Iesaki rakstu:

PÄ“rn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzÄ«bas struktÅ«rvienÄ«bas reorganizācija. Valsts drošÄ«bas iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudÄ“t iestādes spÄ“ju sargāt valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplÅ«st, liecina arÄ« pats trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojuma noplÅ«šanas fakts.

VID Ä£enerāldirektore Ieva Jaunzeme notikušo komentÄ“ atturÄ«gi, Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) direktors Egils Zviedris apgalvo, ka viņa vadÄ«tā iestāde par notikušo reorganizāciju ir lietas kursā, par notikušo jāatbild iestādes vadÄ«tājai Ievai Jaunzemei, savukārt Valsts drošÄ«bas dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets atbildi “NeatkarÄ«gajai”, visticamāk, vÄ“l gatavo.

“NeatkarÄ«gās” rÄ«cÄ«bā ir nonācis kāds dokuments, kas izskatās pÄ“c trauksmes ziņotāja formas, kuru acÄ«mredzot ir iesniedzis kāds esošais vai bijušais VID SlepenÄ«bas un drošÄ«bas režīma nodrošinājuma daļas (SDRND) darbinieks, norādot uz to, kā valsts noslÄ“puma saglabāšanu iestādÄ“ ietekmÄ“s kārtÄ“jā reorganizācija.

Trauksmes cÄ“lÄ“js norāda, ka ar slepenÄ«bas režīma nodrošināšanu iepriekš nodarbojās SDRND saskaņā ar izveidoto reorganizācijas Ä«stenošanas grafiku - lÄ«dz 2022. gada 1. novembrim. “RealizÄ“t šÄ«s funkcijas pÄ“c norādÄ«tā datuma pirmsšÄ·ietami paliek bez seguma. Tiks likvidÄ“ts slepenÄ«bas un drošÄ«bas režīms iestādÄ“ un vecāko drošÄ«bas speciālistu amati, kas lÄ«dz šim nodrošināja pārvaldÄ«bas daļu, atstājot tikai sevišÄ·Äs lietvedÄ«bas funkciju, dokumentu reÄ£istrÄ“šanu, tādÄ“jādi integrÄ“jot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktÅ«rvienÄ«bā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistÄ«tas ar slepenÄ«bas režīma un valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bu, neievÄ“rojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cÄ“lÄ“js.

Viņš turpina: “VID Ä£enerāldirektore uzstājÄ«gi cenšas apiet minÄ“tos MK noteikumus, likvidÄ“jot VID SDRND un izveidojot divu atsevišÄ·u darbinieku pakļautÄ«bu VID Nodrošinājuma pārvaldes direktora vietniecei M. Brigmanei, kas šobrÄ«d ir tiešÄ pakļautÄ«bā Ä£enerāldirektora vietniecei, Informātikas pārvaldes direktorei I. Kārkliņai.”

Noslēpums var noplūst atklātībā

Trauksmes cÄ“lÄ“js brÄ«dinājis, ka struktÅ«rvienÄ«bu reorganizācija var radÄ«t situāciju, kurā noslÄ“pumu saturoša informācija noplÅ«dÄ«s pie tām amatpersonām, kurām tā darbā nav nepieciešama: “Izveidotajiem amatiem, uz kuriem tiek pārcelti vecākie drošÄ«bas speciālisti, netiek nodrošināta tieša iestādes vadÄ«tāja pakļautÄ«ba, kas kopumā bÅ«tiski apdraud valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bu iestādÄ“. M. Brigmanei tiek plānoti divi amata apraksti. Vienā tiek ievÄ“rota iepriekš minÄ“tā subordinācija, taču otrā noteikta tieša pakļautÄ«ba Ä£enerāldirektorei. Taču arÄ« tas neatbilst MK noteikumiem, jo M. Brigmanes pakļautÄ«bā bÅ«s divi vecākie slepenÄ«bas režīma lietveži, kas jebkurā gadÄ«jumā neatbilst MK noteikumiem - jo netiek plānots izveidot atsevišÄ·u struktÅ«rvienÄ«bu, kuras vadÄ«tāja bÅ«tu M. Brigmane.

