NÄkamajam valsts prezidentam ir jÄspÄ“j vadÄ«t Latviju iespÄ“jamÄ TreÅ¡Ä pasaules kara apstÄkļos!
Rolands RepÅ¡a, AS Latvijas Mediji · 21.05.2023. · Komentāri (0)PersonÄ«gi man nešÄ·iet bÅ«tiski, lai valsts prezidents vaļējÄ automašÄ«nÄ trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalÄ stÄvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijÄm greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nÄkamais prezidents bÅ«tu spÄ“jÄ«gs vadÄ«t Latviju iespÄ“jamÄ TrešÄ pasaules kara apstÄkļos. Lai viņam bÅ«tu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO lÄ«deriem un lai viņam vienmÄ“r bÅ«tu iespÄ“ja ar tiem sazinÄties un paust savas bažas par EiropÄ un pasaulÄ“ notiekošo. Un arÄ« lai Ärvalstu partneri savukÄrt cienÄ«tu mÅ«su prezidentu un zinÄtu, ka viņa domÄs ir vÄ“rts ieklausÄ«ties.
LÅ«k, šÄ« ir latiņa, kas jÄuzstÄda visiem prezidenta amata kandidÄtiem! Jo mÄ“s šobrÄ«d nedzÄ«vojam “normÄlos” laikos, kad varÄ“ja atļauties “eksperimentÄlus” prezidentus, tagad vajadzÄ«gi krÄ«zÄ“s pÄrbaudÄ«ti kadri.
Cik liela ir varbÅ«tÄ«ba, ka Krievijas agresija UkrainÄ pÄraugs lielÄkÄ karÄ? IzšÄ·irošais faktors ir Ķīna. KÄ zinÄms, Ķīna arvien vairÄk raugÄs uz Krieviju kÄ savu vasali, un mÄ“s nezinÄm, cik lielÄ mÄ“rÄ Putins jau ir pÄrdevis savu valsti Ä·Ä«niešiem apmaiÅ†Ä pret iespÄ“jamo militÄro palÄ«dzÄ«bu.
No Ķīnas viedokļa visideÄlÄkais variants bÅ«tu, ja frontes lÄ«nija UkrainÄ iesaldÄ“tos apmÄ“ram esošajÄ situÄcijÄ, ko Putins varÄ“tu pasniegt kÄ uzvaru – piemÄ“ram, izveidots sauszemes koridors ar Krimu. Ķīnas lÄ«deris SjÄ« jau pasludinÄjis, ka vÄ“lÄ“tos redzÄ“t ar aresta orderi dekorÄ“to Putinu Krievijas prezidenta amatÄ arÄ« pÄ“c 2024. gada vÄ“lÄ“šanÄm. Īsi summÄ“jot – Ķīna neļaus savam vasalim krist!
OtrkÄrt, Ķīna strauji bruņojas un ir atklÄti pateikusi, ka gatava lietot spÄ“ku, lai atgÅ«tu TaivÄnu. AcÄ«mredzot šo kareivÄ«go nostÄju veicinÄjusi arÄ« Rietumu lÄ“nÄ un joprojÄm nepilnÄ«gÄ reakcija uz Krievijas iebrukumu UkrainÄ. Ir atklÄjusies Rietumu militÄrÄs industrijas nespÄ“ja saražot modernajam augstas intensitÄtes karam nepieciešamo bruņojumu un munÄ«ciju pietiekamos daudzumos.
Tas iedrošina Ķīnu spert liktenÄ«go soli TaivÄnas iekarošanas virzienÄ, ko SjÄ« noteikti ir izvirzÄ«jis par sava trešÄ prezidentÅ«ras termiņa galveno mÄ“rÄ·i. Un izdevÄ«bas “logs” Ķīnai ir tagad, kad ASV un Eiropa ir aizņemtas ar karu UkrainÄ.
Ja šis ļaunais scenÄrijs Ä«stenosies, Krievijas agresija UkrainÄ, visticamÄk, pÄraugs par Ķīnas–Krievijas tandÄ“ma karu ar Rietumiem. Un šajÄ situÄcijÄ Ä¼oti nepieciešama bÅ«s Rietumu vienotÄ«ba un spÄ“cÄ«ga lÄ«derÄ«ba katrÄ no valstÄ«m, arÄ« LatvijÄ.
Otra vitÄli nepieciešama prezidenta Ä«pašÄ«ba ir spÄ“ja argumentÄ“ti pretoties pasaulÄ“ un EiropÄ valdošajam kreisajam liberÄlismam, kas šÄ·eļ Rietumeiropas un Austrumeiropas valstis un tautas. To redzam arÄ« pie mums LatvijÄ. Šis komentÄrs nav vieta, kur analizÄ“t kreisÄ liberÄlisma cÄ“loņus. Pavisam Ä«si – tÄ ir Rietumu labklÄjÄ«bas sabiedrÄ«bu dzÄ«lÄ“s atdzimusÄ« marksistiskÄ vÄ“lme atkal pÄrdalÄ«t kapitÄlisma sistÄ“mas radÄ«tÄs bagÄtÄ«bas. LikÄs, ka pÄ“c Padomju SavienÄ«bas un sociÄlistiskÄs sistÄ“mas sabrukuma komunisma rÄ“gs ir pazudis uz visiem laikiem.
Bet tÄ tas nav un nevar bÅ«t, kamÄ“r pastÄv bÅ«tiska nevienlÄ«dzÄ«ba ienÄkumos. VienmÄ“r bÅ«s neapmierinÄtu ļaužu grupas – piemÄ“ram, kreisi noskaņoti Rietumu universitÄšu profesori un mediji, kas vÄ“lÄ“sies kopÄ“jo bagÄtÄ«bu pÄ«rÄgu pÄrdalÄ«t sev par labu vai vismaz kaut kÄ ieriebt bagÄtajiem. Šim mÄ“rÄ·im, iespÄ“jams, neapzinÄti kalpoja gan afroamerikÄņu nemieri ASV 2020. gadÄ un sekojošais “atcelšanas kultÅ«ras” vilnis, gan klimata protesti un dažÄdu minoritÄšu tiesÄ«bu aizstÄvÄ“šana vietÄ un nevietÄ.
Tad, lÅ«k, mÅ«su nÄkamajam prezidentam ir jÄbÅ«t ideoloÄ£iski spÄ“jÄ«gam diskutÄ“t ar Rietumu kolÄ“Ä£iem un pÄrliecinÄt viņus bÅ«t kritiskÄkiem pret kreisajÄm izpausmÄ“m.