Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PersonÄ«gi man nešÄ·iet bÅ«tiski, lai valsts prezidents vaļējā automašÄ«nā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents bÅ«tu spÄ“jÄ«gs vadÄ«t Latviju iespÄ“jamā TrešÄ pasaules kara apstākļos. Lai viņam bÅ«tu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO lÄ«deriem un lai viņam vienmÄ“r bÅ«tu iespÄ“ja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulÄ“ notiekošo. Un arÄ« lai ārvalstu partneri savukārt cienÄ«tu mÅ«su prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vÄ“rts ieklausÄ«ties.

LÅ«k, šÄ« ir latiņa, kas jāuzstāda visiem prezidenta amata kandidātiem! Jo mÄ“s šobrÄ«d nedzÄ«vojam “normālos” laikos, kad varÄ“ja atļauties “eksperimentālus” prezidentus, tagad vajadzÄ«gi krÄ«zÄ“s pārbaudÄ«ti kadri.

Cik liela ir varbÅ«tÄ«ba, ka Krievijas agresija Ukrainā pāraugs lielākā karā? IzšÄ·irošais faktors ir Ķīna. Kā zināms, Ķīna arvien vairāk raugās uz Krieviju kā savu vasali, un mÄ“s nezinām, cik lielā mÄ“rā Putins jau ir pārdevis savu valsti Ä·Ä«niešiem apmaiņā pret iespÄ“jamo militāro palÄ«dzÄ«bu.

No Ķīnas viedokļa visideālākais variants bÅ«tu, ja frontes lÄ«nija Ukrainā iesaldÄ“tos apmÄ“ram esošajā situācijā, ko Putins varÄ“tu pasniegt kā uzvaru – piemÄ“ram, izveidots sauszemes koridors ar Krimu. Ķīnas lÄ«deris SjÄ« jau pasludinājis, ka vÄ“lÄ“tos redzÄ“t ar aresta orderi dekorÄ“to Putinu Krievijas prezidenta amatā arÄ« pÄ“c 2024. gada vÄ“lÄ“šanām. Īsi summÄ“jot – Ķīna neļaus savam vasalim krist!

Otrkārt, Ķīna strauji bruņojas un ir atklāti pateikusi, ka gatava lietot spÄ“ku, lai atgÅ«tu Taivānu. AcÄ«mredzot šo kareivÄ«go nostāju veicinājusi arÄ« Rietumu lÄ“nā un joprojām nepilnÄ«gā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir atklājusies Rietumu militārās industrijas nespÄ“ja saražot modernajam augstas intensitātes karam nepieciešamo bruņojumu un munÄ«ciju pietiekamos daudzumos.

Tas iedrošina Ķīnu spert liktenÄ«go soli Taivānas iekarošanas virzienā, ko SjÄ« noteikti ir izvirzÄ«jis par sava trešÄ prezidentÅ«ras termiņa galveno mÄ“rÄ·i. Un izdevÄ«bas “logs” Ķīnai ir tagad, kad ASV un Eiropa ir aizņemtas ar karu Ukrainā.

Ja šis ļaunais scenārijs Ä«stenosies, Krievijas agresija Ukrainā, visticamāk, pāraugs par Ķīnas–Krievijas tandÄ“ma karu ar Rietumiem. Un šajā situācijā ļoti nepieciešama bÅ«s Rietumu vienotÄ«ba un spÄ“cÄ«ga lÄ«derÄ«ba katrā no valstÄ«m, arÄ« Latvijā.

Otra vitāli nepieciešama prezidenta Ä«pašÄ«ba ir spÄ“ja argumentÄ“ti pretoties pasaulÄ“ un Eiropā valdošajam kreisajam liberālismam, kas šÄ·eļ Rietumeiropas un Austrumeiropas valstis un tautas. To redzam arÄ« pie mums Latvijā. Šis komentārs nav vieta, kur analizÄ“t kreisā liberālisma cÄ“loņus. Pavisam Ä«si – tā ir Rietumu labklājÄ«bas sabiedrÄ«bu dzÄ«lÄ“s atdzimusÄ« marksistiskā vÄ“lme atkal pārdalÄ«t kapitālisma sistÄ“mas radÄ«tās bagātÄ«bas. Likās, ka pÄ“c Padomju SavienÄ«bas un sociālistiskās sistÄ“mas sabrukuma komunisma rÄ“gs ir pazudis uz visiem laikiem.

Bet tā tas nav un nevar bÅ«t, kamÄ“r pastāv bÅ«tiska nevienlÄ«dzÄ«ba ienākumos. VienmÄ“r bÅ«s neapmierinātu ļaužu grupas – piemÄ“ram, kreisi noskaņoti Rietumu universitāšu profesori un mediji, kas vÄ“lÄ“sies kopÄ“jo bagātÄ«bu pÄ«rāgu pārdalÄ«t sev par labu vai vismaz kaut kā ieriebt bagātajiem. Šim mÄ“rÄ·im, iespÄ“jams, neapzināti kalpoja gan afroamerikāņu nemieri ASV 2020. gadā un sekojošais “atcelšanas kultÅ«ras” vilnis, gan klimata protesti un dažādu minoritāšu tiesÄ«bu aizstāvÄ“šana vietā un nevietā.

Tad, lūk, mūsu nākamajam prezidentam ir jābūt ideoloģiski spējīgam diskutēt ar Rietumu kolēģiem un pārliecināt viņus būt kritiskākiem pret kreisajām izpausmēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0