Iesaki rakstu:

Šis ir saliedÄ“tÄ«bas un integrācijas tÄ“mas gads. Kopš maija katram ir viedoklis par to, kā Latvijai ir veicies ar integrācijas politiku. Lielākoties tie ir viedokļi par to, kas mums kā valstij ir un kas nav izdevies. Retumis ir arÄ« ieteikumi, kas bÅ«tu jādara, taču tālāk par valodas prasmÄ“m un vienotu izglÄ«tÄ«bu valsts valodā šie ieteikumi reti kad sniedzas.

Visbiežāk kritikas izteicÄ“ji nevÄ“las dzirdÄ“t vai redzÄ“t to, kas ir paveikts šo 30 gadu laikā, vai paskatÄ«ties uz iemesliem, kas kavÄ“ noteiktu jautājumu attÄ«stÄ«bu. Vienkāršotais skatÄ«jums parasti apstājas pie idejas, ka integrāciju ir iespÄ“jams nodrošināt, visus piespiežot iemācÄ«ties latviešu valodu un skatÄ«ties medijus latviešu valodā. Ideja, ka mÄ“s varam uzcelt informatÄ«vu un ideoloÄ£isku mÅ«ri starp Rietumeiropas vÄ“rtÄ«bām un agresÄ«vo Krievijas autoritārismu, joprojām tiek uzskatÄ«ta par leÄ£itÄ«mu.

MinÄ“tie argumenti parasti tiek izvilkti situācijas saasinājuma brīžos, parādoties viedokļu atšÄ·irÄ«bām, kuros var saskatÄ«t, ka lielā mÄ“rā viedokļu dalÄ«šanās notiek pÄ“c etniskā principa. Spilgtākās šÄdas situācijas ir bijušas valodas referendums, Gruzijas karš, Krimas aneksija, Ukrainas karš un ikgadÄ“jais 9. maija pasākums pie nu jau bijušÄ Pārdaugavas pieminekļa, kas Ä«paši spilgti izpaudās 2022. gada 10. maijā.

Taču galvenais jautājums ir nevis, vai šie zÄ«mÄ«gie notikumi kaut ko Ä«paši demonstrÄ“ vai pierāda, bet gan, kāpÄ“c interese par sabiedrÄ«bas integrāciju un saliedÄ“tÄ«bu parādās tikai tad, kad notiek kas ārkārtÄ“js. Vai tomÄ“r šie notikumi un sekojošais daļas sabiedrÄ«bas sašutums nav simptoms tam, ka labi apzināmies - mÄ“s kā sabiedrÄ«ba, mediji, politiÄ·i nepietiekami turam rÅ«pi par saliedÄ“tÄ«bas jautājumiem ikdienā? Papildus tam, ka kļūdāmies, skatoties uz integrāciju tikai tās šaurākā izpratnÄ“, caur etnisko prizmu, reti kurš iedziļinās tajā, ko dara institÅ«cijas, kas atbild par integrāciju. Reti kurš regulāri seko lÄ«dzi, kas tiek darÄ«ts un kā tiek darÄ«ts, lai sabiedrÄ«bu saliedÄ“tu un kāda smaga cīņa tā ir, turklāt bieži vien cīņa ar vÄ“jdzirnavām.

Es atļaušos nelielu salÄ«dzinājumu – saliedÄ“tÄ«bas veidošanas process ir kā milzu kuÄ£is, kuram, lai tas kustÄ“tos uz priekšu, ir nepieciešams nevainojams mehānisms un liela komanda. Vispirms ir jābÅ«t nevainojamiem un skaidriem visiem tehniskajiem procesiem. Tad procedÅ«rām, lai visa komanda varÄ“tu strādāt pÄ“c vienotas pieejas, un, visbeidzot, pašai komandai jābÅ«t zinošai un profesionālai. Lai kuÄ£is uzņemtu pareizo kursu, ir nepieciešamas lielas pÅ«les un spÄ“ks, tikai pÄ“c tam, tas var peldÄ“t rāmi un mierÄ«gi, bet arÄ« tad, kad kuÄ£is kustās, uz tiltiņa ir jābÅ«t kapteinim, bet komandai uz klāja vai motortelpā, lai nodrošinātu, ka ceļš ir mierÄ«gs un kuÄ£a ceļā neparādās kāds aisbergs.

