Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen par to runāju un pat rakstÄ«ju. Šo var uzskatÄ«t gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.

Lai par ko rakstÄ«tu, nepatÄ«k man katru reizi taisnoties, ka neesmu speciālists šai jomā, bet tas man neliedz paust savu viedokli, jo Ä«paši tāpÄ“c, ka vairumu viedokļu, kurus lasu un dzirdu, arÄ« nepauž kādi speciālisti, drÄ«zāk otrādi.

Tātad kas mÅ«s sagaida nākotnÄ“? Es nelÅ«kojos kafijas biezumos, nesvārstu svārstu, un arÄ« zvaigznes dienā, kad rakstu, nav redzamas. Tā ir tikai mana loÄ£ika, tikai mans redzÄ“jums, un jums nav obligāti to lasÄ«t, zināt un citādi ielaist savā dzÄ«vÄ“. Ir gana daudz dažādu izklaižu bez satura un secinājumiem, kurām varat pievÄ“rsties un šeit rakstÄ«to tālāk nelasÄ«t.

Manuprāt, tie, kuri cer, ka tÅ«lÄ«t kovida viļņi izsÄ«ks, vakcinÄ“šanās kampaņa beigsies un viss atgriezÄ«sies ierastajā ritmā un sliedÄ“s, rÅ«gti maldās. Viņi nav lasÄ«juši HeraklÄ«ta apgalvojumu, ka «cilvÄ“ks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašÄ upÄ“». IepriekšÄ“jās dzÄ«vošanas – tādas, kāda tā bija pirms kovida – arÄ« vairs nebÅ«s.

Vai nākotne stipri atšÄ·irsies no iepriekšÄ“jās dzÄ«ves, es nezinu, un, kādās niansÄ“s bÅ«s šÄ«s atšÄ·irÄ«bas, es arÄ« nevaru paredzÄ“t, bet esmu pārliecināts, ka bÅ«sim spiesti dzÄ«vot citādi. NeatkarÄ«gi no tā, vai mÄ“s tam piekrÄ«tam vai ne un vai mÄ“s to gribam vai ne. Tie, kas nepiekritÄ«s, negribÄ“s un mÄ“Ä£inās pa vecam, mirs paši, paraujot uz viņpasauli kādu pulciņu dvÄ“seļu lÄ«dz, tām atļauju neprasot un ar viņiem to nesaskaņojot.

Var rasties loÄ£isks jautājums, kam es to rakstu. Es rakstu tiem, kas prot lasÄ«t un prot saprast manis rakstÄ«to. Vai tādi ir visi, kuri šai tekstā ielÅ«kosies? NÄ“, tādi nav visi, tādu ir tikai niecÄ«gs mazums. Ja sevi pieskaiti pie šÄ«s minoritātes, tad zini – es rakstu Tev, bet pārÄ“jiem –zināšanai, laika Ä«sināšanai un negāciju izvirduma rosināšanai. Tas nekas, ka par to uzzina arÄ« «nepiederošas personas» un citi.

Sacensība

VÄ«russ izplatās, pielāgojas, un arÄ« cilvÄ“ce tam pretojas, mācās pretoties, kļūdās. Pie kā minÄ“tais novedÄ«s? Kurš kuru pārspÄ“s – mÄ“s vÄ«rusu vai vÄ«russ mÅ«s? Diemžēl cilvÄ“ks vÄ«rusam ne tikai pretojas... Daudzi tam pat palÄ«dz, izliekoties, ka tā nav, un izplatot melÄ«gus apgalvojumus, ka tas nav bÄ«stams.

Šo sabotieru nolÅ«ks ir vienkāršs, kā jau visos propagandas un hibrÄ«dkaros. SvarÄ«gi ir radÄ«t šaubas, un, ja cilvÄ“ks nav pārliecināts, ja ir apmulsis un neziņā, tad viņš ir sagatavots tam, lai saņemtu pÄ“dÄ“jo – nāvÄ“jošo sitienu. Es to saskatu, un mani neietekmÄ“ bļāvieni, ka esmu neizglÄ«tots un atpalicis muļķis. Man tie ir vienaldzÄ«gi.

 Es zinu, kas ir jādara, lai suņi sāktu riet, un iespÄ“jams, ka, šo rakstot, es to neapzināti daru. Es zinu, ka suņi mani var saplosÄ«t, bet es no suņiem neko citu arÄ« negaidu, jo ne uz ko citu viņi nav spÄ“jÄ«gi. Tikai apriet un, paceļot kāju, rakstÄ«t cits citam vÄ“stules.

