Iesaki rakstu:

Lai adekvāti novÄ“rtÄ“tu sagaidāmos izaicinājumus un spÄ“tu tiem sagatavoties, svarÄ«gi ir paraudzÄ«ties uz notiekošo caur plašÄku prizmu.

Pirms vairāk nekā diviem tÅ«kstošiem gadu Sun Dzi sarakstÄ«ja savu traktātu “Kara māksla”, kurš joprojām nav zaudÄ“jis savu aktualitāti, jo sevišÄ·i esošajā situācijā, kad ekonomisko sankciju karš starp Eiropu un Krieviju pieņemas spÄ“kā.

Traktātā pausto atziņu – stratÄ“Ä£ija bez taktikas ir visgarākais ceļš lÄ«dz uzvarai, bet taktika bez stratÄ“Ä£ijas ir tikai trokšÅ†a taisÄ«šana pirms sakāves - diemžēl lielā mÄ“rā var attiecināt uz Eiropas rÄ«cÄ«bu pašlaik.

Ir tāda sajÅ«ta, ka politiÄ·i vienkārši sacenšas savā starpā, kurš spÄ“s izdarÄ«t ko sāpÄ«gāku lācim slazdā, cerot, ka vÄ“l nedaudz tādas centÄ«bas un lācis, neizturÄ“jis to visu, nobeigsies. Un varÄ“s sākt dalÄ«t lāčādu.

Manuprāt, tā ir ļoti vieglprātÄ«ga attieksme pret pašlaik notiekošo vai arÄ« absolÅ«ta nespÄ“ja vai nevÄ“lÄ“šanās adekvāti izvÄ“rtÄ“t esošo situāciju un iespÄ“jamos tālākos scenārijus.

Ja Eiropa vÄ“las nebÅ«t zaudÄ“tāja šajā ekonomisko sankciju karā, tai ir jāgatavojas uz ilgstošu un smagu pretÄ«mstāvÄ“šanu – bÅ«t gatavai ne tikai sist lācim, bet arÄ« saņemt sitienus pretÄ«, un bÅ«t gatavai spÄ“t tos turÄ“t.

Šeit Rietumu egocentriskā domāšana var neļaut ieraudzÄ«t un izdarÄ«t principāli svarÄ«gus secinājumus, kā, piemÄ“ram, tas notika, veidojot Eiropas gāzes tirgus modeli. Kura rezultātā Eiropa piedzÄ«voja vÄ“l nebijušu gāzes cenu lÄ“cienu, kur ārÄ“jo faktoru ietekme patiesÄ«bā sastādÄ«ja mazāko daļu. Un to var uzskatāmi pierādÄ«t ar faktiem. (Tā ir atsevišÄ·a diskusija, kuru pašlaik neviens nevÄ“las...)

Jā, globalizÄ“tas ekonomikas apstākļos kādas valsts ekonomiskā izolācija var bÅ«tiski ietekmÄ“t tās pastāvÄ“šanu. Bet, lai sankcijas sasniegtu savu mÄ“rÄ·i – tām ir jābÅ«t pietiekoši visaptverošÄm.

Taču atliek tikai paskatÄ«ties uz pasaules ekonomisko karti – Rietumiem vairs nav tādas dominÄ“jošÄs lomas, kāda tā bija vÄ“l pirms dažiem gadu desmitiem, un diemžēl Rietumi turpina zaudÄ“t savu dominÄ“jošo lomu, pasaules ekonomiskās aktivitātes centram pārvirzoties uz Austrumiem. Un, kā mÄ“s to redzam, liela šÄ«s pasaules daļa neatbalsta Rietumu centienus ekonomiski izolÄ“t Krieviju. Pat vairāk – var redzÄ“t to gatavÄ«bu izmantot šo pretÄ«mstāvÄ“šanu, lai stiprinātu savas pozÄ«cijas, piespÄ“lÄ“jot nevis Rietumiem, bet Krievijai.