Ko darām, lai sabiedrība kļūtu saliedēta?

Ja runājam par Latvijas situāciju, tad jāsaka, ka kuÄ£is ar nosaukumu "SaliedÄ“tÄ«ba" mums ir. MÄ“s arÄ« sagaidām, ka tas uzņems pareizo kursu un slÄ«dÄ“s pareizajā virzienā. Taču ko mÄ“s kā valsts esam izdarÄ«juši, lai tas notiktu? LÄ“mÄ“jvara ir iedevusi veselus divus airus institÅ«cijām, kurām bÅ«tu jānodrošina tas, lai kuÄ£is sasniegtu galamÄ“rÄ·i.

Nav jābÅ«t ģēnijam, lai saprastu, ka šÄdā veidā lÄ«dz galamÄ“rÄ·im nokļūt nevar, ņemot vÄ“rā, ka tik lielam kuÄ£im pat izkustÄ“ties no vietas ir grÅ«ti.

VÄ“l viena lieta, kas tiek palaista garām diskusijās par to, ko kurš ir vai nav izdarÄ«jis, saistÄ«ta ar pašu integrācijas un saliedÄ“tÄ«bas terminu.

Ilgstoši mums pastāvÄ“ja integrācijas politika un noteikti integrācijas mÄ“rÄ·i. Pamatā tie bija skaidri noteikti 1) vienota vÄ“stures izpratne; 2) labas valsts valodas lietošanas prasmes; un 3) piederÄ«bas sajÅ«ta Latvijai.

FinansÄ“jums šim jautājumam bija sporādisks – ir pat bijuši tādi brīži, kad SabiedrÄ«bas integrācijas fondā bija piešÄ·irts finansÄ“jums, lai nodrošinātu valsts valodas prasmju apguvi. TomÄ“r pamatā valsts finansÄ“jums valodas mācÄ«šanai piešÄ·irts netika. Pamatā Latvijā ar šo jautājumu nodarbojās lielākās Latvijas pašvaldÄ«bas no sava budžeta un pÄ“c savas iniciatÄ«vas (RÄ«ga un Daugavpils). VÄ“l valodas prasmju jautājumu risina skolas savā ikdienas darbā, arÄ« tās skolas, kurās mācÄ«bas notika bilingvāli, ar tiem skolotājiem un viņu valsts valodas prasmÄ“m, kādi nu konkrÄ“tajai skolai bija pieejami.

Par vienotu vÄ“stures izpratni rÅ«pÄ“jās politiÄ·i, piemÄ“ram, uz laiku (septiņus gadus) iekļaujot atsevišÄ·u Latvijas vÄ“stures mācÄ«bu priekšmetu skolu programmās.

Un tiešÄm dažādos izvÄ“rtÄ“jumos un pÄ“tÄ«jumos¹ var redzÄ“t, ka gan vÄ“stures izpratne, gan valsts valodas lietošanas biežums un prasmes uzlabojas.

Bet kas rūpējās par piederības sajūtu Latvijai?

Kādas rÅ«pes? Tam bÅ«tu jānotiek automātiski. Ja Tu saproti, ka Latvija tika okupÄ“ta, ja tu proti latviešu valodu, tad Tu mÄ«li šo valsti un jÅ«ties tai piederÄ«gs. Tik vienkārši, vai ne?

Te gan rodas jautājums – bet kāpÄ“c tik daudzi mÅ«su tautieši emigrÄ“ uz citām valstÄ«m, turklāt emigrÄ“, jÅ«toties vÄ«lušies un nesaprasti. Savā valstÄ« nenovÄ“rtÄ“ti? Vai tomÄ“r piederÄ«bas sajÅ«tas veidošanai netrÅ«kst vÄ“l kas? Turklāt, vai tam tiešÄm ir tikai etnisks aspekts?

