Iesaki rakstu:

Aizsargjoslu likumā, kas tika pieņemts jau 1997. gadā, tika noteikts, ka Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča pierastÄ“ veidojama aizsargjosla, “lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jÅ«ru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novÄ“rstu erozijas procesu attÄ«stÄ«bu, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arÄ« atpÅ«tai un tÅ«rismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzÄ«bu, to lÄ«dzsvarotu un ilgstošu izmantošanu”.

Daļa no šÄ«s piekrastes aizsargjoslas ir krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums “nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veÄ£etācija”, un tajā tika noteikts aizliegums celt jaunas Ä“kas un arÄ« citi ierobežojumi.

Taču jau 2003. gadā tika pieņemti likuma grozÄ«jumi, kas krasta kāpu aizsargjoslu pilsÄ“tās un ciemos, kam apstiprināti vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumi, ļauj samazināt lÄ«dz ne mazāk kā 150 metru platumam, taču šajā aizsargjoslā obligāti jāiekļauj Ä«paši aizsargājamie biotopi. Tātad, ja aizsargājams biotops iziet ārpus minimālajiem 150 metriem, aizsargjoslai jābÅ«t platākai.

Tagad, kad noslÄ“gusies Ä«paši aizsargājamo biotopu apzināšana Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes Ä«stenotā “Dabas skaitÄ«šanas” projekta ietvaros, un varÄ“tu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi šos biotopus aizsargāt, lÄ“mumu pieņēmÄ“ji Saeimā sarosÄ«jušies… lai šos biotopus iznÄ«cinātu.

T.i., veiktu likuma grozÄ«jumus, kas svÄ«tro prasÄ«bu krasta kāpu aizsargjoslā ciemos obligāti iekļaut Ä«paši aizsargājamos biotopus.

ĪpatnÄ“ji, ka šÄdas idejas atbalstam sagrupÄ“jušies tieši “nacionālo interešu aizstāvji”. AttiecÄ«go grozÄ«jumu priekšlikumu iesniegusi Nacionālās apvienÄ«bas deputāte Ilze Indriksone (attÄ“lā), paziņojot, ka “Aizsargjoslu likuma 6.panta otrās daļa, ciktāl tā šobrÄ«d pieļauj patvaļīgu un normatÄ«vajos aktos nenoteiktu rÄ«cÄ«bu lemt par krasta kāpu aizsargjoslu platumu, attiecÄ«gi ierobežojot Ä«pašuma tiesÄ«bas, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”.

Ar tikai 35 deputātu balsÄ«m pieticis, lai šis priekšlikums tiktu atbalstÄ«ts otrajā lasÄ«jumā. Tagad atliek cerÄ“t, ka lÄ«dz trešajam lasÄ«jumam deputāti attapsies un tā vietā, lai savu atbalstÄ«tāju vÄ“lmes ar apšaubāmiem argumentiem pasniegtu kā nacionālās intereses, pieņems lÄ“mumu sabiedrÄ«bas labā un minÄ“tos grozÄ«jumus neatbalstÄ«s.

Par nacionālajām interesÄ“m runājot, Augstākās tiesas 2015. gada 5. marta spriedumā lietā SKA-22/2015 lasāms, ka “RÄ«gas jÅ«ras līča krasta kāpu aizsargjosla ir noteikta, ņemot vÄ“rā vides aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·i, un tajā esošie objekti ir nacionāla vÄ“rtÄ«ba”.

Savukārt vienā no pirmajām lietām, kur Satversmes tiesa vÄ“rtÄ“jusi pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā paredzÄ“to Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras piekrastes krastu kāpu aizsargjoslas apbÅ«vi, tiesa norādÄ«jusi, ka gadÄ«jumā, kad var tikt iznÄ«cināti dabiskie meža biotopi un cits saglabājamais dabas mantojums, “par pamatojumu atļautās šo teritoriju izmantošanas grozÄ«šanai un  apbÅ«ves  iespÄ“ju  paplašināšanai  var kalpot  vienÄ«gi  citu  sevišÄ·i  svarÄ«gu sabiedrÄ«bas interešu esamÄ«ba un vienÄ«gi tādā gadÄ«jumā, ja nav alternatÄ«vas”  (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedums lietā Nr. 2003-16-05).

Savukārt, runājot par I. Indriksones minÄ“to “patvaļīgo” aizsargjoslu platuma noteikšanu, jāatzÄ«mÄ“, ka pašlaik mÅ«su rÄ«cÄ«bā ir tik laba informācija par aizsargājamiem biotopiem, kāda nav bijusi nekad iepriekš. Lai gan reizÄ“m valda uzskats, ka aizsargājams biotops ir kaut kas tāds, ko kāds eksperts izdomā un “uzliek”, biotopi ir tur, kur tie ir, tāpat kā, piemÄ“ram, jÅ«ra. Tas, ka kāda pašvaldÄ«ba, izstrādājot savu plānojumu, nav šos biotopus pamanÄ«jusi, liecina tikai par plānojuma slikto kvalitāti.

Taču likuma prasÄ«ba ir pavisam skaidra (aizsargājamie biotopi obligāti iekļaujami krasta kāpu aizsargjoslā), biotopu atrašanās vietas – zināmas un atrodamas Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes datubāzÄ“ “Ozols”. Tātad runāt par patvaļīgu aizsargjoslu platuma noteikšanu ir pilnÄ«gi nevietā.

Galu galā jāatzÄ«mÄ“ arÄ« tas, ka gandrÄ«z visi ES nozÄ«mes Ä«paši aizsargājamie piekrastes biotopi šobrÄ«d ir nelabvÄ“lÄ«gā stāvoklÄ« (sk. šeit), un kā viens no bÅ«tiskākajiem cilvÄ“ka radÄ«tajiem draudiem šiem biotopiem norādÄ«ta tieši apbÅ«ve (sk. šeit).

Ja man bÅ«tu bijis mazāk iespÄ“ju redzÄ“t, kā top politika un likumi, šÄ·istu prātam neaptverami, ka Saeima – mÅ«su likumdevÄ“ji – ir gatavi privātu interešu vārdā cÄ«nÄ«ties pret sabiedrÄ«bas interesÄ“m un tiesiskumu. Ar šo lÄ“mumu var viegli pakļaut neatgriezeniskai iznÄ«cināšanai dabas un ainaviskās vÄ“rtÄ«bas, ko Latvijas sabiedrÄ«ba izsenis sargājusi un saglabājusi.

ŠÄ·istu prātam neaptverami, ka Latvijas dabas bagātÄ«bas iznÄ«cināšanai pakļauj tie, kas apgalvo, ka cÄ«nās par nacionālajām interesÄ“m. Bet, nÄ“, es neesmu pārsteigts un zinu, ka ar šo viss nebeigsies. Taču ceru, ka Saeimas deputātu vairākums tomÄ“r atcerÄ“sies, ko viņi pārstāv.