PiemÄ“ram. PÄ“c tam, kad Krievija paziņoja, ka norÄ“Ä·inos par energoresursiem tā atteiksies no dolāra un eiro un pāries uz nacionālajām valÅ«tām, ar lÄ«dzÄ«giem paziņojumiem ir nākusi KÄ«na, Indija, citas valstis. Ko tas nozÄ«mÄ“ Rietumiem – tas nozÄ«mÄ“, ka pieprasÄ«jums pÄ“c to valÅ«tas mazināsies, tātad mazināsies iespÄ“jas veikt papildu emisijas un izmantot to kā attÄ«stÄ«bas instrumentu savām ekonomikām.

PÄ“c bÅ«tÄ«bas citas pasaules valstis izmanto šo pretÄ«mstāvÄ“šanu, nevis lai palÄ«dzÄ“tu Rietumiem, bet lai mazinātu Rietumu ietekmi pasaulÄ“. Vienlaikus gÅ«stot sev labumu no tā tur, kur Rietumi rada sev zaudÄ“jumus. PiemÄ“ram, Krievijas izejvielu resursu pārdalÄ“.

Nenoliedzami, Ä«stermiņā Rietumu sankcijas radÄ«s vÄ“rā ņemamas neÄ“rtÄ«bas Krievijai, kurai Eiropa ir lielākais ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas partneris – nodrošina apmÄ“ram 1/3 no visa ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas apgrozÄ«juma un ir bÅ«tisks tehnoloÄ£iju piegādātājs.

Taču tas ir tikai tuvāko gadu jautājums, lai Krievija varÄ“tu pārorientÄ“t savu sadarbÄ«bu uz Austrumiem, izveidojot jaunas loÄ£istikas Ä·Ä“des, tādÄ“jādi ar saviem resursiem palÄ«dzot Austrumiem izveidoties par jauno pasaules hegemonu. Nav šaubu, ka Austrumi tāpÄ“c bÅ«s ieinteresÄ“ti palÄ«dzÄ“t Krievijai apiet Rietumu sankcijas, nodrošināt pieeju nepieciešamajām tehnoloÄ£ijām un iekārtām. Protams, atklāti to neizrādot un nekonfrontÄ“jot ar Rietumiem.

LÄ«dz ar to Eiropai ir jārÄ“Ä·inās, ka šÄ«s ekonomiskās pretÄ«mstāvÄ“šanas rezultātā tā var zaudÄ“t sev izdevÄ«go pieeju Krievijas resursiem ne tikai uz ekonomisko sankciju periodu, bet, iespÄ“jams, – uz visiem laikiem. Tas jÅ«tami ietekmÄ“s gan Eiropas konkurÄ“tspÄ“ju, gan Eiropas sabiedrÄ«bas labklājÄ«bu.

Un tāpÄ“c, lai Eiropas sankcijas nebÅ«tu tikai sacelts troksnis bez vajadzÄ«gā rezultāta, mums jau tagad ir jābÅ«t skaidrai stratÄ“Ä£ijai par to, kā mÄ“s to visu varam sekmÄ«gi pārvarÄ“t. Nodrošināt Eiropas tālāku izaugsmi un sabiedrÄ«bas labklājÄ«bu arÄ« šajā - jaunajā ekonomiskajā situācijā, kuras veidošanā mÄ“s paši tagad piedalāmies.

Diemžēl Eiropas politiskā elite gadu desmitiem atradusies salÄ«dzinoši sakārtotos, mierÄ«gos apstākļos, kad bez Ä«pašas piepÅ«les var atrasties notiekošo procesu priekšgalā - gluži kā beigtas zivis peldot pa straumei, bet lÄ“mumu pieņemšanu pÄ“c bÅ«tÄ«bas noveļot uz milzÄ«gās birokrātijas mašÄ«nas pleciem –, tas viss ir veicinājis politiskās elites degradāciju Eiropā. Tās nespÄ“ju rÄ«koties adekvāti lielu izaicinājumu priekšÄ, nespÄ“ju nodefinÄ“t stratÄ“Ä£iju, kas bÅ«tu jāpilda lielajai Eiropas ierÄ“dņu armijai un uz ko bÅ«tu jāmobilizÄ“ Eiropas sabiedrÄ«ba.