Sašutušie parasti nepamana, ka pÄ“c tam, kad politika un tās mÄ“rÄ·i ir definÄ“ti, tās ieviešanai dzÄ«vÄ“ ir jāseko arÄ« mÄ“rÄ·Ä“tam un adekvātam finansÄ“jumam. Lai iekustinātu etniskās integrācijas kuÄ£i ar diviem airiem nepietiek, taču tieciet man, tie, kas ar šo jautājumu ikdienā strādā, airÄ“jās bez apstājas, slapju muguru.

Bet sabiedrība nestāv uz vietas, un arī tādi jautājumi kā integrācija, sabiedrības saliedētība, noturīgums attīstās. Sabiedrības gaidas par valsts politikas realizācijas rezultātu pieaug. Vai valsts spēj tikt līdzi? Ir jāapzinās, ka saliedētības jautājumu nevar atrisināt viens ministrs vai viena institūcija. Tas ir starpnozaru jautājums, jo ietver ļoti daudzus dzīves aspektus.

Kāpēc saliedētība, nevis integrācija?

Ja sākumā Latvijā integrācijas politiku aplÅ«koja tikai no starpetnisko attiecÄ«bu prizmas, tad ar laiku šajā jautājumā iesaistÄ«tie – pÄ“tnieki, politikas veidotāji, SabiedrÄ«bas integrācijas fonds - saprata, ka šÄ« joma ir attÄ«stÄ«jusies, un nu jau to vairs nevÄ“rtÄ“ tikai etniskas integrācijas kontekstā. Šodien sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas problemātika tiek aplÅ«kota sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas izpratnÄ“. Šo terminu skata krietni vien plašÄk nekā 20.gadsimta 90.gados vai 21.gadstimta sākumā. ŠÄdu pieeju var redzÄ“t arÄ« jaunajās saliedÄ“tÄ«bas pamatnostādnÄ“s 2021.-2027. gadam, kurās saliedÄ“ta sabiedrÄ«ba ir definÄ“ta kā izpratne par kopÄ“ju labumu, kas ietver: iedzÄ«votāju atbildÄ«bas izjÅ«tu par lÄ«dzcilvÄ“kiem un vÄ“lme palÄ«dzÄ“t jeb solidarizÄ“ties, cieņa pret vispārÄ«giem sabiedrÄ«bas noteikumiem, pilsoniskā/politiskā lÄ«dzatbildÄ«ba, piederÄ«ba: uzticÄ“šanās institÅ«cijām, taisnÄ«guma izpratne un cieša saikne ar valsti, kā arÄ« iedzÄ«votāju savstarpÄ“jās attiecÄ«bas: savstarpÄ“jā uzticÄ“šanās, sociālā tÄ«klošanās, sabiedrÄ«bas daudzveidÄ«bas pieņemšana.

Kā var nojaust, lai nodrošinātu šos visus aspektus, saliedÄ“tÄ«bas "kuÄ£a" komandai jābÅ«t vÄ“l profesionālākai un finansÄ“jumam atbilstošam sagaidāmajiem rezultātiem, tomÄ“r novārtā paliek vÄ“l viena lieta – sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bā ļoti liela loma ir arÄ« pašai sabiedrÄ«bai. SaliedÄ“tÄ«bu nevar nodrošināt vai pilnÄ«bā ieviest kāda valsts vai nevaldÄ«bas institÅ«cija. Viena institÅ«cija var dot pareizās norādes, signālus, iniciatÄ«vas, taču nozÄ«mÄ«gs darbs ir jāiegulda arÄ« visām ministrijām, politiÄ·iem, citām valsts un pašvaldÄ«bas iestādÄ“m, medijiem, nevaldÄ«bas organizācijām un galu galā ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam. Ir jāapzinās, ka šÄ« ir tā joma, kur katrs negatÄ«vs notikums, agresÄ«va reakcija, nepārdomāts publiskas personas komentārs, aizspriedumos balstÄ«ts lÄ“mums var bÅ«t darvas piliens, kas bojā to labo, kas ir paveikts. SaliedÄ“ta sabiedrÄ«ba neizveidojas dažos mÄ“nešos un pat ne dažos gados, tas ir pastāvÄ«gs darbs.

Kas traucÄ“ nodrošināt saliedÄ“tu sabiedrÄ«bu?