Tādā veidā MK noteikumi ir apieti. ŠÄda veida subordinācija ir nesamÄ“rojams apdraudÄ“jums valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bai, jo M. Brigmanei vienā amata apraksta daļā (attiecÄ«ba uz sevišÄ·o lietvedÄ«bu) ir liegts pildÄ«t savu tiešo vadÄ«tāju (A. Gremzdes un I. Kārkliņas) norādÄ«jumus, bet gan rÄ«koties tikai iestādes vadÄ«tājas uzdevumā. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā komplicÄ“ta kļūst arÄ« amatpersonas aizvietojamÄ«ba. Valsts drošÄ«bas iestādes vienmÄ“r ir norādÄ«jušas un uzsvÄ“rušas kā vienu no prioritārajiem riskiem, ja nepamatoti daudz cilvÄ“ku tiek iesaistÄ«ti valsts noslÄ“puma apstrādei, organizÄ“šanai, kas palielina risku, ka valsts noslÄ“pums var tikt izpausts.”

Ziņojumā minÄ“ts, ka, gatavojoties VID SDRND reorganizācijai, darbiniekiem nav ticis sniegts argumentÄ“ts skaidrojums par dienesta funkciju pārdali, lietderÄ«bu un ieguvumiem valsts pārvaldei un budžetam. “VID SDRND darbinieki, kas ir jomas profesionāļi ar ilggadÄ“ju pieredzi valsts noslÄ“puma apstrādes un aizsardzÄ«bas jomā, vairākkārt norādÄ«ja VID Ä£enerāldirektorei Inesei Jaunzemei un iesaistÄ«tajiem citu struktÅ«rvienÄ«bu vadÄ«tājiem par riskiem, kas var apdraudÄ“t slepenÄ«bas režīma nodrošināšanu, klasificÄ“tās informācijas aizsardzÄ«bu un sadarbÄ«bu ar valsts drošÄ«bas iestādÄ“m klasificÄ“tās informācijas apmaiņā, kā rezultātā var tikt apdraudÄ“ta iestādes reputācija (..),” teikts ziņojumā

VID SDRND reÄ£istrÄ“tie valsts noslÄ“puma objekti deviņas reizes pārsniedz MK noteikumos noteikto valsts noslÄ“puma slieksni, kas saskaņā ar MK noteikumiem nepieļauj norÄ«kot atsevišÄ·u darbinieku, kas nepastarpināti pakļauts iestādes vadÄ«tājam, bet paredz veidot atsevišÄ·u slepenÄ«bas režīma struktÅ«rvienÄ«bu.

Trauksmes cēlējs norāda, ka 2022. gada 6. jūlijā nosūtīta vēstule VID ģenerāldirektorei, kurā tiek atspoguļoti dati par valsts noslēpuma objektu skaitu iestādē, taču tā nav ņemta vērā un reorganizācija tiek turpināta.

ŠÄdos gadÄ«jumos trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumam bÅ«tu jābÅ«t nonākušam virknÄ“ kompetentu iestāžu, tostarp arÄ« Valsts drošÄ«bas dienestā.

Jaunzeme izvairīga

“NeatkarÄ«gā” I. Jaunzemi sastapa Saeimas komisiju Ä“kā un pastāstÄ«ja par noplÅ«dušo trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumu. Centāmies uzdot jautājumus, lai uzzinātu viņas viedokli par situāciju ar slepenÄ«bas nodrošināšanu VID.

I. Jaunzeme sākumā centās vispār izvairÄ«ties no intervijas un novÄ“rsās, sakot, ka ar “NeatkarÄ«go” nerunās, taču pÄ“c tam tomÄ“r piekrita Ä«sai sarunai. Uzzinājusi, ka runa ir par trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumu, viņa sacÄ«ja, ka pat nedrÄ«kstot skarties klāt šÄdam dokumentam. “Pastāv tāda likumā noteikta kārtÄ«ba, ka šÄds ziņojums tiek nosÅ«tÄ«ts attiecÄ«giem valsts dienestiem, kuri tad man uzdod vai neuzdod jautājumus. Es uz tiem atbildu šÄ«m iestādÄ“m. Bet šajā brÄ«dÄ« plašsaziņas lÄ«dzekļiem nevaru neko atbildÄ“t,” sacÄ«ja I. Jaunzeme.

Eksperts no malas arī ir pārsteigts

Tā kā I. Jaunzeme atturÄ“jās skaidrot trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā norādÄ«to, “NeatkarÄ«gajai” nekas cits neatlika kā vÄ“rsties pÄ“c palÄ«dzÄ«bas pie bijušajiem VID darbiniekiem. Juriste, bijusÄ« VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklÄ“tāja, majore Karina Plaude, lÅ«gta izskaidrot, ko Ä«sti vÄ“lÄ“jies pateikt trauksmes cÄ“lÄ“js, norādÄ«ja: “Izskatās dÄ«vaini, ka reorganizācijas procesu konkrÄ“tajai struktÅ«rvienÄ«bai neuzrauga VDD, SAB un prokuratÅ«ra, jo tās ir iestādes, no kurām visbiežāk tiek saņemta klasificÄ“ta informācija. Ja ir informācijas noplÅ«des risks, tad turpmāk šÄ«s iestādes nesniegs šÄdu informāciju. Tāpat jāatzÄ«mÄ“, ka visiem tur strādājošajiem ir piešÄ·irta VDD slepenÄ«bas pielaide. Nedomāju, ka parastajam lietvedim tādu kāds dos.”

Viņa arÄ« skaidroja, ka “nereti VDD, SAB, KNAB, prokuratÅ«ra un citas iestādes, veicot operatÄ«vās darbÄ«bas vai arÄ« speciālās izmeklÄ“šanas darbÄ«bas, konstatÄ“, ka kāda persona veic noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu tautsaimniecÄ«bā - izvairās no nodokļu nomaksas, legalizÄ“ noziedzÄ«gi iegÅ«tus lÄ«dzekļus. IevÄ“rojot to, ka šÄdi pārkāpumi un noziegumi ir piekritÄ«gi VID kompetencei, uz VID tiek nosÅ«tÄ«ta iegÅ«tā informācija ar mÄ“rÄ·i, lai VID veic savā kompetencÄ“ esošÄs darbÄ«bas. Tiek paredzÄ“ts, ka, iespÄ“jams, brÄ«dÄ«, kad VID realizÄ“s savas darbÄ«bas, persona kontaktÄ“sies ar kādām amatpersonām - zvanÄ«s, tiksies, sarunāsies, kas savukārt noder iestādes lietvedÄ«bā esošajos procesos - operatÄ«vajā lietā, krimināllietā. VID informācija tiek sniegta klasificÄ“ti, lai nekaitÄ“tu iestāžu lietvedÄ«bā esošajos procesos, jo, sÅ«tot parastajā lietvedÄ«bā, pastāv augsts informācijas noplÅ«des risks.”

SAB ir informēts, bet neuzrauga

SAB direktors E. Zviedris ar pārstāves komunikācijas jautājumos Ievas Dzelmes-Romanovskas starpniecÄ«bu “NeatkarÄ«gajai” atbildÄ“ja, ka “Satversmes aizsardzÄ«bas birojs (SAB) ir informÄ“ts par iekšÄ“jās kārtÄ«bas izmaiņām, kas saistÄ«tas ar valsts noslÄ“pumu saturošas informācijas apriti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču SAB kompetencÄ“ neietilpst VID reorganizācijas procesu uzraudzÄ«ba. Par valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas pasākumu nodrošināšanu katrā konkrÄ“tajā institÅ«cijā ir atbildÄ«gs institÅ«cijas vadÄ«tājs, kā to paredz Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 21. Savukārt trauksmes cÄ“lÄ“ju aizsardzÄ«bas kārtÄ«ba noteikta Trauksmes celšanas likumā. MinÄ“tā likuma 8. pants par cÄ“lÄ“ju kontaktpunktu nosaka Valsts kanceleju, kurai jāidentificÄ“ kompetentā institÅ«cija un jāpārsÅ«ta tai saņemtais trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojums, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cÄ“lÄ“ja identitātes aizsardzÄ«ba, kas darāms šÄ« paša likuma noteiktajā kārtÄ«bā”.

ArÄ« N. Mežvietam vaicājām, vai VDD uzraudzÄ«ja pÄ“rn VID notiekošo SlepenÄ«bas un drošÄ«bas režīma nodrošināšanas daļas reorganizāciju, ja neuzraudzÄ«ja, tad kāpÄ“c, ja uzraudzÄ«ja - vai tika konstatÄ“tas nepilnÄ«bas; vai trauksmes cÄ“lÄ“js pareizi rÄ«kojās, ziņojot VDD par pamanÄ«tām nepilnÄ«bām VID reorganizācijā; vai VDD spÄ“j pasargāt trauksmes cÄ“lÄ“jus no nepatikšanām par viņu sniegtajiem ziņojumiem; vai sabiedrÄ«ba var bÅ«t droša, ka VID rÄ«cÄ«bā esošÄ valsts noslÄ“pumu saturoša un cita veida slepenā informācija nenokļūs negodÄ«gu amatpersonu rokās un nenoplÅ«dÄ«s pie personām, kurām pieeja šÄdai informācijai nav paredzÄ“ta.

Acīmredzot atbildes vēl tiek gatavotas.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv