄ«s stratÄ“Ä£ijas bÅ«tu efektÄ«vas, profilakses stratÄ“Ä£ijām bÅ«tu jābÅ«t prioritāri finansÄ“tām.

AttiecÄ«bā uz dzÄ«ves ilguma palielināšanu cilvÄ“ces rÄ«cÄ«bā ir gan pieredzÄ“, gan pÄ“tÄ«jumos balstÄ«ti lÄ«dzekļi. Dažiem augu izcelsmes uztura bagātinātājiem, piemÄ“ram, adaptogÄ“niem, bramai, kurkumai, amlai, divdaivu ginkam, lakricai un ženšeņam, kā arÄ« augu izcelsmes metabolÄ«tiem, piemÄ“ram, polifenoliem, karotinoÄ«diem, C un E vitamÄ«niem, piemÄ«t pretiekaisuma, antioksidantu un pretvēža Ä«pašÄ«bas, kas var ietekmÄ“t mūža ilgumu, proti – paildzināt to. Šie uztura bagātinātāji ir pieejami lielai iedzÄ«votāju daļai, ja vien šiem iedzÄ«votājiem ir pietiekami liela vÄ“lme Ä«stenot ilgmūžību veicinošu dzÄ«vesveidu.

MÅ«sdienās publikācijas slavÄ“ metformÄ«nu, rapamicÄ«nu un citas zāles, kas potenciāli varÄ“tu darboties kā pretnovecošanās medikamenti, pateicoties to pretvēža Ä«pašÄ«bām un dokumentÄ“tiem pierādÄ«jumiem par mūža ilguma palielināšanu. Jau esošiem un nākotnÄ“ radāmiem medikamentiem, iedarbojoties uz novecošanās mehānismiem, ir iespÄ“ja samazināt invaliditāti slimÄ«bas vÄ“lÄ«nā dzÄ«ves posmā. Sirolims uzlabo vecāka gadagājuma cilvÄ“ku imÅ«nsistÄ“mas reakciju uz vakcināciju. Desatinibs un BCL-2 inhibitora kvercetÄ«na kombinācija iznÄ«cina novecojošÄs šÅ«nas. GeroprotektÄ«vie medikamenti, kas vÄ“rsti pret novecošanās pamatā esošajiem molekulārajiem mehānismiem, tuvojas zinātnes un klÄ«nisko pÄ“tÄ«jumu rezultātiem, un tie varÄ“s palÄ«dzÄ“t novÄ“rst visgrÅ«tāk ārstÄ“jamo vecuma slimÄ«bu – demenci.

Modernā medicÄ«na šobrÄ«d nodarbojas ar iekaisuma mazināšanu. Iekaisuma process tiek raksturots kā hroniska parādÄ«ba, kas progresÄ“ lÄ«dz ar vecumu, izmantojot iekaisuma kaskādi, galu galā iztukšojot organisma aizsardzÄ«bas sistÄ“mu. Modernie pÄ“tÄ«jumi imÅ«nsistÄ“mas modulācijas jomā ļauj sasniegt bezslimÄ«bu stāvokli, izmantojot audu reÄ£enerācijas un imÅ«nmodulācijas Ä«pašÄ«bas.

Novecošanās ir elastÄ«ga. Arvien vairāk pierādÄ«jumu liecina, ka ar veselÄ«bas traucÄ“jumiem dzÄ«ves beigu posmā var cÄ«nÄ«ties (Latvijā pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā divkārt pieaudzis astoņdesmitgadnieku skaits, lielā mÄ“rā pateicoties onkoloÄ£ijas un kardioloÄ£ijas sasniegumiem). Laboratorijas dzÄ«vniekiem Ä£enÄ“tiski, dzÄ«vesveida un farmakoloÄ£iski pasākumi var pagarināt ne tikai mūža ilgumu, bet arÄ« veselÄ«bu. Liela cerÄ«ba ir, ka pÄ“c 30 gadiem medicÄ«nas zinātne bÅ«s pietiekami attÄ«stÄ«jusies, lai ļautu cilvÄ“kiem dzÄ«vot veselÄ«gāk un aktÄ«vāk gandrÄ«z lÄ«dz pat nāvei.

XXI gadsimtā plaši norit pÄ“tÄ«jumi novecošanas aizkavÄ“šanas jomā, izmantojot pluripotentās cilmes šÅ«nas. Ideja ir pārprogrammÄ“t šÅ«nas, lai tās atgÅ«tu nenobriedušu stāvokli, pirms attÄ«stās par vÄ“lamiem Ä·ermeņa audiem. Ä¢enÄ“tiskā pārprogrammÄ“šana ļautu izvairÄ«ties no novecošanās.

ReÄ£eneratÄ«vā medicÄ«na, izmantojot cilmes šÅ«nas, ir viens no daudzsološÄkajiem sasniegumiem mÅ«sdienu medicÄ«nā, kas ietver šÅ«nu izmantošanu, lai stimulÄ“tu vielmaiņas ceļus un aizstātu atmirušos audus.

Jādomā, ka nākamajos 30 gados bÅ«s izstrādātas daudzas vakcÄ«nas pret dažādas lokalizācijas ļaundabÄ«gajiem audzÄ“jiem. VakcÄ«nas, kas vÄ“rstas pret dzemdes kakla un hepatocelulārā vēža attÄ«stÄ«bā nozÄ«mÄ«giem vÄ«rusiem, jau ir izstrādātas, nonākušas globālajā lietošanā un ir efektÄ«vas. Var sagaidÄ«t jaunus atklājumus, kas ļaus identificÄ“t agrÄ«nākās Ä£enÄ“tiskās un iekaisuma izmaiņas, kas notiek šÅ«nā, tai pārejot uz pirmsvēža stadiju. LÄ«dz ar šiem atklājumiem palielināsies iespÄ“jas izstrādāt vakcÄ«nu, kas novÄ“rstu vēža attÄ«stÄ«bu.

Vai nemirstība vispār ir bioloģiski iespējama?

Pamatojoties uz pašreizÄ“jo biotehnoloÄ£iju stāvokli un sasniegumiem reÄ£eneratÄ«vās medicÄ«nas un šÅ«nu pārprogrammÄ“šanas jomā, šÄ·iet, ka tehniski ir iespÄ“jams radÄ«t šÅ«nas, kurās vai nu ievÄ“rojami tiek aizkavÄ“ti novecošanās procesi, vai arÄ« tie tiek pilnÄ«bā aizliegti (manuprāt, tas notiks tuvākajā nākotnÄ“ – tiks izslÄ“gts "bioloÄ£iskais pulkstenis"). Maz ticams, ka biotehnoloÄ£ijas varÄ“tu radÄ«t nemirstÄ«bu, atcelt novecošanos un nāvi dabisku iemeslu dēļ. Ja mÄ“s runājam par bioloÄ£isko, dabisko nemirstÄ«bu – pretstatā nemirstÄ«bai pÄ“c kāda cilvÄ“ka nāves garÄ«gās nemirstÄ«bas nozÄ«mÄ“ –, patiesa bioloÄ£iskā nemirstÄ«ba šÄ·iet pārāk tālu no mÅ«su pašreizÄ“jām zināšanām un iespÄ“jām. MÅ«sdienu biotehnoloÄ£ija turpina attÄ«stÄ«t iespÄ“jas ļaut aizstāt deÄ£enerÄ“tos audus un apturÄ“t novecošanās procesus, kā rezultātā dzÄ«vÄ«ba tiks pagarināta.