VÄ«rusam izplatoties un cilvÄ“kiem izolÄ“joties, šai sacensÄ«bā ir ienācis vÄ“l viens «spÄ“lÄ“tājs». Tās ir vakcÄ«nas. Kādu ietekmi uz šo radÄ«s vakcinÄ“šana? VakcÄ«nu ir daudz un bÅ«s vÄ“l vairāk. Dažām vakcÄ«nām ir lielāka efektivitāte, bet tās ir dārgākas un grÅ«tāk uzglabājamas, dažas ir mazāk efektÄ«vas, bet ir lÄ“tākas, vieglāk pārvietojamas un uzglabājamas. Dažas nedod cerÄ“to efektu tāpÄ“c, ka tas, kādu rezultātu dos potÄ“šana, ir atkarÄ«gs ne tikai no potes, bet arÄ« no konkrÄ“ta cilvÄ“ka organisma Ä«patnÄ«bām. Vecuma, dzimuma, rases, reÄ£iona, asinsgrupas, slimÄ«bām un cita.

Kaut arÄ« pret-kovida vakcÄ«nas ir tikko ienākušas mÅ«su dzÄ«vÄ“, tās turpinās pilnveidoties, tiks izgudrotas citas, un tas, par ko šobrÄ«d pasaules iedzÄ«votāji neuztraucas, ir, cik tās maksā. Cik par tām bÅ«s jāmaksā tad, kad vairs nepotÄ“s bez maksas, šobrÄ«d ir otršÄ·irÄ«gs. To veicina arÄ« tas, ka vakcÄ«nas šobrÄ«d apmaksā no valsts kases un tiem, kuriem iedur, nekas nav jāmaksā. Tā ilgi nebÅ«s, un, lÄ«dzko bÅ«s sapotÄ“ta kāda noteikta daļa iedzÄ«votāju, bezmaksas vakcÄ«nu vairs nebÅ«s. Bet, ja nebÅ«s bezmaksas, tad pieļauju, ka arÄ« cilvÄ“ki varÄ“s izvÄ“lÄ“ties, ar kuru vakcÄ«nu potÄ“ties.

Nepotēto nebūs. Iespējams, ka bērnus un kādas speciālas sabiedrības grupas turpinās potēt bez maksas, bet nepotēto nebūs. Var teikt, ka piespiedīs, ka cilvēkiem nebūs izvēles. Jā, iespējams, ka arī tā būs, bet rezultātā nepotēto nebūs.

Īslaicīgs palīglīdzeklis

Ir zināms, ka atkārtoti potÄ“t vektoru vakcÄ«nu ir neefektÄ«vi un tiem, kuriem vektoru vakcÄ«nas neradÄ«s nepieciešamo antivielu daudzumu, nāksies potÄ“ties ar kāda cita tipa vakcÄ«nu, tādÄ“jādi cenšoties panākt aizsargājošo antivielu daudzumu. ArÄ« tiem, kuriem sākotnÄ“ji pÄ“c potÄ“šanas ir pietiekami antivielu, lÄ«dz ko to skaits samazināsies, bÅ«s jāpotÄ“jas atkārtoti, un tas bÅ«s jādara ar citu vakcÄ«nu.

VakcÄ«na nav problÄ“mas atrisinājums, tas ir tikai Ä«slaicÄ«gs palÄ«glÄ«dzeklis. LÄ«dzÄ«gi kā nevar paÄ“st visai atlikušajai dzÄ«vei un nevar padzerties tā, lai vairs nekad neslāptu, arÄ« kovid vakcÄ«na nav risinājums visam mūžam. VakcÄ«nas bÅ«s nepieciešamas tik ilgi, kamÄ“r bÅ«s apdraudošais vÄ«russ.

Nekur nav rakstÄ«ts un svÄ“ti solÄ«ts, ka rÄ«t nevar no kādas laboratorijas izbÄ“gt vai kāda lidojošÄ pele nevar atnest vÄ“l kādu jaunu vÄ«rusu vai kāda jau esoša vÄ«rusa paveidu. Un riņķa dancis atkārtosies. Tas liek domāt, ka HeraklÄ«tam bÅ«s izrādÄ«jusies taisnÄ«ba un otro reizi tai pašÄ Å«denÄ« neiebridÄ«sim. Visticamāk, pirms vairāk nekā gada sākusies sacensÄ«ba starp vÄ«rusa uzbrukumiem un mÄ“Ä£inājumiem no tā izsargāties un paglābties ieies jaunā spirāles aplÄ«.

