„Nu kurÅ¡ varÄ“ja iedomÄties, ka Å¡Ä« provinciÄlÄ staļļaroze Piņķele bÅ«s ierakstÄ«jusi savu sarunu ar PÄvutuâ€: publicÄ“jam vienu no „NÄves 2†ievadnodaļÄm
PIETIEK · 06.09.2022. · Komentāri (0)Šodien, kad grÄmatnÄ«cÄs nonÄcis IndriÄ·a Latvieša jaunais romÄns „NÄve 2”, kura saturam ir visas iespÄ“jas nozÄ«mÄ«gi ietekmÄ“t gaidÄmo Saeimas vÄ“lÄ“šanu rezultÄtus, Pietiek ekskluzÄ«vi publicÄ“ vienu no grÄmatas ievadnodaļÄm, kurÄ „caurcaurÄ“m izdomÄts” plikpaurains apzadzies politiÄ·is vÄrdÄ Daniels PÄvuts ir nepatÄ«kami izbrÄ«nÄ«ts, uzzinot, ka viņa priekšgÄjÄ“ja veselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministra amatÄ Ilze Piņķele nav gluži dieva dots cilvÄ“ciņš un sarunu ar PÄvutu ir ne tikai ierakstÄ«jusi, bet arÄ« aiznesusi, „kur pienÄkas”. Un tas nozÄ«mÄ“, ka…
"PrelÅ«dija Nr. 6. Daniels PÄvuts
ŠÄ« varÄ“ja bÅ«t viena no laimÄ«gÄkajÄm dienÄm pazÄ«stamÄ politiÄ·a, veiksmÄ«gÄ veselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministra un nozÄ«mÄ«gas partijas vadÄ«tÄja Daniela PÄvuta dzÄ«vÄ“ – raugoties savÄ atspulgÄ spogulÄ«, viņam patika par sevi domÄt tieši šÄdos vÄrdos un tieši šÄdÄ loÄ£iskajÄ secÄ«bÄ.
Braucieni uz topošÄs PÄvutu Ä£imenes villas bÅ«vlaukumu gleznainÄ vietÄ OgrÄ“, netÄlu no pilsÄ“tas estrÄdes, viņu vienmÄ“r iedvesmoja. Lai kÄds arÄ« drÄ«zs bankrots bija paredzÄ“ts šim neveiksmÄ«gajam veidojumam, kas saucÄs Latvijas Republika, viņš lieliski apzinÄjÄs – teritorija paliks, un arÄ« tas, kas uz tÄs atrodas, paliks, ja vien neatgadÄ«sies Ä«paši postošs karš un fronte neies pÄri tieši konkrÄ“tai apdzÄ«votajai vietai. JautÄjums tikai, kas šajos objektos dzÄ«vos. TÄpÄ“c vajadzÄ“ja laikus pieslieties uzvarÄ“tÄjiem – un tad jau viss bÅ«s labi. Bet, ja nopietni, kÄds nu karš…
Lai cik skeptisks par Latvijas valsts nÄkotni uz objektÄ«vu faktu pamata bÅ«tu PÄvuts, tas nenozÄ«mÄ“ja, ka vajadzÄ“tu atmest ar roku savai personiskajai labklÄjÄ«bai un komfortam. IlgtspÄ“jÄ«ba – tas nebija tikai moderns sauklis. Nu kÄpÄ“c gan lai viņš savas dienas vadÄ«tu jaunÄs sievas no vecmÄmiņas mantotajÄ mazajÄ mÄjelÄ“, kas, kaut arÄ« atradÄs pilsÄ“tas centrÄ, tomÄ“r bija pie dzelzceļa, pavisam tuvu pÄrbrauktuvei, tieši ielas malÄ ar diezgan dzÄ«vu satiksmi? NÄ“, viņš bija pelnÄ«jis ko vairÄk. BÅ«tiski vairÄk.
PÄ“dÄ“jais gads, kopš PÄvutam bija izdevies nomainÄ«t jauko un savÄ bÅ«tÄ«bÄ lÄdzÄ«go, bet intelekta lÄ«meņa ziÅ†Ä ar pudeles korÄ·i sÄ«vi konkurÄ“jošo Äuriku IlzÄ«ti veselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministra amatÄ, bija grÅ«ts un izaicinÄjumiem bagÄts, bet arÄ« solÄ«ja milzÄ«gas iespÄ“jas cilvÄ“kam, kas šÄ«s iespÄ“jas mÄcÄ“ja saskatÄ«t un izmantot. Viņš lieliski zinÄja, ka pietiktu ar vienu vissÄ«kÄko kļūdiņu, ar vienu vienÄ«gu kÄjas paslÄ«dÄ“šanu, lai šÄ«s iespÄ“jas sagrÅ«tu, – bet kÄpÄ“c gan lai viņš šÄdu kļūdu pieļautu? Viņš ar savu neikdienišÄ·o intelektu, prasmÄ“m un dzÄ«ves pieredzi?
