Neaizmirstiet par mani, es joprojÄm esmu te, un man ir daudz labu domu!
Egils Levits · 04.03.2022. · Komentāri (0)27. februÄrÄ« Ukraina iesniedza oficiÄlu lÅ«gumu uzņemt to Eiropas SavienÄ«bÄ (ES). Ukrainas lÅ«gums ir jÄatbalsta. Eiropas SavienÄ«bai ir jÄsaņem drosme un jÄpieņem ÄrkÄrtÄ“js politisks lÄ“mums. To prasa ÄrkÄrtÄ“jÄ situÄcija.
Putina karš pret Ukrainu daudzus EiropÄ pÄrsteidza. RacionÄlam cilvÄ“kam neprovocÄ“ts uzbrukums citai valstij šÄ·ita iracionÄls un tÄdēļ neiespÄ“jams. Krievijas prezidents V. Putins pretÄ“ji veselajam saprÄtam nolÄ“mis riskÄ“t un mest izaicinÄjumu Eiropai, visai demokrÄtiskajai pasaulei un starptautiskajai kÄrtÄ«bai, kas tika iedibinÄta pÄ“c OtrÄ pasaules kara.
PÄ“c Padomju SavienÄ«bas sabrukuma, izrÄvušÄs no Krievijas apspiestÄ«bas, valstis varÄ“ja izvÄ“lÄ“ties savu neatkarÄ«go ceļu. Vesela virkne valstu CentrÄlajÄ un AustrumeiropÄ, tostarp Latvija, izvÄ“lÄ“jÄs dalÄ«bu ES un NATO, tÄ atjaunojot savu piederÄ«bu Rietumu pasaulei.
TomÄ“r ne visÄm valstÄ«m izdevÄs pilnÄ«bÄ atbrÄ«voties no Krievijas magnÄ“tiskÄ lauka. Sekas redzam šodien Eiropas austrumu kaimiņu reÄ£ionÄ. BailÄ“s no savas tautas Lukašenko režīms ir reintegrÄ“jis Baltkrieviju KrievijÄ. Ar lielÄkÄm vai mazÄkÄm sekmÄ“m Eiropas SavienÄ«bas Austrumu partnerÄ«bas valstis Moldova un Gruzija ir stiprinÄjušas savas attiecÄ«bas ar Eiropas SavienÄ«bu, Ä«stenojot reformas un saņemot finansiÄlu un praktisku atbalstu.
TomÄ“r pÄ“c Maidana Sirdsapziņas revolÅ«cijas visnelokÄmÄk savu apņēmÄ«bu bÅ«t daļai no Rietumiem, Eiropas SavienÄ«bas un NATO ir deklarÄ“jusi Ukraina. SekmÄ«go Ukrainas attÄ«stÄ«bu, vitÄlo demokrÄtiju V. Putins uztver kÄ draudu savam autokrÄtiskajam režīmam. Ilgus gadus Krievijas prezidents V. Putins, sapņodams par Krievijas impÄ“rijas atjaunošanu, vienlaikus ieaijÄja Eiropu siltÄ snaudÄ – te veicinot atkarÄ«bu no Krievijas gÄzes, te sÄ“jot dezinformÄciju un melÄ«gu vÄ“stures naratÄ«vu.
MÅ«su partneri nesadzirdÄ“ja Baltijas valstu un Polijas aicinÄjumus apturÄ“t Nord Stream II bÅ«vniecÄ«bu un palielinÄt visu NATO sabiedroto valstu aizsardzÄ«bas budžetus lÄ«dz vismaz 2% no IKP. NosodÄ«jums Krievijai par Gruzijas teritorijas okupÄciju 2008. gadÄ un agresiju pret Ukrainu 2014. gadÄ bija klusinÄts. Īpaši Rietumeiropas politiÄ·u un uzņēmÄ“ju vidÄ“ ilgi valdÄ«ja zinÄms naivums un romantizÄ“ts skats uz Krieviju.
DalÄ«bvalstu nevienprÄtÄ«bas dēļ Ukrainai netiek piedÄvÄts NATO DalÄ«bas rÄ«cÄ«bas plÄns, ko Latvija atbalstÄ«tu, bet Eiropas SavienÄ«bas paplašinÄšanÄs process ir iestrÄ“dzis. TÄdēļ V. Putins jutÄs iedrošinÄts tagad riskÄ“t un uzbrukt Ukrainai.
Ukrainas tautas varonÄ«ba prezidenta V. Zelenska vadÄ«bÄ tomÄ“r pÄrsteidza V. Putinu. Ukraiņi savu zemi tik viegli neatdos. Visa Ukraina šobrÄ«d cÄ«nÄs ne tikai par savu brÄ«vÄ«bu, bet vienlaikus arÄ« par Eiropas brÄ«vÄ«bu, par visas demokrÄtiskÄs pasaules brÄ«vÄ«bu. Uz to mums EiropÄ jÄdod cienÄ«ga atbilde!
Uzskatu, ka Ukrainai izņēmuma kÄrtÄ jÄpiešÄ·ir Eiropas SavienÄ«bas kandidÄtvalsts statuss. Par to es 28. februÄrÄ« ar vÄ“l septiņu Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu prezidentiem iestÄjos kopÄ“jÄ paziņojumÄ. Esam iestÄjušies par to arÄ« citÄs pÄ“dÄ“jo dienu sarunÄs ar Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu lÄ«deriem.
BirokrÄtiskas procedÅ«ras tagad jÄliek malÄ. PÄ“c tam, ceÄ¼Ä uz pilnu dalÄ«bvalsts statusu, ar tÄm varÄ“s nodarboties, kad tam bÅ«s laika. KandidÄtvalsts statusa piešÄ·iršana Ukrainai bÅ«tu viscaur politiskas gribas, nevis juridisko un birokrÄtisko procedÅ«ru jautÄjums. Tas bÅ«tu mÅ«su politisks vÄ“stÄ«jums, ka Eiropa ir vienota ar Ukrainu, kas tagad cÄ«nÄs par Eiropas vÄ“rtÄ«bÄm. Tas ir arÄ« Eiropas pašcieņas jautÄjums.
Laiks Eiropai parÄdÄ«t mugurkaulu un pÄrsteigt V. Putinu!