SaliedÄ“ta sabiedrÄ«ba veidojas, ja valsts un sabiedrÄ«ba apzinās, ka pret ikkatru iedzÄ«votāju jānodrošina cieņpilna izturÄ“šanās. To var panākt, rÅ«pÄ“joties par labklājÄ«bu, tiesiskumu un cilvÄ“ktiesÄ«bas, taču to nevar izdarÄ«t viena atsevišÄ·a iestāde, kam tiek uzticÄ“ts rÅ«pÄ“ties par integrāciju. Tas ir SÄ«zifa darbs, ko nekad nevar pabeigt, ja tajā neiesaistās visi.

SabiedrÄ«bas integrācijas fonds jau šobrÄ«d rÅ«pÄ“jas par daudzām saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas definÄ«cijas sadaļām. Dalām pārtikas un higiÄ“nas pakas maznodrošinātajiem visā Latvijā, lai viņi nenonāktu lÄ«dz situācijai, kad kādam nav ko Ä“st. RÅ«pÄ“jamies, lai pilsoniskā sabiedrÄ«ba, nevaldÄ«bas organizācijas, kas ikdienā dara nenovÄ“rtÄ“tu un ļoti svarÄ«gu darbu dažādu cilvÄ“ku grupu interešu aizstāvÄ«bā, varÄ“tu celt savas rÄ«cÄ«bas spÄ“jas un prasmes, tādÄ“jādi panākot kvalitatÄ«vākus lÄ“mumus un dažādu sabiedrÄ«bas grupu aktivitāti un uzklausÄ«šanu. Atbalstām diasporas saiknes saglabāšanu ar Latvijas valsti.

PiešÄ·iram finansÄ“jumu komercmedijiem, lai tie varÄ“tu nodrošināt kvalitatÄ«vu un daudzveidÄ«gu saturu, kā arÄ« neizzustu dažādi informācijas pasniegšanas kanāli. Strādājam ar darba devÄ“jiem un jauniešiem, lai veidotu izpratni, kādu ļaunumu diskriminācija nodara sabiedrÄ«bai kopumā. Atbalstām daudzbÄ“rnu Ä£imenes, izsniedzam Goda Ä£imenes apliecÄ«bas un rÅ«pÄ“jamies par pÄ“c iespÄ“jas plašÄku un lielāku atlaižu klāstu šÄ«s kartes turÄ“tājiem. ParalÄ“li tam SabiedrÄ«bas integrācijas fonds strādā ar patvÄ“ruma meklÄ“tājiem un bÄ“gļiem, kā arÄ« nodrošina Ukrainas civiliedzÄ«votājiem latviešu valodas apguvi un informatÄ«vo tālruni 24/7 un tā ir tikai daļa no fonda darbiem un uzdevumiem.

Bet pat tad, ja, nosaucot to visu, šÄ·iet, ka tÄ“mu loks ir ļoti plašs un daudzveidÄ«gs, ar to nepietiek, lai katrs izjustu sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bā nozÄ«mÄ«gas pārmaiņas, ja šos jautājumus nerisina sasaistÄ“ ar citiem jautājumiem un citām institÅ«cijām.

Viena atsevišÄ·a institÅ«cija nevar atrisināt sabiedrÄ«bas skepsi par to, ka kādreiz valsts sniegtie pakalpojumi mÄ“dz bÅ«t tikai skata pÄ“c, jo tad, kad cilvÄ“kam tos patiesi vajag, tad tos nevar iegÅ«t vai iegÅ«t pietiekami laicÄ«gi. Nevar atrisināt to, ka sabiedrÄ«bā zināmas personas mÄ“dz publiski izteikt naidÄ«gus komentārus par mazaizsargātajām grupām, nevar atrisināt Ä“nu ekonomikas jautājumus, kas daudzus cilvÄ“kus iedzen dziļākā nabadzÄ«bā, liedzot viņiem pieeju bezdarba, maternitātes, slimÄ«bas u.c. pabalstiem utt.

 Turklāt fonds pat nevar brÄ«vi veikt tās aktivitātes, kuras eksperti iesaka kā nepieciešamas, lai sabiedrÄ«bu saliedÄ“tu. PiemÄ“ram, nevar nodrošināt latviešu valodas apmācÄ«bas, jo fondam tam nav piešÄ·irts finansÄ“jums, tātad nav arÄ« uzticÄ“ta šÄ« funkcija. Fonda budžets veidojas no dažādu ministriju piešÄ·irta finansÄ“juma, kam vienmÄ“r nāk lÄ«dzi norādes, kam tieši tas ir jātÄ“rÄ“, bet ne vienmÄ“r norādes ir savstarpÄ“ji saskaņotas starp iesaistÄ«tajām ministrijām.

Kā veidot saliedētu sabiedrību?

SaliedÄ“ta sabiedrÄ«ba veidojas no daudziem elementiem. LÄ«dzÄ«gi, kā iepriekš rakstā minÄ“tajā kuÄ£a metaforā, jāsāk ar vienotu izpratni, kurā virzienā kuÄ£im doties. Jāsaprot visi iesaistÄ«tie un viss plašais jomu loks, kas veido saliedÄ“tu sabiedrÄ«bu – varam to saukt par komandu. Nav tā, ka šai komandai savā starpā bÅ«tu nepārtraukti jākomunicÄ“, tomÄ“r pirms tā sāk darboties, bÅ«tu jāvienojas par skaidri sadalÄ«tām atbildÄ«bas jomām, turklāt ar konkrÄ“tiem sasniedzamajiem rezultātiem un galvenais – atbildÄ«gajiem.

ValdÄ«ba ir pieņēmusi SaliedÄ“tas un pilsoniski aktÄ«vas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam un tam sekojoši SaliedÄ“tas un pilsoniski aktÄ«vas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas plānu 2022.–2023.gadam. VarÄ“tu sagaidÄ«t, ka šie dokumenti, kā reiz, ir izstrādāti, lai apkopotu informāciju par visām starpinstitucionālajām aktivitātÄ“m, kas Latvijā tiek veiktas saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas stiprināšanas nolÅ«kos. TomÄ“r tā tas gluži nav. MinÄ“tajā plānā ir ietverta tā aktivitāšu daļa, kas tiešÄ veidā nepiekrÄ«t citu ministriju risināmo jautājumu lokam.

ParalÄ“li SaliedÄ“tÄ«bas pamatnostādnÄ“m ir arÄ« tādi politikas plānošanas dokumenti kā Sociālās aizsardzÄ«bas un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, plāns personu ar invaliditāti vienlÄ«dzÄ«gu iespÄ“ju veicināšanai 2021.-2023. gadam, plāns sieviešu un vÄ«riešu vienlÄ«dzÄ«gu tiesÄ«bu un iespÄ“ju veicināšanai 2021.-2023.gadam, par BÄ“rnu, jaunatnes un Ä£imenes attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam un BÄ“rnu, jaunatnes un Ä£imenes attÄ«stÄ«bas pamatnostādņu 2022. – 2025. gadam Ä«stenošanas plānu, par plānu romu stratÄ“Ä£iskā ietvara pasākumu Ä«stenošanai 2022.–2023. gadam, plāns rasisma un antisemÄ«tisma mazināšanai 2022.-2023.gadam, plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostādnÄ“m 2021.–2027. gadam, par Valsts valodas politikas pamatnostādnÄ“m 2021.-2027. gada, par pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzÄ«votājiem Latvijas Republikā u.c. saistÄ«ti dokumenti.

Nepārprotiet mani, es nekritizÄ“ju faktu, ka Latvijā ir vairāki plānošanas dokumenti, kas skar saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas veidošanas elementus. Veidi, kā panākt rezultātu, var bÅ«t dažādi, taču, piekritÄ«siet, ja vÄ“lamies vienotas politikas ieviešanu, tad vairāku politikas plānu kontekstā bÅ«tu nepieciešama vismaz viena atbildÄ«gā, koordinÄ“jošÄ institÅ«cija, kurai ir galavārds strÄ«dÄ«gos gadÄ«jumos, Ä«paši tad, kad runa ir par tā saucamajām "sprādzienbÄ«stamajām" tÄ“mām.

Kad ir panākta vienošanās uzstādÄ«to mÄ“rÄ·u, uzdevumu un pamatatbildÄ«bas turÄ“tāja jautājumā, tālāk var Ä·erties pie veicamajiem darbiem, lai saliedÄ“tÄ«bas "kuÄ£is" varÄ“tu uzņemt noteiktu tempu. Tas nozÄ«mÄ“, ka ar lÄ«dzšinÄ“jiem diviem airiem nepietiks.

Kopumā pagaidām sabiedrÄ«bai jāpaļaujas uz veiksmes faktoru, jo dÄ«vainā kārtā, apejot pirmo loÄ£isko procesa soli, tomÄ“r Latvija ir nonākusi lÄ«dz nozÄ«mÄ«gam lÄ“mumam – pāriet uz vienotu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu. Vai tas bija laicÄ«gi plānots, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«ts saliedÄ“tÄ«bas pasākums? Es teiktu, ka drÄ«zāk apstākļu sakritÄ«bas un Ä«stā brīža faktors. Tas bija nepieciešams un jau gadiem gaidÄ«ts solis. Bet, vai ar Saeimas lÄ“mumu vien pietiks, ja skolu tÄ«kls saglabāsies esošajā izpildÄ«jumā? Ja bijušo mazākumtautÄ«bu skolu pedagogu valodas kvalifikācija saglabāsies esošajā lÄ«menÄ«? Domāju, ka atbilde ir diezgan skaidra – nÄ“, nepietiks. Ir jāplāno tālākie soļi, jo galu galā tas ir viens no bÅ«tiskiem stÅ«rakmeņiem saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas veidošanā, taču nevienā no politikas dokumentiem nākamo soļu pagaidām nav.

Bet vienota izglÄ«tÄ«ba valsts valodā ir tikai viens no soļiem, kas veicina sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu. Esmu gatava to atkārtot vÄ“l un vÄ“l – saliedÄ“tÄ«bas pamatnostādnÄ“s ir iedots pareizs virziens, un ikviens var beidzot ieraudzÄ«t, cik daudz un dažādi elementi veido saliedÄ“tu sabiedrÄ«bu. Latvija nevar aprobežoties ar vienas institÅ«cijas atbildÄ«bu un viena saliedÄ“tÄ«bas aspekta uzrunāšanu. Lai sabiedrÄ«ba justos saliedÄ“ta un izjustu piederÄ«bu valstij, bÅ«tu jāsāk ar kvalitatÄ«vu izglÄ«tÄ«bu ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam valsts valodā. Jāturpina ar iespÄ“ju kopt mazākumtautÄ«bu kultÅ«ru un katra iedzÄ«votāja individuālo savpatnÄ«bu. Jānodrošina to, ka sociālie pakalpojumi un pabalsti ir pieejami tiem, kam tie pienākas, bez liekas kavÄ“šanās, jānodrošina pieejamu un kvalitatÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pi un raitu, uzticamu un saprotamu tiesu sistÄ“mu. Jādrošina mazaizsargāto grupu tiesÄ«bas netikt diskriminÄ“tiem un netikt pakļautiem aizspriedumiem. Jāveicina caurspÄ«dÄ«gs lÄ“mumu pieņemšanas process un sabiedrÄ«bas dalÄ«ba lÄ“mumu izstrādÄ“. Ja mÄ“s risināsim šos ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam bÅ«tiskos jautājumus mÄ“rÄ·tiecÄ«gi, plānveidÄ«gi, kvalitatÄ«vi un koordinÄ“ti, tad mums nebÅ«s jātÄ“rÄ“ atsevišÄ·s finansÄ“jums tam, lai cilvÄ“ki izjustu lielāku piederÄ«bas sajÅ«tu valstij.