Un tas Eiropai var dārgi maksāt. Gan tiešÄ, gan pārnestā nozÄ«mÄ“.

Nu vismaz Latvijā to mÄ“s uzskatāmi varam redzÄ“t – tik nekompetentu, bezatbildÄ«gu un mazspÄ“jÄ«gu varu vÄ“l nav nācies pieredzÄ“t. Publiskie tÄ“riņi, lai kompensÄ“tu šÄ«s varas performanci, ir sasnieguši vÄ“l nebijušus apmÄ“rus.

Viens piemÄ“rs. Pagājušo nedēļu sacenšoties lāča spārdÄ«šanā, mÅ«su varas politiÄ·i, lai nopelnÄ«tu sev uzmanÄ«bu savu zaudÄ“to vÄ“lÄ“tāju priekšÄ (mums šoruden ir parlamenta vÄ“lÄ“šanas), cenšoties pārspÄ“t viens otru, aizgāja lÄ«dz priekšlikumam tÅ«lÄ«t pat ar likumu aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes Latvijai, kas arÄ« nekavÄ“joties tika atbalstÄ«ts.

Kādā veidā to var Ä«stenot praktiski, turklāt neatstājot Latviju bez gāzes uz nākamo apkures sezonu, ņemot vÄ“rā, ka KlaipÄ“das LNG termināla jaudas ir izpirktas lÄ«dz oktobrim (tas ir faktiski lÄ«dz Inčukalna pazemes krātuves uzpildÄ«šanas termiņa beigām) un pa cauruļvadiem gāzi var piegādāt tikai no Krievijas, - to joprojām nav spÄ“juši paskaidrot ne paši šÄ« priekšlikuma iesniedzÄ“ji, ne Ekonomikas, kura atbalstÄ«ja šo priekšlikumu.

Taču tas netraucÄ“ja tiem atbalstÄ«t šÄdu likuma grozÄ«jumu.

Gāzes pieejamība ir tikai viens no izaicinājumiem, kuri ir jārisina.

Tiem, kas kaut nedaudz orientÄ“jas reālajā situācijā, balstās nevis uz pasakām un politiÄ·u solÄ«jumiem, bet reāliem faktiem – zina, ka Eiropai nav iespÄ“jams nekavÄ“joties atteikties no Krievijas gāzes, kura nodrošina apmÄ“ram trešdaļu no visa Eiropas gāzes patÄ“riņa, bet dažām valstÄ«m gandrÄ«z visu apjomu. Tās aizvietošanai Eiropai pašlaik nav ne nepieciešamās infrastruktÅ«ras, ne arÄ« alternatÄ«vo gāzes piegādes avotu vajadzÄ«gajā apjomā. Ir tikai tukša, no enerģētikas sapratnes atrauta politiÄ·u muldÄ“šana...

Un šeit mÄ“s nonākam pie vÄ“l viena bÅ«tiska izaicinājuma – cik tas viss mums izmaksās? Un kā mÄ“s to apmaksāsim - cik taisnÄ«gs bÅ«s šis apmaksas mehānisms (vai augsne kārtÄ“jām afÄ“rām)?...

Vienkārši viela pārdomām - pašreiz gāzes cena ir vairāk nekā 5 reizes augstāka, nekā tā bija gadu atpakaļ, kad sākās gāzes iepirkšana šai apkures sezonai. Pieņemot, ka mÅ«su karstasinÄ«gie varas prāti sapratÄ«s savas bezatbildÄ«bas un nekompetences kārtÄ“jās sekas un labos jau atbalstÄ«tos likuma grozÄ«jumus, lai Latvija varÄ“tu iepirkt sev vajadzÄ«go gāzi, pamatots ir jautājums - cik izmaksās siltums nākošajā apkures sezonā? Un cik daudzi to spÄ“s apmaksāt? Kādas sociālās sekas tas radÄ«s?

SevišÄ·i, ja ņemam vÄ“rā, ka bÅ«tisks cenu pieaugums ir sagaidāms ne tikai energoresursiem - gāzei, degvielai, bet arÄ« citiem sabiedrÄ«bai svarÄ«giem produktiem – piemÄ“ram, pārtikai?

Tas viss bÅ«tiski ietekmÄ“s gan Eiropas ražotāju konkurÄ“tspÄ“ju, jo paaugstinās to izmaksas, gan Eiropas sabiedrÄ«bas labklājÄ«bas lÄ«meni un arÄ« sociālo drošÄ«bu.

Visvairāk notiekošÄ sekas uz sevis izjutÄ«s Eiropas nabadzÄ«gāko valstu sabiedrÄ«bas. Un to varām bÅ«tu laikus jāgatavojas cilvÄ“kiem palÄ«dzÄ“t šo situāciju pārvarÄ“t, - ar populistisku muldÄ“šanu un bezjÄ“dzÄ«gu naudas šÄ·Ä“rdÄ“šanu (vai dažādu apšaubāmu projektu (afÄ“ru) apgÅ«šanu) to nevarÄ“s panākt.

AtbildÄ«ga varasvÄ«ra pienākums ir vÄ“rst uzmanÄ«bu uz šiem sagaidāmajiem izaicinājumiem un aicināt laikus gatavoties tiem. Jo sevišÄ·i - zinot, cik atbildÄ«ga, kompetenta un rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«ga ir šÄ« vara un cik tā kāra Ä«stenot afÄ“ras jebkādā situācijā...

Diemžēl izskatās, ka mÅ«su vara briestošo situāciju izmanto nevis rÅ«pÄ“s par Latvijas sabiedrÄ«bu, bet, lai pagÅ«tu sashÄ“mot sev izdevÄ«gas afÄ“ras. (Par to bÅ«s atsevišÄ·s stāsts.)

Izaicinājumi bÅ«s tik lieli, ka ar katras atsevišÄ·as valsts centieniem vien nepietiks. Ir nepieciešama kopÄ«ga koordinÄ“ta Eiropas rÄ«cÄ«ba, lai tās pasākumi bÅ«tu jÄ“gpilni un lai Eiropa varÄ“tu pārvarÄ“t sagaidāmos izaicinājumus, nesagraujot Eiropas pilsoņu ticÄ«bu tās vÄ“rtÄ«bām un principiem.

LÄ«dzÄ«gi kā tas bija Covid pandÄ“mijas laikos, ir jāveido atbalsta mehānismi, lai palÄ«dzÄ“tu cilvÄ“kiem un industrijām pārvarÄ“t šos sagaidāmos izaicinājumus. VidÄ“jā termiņā - Ä«stenojot pasākumus, kas padara sabiedrÄ«bu mazāk ievainojamu no ārÄ“jiem notikumiem, piemÄ“ram, atkarÄ«ba no gāzes ir jāmazina, valstij Ä«stenojot apjomÄ«gus energoefektivitātes pasākumus, nevis ceļot savu LNG terminālu!

Un ko ir bÅ«tiski apzināties jau tagad - vienlaikus ir jāgatavo un jāiedarbina instrumenti, kas palÄ«dzÄ“s transformÄ“ties Eiropas ekonomikai atbilstoši jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, ar kuriem mums ir jārÄ“Ä·inās pÄ“c šÄ« ekonomiskā sankciju kara: lai Eiropa nezaudÄ“tu savu globālo konkurÄ“tspÄ“ju, ir jāveic apjomÄ«gi un apņēmÄ«gi atbalsta pasākumi Eiropas inovÄ“tspÄ“jas stiprināšanā – zinātnÄ“, pÄ“tniecÄ«bā, produktÄ«vāka, radošÄka cilvÄ“kkapitāla veidošanā.

Bez tā visa Eiropu sagaida Romas impÄ“rijas liktenis, kas arÄ« savulaik bija pārāka pār saviem kaimiņiem un ilgi baudÄ«ja dzÄ«vi greznÄ«bā, bet pazaudÄ“ja to visu un, grimdama greznÄ«bā, aizgāja nebÅ«tÄ«bā…

Kā teica Sun Dzi, – iespÄ“jas vairojas, kad tās tiek izmantotas! Kādas iespÄ“jas izmanto šÄ« vara, - jÅ«s to paši drÄ«z redzÄ“siet…