Kaut autors nepieder nevienai reliÄ£ijai, tomÄ“r, viņaprāt, biotehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba neizslÄ“dz reliÄ£iju. MÅ«sdienu biotehnoloÄ£ija neaizstāj reliÄ£iskos uzskatus lielākajā daļā reliÄ£iju, tostarp kristietÄ«bā, jÅ«daismā un islāmā kopumā, jo bioloÄ£ija nespÄ“j aizstāt ticÄ«bu kā dzÄ«vesveidu, reliÄ£ija mÄ“dz bÅ«t ceļvedis un cerÄ«ba ticÄ«gajiem. DatortehnoloÄ£ijas nespÄ“j aizstāt cilvÄ“ka apziņu, domas, abstrakto domāšanu, spriestspÄ“ju, apzinātu lÄ“mumu pieņemšanu vai emocionālas izjÅ«tas, piemÄ“ram, laimi, bÄ“das, cerÄ«bu vai mÄ«lestÄ«bu. Zinātne spÄ“j izskaidrot, kā lietas darbojas, bet dažkārt nespÄ“j atbildÄ“t uz jautājumiem – kāpÄ“c lietas notiek.

Turklāt zinātne nepārtraukti mainās, bet ticÄ«ba paliek gandrÄ«z nemainÄ«ga tÅ«kstošiem gadu. BÄ«bele un citi teoloÄ£iskie raksti ir domāti drÄ«zāk simboliskai, nevis faktoloÄ£iskai izpratnei. Galu galā – medicÄ«nas literatÅ«rā var atrast atziņu, ka ticÄ«ba ir bÅ«tiska cilvÄ“ka dzÄ«ves sastāvdaļa, vairāki pÄ“tÄ«jumi ir pierādÄ«juši, ka hospitalizÄ“tiem pacientiem, kurus uztur reliÄ£iska pārliecÄ«ba, ir labāka prognoze nekā tiem, kuri netic nekam transcendentālam.

Prese, masu mediji un sociālie tÄ«kli ārpus konteksta mÄ“dz paplašināt informāciju par zinātniskiem pÄ“tÄ«jumiem ilgmūžības un nemirstÄ«bas meklÄ“jumos, lÄ«dz ar to veidojas priekšstats par medicÄ«nas un jaunu tehnoloÄ£iju sasniegumu pieejamÄ«bu.

Ä€rsts ikdienā novÄ“rš slimÄ«bas, samazina simptomus un mÄ“Ä£ina izārstÄ“t slimÄ«bas. Tajā pašÄ laikā mÅ«sdienu medicÄ«nas zinātne apvienojumā ar tehnoloÄ£iju sasniegumiem un reÄ£eneratÄ«vo medicÄ«nu ir virzÄ«ta uz dzÄ«ves ilguma pagarināšanu un optimālu dzÄ«ves kvalitāti.

No ārsta viedokļa raugoties – pašlaik daudzsološie sasniegumi zinātnÄ“ un tehnoloÄ£ijās reti kad ir pielietojami praktiskajā medicÄ«nā. Zinātne arvien tālāk atraujas no ikdienas prakses. Ierindas Ä£imenes ārstam nav lielas atšÄ·irÄ«bas no tā, vai pacientam ir noteikts genotips vai nav. Pat tad, ja ārsts no šÄ«s gÄ“nu analÄ«zes zinās, ka konkrÄ“tajam pacientam ir liela varbÅ«tÄ«ba saslimt ar aptaukošanos un hiperholesterinÄ“miju, viņš, gluži kā visiem citiem pacientiem, ieteiks vairāk kustÄ«bu, mazāk apÄ“stu kaloriju, sekot lÄ«dzi asinsspiedienam un holesterÄ«na skaitļiem.

Jo vairāk mÄ“s zināsim un apkoposim zināšanas ar datorjaudu, jo mazāk sapratÄ«sim, ko ar šÄ«m zināšanām iesākt: diagnosticÄ“sim smalku slimÄ«bu vai retu vÄ«rusu, bet ārstÄ“sim ar gultas režīmu un papildu šÄ·idruma uzņemšanu; vai arÄ« – genotipÄ“sim visus planÄ“tas iedzÄ«votājus, prasÄ«sim katram atļauju informācijas apstrādei, bet 99,9% šÄ«s informācijas nespÄ“sim izmantot.

Pacienti ar metastātisku vÄ“zi vai sirds mazspÄ“ju pÄ“dÄ“jā stadijā mirst, un ārstam nākas atzÄ«t, ka viņš nespÄ“j novÄ“rst sava pacienta nāvi. Ä€rstam ir pienākums turpināt sniegt maksimālu aprÅ«pi un vienlaikus apsvÄ“rt veltÄ«gu aprÅ«pi beigu stadijas slimÄ«bu gadÄ«jumos, bÅ«t reālistam attiecÄ«bā uz pacientu vai viņa Ä£imenes locekļu cerÄ«bām. MedicÄ«na mÅ«sdienās ir paredzÄ“ta, lai mazinātu simptomus un sāpes, atjaunotu funkcijas, dažkārt novÄ“rstu nāvi un pagarinātu dzÄ«vi. TomÄ“r medicÄ«nai ir nozÄ«mÄ«gi ierobežojumi noteiktos stāvokļos, kad medicÄ«niskā terapija var piedāvāt tikai atsevišÄ·us komforta pasākumus mūža nobeigumā.

Fiziskais Ä·ermenis ir tas, kas agri vai vÄ“lu mÅ«su dzÄ«ves laikā saskaras ar slimÄ«bām – vai nu deÄ£eneratÄ«vu (ar vecumu saistÄ«tu) procesu rezultātā, kas izraisa hroniskas slimÄ«bas, vai infekciju, traumu vai šÅ«nu mutāciju rezultātā, kas izraisa ļaundabÄ«gus audzÄ“jus (tiesa, arÄ« vÄ“zis zināmā mÄ“rā ir saistÄ«ts ar vecumu). MeklÄ“jumi pÄ“c miesas nemirstÄ«bas ir tikpat veci kā cilvÄ“ce, tie izriet no mÅ«su nesapratnes par mÅ«su eksistences idejām un iemesliem, novÄ“rotās nāves pieredzes, bailÄ“m no nāves un nežēlÄ«gās priekšnojautas par mÅ«su eksistences absolÅ«tu izbeigšanos pÄ“c tās.

ŠÄ·iet, šodien priekšplānā atrodas jautājums par to, vai cilvÄ“ce spÄ“j pārprogrammÄ“t šÅ«nas uz embrionālo stadiju, kurā vecums ir tikai skaitlis, un reÄ£enerācija varÄ“tu bÅ«t iespÄ“jamā atbilde uz visām slimÄ«bām, kas jebkad pieredzÄ“tas šÄ«s planÄ“tas dzÄ«vÄ“.

Autora viedoklis: centieni sasniegt ilgmūžību gan ar zinātnes, gan tehnoloģiju palīdzību var pārvērsties arī par jaunu reliģijas formu, bet iespēja sasniegt ilgmūžību (vairāk par 120 gadiem) tuvāko trīsdesmit gadu laikā ir nereāla.

Nākotnes medicīna meklējama medicīnas studentu un rezidentu apmācībā

Bila Klintona ASV valdÄ«bas izglÄ«tÄ«bas sekretārs Ričards Railijs (Richard Riley) medicÄ«nas studentu sagatavošanu aprakstÄ«ja šÄdiem vārdiem: "MÄ“s pašlaik gatavojam studentus darbiem, kas vÄ“l nepastāv, izmantojot tehnoloÄ£ijas, kas vÄ“l nav izgudrotas, lai risinātu problÄ“mas, kuras mÄ“s vÄ“l nezinām."

MedicÄ«nā vairāk nekā jebkurā citā nozarÄ“ nozÄ«mÄ«gas ir ne tikai skolotāja un skolnieka attiecÄ«bas, paaudžu pārmantojamÄ«ba, bet arÄ« nepārtraukta zināšanu atjaunināšana, kā arÄ« – modernu diagnostikas un ārstniecÄ«bas metožu apgÅ«šana. Jaunas tehnoloÄ£ijas ienāk nepārtraukti, piemÄ“ram, radiologiem nepārtraukti tiek piedāvātas jaunas programmatÅ«ras datortomogrāfijai vai magnÄ“tiskās rezonanses izmeklÄ“jumiem. Un šo jauno programmatÅ«ru kā pilnÄ«gu jaunumu spiests apgÅ«t gan pieredzÄ“jis seniors, gan rezidents. Ja mÄ“s redzam, ka vadlÄ«nijās ieteicamie medikamenti gandrÄ«z pilnÄ«bā nomainās 15–20 gadu laikā, tad jaunās vadlÄ«nijas spiests lasÄ«t un ievÄ“rot gan vecais, gan jaunais ārsts. Tikai tam jaunajam ārstam jāsaprot, ka viņa dzÄ«vÄ“ paradigmas mainÄ«sies vÄ“l biežāk nekā viņa skolotājam, bet darba mūžs bÅ«s garāks, tātad vÄ“l vairāk paradigmu maiņu. Tieši šÄdā kontekstā ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi atgriezties pie pamatiem – jau pieminÄ“tā Hipokrāta (kaut viņam "pierakstÄ«tie" Ä“tikas dokumenti tapuši dažādos laikos – laikposmā starp V un III gs. p.m.Ä“., un jādomā, tos radÄ«juši dažādi autori).

Hipokrāta zvÄ“rests jeb Ä“tikas likums ir nozÄ«mÄ«gākais medicÄ«niskais un Ä“tiskais mantojums, kura principi joprojām ir aktuāli – godāt un cienÄ«t savus medicÄ«nas skolotājus ("savu skolotāju šajā mākslā turÄ“t vienlÄ«dzÄ«gu ar saviem vecākiem"), aizliegt praktizÄ“t eitanāziju ("es nevienam nedošu indi, ja man to lÅ«gs, nedz arÄ« ieteikšu šÄdu rÄ«cÄ«bu") un ievÄ“rot medicÄ«niskās izmeklÄ“šanas konfidencialitāti ("visu, ko es redzÄ“šu vai dzirdÄ“šu savas profesijas laikā, kā arÄ« ārpus savas profesijas saskarsmÄ“ ar citiem cilvÄ“kiem, es to visu uzskatÄ«šu par svÄ“tu noslÄ“pumu") – tie visi ir arÄ« mÅ«sdienu medicÄ«nas Ä“tiskie principi. MÅ«sdienu Rietumu medicÄ«na, kas balstās uz izmaksu efektivitāti, valsts vai privātās veselÄ«bas apdrošināšanas sistÄ“mām un ierobežotiem finanšu resursiem, nevar izvairÄ«ties no medicÄ«nas filozofijas nozÄ«mes ārstu praksÄ“, un tā nosaka, ka stabilas zinātniskās zināšanas ir efektÄ«vas medicÄ«nas praktizÄ“šanas priekšnoteikums, uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tas medicÄ«nas pamatā ir medicÄ«nas filozofija. MedicÄ«nas praksÄ“ ir daudz medicÄ«nisko zināšanu, kas ir bÅ«tiskas, tomÄ“r svarÄ«gāk ir šÄ«s zināšanas interpretÄ“t un piemÄ“rot. Uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tas medicÄ«nas praktizÄ“šana ir gan praktisks, gan filozofisks lÄ“mums. MedicÄ«na nav tikai zinātne, bet gan zinātnes un mākslas apvienojums, un to kopÄ«gais mÄ“rÄ·is ir atvieglot cilvÄ“ku ciešanas. Bez šaubām, medicÄ«niskajā izglÄ«tÄ«bā bÅ«tu iespÄ“jami daudz jāiekļauj medicÄ«nas filozofijas mācÄ«ba, kas bÅ«tu jābalsta uz ārsta un pacienta attiecÄ«bām.

Ä€rsta un pacienta attiecÄ«bu galvenie principi nav mainÄ«jušies un diez vai mainÄ«sies tuvākajos trÄ«sdesmit gados. PozitÄ«va ārsta un pacienta saikne, kas balstÄ«ta uz savstarpÄ“ju uzticÄ“šanos, ir un bÅ«s pozitÄ«va un nozÄ«mÄ«ga pacienta ārstÄ“šanas rezultātu ziņā un allaž bÅ«s laba arÄ« ārstiem. To nosaka ārsta profesionālā brÄ«vÄ«ba jeb autonomija.

Ä€rsta autonomija un/vai profesionālā brÄ«vÄ«ba ir neatņemami saistÄ«ta ar Ä“tiku, empātiju un deontoloÄ£iju. Tam visam kopumā ir nozÄ«mÄ«gs priekšnoteikums – augsta izglÄ«totÄ«ba, inteliÄ£ence, godprātÄ«ba, drosme un citi paša ārsta tikumi. MākslÄ«gais intelekts ienāks arÄ« ārstu pÄ“cdiploma apmācÄ«bā un profesionālajā vÄ“rtÄ“šanā (Latvijas variantā – sertifikācijā), kas centÄ«sies ārsta darbu vÄ“rtÄ“t ne tikai pÄ“c apmeklÄ“to konferenču un nolasÄ«to/noklausÄ«to lekciju skaita, bet arÄ« pÄ“c šiem – izglÄ«totÄ«bas, empātijas, drosmes un godprātÄ«bas – kritÄ“rijiem.

XXI gadsimta sākuma gadu problÄ“ma ir tā, ka daudzajiem biomedicÄ«nas sasniegumiem, ko ir radÄ«jusi zinātnieku kopiena, privātais kapitāls (pelnošie uzņēmumi) piesaistās tikai tādā gadÄ«jumā, ja pÄ“tÄ«jums var radÄ«t lielu peļņu. Tas atstāj daudz nepilnÄ«bu, bet arÄ« iespÄ“ju attiecÄ«bā uz jaunu ārstniecÄ«bas metožu izstrādi.

Pasaules ekonomikai ir nepieciešama paradigmas maiņa – lai zāles vairs nebÅ«tu ienesÄ«gas tirgus preces, bet gan globālas sabiedrÄ«bas veselÄ«bas preces, kas pieejamas visiem, kam tās nepieciešamas. Lai to sasniegtu, bÅ«s nepieciešams, lai zinātnieki pārsniegtu savu pÄ“tnieku lomu un aktÄ«vi iesaistÄ«tos pÄ“tniecÄ«bas un izstrādes politikas reformā, kas noteiktu, ka veselÄ«bas pÄ“tniecÄ«ba jāveic sabiedrÄ«bas interesÄ“s un jānodrošina, ka viņu darba rezultāti dod labumu daudz lielākam skaitam cilvÄ“ku. Zinātnieki var uzņemties vadošo lomu sabiedrÄ«bas interesÄ“s, virzot inovācijas veselÄ«bas jomā, Ä«stenojot atklātu zinātnisko sadarbÄ«bu un izmÄ“Ä£inot bezpeļņas pÄ“tniecÄ«bas un attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas, kas pozitÄ«vi ietekmÄ“tu cilvÄ“ku dzÄ«vi visā pasaulÄ“.

RakstÄ«t par nākotni vienmÄ“r ir saistoši. Pirmā diena no šÄ«s nākotnes jau ir šodiena (kad autors uzrakstÄ«jis šo rakstu vai godātais lasÄ«tājs to izlasÄ«jis lÄ«dz galam), un visi uzstādÄ«jumi par nākotnes medicÄ«nu, medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu un Ä“tiku patiesÄ«bā attiecas uz šodienu. PrognozÄ“t nākotni nozÄ«mÄ“ precÄ«zākus zināšanu ceļus iet šodien.

Novērtē šo rakstu:

0
0