Datos var redzÄ“t, ka arÄ« tā sabiedrÄ«bas daļa, kas ikdienā Ä£imenÄ“ lieto krievu valodu, vairāk ir Ä“nu ekonomikā, mazāk spÄ“j un prot nonākt pie valsts sniegtajiem pakalpojumiem, tieši tāpÄ“c šai grupai ir vieglāk noticÄ“t, kaimiņvalsts veidotajam naratÄ«vam par "neizdevušos valsti", jo viņu personÄ«gā pieredze ar to sakrÄ«t. Bet, domājot par to, kā nodrošināt vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ“jas visiem Latvijas iedzÄ«votājiem, jāatceras, ka vienlÄ«dzÄ«ba reizÄ“m nozÄ«mÄ“ atšÄ·irÄ«gus risinājumus atšÄ·irÄ«gos apstākļos. Jāņem vÄ“rā, ka daļa Latvijas iedzÄ«votāju, kas ikdienā Ä£imenÄ“ lieto krievu valodu, nav tādā pašÄ situācijā, kā tie, kas ikdienā Ä£imenÄ“ lieto latviešu valodu, to pašu var teikt arÄ« par cilvÄ“kiem ar invaliditāti, par maznodrošinātajiem, par cilvÄ“kiem, kas pārstāv mazaisargātās grupas, un tāpÄ“c, domājot par valsts sniegtajiem pakalpojumiem, valsts sniegto atbalstu un servisu, politiku izstrādÄ“ un pÄ“c tam ieviešanā ir jāņem vÄ“rā visi specifiskie aspekti, kuri arÄ« augstākminÄ“tajām grupām palÄ«dzÄ“tu saņemt to, kas viņiem, kā valsts iedzÄ«votājiem, pienākas. Bet bez plānota, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi koordinÄ“ta procesa un pats galvenais, politiskās ieinteresÄ“tÄ«bas, paliksim pie SaliedÄ“tÄ«bas kuÄ£a, kura izkustināšanai no vietas ir piešÄ·irti tikai divi airi.

Kas attiecas uz SabiedrÄ«bas integrācijas fonda pienākumiem – ja darbotos viss augstāk minÄ“tais, SabiedrÄ«bas integrācijas fonds varÄ“tu nodrošināt to, ko koordinÄ“ti valsts lÄ«menÄ« finansÄ“ ikviena labklājÄ«ga valsts – integrācijas un valodas kursus ikvienam ārzemniekam un patvÄ“ruma meklÄ“tājam, kas izrādÄ«jis interesi dzÄ«vot un strādāt Latvijā. Fonds turpinātu sniegt atbalstu maznodrošinātajiem, lai tie izkļūtu no nabadzÄ«bas loka ar mentoru un specializÄ“tā atbalsta personāla palÄ«dzÄ«bu, un monitorÄ“tu mazaizsargāto grupu stāvokli Latvijā, kā arÄ« gatavotu ieteikumus politikas veidotājiem par to, kā valsts politikā pietrÅ«kst un kas ir papildināms. Fonds turpinātu finansiāli atbalstÄ«t NVO, lai tās varÄ“tu attÄ«stÄ«ties, ne tikai eksistÄ“t. Tad, kad visa sistÄ“ma darbotos kopsakarā un plānveidÄ«gi, bÅ«tu iespÄ“jams arÄ« iegÅ«t datus, kurus analizÄ“jot varÄ“tu arÄ« lemt par tālākajām veicamajām darbÄ«bām un attÄ«stÄ«bas virzieniem, analizÄ“t, kas no tā, kas lÄ«dz šim ir paveikts, ir nesis lielāko efektu, bet kā trÅ«kst.

Atrodoties Krievijai kaimiņos, Latvijas sabiedrÄ«bai un valstij vienmÄ“r bÅ«tu jādomā par tās centieniem radÄ«t "neizdevušÄs valsts" tÄ“lu, tomÄ“r Krievijas uzdevums bÅ«tu krietni apgrÅ«tināts, ja paši izdarÄ«sim maksimumu, lai ikviens Latvijas iedzÄ«votājs justos vajadzÄ«gs. Diemžēl šobrÄ«d lÄ«dz tam vÄ“l ir tāls ceļš ejams.

1 SkatÄ«t, piemÄ“ram, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvÄ“rtÄ“jumu - https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/nipsipp20ietekmes20izvertejums1.pdf (skatÄ«ts 08.11.2022.)

* Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore