Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

27. februārÄ« Ukraina iesniedza oficiālu lÅ«gumu uzņemt to Eiropas SavienÄ«bā (ES). Ukrainas lÅ«gums ir jāatbalsta. Eiropas SavienÄ«bai ir jāsaņem drosme un jāpieņem ārkārtÄ“js politisks lÄ“mums. To prasa ārkārtÄ“jā situācija.

Putina karš pret Ukrainu daudzus Eiropā pārsteidza. Racionālam cilvÄ“kam neprovocÄ“ts uzbrukums citai valstij šÄ·ita iracionāls un tādēļ neiespÄ“jams. Krievijas prezidents V. Putins pretÄ“ji veselajam saprātam nolÄ“mis riskÄ“t un mest izaicinājumu Eiropai, visai demokrātiskajai pasaulei un starptautiskajai kārtÄ«bai, kas tika iedibināta pÄ“c Otrā pasaules kara.

PÄ“c Padomju SavienÄ«bas sabrukuma, izrāvušÄs no Krievijas apspiestÄ«bas, valstis varÄ“ja izvÄ“lÄ“ties savu neatkarÄ«go ceļu. Vesela virkne valstu Centrālajā un Austrumeiropā, tostarp Latvija, izvÄ“lÄ“jās dalÄ«bu ES un NATO, tā atjaunojot savu piederÄ«bu Rietumu pasaulei.

TomÄ“r ne visām valstÄ«m izdevās pilnÄ«bā atbrÄ«voties no Krievijas magnÄ“tiskā lauka. Sekas redzam šodien Eiropas austrumu kaimiņu reÄ£ionā. BailÄ“s no savas tautas Lukašenko režīms ir reintegrÄ“jis Baltkrieviju Krievijā. Ar lielākām vai mazākām sekmÄ“m Eiropas SavienÄ«bas Austrumu partnerÄ«bas valstis Moldova un Gruzija ir stiprinājušas savas attiecÄ«bas ar Eiropas SavienÄ«bu, Ä«stenojot reformas un saņemot finansiālu un praktisku atbalstu.

TomÄ“r pÄ“c Maidana Sirdsapziņas revolÅ«cijas visnelokāmāk savu apņēmÄ«bu bÅ«t daļai no Rietumiem, Eiropas SavienÄ«bas un NATO ir deklarÄ“jusi Ukraina. SekmÄ«go Ukrainas attÄ«stÄ«bu, vitālo demokrātiju V. Putins uztver kā draudu savam autokrātiskajam režīmam. Ilgus gadus Krievijas prezidents V. Putins, sapņodams par Krievijas impÄ“rijas atjaunošanu, vienlaikus ieaijāja Eiropu siltā snaudā – te veicinot atkarÄ«bu no Krievijas gāzes, te sÄ“jot dezinformāciju un melÄ«gu vÄ“stures naratÄ«vu.

MÅ«su partneri nesadzirdÄ“ja Baltijas valstu un Polijas aicinājumus apturÄ“t Nord Stream II bÅ«vniecÄ«bu un palielināt visu NATO sabiedroto valstu aizsardzÄ«bas budžetus lÄ«dz vismaz 2% no IKP. NosodÄ«jums Krievijai par Gruzijas teritorijas okupāciju 2008. gadā un agresiju pret Ukrainu 2014. gadā bija klusināts. Īpaši Rietumeiropas politiÄ·u un uzņēmÄ“ju vidÄ“ ilgi valdÄ«ja zināms naivums un romantizÄ“ts skats uz Krieviju.

DalÄ«bvalstu nevienprātÄ«bas dēļ Ukrainai netiek piedāvāts NATO DalÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāns, ko Latvija atbalstÄ«tu, bet Eiropas SavienÄ«bas paplašināšanās process ir iestrÄ“dzis. Tādēļ V. Putins jutās iedrošināts tagad riskÄ“t un uzbrukt Ukrainai.

Ukrainas tautas varonÄ«ba prezidenta V. Zelenska vadÄ«bā tomÄ“r pārsteidza V. Putinu. Ukraiņi savu zemi tik viegli neatdos. Visa Ukraina šobrÄ«d cÄ«nās ne tikai par savu brÄ«vÄ«bu, bet vienlaikus arÄ« par Eiropas brÄ«vÄ«bu, par visas demokrātiskās pasaules brÄ«vÄ«bu. Uz to mums Eiropā jādod cienÄ«ga atbilde!

Uzskatu, ka Ukrainai izņēmuma kārtā jāpiešÄ·ir Eiropas SavienÄ«bas kandidātvalsts statuss. Par to es 28. februārÄ« ar vÄ“l septiņu Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu prezidentiem iestājos kopÄ“jā paziņojumā. Esam iestājušies par to arÄ« citās pÄ“dÄ“jo dienu sarunās ar Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu lÄ«deriem.

Birokrātiskas procedÅ«ras tagad jāliek malā. PÄ“c tam, ceļā uz pilnu dalÄ«bvalsts statusu, ar tām varÄ“s nodarboties, kad tam bÅ«s laika. Kandidātvalsts statusa piešÄ·iršana Ukrainai bÅ«tu viscaur politiskas gribas, nevis juridisko un birokrātisko procedÅ«ru jautājums. Tas bÅ«tu mÅ«su politisks vÄ“stÄ«jums, ka Eiropa ir vienota ar Ukrainu, kas tagad cÄ«nās par Eiropas vÄ“rtÄ«bām. Tas ir arÄ« Eiropas pašcieņas jautājums.

Laiks Eiropai parādīt mugurkaulu un pārsteigt V. Putinu!

Novērtē šo rakstu:

0
0