Mums mÄ“Ä£ina iebarot domu, ka cirÅ¡anas apjomu kÄpums, kas samazinÄjis oglekļa piesaisti mežÄ, sÄks to palielinÄt, ja cirtÄ«sim vÄ“l vairÄk...
Viesturs Ķerus · 05.11.2021. · Komentāri (0)Arvien jaudÄ«gÄk no meža nozares puses dažÄdos forumos tiek popularizÄ“ta ideja, ka intensÄ«vÄka mežu apsaimniekošana (ietverot arÄ« intensÄ«vÄku to ciršanu) palÄ«dzÄ“s mazinÄt klimata pÄrmaiņas un pielÄgoties tÄm. Nesen arÄ« Gaujas NacionÄlÄ parka dabas aizsardzÄ«bas apspriešanas laikÄ "Latvijas Finiera" padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs aicinÄja uz mazÄkiem ierobežojumiem meža ciršanai, jo mums esot jÄdomÄ par klimatu. ReizÄ“m šÄ·iet, ka meža nozari tagad oglekļa piesaiste interesÄ“ pat vairÄk nekÄ koksnes ieguve.
MežizstrÄdes kÄpums samazina oglekļa piesaisti mežÄ
Tagad vai visi meža nozares runasvÄ«ri korÄ« skandina, ka klausÄ«ties vajag tikai zinÄtniekos un visam jÄbÅ«t zinÄtniski pamatotam (mazliet klusÄk piebalsojot, ka jÄieklausÄs tikai pareizajos zinÄtniekos). Tad nu aicinu aplÅ«kot dažus piemÄ“rus, kas ļauj novÄ“rtÄ“t, cik zinÄtniski pamatota ir doma par to, ka klimata mÄ“rÄ·u vÄrdÄ vajadzÄ“tu intensificÄ“t meža apsaimniekošanu.
NeapšaubÄmi galvenais pasÄkums klimata pÄrmaiņu mazinÄšanai ir atteikšanÄs no fosilo energoresursu izmantošanas, lai neturpinÄtu kÄpinÄt CO2 koncentrÄciju atmosfÄ“rÄ. TomÄ“r, lai šo koncentrÄciju mazinÄtu, svarÄ«gi veicinÄt arÄ« oglekļa piesaisti. Lai gan bÅ«tiskÄko lomu oglekļa piesaistÄ“ spÄ“lÄ“ okeÄns un svarÄ«gi oglekļa piesaistÄ«tÄji ir arÄ« purvi un citi mitrÄji, visbiežÄk oglekļa piesaistes kontekstÄ tiek runÄts par mežiem.
Tieši pieņēmums, ka intensÄ«vÄka mežu apsaimniekošana, kas ietver mežizstrÄdes apjomu kÄpinÄšanu, veicina oglekļa piesaisti mežÄ, ir galvenais iemesls meža nozares šÄ·ietamajÄm rÅ«pÄ“m par klimatu. TomÄ“r atgÄdinÄšu, ka lÄ«dzšinÄ“jÄ pieredze liecina pretÄ“jo - mežizstrÄdes kÄpums oglekļa piesaisti meÅ¾Ä ir samazinÄjis.
SavÄs sabiedriskajÄs attiecÄ«bÄs meža nozares pÄrstÄvji uzsver, ka piesaistes samazinÄjums skaidrojams ar mežu novecošanu (tÄtad - jÄcÄ“rt cÄ«tÄ«gÄk). TaÄu ofciÄls ziņojums saka ko citu: "CO2 piesaistes samazinÄjums ZIZIMM sektorÄ saistÄms ar mežizstrÄdes apjoma pieaugumu." (sk. šeit).
TÄtad mums tiek mÄ“Ä£inÄts iebarot domu, ka ciršanas apjomu kÄpums, kas kopš 90. gadiem samazinÄjis oglekļa piesaisti mežÄ, sÄks šo piesaisti palielinÄt tad, ja cirtÄ«sim vÄ“l vairÄk...
TeorÄ“tiski pieņēmumi un reÄlÄ dzÄ«ve
Kad esat sagremojuši iepriekš minÄ“tÄs domas absurdumu, pamÄ“Ä£iniet sagremot arÄ« šo - tÄ patiešÄm varÄ“tu bÅ«t (vismaz teorÄ“tiski).
JÄpatur prÄtÄ, ka grafikÄ redzama ikgadÄ“jÄ oglekļa piesaiste, nevis kopÄ“jais oglekļa uzkrÄjums. TÄtad hipotÄ“tisks koks, kas vairs neaug, var saturÄ“t daudz oglekļa, bet piesaiste bÅ«s 0, tÄpat kÄ tad, ja koka (un piesaistÄ«tÄ oglekļa) nav vispÄr.
Ja jÅ«s šo hipotÄ“tisko koku nocirtÄ«siet, bet vietÄ iestÄdÄ«siet koku, kas aug Ätri, sÄkumÄ jÅ«s bÅ«siet lielos "mÄ«nusos", palaižot gaisÄ pirmÄ koka piesaistÄ«to oglekli, taÄu turpmÄk piesaiste augs. KopÄ“jais oglekļa uzkrÄjums vienÄ brÄ«dÄ« var pat pÄrsniegt to piesaistes apjomu, ko bÅ«tu varÄ“jis nodrošinÄt lÄ“naudzÄ«gais koks, ja nebÅ«tu nocirsts.
Un, ja jÅ«s šo lÄ“naudzÄ«go koku nebÅ«siet sakurinÄjis, bet uzbÅ«vÄ“jis no tÄ mÄju, bÅ«s laime pilnÄ«bÄ - pirmÄ koka uzņemtais ogleklis bÅ«s palicis piesaistÄ«ts, un tam klÄt bÅ«s nÄcis vÄ“l otrÄ koka piesaistÄ«tais.
Uz iepriekš aprakstÄ«tÄs loÄ£ikas tad arÄ« balstÄs meža nozares runasvÄ«ru argumenti, ka cirst mežu ir labi klimatam. PagaidÄm mÄ“s pat varÄ“tu atlikt malÄ dabas daudzveidÄ«bas jautÄjumu (piemÄ“ram, to, ka nocirstais lÄ“naudzÄ«gais koks varbÅ«t bija izcila dzÄ«votne virknei aizsargÄjamu sugu, bet ÄtraudzÄ«gais ir svešzemju koks, ko nevienai vietÄ“jai sugai nevajag). GalvenÄ problÄ“ma meža nozares pÄrstÄvju argumentÄcijÄ ir tÄ, ka aprakstÄ«tajam vienkÄršotajam piemÄ“ram ir maz sakara ar reÄlo dzÄ«vi, jo:
parasti tiek nocirsti koki, kas vÄ“l ilgi bÅ«tu sekmÄ«gi turpinÄjuši piesaistÄ«t oglekli;
pavisam neliela daļa nocirsto koku piesaistÄ«tÄ oglekļa tiek uzglabÄta ilgmūžīgos produktos;
nocirstÄ meža vietÄ iestÄdÄ«tie koki var nemaz nebÅ«t labÄki oglekļa piesaistÄ«tÄji nekÄ iepriekš augušie koki;
jaunie koki var tikt nocirsti daudz ÄtrÄk nekÄ tie bÅ«tu varÄ“juši kompensÄ“t iepriekšÄ“jÄs mežizstrÄdes rezultÄtÄ zaudÄ“to oglekli;
pats mežizstrÄdes process un augsnes sagatavošana pirms meža atjaunošanas rada papildu emisijas.
MazÄk cÄ“rtot, paliek vairÄk koku
Zinot, ka oglekļa piesaistes samazinÄjumu radÄ«jis galvenokÄrt mežizstrÄdes apjoma kÄpums, loÄ£iski bÅ«tu piesaistes uzlabošanai ciršanas apjomus mazinÄt. Protams, šÄdu iespÄ“ju nopietni apsvÄ“rt meža nozares politikas veidotÄji nav gatavi.
TaÄu nesen uzzinÄju par kÄdu LVMI "Silava" pÄ“tÄ«jumu, kas sniedz zinÄmu priekšstatu par to, kÄdas sekas varÄ“tu bÅ«t dažÄdiem mežu apsaimniekošanas scenÄrijiem (pÄ“tÄ«juma pÄrskats atrodams šeit).
ŠajÄ pÄ“tÄ«jumÄ izvÄ“rtÄ“ti trÄ«s scenÄriji (esmu saglabÄjis pÄ“tÄ«juma autoru lietotos scenÄriju nosaukumus):
1. ikdienišÄ·a mežsaimniecÄ«ba (tiek turpinÄta lÄ«dzšinÄ“jÄ prakse);
2. pasÄ«va mežsaimniecÄ«ba (tiek turpinÄta lÄ«dzšinÄ“jÄ prakse, bet aizsargÄto mežu platÄ«ba palielinÄta lÄ«dz 500 tÅ«kst. ha);
3. intensÄ«vi-mÄ“rÄ·tiecÄ«ga mežsaimniecÄ«ba (tiek Ä«stenoti ZemkopÄ«bas ministrijas virzÄ«tie koku ciršanas un atjaunošanas noteikumu grozÄ«jumi (par ko esmu rakstÄ«jis šeit), palielinÄs mÄkslÄ«gi atjaunoto mežu Ä«patsvars, jaunaudzes tiek koptas (t.i., retinÄtas) intensÄ«vÄk).
Protams, kÄ jebkuru nÄkotnes prognožu gadÄ«jumÄ arÄ« šajÄ pÄ“tÄ«jumÄ "Silavai" bijis jÄbalstÄs uz dažÄdiem pieņēmumiem, turklÄt bijuši nepieciešami ne tikai pieņēmumi par koku augšanu, bet arÄ« par mežu apsaimniekotÄju uzvedÄ«bu, tÄ vÄ“l vairÄk palielinot prognožu nenoteiktÄ«bu.
Par to, cik šie pieņēmumi reÄlistiski, varÄ“tu diskutÄ“t citreiz, un skaidrs, ka vienÄ«gais, par ko varam bÅ«t puslÄ«dz droši, ir tas, ka precÄ«zi neÄ«stenosies neviens no šiem scenÄrijiem. TomÄ“r pÄ“tÄ«jums ļauj ieskatÄ«ties nÄkotnÄ“, kÄda tÄ bÅ«tu tad, ja izteiktie pieņēmumi Ä«stenotos.
RezultÄti parÄda to, kas, loÄ£iski domÄjot, skaidrs ir jau tÄpat - mazÄk cÄ“rtot mežus (šajÄ gadÄ«jumÄ - palielinot aizsargÄto mežu platÄ«bu), dzÄ«vu koku kopÄ“jÄ krÄja (lÄ«dz ar to arÄ« dzÄ«vajos kokos uzkrÄtais ogleklis) bÅ«tu lielÄka nekÄ ikdienišÄ·as vai intensÄ«vas mežsaimniecÄ«bas gadÄ«jumÄ.
TaÄu, ja vÄ“rtÄ“jam nevis kopÄ“jo krÄju, bet tÄs pieaugumu (šajÄ gadÄ«jumÄ - pa piecgadÄ“m), redzams, ka arÄ« šÄdÄ griezumÄ lÄ«dz 2050. gadam labÄkais ir pasