Iesaki rakstu:

Šodienas informatÄ«vo telpu pārpludina dažāda ranga un kvalitātes speciālistu un ekspertu skaidrojumi, analÄ«zes, vÄ“rtÄ“jumi. Tas nebÅ«tu pārāk kaitÄ«gi, ja vien atsevišÄ·iem - sevišÄ·i stulbiem un/vai korumpÄ“tiem no viņiem - nebÅ«tu varas. Es nerakstu - “nebÅ«tu dota vara”. Tas var lasÄ«tāju maldināt, liekot domāt, ka tauta demokrātiskā ceļā deleģējusi savus pārstāvjus lemt savu likteni vai vismaz – atsevisÄ·us jautājumus. Nekā tamlÄ«dzÄ«ga nav.

Šie šaubÄ«gie, bet – nenoliedzami – veiklie, izmanÄ«gie un neticami nekaunÄ«gie darboņi varu sagrābuši paši. Ne bez “spalvainās rokas” palÄ«dzÄ«bas, protams, bet arÄ« ne ar tautas atbalstu. Pianists par veselÄ«bas ministru vien ir ko vÄ“rts!

Pašsaprotami, ka neviens cilvÄ“ks ar kaut cik saglabājušos pašsaglabāšanās instinktu savas veselÄ«bas aprÅ«pi, bet šajā gadÄ«jumā pat veselu nozari nekādā gadÄ«jumā neuzticÄ“tu muzikantam. Ceru, ka katrs saprot, ka pianista un viņa lÄ«dzdalÄ«bnieku aktivitātÄ“m nekāda sakara ar rÅ«pÄ“m par tautas veselÄ«bu nav. PilnÄ«gi cits vektors...

Bet nu šÄ« raksta galvenā tÄ“ma – uzticÄ“šanās zinātnei.

Šajā tik populārajā vārdkopā ietilpst arÄ« uzticÄ“šanās speciālistiem. Starp citu, arvien plašÄk pasaulÄ“ tiek apspriests viedoklis, ka šaura specializācija debilizÄ“ cilvÄ“ku. Kaut kādam vispusÄ«bas lÄ«menim tomÄ“r jābÅ«t. Esmu pārliecināts, ka lasÄ«tājs tam piekritÄ«s, izlasot patiesu stāstu par piedzÄ«voto nosacÄ«ti nesen.

KvalitatÄ«vākas un bÄ“rniem piemÄ“rotākas dzÄ«ves vides dēļ bijām pārvākušies no pilsÄ“tas uz laukiem. Latvijas laukos ar joni ienāca dažādas Eiropas tehnoloÄ£ijas (kas visbiežāk nozÄ«mÄ“ intensÄ«vo, rÅ«pniecisko lauksaimniecÄ«bu). MÅ«sÄ“jie ātri uztver visu jauno un negrib atpalikt.

Tā ir latviešu problÄ“ma – šis baura gÄ“ns, verdziskā iztapÄ«ba. Sen zināms, ka vietÄ“jie vagari mÄ“dza bÅ«t nežēlÄ«gāki un ļaunāki pret saviem ciltsbrāļiem nekā svešzemju kungi. Okupants paprasÄ«s izsÅ«tÄ«šanai desmit, letiņš nodos divdesmit, svešais liks nojaukt vienu cukurfabriku, letiņi nojauks visas trÄ«s. “Sems” tikai ieteiks nÄ“sāt maskas, letiņš pasludinās to par likumu, un vesela policistu varza – vietÄ“jie, starp citu -  naski metÄ«sies Ä·ert “pārkāpÄ“jus”. PretÄ«gi...

Toreiz visas Latvijas mÄ“rogā uzlÄ“ca kāda vietÄ“jā veterinārijas zvaigzne. Uzvārdu neminÄ“šu jo varbÅ«t tagad cilvÄ“kam ir kauns. Bet toreiz viņa uzvārds bija neiztrÅ«kstošs uz vairuma lauksaimniecÄ«bas un lopkopÄ«bas tÄ“mai veltÄ«to glancÄ“to žurnālu vākiem.

Tad, lÅ«k, šis izglÄ«totais, kvalificÄ“tais, progresÄ«vais, aktÄ«vais un autoritatÄ«vais SPECIÄ€LISTS izgudroja Ä£eniālu lietu, ar kuras izgudrošanu pats neslÄ“pti lepojās. Tas bija GOVJU ASTES AMPUTÄ’JAMAIS GREDZENS! Kā jau viss Ä£eniālais, arÄ« šis izgudrojums bija bezgala vienkāršs. Uz govs astes vajadzÄ«gajā augstumā tika uzvilkts elastÄ«gs gredzens, kurš sažņaudza to un apturÄ“ja asinsriti. Astes daļa aiz gredzena atmira. Tad to nogrieza...

Doma bija tāda, ka govs ar asti traucÄ“ slaukšanas procesā. Par to, ka tagad govij vairs nav, ar ko padzÄ«t uz muguras vai sāniem piezÄ«dušos dunduru vai kādu citu asinssÅ«cÄ“ju, ne speciālists, ne tie, kuri naski steidza ieviest viņa jaunievedumu praksÄ“, neiedomājās. Es pats savām acÄ«m redzÄ“ju govis, kurām astes vieta bija neglÄ«tais stumbenis, kuru tās kustināja, cenšoties ar neesošo astes pušÄ·i patriekt kodÄ«gos lidoņus.

DrÄ«z vien izrādÄ«jās, ka Eiropa neprasa Ä«sināt govÄ«m astes, pat pretÄ“ji – aizliedz mainÄ«t dzÄ«vnieku izskatu. Tad šis projekts apstājās. Bet daudzas govis palika bez astes...

Tik tālu par  “uzticÄ“šanos zinātnei”. Bet vÄ“l viena lieta, kura mÅ«sdienās, attÄ«stoties smadzeņu skalošanas tehnoloÄ£ijām, mainās, ir – godāt vecus cilvÄ“kus.

Mana paaudze ir mācÄ«ta cienÄ«t un godāt vecus cilvÄ“kus. Tas mums asinÄ«s. To mācÄ«ja gan skolās, gan Ä£imenÄ“s. Bet tagad es vairs nevarÄ“tu mācÄ«t savus bÄ“rnus cienÄ«t un godāt cilvÄ“ku tikai par to, ka viņš ir sasniedzis cienÄ«jamu vecumu. Ko tas dod, ja dzÄ«vojot viņš ir nevis krājis gudrÄ«bu, bet to pazaudÄ“jis!

Nesen noskatÄ«jos LTV šuneļu veidoto sižetu par “sabiedrÄ«bas” viedokli attiecÄ«bā uz valdÄ«bas nodomu ieviest Latvijā nepieredzÄ“tus ierobežojumus un piespiedu vakcināciju. Es saprotu, kā tiek veidots šis “sabiedrÄ«bas viedoklis”, un ceru, ka to saprot visi. PiemÄ“ram, tiek aptaujāti piecdesmit cilvÄ“ki. No šiem kādi trÄ«s ir par piespiedu vakcināciju un LR administrācijas teroru. PārÄ“jie – pret. Sižetā tiek parādÄ«ti šie trÄ«s ar visai emocionāli pārliecinošajiem argumentiem un viens pretÄ“jā viedokļa paudÄ“js. Kā likums, tas bÅ«s neizglÄ«tots, bomžveidÄ«gs tips vai kādas ne pārāk prestižas profesijas pārstāvis.  ParādÄ«ts, tā teikt – objektivitātei.

ŠÄ·ietami viss ir kārtÄ«bā – ieraksti autentiski. Tikai – konteksts mainÄ«ts. ÄŒetrdesmit seši cilvÄ“ki palikuši aiz kadra... Jāsaprot, ka tendencioza faktu pasniegšana, mainot kontekstu, ir – MELOŠANA. Sižetā es redzÄ“ju reālus, stulbus un vecus cilvÄ“kus. IespÄ“jams, ka, daļēji pateicoties tādiem, LV okupācijas administrācijai ir izdevies tik ilgstoši piesegt, leÄ£itimizÄ“t savus noziegumus pret tautu ar lielas tās daļas piedalÄ«šanos nežēlÄ«ga režīma rÄ«kotajā rituālā – vÄ“lÄ“šanās. Kā zināms, daudzi tantuki balso par tiem, kuri smuki runā, labi izskatās vai vairāk smaida no reklāmas baneriem. Tā ir tā saucamās “demokrātijas” problÄ“ma. Esam muļķu gÅ«stā...

Lauku dzīve savulaik man daudz ko mācīja. Vērojot dabas norises, dzīvniekus, augus, gadalaiku maiņu, vērīgs cilvēks var daudz mācīties.

Palicis atmiņā vÄ“l viens gadÄ«jums, kurš izšaubÄ«ja manu attieksmi pret padzÄ«vojušiem cilvÄ“kiem.

Savā saimniekošanā biju ticis jau tik tālu, ka varÄ“ju apgādāt savu tolaik kuplo Ä£imeni ar visaugsvÄ“rtÄ«gāko liellopu gaļu neierobežotā daudzumā. Tā, pÄ“c kārtÄ“jā jaunlopa nokaušanas un sadalÄ«šanas piedāvāju kaulus kādam kaimiņu tantukam, kuram bija milzÄ«gs Ä·Ä“des suns. ManÄ“jam pietika un palika pāri.

Esmu uzzinājusi, ka kauli sunim ir kaitÄ«gi – sirmā kundzÄ«te bilda, - neņemšu!

Lieki teikt, ka par kauliem, pie kuriem vÄ“l palikusi gaļa, maksu neprasÄ«ju. Esmu redzÄ“jis, ka tādus tirgo cilvÄ“kiem un sauc par “zupas kauliem”. Pensionāri pÄ“c tādiem pilsÄ“tās stāvÄ“ja rindā...

Bet šis tantuks neņēma pat par velti un pat sunim. Iemesls vienkāršs – labticÄ«gais cilvÄ“ciņš, kurš lielāko daļu mūža nodzÄ«vojis citā sistÄ“mā, ir pieradis/pieradināts uzticÄ“ties tam, ko rāda pa televizoru. Nu viņš saskatÄ«jies dzÄ«vnieku barÄ«bas ražotāju reklāmas un sapratis, ka visi suņi lÄ«dz šim baroti nepareizi. Jābaro ar “Pedigree” (tolaik populārs brends). Tas, ka kauli sunim ir gadsimtu tradÄ«cija un pat kļuvuši par iekārojamākās barÄ«bas/labsajÅ«tas radÄ«šanas simbolu, pÄ“kšÅ†i bija pazudis. Tantuks noticÄ“ja komersanta reklāmai...

Ak, šie ekrāni! Ne velti, iekarojot, anektÄ“jot vai okupÄ“jot kādu valsti, pirmie tiek pārņemti un pakļauti masu informācijas lÄ«dzekļi. Jo diemžēl cilvÄ“ku nospiedošais vairākums ir viegli manipulÄ“jami un viņu smadzeņu izkalošana lielas pÅ«les un resursus neprasa.

Tādas, lÅ«k, nedaudz izvÄ“ršot un ilustrÄ“jot, bija manas pārdomas un pieredze jautājumos:

- vai varam uzticēties zinātnei?

- vai vienmÄ“r vecuma rota  ir gudrÄ«ba?

Īpaši aktualizÄ“jušies šie jautājumi ir šodien, kad dažāda ranga speciālisti un nespeciālisti aicina mÅ«s “uzticÄ“ties zinātnei”, bet savu šaušalÄ«go medicÄ«nisko eksperimentu sākuši ar vecāka gadagājuma cilvÄ“kiem.

Rezumē.

a) Neuzticies zinātnei (zinātniekiem). Alegoriski - tava govs var palikt bez astes. Reāli – tu vari izdarÄ«t nelabojamu kļūdu un kaitÄ“jumu savam brÄ«nišÄ·Ä«gajam Ä·ermenim.

b) Negodā nevienu stulbu cilvÄ“ku neatkarÄ«gi no viņa vecuma. Manuprāt, godāt muļķi ir lÄ«dzÄ«gi kā godāt zagli. Tā ir necieņa pret apzagtajiem, bet pirmajā gadÄ«jumā – necieņa pret gudrÄ«bu, viedumu un cilvÄ“kiem, kuriem tas piemÄ«t.

Man patÄ«k šis laikmets. Skarbs, melÄ«gs, bet – paradoksālā kārtā – arÄ« taisnÄ«gs. IzzÅ«d pelÄ“kie toņi, un arvien skaidrāk kļūst redzams, kas ir kas...