Summas, ar kÄdÄm pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ varÄ“ja operÄ“t viņa ministrija, bija iepriekšÄ“jiem ministriem vienkÄrši neiedomÄjamas – gluži tÄpat kÄ to tÄ“rÄ“šanas kontroles un atskaites sistÄ“ma vai, pareizÄk, tÄs neesamÄ«ba. Tas, ko nevarÄ“ja pabÄzt zem komercnoslÄ“puma statusa, bija informÄcija dienesta lietošanai, epidÄ“mija bija ļÄvusi iztikt bez muļķīgiem oficiÄliem iepirkumiem, visu varÄ“ja nodarÄ«t Ätri un efektÄ«vi – vajadzÄ“ja tikai nedaudzus uzticamus cilvÄ“kus, un tÄdi viņam, par laimi, bija.
PÄvuts neuzskatÄ«ja sevi ne par negodÄ«gu, ne par savtÄ«gu vai alkatÄ«gu cilvÄ“ku, – viņš lieliski darÄ«ja savu darbu, šÄ« valsts un tÄs iedzÄ«votÄji neapšaubÄmi bija viņam milzÄ«gu pateicÄ«bu parÄdÄ par viņa spÄ“jÄm un intelektu, harismÄtiska lÄ«dera un nÄkotnes tendenÄu izpratÄ“ja dotÄ«bÄm. Protams, ka tie nožēlojamie graši, kas tika maksÄti ministra algÄ, bija tÄ«rais izsmiekls – bet tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“ja, ka viņš nolaistos lÄ«dz primitÄ«vÄm zÄdzÄ«bÄm. NÄ“, nekÄdÄ gadÄ«jumÄ. Viss bija likumÄ«gi un korekti. Nu, gandrÄ«z.
Visi lÄ“mumi par lÄ«dzekļu sadali, par iepirkumiem un prioritÄtÄ“m tika pieņemti stingri koleÄ£iÄli, atbilstoši ekspertu viedokļiem un valdÄ«bas vadlÄ«nijÄm. PÄvuts bija labi apguvis nabaga paglupÄs Piņķeles gÅ«to mÄcÄ«bstundu – viņš vienmÄ“r bija gatavs uzņemties visu iespÄ“jamo politisko atbildÄ«bu, toties kategoriski atteicÄs pats jebko parakstÄ«t vai skaidri nosliekties par labu vai sliktu kÄdam konkrÄ“tam lÄ“mumam. Likums varÄ“ja sodÄ«t par nepareiziem lÄ“mumiem vai nolaidÄ«bu, bet, ja tu aktÄ«vi piedalÄ«jies visos iespÄ“jamos procesos, taÄu lÄ“mumu pieņemšanu deleģēji kÄdam citam, nekas tev nedraudÄ“ja.
“PazÄ«stamais anesteziologs un reanimatologs Roberts MÅ«rmanis, reaģējot uz valdÄ«bas kÄrtÄ“jo “fikso” ideju, tviterÄ« ierakstÄ«ja: “Kurš ir autors stulbumam ar nosaukumu “paštestÄ“šanÄs mÄjas apstÄkļos 2x nedÄ“Ä¼Ä ar antigÄ“na testiem”? KÄdÄ sakarÄ šim nolÅ«kam tiks tÄ“rÄ“ti 15 miljoni eiro un 3 miljoni piešÄ·irti tikko dibinÄtam uzņēmumam? Vai ir kÄda zinÄtniska atsauce uz šo pieeju? Es saprotu, ka kÄdam ir patoloÄ£iska vÄ“lme nodarboties ar idiotismu, taÄu tÄdam pasÄkumam noteikti nevajadzÄ“tu tÄ“rÄ“t 15 miljonus nodokļu maksÄtÄju naudas…” – PÄvuts sen jau bija pieradis pie šÄdiem “analÄ«tiÄ·u” sašutuma izvirdumiem. Nez vai viņi tÄ“rÄ“tu savu laiku un pÅ«les, ja zinÄtu, cik maz jÄ“gas tiem bija – ja precÄ«zÄk, tad vispÄr nekÄdas. Suņi varÄ“ja riet, cik vÄ“las, karavÄnai par tiem nebija ne silts, ne auksts.
Protams, bija lÄ“mumi, kas lÄ«dz ar to tika pieņemti nedaudz novÄ“loti, un politiskie mÄ“lneši gvelza par cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bÄm, kas tÄdÄ“jÄdi tiekot zaudÄ“tas, bet tÄ jau varÄ“ja aizrunÄties lÄ«dz visam kam. VeselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministra atbildÄ«ba bija valstiskais process, un ar to viss bija labÄkajÄ kÄrtÄ«bÄ. Cita lieta, ka tie, pie kuriem nonÄca šÄ valstiskÄ procesa rezultÄtÄ sadalÄmÄs summas, labi zinÄja par nepieciešamÄ«bu saprÄta robežÄs padalÄ«ties.
PÄvuts lieliski apzinÄjÄs, ka nav un nekad nebÅ«s tÄds politiskÄs korupcijas – šis nebija labs apzÄ«mÄ“jums, un viņš vispÄr to uz sevi neattiecinÄja – virtuozs kÄ netiešais politkolÄ“Ä£is Edgars Aunups, kurš spÄ“ja vienlaikus žonglÄ“t ar burtiski desmitiem dažÄdu lietu kÄrtošanu, no kurÄm lielÄkÄ daļa atradÄs, tÄ sacÄ«t, likuma otrÄ pusÄ“. PÄvuts par dažÄm no tÄm bija informÄ“ts tÄ«ri labi un, godÄ«gi sakot, nespÄ“ja iedomÄties citu versiju kÄ tikai to, ka Aunups kaut kÄdÄ veidÄ turÄ“ja Korupcijas novÄ“rošanas un analÄ«zes biroja priekšnieku JÄ“kabu Traumu pie tik vÄrÄ«gas vietas, ka tas spÄ“ja nesaskatÄ«t acÄ«m redzamas lietas.
Pats PÄvuts gan zvaigznes no debesÄ«m negrÄba, viņam bija dažas uzticÄ«bas personas, kas veda pieklÄjÄ«gas pÄrrunas ar valstiskÄ procesa rezultÄtÄ izsniegtÄ finansÄ“juma saņēmÄ“jiem, bet tam nebija nekÄda sakara ne ar zagšanu, ne korupciju – visdrÄ«zÄk to varÄ“ja salÄ«dzinÄt ar veselÄ«bas nozares tradicionÄlajÄm pateicÄ«bÄm. TÄm, kuras netika ne izspiestas, ne pieprasÄ«tas, bet bija paša pacienta brÄ«vas gribas izpausme…
Viens no taustÄmÄkajiem rezultÄtiem pÄ“dÄ“jÄ gada smagajam darbam un cilvÄ“ku brÄ«vÄs gribas izpausmei tieši šobrÄ«d bija svaigi pabeigtie Ogres mÄjas pamati. MÄjas, kurai bija lemts kļūt par jaunÄs PÄvutu Ä£imenes miera ostu, par to viņš bija pilnÄ«gi pÄrliecinÄts. Lai kÄdi laiki nÄktu, lai kas notiktu ar šo valsti, PÄvutu villu tas nevarÄ“ja un nedrÄ«kstÄ“ja skart.
Protams, apstÄkļi bija tÄdi, ka pašlaik viņš nevarÄ“ja atļauties ne sirdÄ« jau iesakņojušos piektdaļhektÄru zemes uz sava vÄrda reÄ£istrÄ“t zemesgrÄmatÄ, ne oficiÄli finansÄ“t mÄjas bÅ«vniecÄ«bu, pat ne savÄ dienesta mašÄ«nÄ aizbraukt un aplÅ«kot jaunbÅ«vi. Prieks bija liels, bet tÄds nedaudz sÄpÄ«gs – laiku pa laikam aizlavÄ«ties uz objektu un dot vadošus norÄdÄ«jumus, ne uz mirkli netiekot vaÄ¼Ä no sajÅ«tas, ka aiz priedÄ“m kaut kur snaikstÄs kÄds nelabvÄ“lis un viņa rokÄs ir fotokamera ar teleobjektÄ«vu. TÄdi bija lielÄs politikas mÄ«nusi…
TÄs visas, protams, bija pÄrejošas grÅ«tÄ«bas – PÄvutam bija precÄ«zs un pÄrdomÄts plÄns, kÄ gana Ä«sÄ laikÄ jaunbÅ«vi legalizÄ“t un visÄ pilnÄ«bÄ pÄrņemt savas jaunÄs Ä£imenes Ä«pašumÄ, turklÄt tÄ, lai nelabvÄ“lÄ«ga iznÄkuma gadÄ«jumÄ viņš nepaliktu ar, piedodiet, pliku pakaļu. Tas bija pietiekami sarežģīti, jo apstÄkļi bija ne tikai valstiski – arÄ« iepriekšÄ“jÄs laulÄ«bas sakarÄ galÄ«gi nebÅ«tu labi izrÄdÄ«t nepiedienÄ«gu turÄ«gumu. FormÄli viss bija kÄrtÄ«bÄ, viņš bija jaunÄs sievas paņemtÄ simt septiņdesmit tÅ«kstošu hipotekÄrÄ kredÄ«ta lÄ«dzņēmÄ“js, bet faktiski… vÄrdu sakot, jo klusÄk un nemanÄmÄk, jo labÄk.
JÄ, ar visu mazo rÅ«gtumiņu šÄ« PÄvutam bÅ«tu bijusi lieliska diena – gandrÄ«z trÄ«ssimt tÅ«kstošus izmaksÄjušie mÄjas pamati bija pabeigti. Kas to bÅ«tu domÄjis, ka betons ir tik dÄrgs, kaut gan, protams, runa bija ne tikai par to. VarÄ“tu dzert šampanieti, ja vien… ja vien kabatu nededzinÄtu dažas lapas datorrakstÄ, kuras viņam burtiski pirms dažÄm stundÄm saujÄ bija iespiedis… nu nÄ“ jau, protams, tÄdas lietas nekad nespieda saujÄ, sliktÄkajÄ gadÄ«jumÄ iemeta pa vÄ“lÄ«gi pavÄ“rtÄm automašÄ«nas durvÄ«m, lai, ja kas, nepaliktu nekÄdi muļķīgi pirkstu nospiedumi un kas tik vÄ“l ne… jÄ, vÄrdu sakot, bija vÄ“lÄ«gi izsniedzis tas pats pilsonis Aunups.
GodÄ«gi sakot, PÄvuts nekad nebija sev skaidri noformulÄ“jis, kÄda tieši bija viņa attieksme pret šo žurkasģīmi, kÄ Aunups tika saukÄts Ä«paši tuvu cilvÄ“ku lokÄ. Droši vien kÄ pret zinÄmu un tÄpÄ“c kaut cik pieņemamu ļaunumu. CilvÄ“kam bija savi talanti, viņš tÄds bija viens no ÄrkÄrtÄ«gi retajiem vÄ“l palikušajiem, neapšaubÄmi ar parastajÄm smadzenÄ“m un vÄ“l otrÄm pÄ“cpusÄ“, kas varbÅ«t bija vÄ“l svarÄ«gÄk. Un, galu galÄ, – ja ne šie talanti, PÄvutam šobrÄ«d nevajadzÄ“tu domÄt par kabatÄ esošajÄm salocÄ«tajÄm lapiņÄm un to saturu.
– Tevi tuvÄkajÄs dienÄs izsauks saistÄ«bÄ ar šito. Nekas traks, cilvÄ“ki bÅ«s iejÅ«tÄ«gi, bet izdomÄ labi, ko teiksi. – Neko vairÄk Aunups nebija teicis, bet arÄ« ar to pilnÄ«gi pietika. Viņa atnesto tekstu PÄvuts gluži labi atcerÄ“jÄs, un kÄ nu ne – tie bija viņa paša vÄrdi nebÅ«t ne tik senÄ pagÄtnÄ“. TajÄ gandrÄ«z vienÄ«gajÄ reizÄ“, kad viņš nebija noturÄ“jies – tik neizturami bija iegribÄ“jies ierÄdÄ«t šai Piņķelei viņas Ä«sto vietu. Nu kurš varÄ“ja iedomÄties, ka šÄ« provinciÄlÄ staļļaroze bÅ«s sarunu ierakstÄ«jusi…
“– Bet, IlzÄ«t… Vai dieniņ, IlzÄ«t… No kÄda MÄ“ness tu mums esi nokritusi… TiešÄm divus mÄ“nešus malku skaldÄ«ji laukos, ko? Oi, nu tÄda mÄ“nessmeitiņa tu mums esi un vienmÄ“r esi bijusi, par to jau mÄ“s tevi arÄ« mÄ«lam un cienÄm, un vienmÄ“r tÄ bÅ«s… Bet drÄ«kst, es tev mazu politinformÄciju nolasÄ«šu, IlzÄ«t, ja? Nu tÄ, lai tu nedaudz sÄktu saprast, kÄ ir ar visÄm lietÄm.
Tu jau mums, IlzÄ«t, nekad ar skaitļiem draudzÄ“jusies neesi, vai ne? Ko tur katrs sanes uz valdÄ«bas sÄ“di un samet e-portfelÄ«, tas arÄ« ir. Kur vajag nobalsot, tur rokas paceļam, un vilcieniņš iet uz priekšu. AtšÄ·irÄ«ba tik tÄ, ka visÄdiem ļenganiem un petroviÄÄm vispÄr viss vienalga, kas viņus pašus neskar, bet citi velk uz savu pusi un uz pÄrÄ“jiem uzspļauj. Bet patiesÄ«bÄ, IlzÄ«t, ar skaitļiem vajag draudzÄ“ties, tieši tur ir Ä«stais spÄ“ks.
Es tev, IlzÄ«t, pastÄstÄ«šu, ko mums visÄdi nepatÄ«kami skaitļi rÄda par mÅ«su mīļo Latvijas valsti. VarbÅ«t atceries, kÄ premjers Podmanis jau sen, sen atpakaļ lÄ“kÄja kÄ puņķis uz drÄts “Šmarex bankas” krÄ«zes laikÄ un kÄ neviens nesaprata – kas tam nabagam kaiš? Atceries, ja? Viņš gan bija tas, kas tiem žīdiņiem atļÄva sÅ«dus sataisÄ«t, bet viņš arÄ« bija vienÄ«gais, kurš budžeta skaitļos izlasÄ«ja, ka vÄ“l dažas dienas – un defolts ir klÄt. Un defolts ir tas pats, kas bankrats, IlzÄ«t. Bankrats. Kad nekÄ vairs nav.
Tas bija toreiz, IlzÄ«t, bet tagad mums Knariņa kungs saka, ka naudas ir tik daudz kÄ nekad agrÄk un ka ne par ko nevajag uztraukties, vajag tikai sildÄ«t ekonomiku un viss bÅ«s labi. Un tÄ nu muļķadesa arÄ« jau otro gadu silda – ne viņam programmas, ne mÄ“rÄ·u, ne vispÄr kaut kÄ. Kurš viņam pietiekami uzstÄjÄ«gi kaut ko paprasa, tam viņš arÄ« iedod. Komjaunietis virpotÄjs Meirs no Budžeta ministrijas, kurš pats nekÄ nejÄ“dz, pabÄž viņam zem deguna ekseli, kur apakšÄ ir milzÄ«gi plusi un mazi mÄ«nusi, turklÄt tie paši kaut kad tÄlÄ nÄkotnÄ“, un Knariņš ir laimÄ«gs.
– Bet vai tad tÄ arÄ« nav? Ir taÄu aizdevumi un vÄ“l tÄ nauda no Eiropas, kas nemaz nav jÄatdod… Viss taÄu ir labi…
– IlzÄ«t, IlzÄ«t, kÄda tu mums esi forša! Tu mums kÄdreiz kÄdu sarežģītÄku mantiņu esi pirkusi vai varbÅ«t kÄdu lÄ«gumu slÄ“gusi? Zini, ka tur vienmÄ“r ir daudz, daudz teksta ar sÄ«kiem, sÄ«kiem burtiņiem? Zini, ja? Un kÄ tu domÄ – Eiropas naudiņai šÄdu mazo burtiņu nav? Pareizi domÄ – ir gan! Nu tad es tev pastÄstÄ«šu par dažiem mazajiem burtiņiem.
Zini, IlzÄ«t, cik no tÄs naudiņas, ko mÅ«su mīļajai valstij un tÄ“vzemei izsniedz kÄ neatmaksÄjamu palÄ«dzÄ«bu un ko Knariņš tÄ“rÄ“ jau divus gadus, kad vien kÄds viņam paprasa, patiešÄm nebÅ«s jÄatdod? Es tev pateikšu. Man ir cilvÄ“ki, kas mazos burtiņus ir izlasÄ«juši. Es pat pieļauju, ka tie ir vienÄ«gie cilvÄ“ki LatvijÄ, kuri to ir izdarÄ«juši. Jo, ja to bÅ«tu izdarÄ«juši tie, kuri lÄ«gumus parakstÄ«ja, tad viņi nav vienkÄrši idioti. Viņi ir idioti un noziedznieki.
JÄatdod, IlzÄ«t, bÅ«s viss, pilnÄ«gi viss. Un ar procentiem. Viss tas, kas te pagÄjušogad tika tÄ“rÄ“ts kaut kÄdiem idiotiskiem zinÄtniekiem, kuri pÄ“ta Ä“dienkartes un iesaka brokoļus pusdienÄs, un visi tie tava idiota NabasvÄ«ra masku un respiratoru iepirkumi, un visa nevajadzÄ«gÄ testÄ“šana un viss pÄrÄ“jais. JaunkonservÄ“tÄja Puškaita ceļu remonti, kas jau šogad ir lupatÄs, un pusmiljards AirLatvia, un kas tik vÄ“l ne. Viss bÅ«s jÄatdod ar procentiem. Viss, kas apÄ“sts un vienkÄrši izklekarÄ“ts. Viss. Un patiesÄ«bÄ dubultÄ!
– Bet kÄ…
– LÅ«k, tÄ, IlzÄ«t. Tu tagad lasi, ka Eiropa mums tagad dos gandrÄ«z divus miljardus eiro, lai Latvija, lÅ«k, kļūtu zaļÄka, digitÄlÄka un labÄk sagatavota nÄkotnes izaicinÄjumiem. Atvaino, IlzÄ«t, bet hujuški, vienkÄrši hujuški. PienÄks 2028. gads, un šo naudiņu jau pilnÄ«gi oficiÄli bÅ«s jÄsÄk atdot. Un tas, IlzÄ«t, vÄ“l ir tas mazÄkais…
IlzÄ«t, ja tu paskatÄ«tos, kÄdas tik visÄdas saistÄ«bas Knariņš ar visiem pÄrÄ“jiem idiotiem ir uzņēmies, lai vispÄr uz šo naudiņu varÄ“tu pretendÄ“t… MÄ“s jau tagad dažÄdos veidos uzreiz atdodam atpakaļ apmÄ“ram pusi, bet par pÄrÄ“jo esam apsolÄ«juši… tu pat iedomÄties nevari, ko mÄ“s esam apsolÄ«juši. Neviens nevar iedomÄties. Izņemot tos, kuri to visu ir izplÄnojuši.
– Bet tie taÄu… tÄ ir bezatlÄ«dzÄ«bas palÄ«dzÄ«ba… un bezprocentu kredÄ«ti.
– JÄ, IlzÄ«t, tÄ tas tiek paziņots. Bet tur nÄk klÄt vÄ“l viss kas, par ko skaļi nerunÄ. Un vispÄr nerunÄ. Tu zini, ka Latvija ir uzņēmusies saistÄ«bas ar tÄ saukto zaļo kursu, vai ne? Emisijas, elektroauto, zaÄ¼Ä enerÄ£ija, ilgtspÄ“ja… Bet tu zini, cik tas mums kopÄ izmaksÄs? Cik tur kopÄ sanÄk, kad izlasa visus mazos burtiņus. Vismaz divpadsmit miljardi eiro tur kopÄ sanÄk.
Un mÄ“s esam uzņēmušies vÄ“l papildu saistÄ«bas! SabiedriskÄ transporta pÄreja uz zaļumu vien prasÄ«s virs miljarda! Un tagad tas mÅ«su mazgadÄ«gais duraciņš sēž ReÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijÄ un bola acis! SagribÄ“ja kļūt par ministru! Kļuva – un ko tagad? Un nekas nebÅ«s labÄk, ja mÄ“s mÄ“Ä£inÄsim atteikties! BÅ«s soda naudas, gÄze jau šoziem bÅ«s uz pusi dÄrgÄka, elektrÄ«ba kļūs vÄ“l dÄrgÄka, ekonomika vÄ“l nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«gÄka, un viņi šos divpadsmit miljardus dabÅ«s ar uzviju un vÄ“l vairÄk.
Un tÄ, IlzÄ«t, ir ne jau tikai ar zaļo kursu! TÄ ir pilnÄ«gi ar visu! AirLatvia mÄ“s jau esam ielikuši pusmiljardu, bet dažos gados vajadzÄ“s vÄ“l vismaz tikpat – pat ja epidÄ“mija beigsies. Tu zini, cik reÄli mums vajadzÄ“s pielikt klÄt Rail Latvia? Jauno konservÄ“tÄju TÄlis Puškaits var melot, cik grib, bet Eiropas naudas nepietiks, un mÄ“s esam apņēmušies visu izdarÄ«t, un tie bÅ«s vÄ“l vismaz trÄ«s Äetri miljardi un tad uzturÄ“šanai pusmiljards gadÄ noteikti…
Atceries, IlzÄ«t, brÄ«di, kad Eiropa mums iedeva divus miljardus kanalizÄcijas tÄ«klu sakÄrtošanai. Ministri bļaustÄ«jÄs, ka nu tagad katram šinderim vajadzÄ“s sertifikÄtu un darba uzskaites žurnÄlu… un apklusa. Jo abus miljardus veiksmÄ«gi iztÄ“rÄ“ja, tÄ«kli tÄ arÄ« nav sakÄrtojušies, bet naudiņu atdot vajadzÄ“s. TÄpat kÄ visu citu.
Un varbÅ«t tu, IlzÄ«t, esi dzirdÄ“jusi par tÄdu “TrÄ«s jÅ«ru iniciatÄ«vu”, ko mums pat prezidents Melits slavÄ“. Tur ir tÄdi projekti, nu tÄÄÄÄdi projekti. Cits par citu smalkÄki – vÄ“ja elektrostacijas projekta izstrÄde, viedu Ära apgaismojuma tehnoloÄ£iju ieviešana, mobilitÄtes risinÄjumu izstrÄde un Ä«stenošana, pÄrrobežu optisko šÄ·iedru tÄ«kla attÄ«stÄ«ba, pÄrrobežu datu centru tÄ«kla izveide… un tie atkal bÅ«s miljardi, IlzÄ«t, kurus mÄ“s paņemsim un kurus vajadzÄ“s atdot dubultÄ… vismaz dubultÄ. Vieni iztÄ“rÄ“s, citiem bÅ«s jÄatdod.
– Bet tu nepÄrspÄ«lÄ“, Daniel? Tas… tas taÄu vienkÄrši tÄ nevar bÅ«t… Cik tad tie mÅ«su iekšzemes kopprodukti tur sanÄk, ko?
– Tur jau tÄ lieta, IlzÄ«t. Tur jau tÄ lieta. Neviens nav kopÄ saskaitÄ«jis. Nekad. Vismaz šeit noteikti ne. Ne muļķis Knariņš, ne komjaunietis Meirs, ne mÅ«su valstgribis ar visiem saviem padomniekiem, kurus viņš tÄ«šÄm izvÄ“lÄ“jies tÄdus, lai tikai kÄds nebÅ«tu gudrÄks par viņu – nu un nav jau arÄ«… VispÄr neviens nav saskaitÄ«jis. Bet maksÄt vajadzÄ“s sÄkt jau aiznÄkamgad. Tas ir gandrÄ«z tÅ«lÄ«t.
TÄpÄ“c arÄ« es tev saku, IlzÄ«t, šÄ« valsts drÄ«z beigsies. NÄ“, formÄli jau paliks, bet neko vairs savÄ teritorijÄ nenoteiks. PilnÄ«gi neko. Tas ir vienkÄrši nenovÄ“ršami. Bet tÄ patiesÄ«bÄ ir laba ziņa…
Redzi, IlzÄ«t, tu skaties tÄdÄ mazÄ, mazÄ mÄ“rogÄ. Nu, palÄ«dzÄ“ji tu tur saviem “Receptes” puišiem uzvÄrÄ«ties, tikt pie dažiem desmitiem papildu miljonu, pati sev ziepes savÄrÄ«ji un… Piņķele sajuta, ka zem kÄjÄm atveras zeme.
Tak neuztraucies, IlzÄ«t, kas nu tur Ä«pašs. Tu ko domÄ – ka tad, ja kÄdi veikli vÄ«ri uztaisa biznesa vertikÄli, kas aptver visu zÄļu tirgu no augšas lÄ«dz apakšai, un vÄ“l šÄ·in no bezjÄ“dzÄ«gas testÄ“šanas, neviens nesaprot, kÄpÄ“c tas tÄ var notikt? Saprot, IlzÄ«t, saprot. Un tagad veiklie vÄ«ri ir Ätri pÄrorientÄ“jušies un strÄdÄ ar mums, ar Edgaru, ar Juri – ar drusku citiem noteikumiem, bet visiem viss kÄrtÄ«bÄ.
Kur ir labÄ ziņa, IlzÄ«t? Es tev pastÄstÄ«šu. Vajag redzÄ“t mÄ“rogu un saskatÄ«t perspektÄ«vu, IlzÄ«t, un orientÄ“ties laikÄ un telpÄ. Ja tu skaidri zini, ka te pÄ“c pÄris gadiem viss, kas pašlaik ir, sabruks, tad tev nevajag uztraukties par to, ko tu dari šajos pÄris gados. Tev jÄizmanto situÄcija, jÄpaņem viss, ko var paņemt, jo atdot to visu tÄpat nevarÄ“s, un ne jau tev to vajadzÄ“s atdot. Tu jau sen bÅ«si MaldivÄs vai kur nu tur un varÄ“si palmu malku skaldÄ«t, ja vÄ“lÄ“sies… un visu atlikušo dzÄ«vi tev viss bÅ«s kÄrtÄ«bÄ. Tev un Ä£imenei, un tuviniekiem, un…
– Man?
– Es tÄ vispÄrÄ«gi, IlzÄ«t, vispÄrÄ«gi. Es par to, ka izmainÄ«t situÄciju mÄ“s nevaram. Tas ir tÄpat kÄ mainÄ«t gravitÄciju vai, vÄ“l labÄk, ziemas iestÄšanos. NÄ“, tu to nevari, un neviens to nevar, un mÄ“s arÄ« to nevaram, kaut arÄ« esam gudrÄki nekÄ citi. Bet zinÄšanÄs ir spÄ“ks, un mÄ“s varam izmantot savas zinÄšanas. MÄ“s esam vieni no retajiem šajÄ valstÄ«, kuri zina, ka nÄk ziema. Nu kÄ “Troņu spÄ“lÄ“s”.
TÄpÄ“c mÄ“s pašlaik varam ar ministrijas naudu, ar visiem lÄ«dzekļiem neparedzÄ“tajiem gadÄ«jumiem rÄ«koties diezgan droši, jo zinÄm, ka neviens mums par to nepajautÄs. Tikai Pabirikam pašlaik ir lielÄka nauda, un arÄ« viņš to tÄ“rÄ“, un arÄ« viņam neviens neuzdrÄ«kstÄ“sies un pat neiedomÄsies paprasÄ«t par lietderÄ«gumu. Kad atnÄks krievi, Pabirikam nevajadzÄ“s nevienam atskaitÄ«ties par to, kas tur notika ar bruņumašÄ«nÄm un kas ar haubicÄ“m. Viss pats par sevi norakstÄ«sies.
Un mums tÄpat, tieši tÄpat. KamÄ“r ir epidÄ“mija un kamÄ“r ir, ha-ha, nacionÄlÄs drošÄ«bas apdraudÄ“jumi, neviens nepajautÄs, bet pÄ“c tam, pÄ“c gada vai diviem… pÄ“c tam nepajautÄs, jo Ä«sti nebÅ«s neviena, kas var un grib pajautÄt… Tu saprati, IlzÄ«t?…
Eh, IlzÄ«t, nu tu dod… TiešÄm malkas skaldÄ«šanai laukos ir tÄdas sekas? Nu, nu, nekas. Tas patiesÄ«bÄ ir pat labi, ka visiem šÄ·iet – tu mums pašlaik esi tÄda visu pamesta, atstumta, satriekta un atraidÄ«ta, un vÄ“l tas kriminÄlprocess piedevÄm. Es taÄu zinu, ka tu esi cÄ«nÄ«tÄja. MÄ“s visi to zinÄm.
Viss ir pavisam vienkÄrši, IlzÄ«t. Mums vajag vÄ“l pÄris gadus, un tas nozÄ«mÄ“, ka mums vajag izlÄ“mÄ«gi tÄ“rÄ“t tagad un mums vajag nÄkamo vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu. Visi pÄrÄ“jie baidÄs darÄ«t to, ko darÄm mÄ“s, jo viņi baidÄs no sekÄm. MÄ“s nebaidÄmies, jo zinÄm, ka seku nebÅ«s. TÄ ir mÅ«su priekšrocÄ«ba. UnikÄla priekšrocÄ«ba!
MÄ“s varÄ“sim nopirkt visu un visus, bet ar to ir par maz. Mums vajag vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu. Un tur, IlzÄ«t, mums vajadzÄ“s Piņķeļu klana slavenos kontaktus… Tu taÄu saproti, IlzÄ«t, par ko runa?”
TÄ, tas arÄ« bija viss. VarbÅ«t pat labi, ka matu lielÄkÄ daļa sen bija pametusi viņa galvu, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ pašlaik nepÄrvarami gribÄ“tos tos plÄ“st un plucinÄt. Viss bija gÄjis tik labi, vienkÄrši lieliski – un tagad šÄ« dura, šÄ« sasodÄ«tÄ dura… Kas viņai nebija labi? Vai maz ko viņš viņai bija apsolÄ«jis? Kurš viņu jaunajÄ darbÄ – ja tÄ to varÄ“ja saukt – iekÄrtoja? Kurš iezÄ«mÄ“ja tik lieliskas nÄkotnes perspektÄ«vas? Un tam pretÄ« – tÄda nepateicÄ«ba. TurklÄt glupÄ tuklÄ pÄ«le vÄ“l noteikti iedomÄjÄs, ka neviens un nekad to neuzzinÄs…
Nedaudz padomÄjis, PÄvuts saprata – vai vismaz iedomÄjÄs, ka saprata, – Äuriku Ilzes loÄ£iku. Droši vien viņa saistÄ«bÄ ar savu kriminÄlprocesu bija sacerÄ“jusies, ka varÄ“s atpirkties, tÄ vietÄ atdodot to, ko pati, visticamÄk, savÄ mazajÄ prÄtiÅ†Ä uzskatÄ«ja par baisu kompromatu un bezgala vÄ“rtÄ«gu informÄciju. Protams, muļķe visu bija pÄrpratusi – par ko uzskatÄmi liecinÄja fakts, ka viņas kriminÄlprocess jau virzÄ«jÄs uz prokuratÅ«ru un tÄlÄk uz tiesu. Nevienam šie murgi nebija izrÄdÄ«jušies neko Ä«paši vajadzÄ«gi.
Lai gan – arÄ« ne tÄ, ka pilnÄ«gi nevajadzÄ«gi, jo tÄdÄ gadÄ«jumÄ neviens negrasÄ«tos izsaukt PÄvutu uz pÄrrunÄm. Bet kura iestÄde tÄ varÄ“ja bÅ«t? PatiesÄ«bÄ varianti bija tikai divi – vai nu Korupcijas novÄ“rošanas un analÄ«zes birojs, kuram varÄ“tu bÅ«t šÄdi tÄdi jautÄjumi saistÄ«bÄ ar PÄvuta krĚņi aprakstÄ«tajÄm finanšu plÅ«smÄm, vai arÄ« Valsts drošuma dienests, kuram varÄ“ja Ä«sti nepatikt viņa valstiskÄs prognozes.
It kÄ jau Ä«sti nevajadzÄ“ja uztraukties ne par vienu, ne par otru, – PÄvuts vÄ“l un vÄ“lreiz sev uzstÄjÄ«gi skaidroja, ka viņam galu galÄ ir konstitucionÄlas tiesÄ«bas uz jebkÄdiem viedokļiem un uzskatiem, kamÄ“r vien tie neaizskar citu cilvÄ“ku, sabiedrÄ«bas un vÄ“l nez kÄ tiesÄ«bas. Neko konkrÄ“tu viņš nelaimÄ«gajai durai nebija stÄstÄ«jis, tik tÄdas pasaciņas vien. PrognozÄ“jis, brÄ«dinÄjis, fantazÄ“jis, neko vairÄk…
NÄ“, Korupcijas novÄ“rošanas un analÄ«zes birojam šeit nebija, kur piesieties. MaksimÄlÄ riebeklÄ«ba, ko viņi varÄ“tu izdarÄ«t, – jau tradicionÄli noplÅ«dinÄt šo tekstiņu kÄdam no saviem kabatas žurnÄlistiem. PiemÄ“ram, vienmÄ“r un uz visu gatavajam Ivo KleitÄnam no “sabiedriskÄs” televÄ«zijas, no kura vienmÄ“r pa gabalu nesa pÄ“c pÄris dienas nemazgÄtas miesas, vai vÄ“l kÄdam lÄ«dzÄ«gam pilsonim.
Tas, protams, priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ bÅ«tu ļoti nepatÄ«kami, bet, ja tÄ padomÄ, vienmÄ“r pastÄvÄ“ja iespÄ“ja paziņot, ka viss ir viltots un safabricÄ“ts. Galu galÄ bija maz ticams, ka Piņķele, lai cik stulba bÅ«dama, publiski atzÄ«tos – jÄ, saruna ir Ä«sta, es to ierakstÄ«ju un atdevu, kam vajag!
Atlika drošuma dienests un pašas, pašas sarunas beigas. “Mums vajag vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu. Un tur, IlzÄ«t, mums vajadzÄ“s Piņķeļu klana slavenos kontaktus… Tu taÄu saproti, IlzÄ«t, par ko runa?” – PÄvuts vÄ“l un vÄ“l reizi pÄrlasÄ«ja sarunas atšifrÄ“juma pÄ“dÄ“jos teikumus. JÄ, ar šo gan varÄ“ja bÅ«t problÄ“ma – it Ä«paši, ja Piņķele bija ierakstÄ«jusi vai kaut atstÄstÄ«jusi arÄ« sarunas turpinÄjumu.
PÄvuts bija normÄls, veselÄ«gs vÄ«rietis, bet šajÄ brÄ«dÄ« viņam piemetÄs kaut kas tÄds, ko citÄdi kÄ par vÄjumu nosaukt nevarÄ“ja. Viņš smagi nošÄ¼uka uz lieliskajiem jaunajiem PÄvutu Ä£imenes villas pamatiem. AukstÄ, drÄ“gnÄ februÄra diena bija faktiski beigusies, un ministram šÄ·ita, ka no visÄm malÄm viņam sÄk mÄkties virsÅ« drÅ«mas, biedÄ“jošas Ä“nas. Tik ļoti šobrÄ«d bÅ«tu derÄ“jis kÄds cerÄ«bas stariņš vai kaut niecÄ«gs brÄ«nums – ja grieÄ·u lugÄs reizÄ“m parÄdÄ«jÄs deus ex machina, kas atrisinÄja visas personÄžu problÄ“mas, kÄpÄ“c kaut kas tÄds nevarÄ“ja atgadÄ«ties arÄ« viņa dzÄ«vÄ“? KÄpÄ“c gan?"