Zinātne un vakcÄ«nu ražotāji spÄ“j vismaz divas reizes gadā pielāgot vakcÄ«nu jaunam vÄ«rusa paveidam, tikpat ātri, cik spÄ“j uz vÄ«rusa izmaiņām reaģēt mÅ«su imÅ«nsistÄ“ma, bet nav zināms, ar kādu ātrumu vÄ«russ spÄ“j mainÄ«ties. Ja izrādÄ«sies, ka vÄ«rusa jaunās, lipÄ«gākās un nāvÄ“jošÄkās versijas radÄ«sies ātrāk, nekā zinātne spÄ“s radÄ«t to neitralizÄ“jošu vakcÄ«nu, tad mÄ“s šai sacensÄ«bā bÅ«sim zaudÄ“tāji. Un ne tikai tāpÄ“c, ka vÄ«russ bÅ«s izrādÄ«jies veiklāks, bet galvenokārt tāpÄ“c, ka tik dziļi uti ielaidām kažokā un šai procesā vÄ«rusam ļoti palÄ«dzÄ“ja un palÄ«dz muļķi, arÄ« izglÄ«toti muļķi.

Trešais spÄ“ks

Zinātne pagaidām spÄ“j gana ātri radÄ«t jaunas vakcÄ«nas, ražošana spÄ“j tās saražot, bet šai sacensÄ«bā ir vÄ“l kāds negaidÄ«ts faktors, kas nebija iepriekšÄ“jos aprÄ“Ä·inos iekļauts. Runa ir par lielo muļķu daudzumu, kuri ir ne tikai muļķi, bet šai ziņā tādi kā nepieskaitāmie, kuriem ir ļauts stÅ«rÄ“t auto, vadÄ«t valstis, pat veselÄ«bas nozares. Un to ir tik daudz, ka tas kļūst par labu sabiedroto un izpalÄ«gu vÄ«rusam un bÅ«tisku neparedzÄ“tu šÄ·Ä“rsli saslimstÄ«bas mazināšanai. Šis ir trešais spÄ“ks, ar kuru nevar nerÄ“Ä·ināties. Šie nepieskaitāmie ir spÄ“jÄ«gi paralizÄ“t un diskreditÄ“t jebko un, protams, arÄ« valstu pretdarbÄ«bu vÄ«rusam.

Reiz kādam ietekmÄ«gam politiÄ·im jautāja, kuru likt par galveno pašvaldÄ«bā. Atbilde bija: to, kurš lielāks kretÄ«ns. Nu šie kretÄ«ni bÅ«tiski iejaucas vÄ«rusa ierobežošanas procesā. Aizbāzt viņiem muti nevar, jo tie tÅ«lÄ«t kliedz par vārda brÄ«vÄ«bas un cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem, kaut paši pie jebkuras izdevÄ«bas liedz tādas pašas tiesÄ«bas citiem. Ja tikai bÅ«tu iespÄ“jams, tie izdzÄ“stu ne tikai šo ierakstu, bet arÄ« mani. Par ierakstu man bÅ«tu žēl, bet par sevi ne tik. Man diemžēl nav tablešu, ar kuru šos izārstÄ“t, tāpÄ“c uzskatu, ka mest katram, kas rej, ar akmeni nozÄ«mÄ“ izniekot jau tā Ä«so dzÄ«vi.

Pateicoties šiem, kuri ir izkropļojuši brÄ«vÄ«bas jÄ“dzienu un pamatbÅ«tÄ«bu, nav iespÄ“jams rÄ«koties racionāli, – dzÄ«ve kļūs iracionāla.

Domāju, ka kaut nedaudz tajā, kā bÅ«s, varam ielÅ«koties šodienas IzraÄ“lā. Tas, par ko mÄ“s sapņojam vismaz oficiāli, tas ir, par procentuāli lielu skaitu potÄ“to pret kovidu, tur jau ir sasniegts. Tur arÄ« bÅ«s redzams, kā jaunajai situācijai pielāgosies vÄ«russ, kādas jaunas versijas radÄ«sies un vai zinātne spÄ“s šo procesu kontrolÄ“t un ierobežot vÄ«rusa vÄ“lmes.

https://www.youtube.com/watch?v=ZVkRI-oGn98

Novērtē šo rakstu:

0
0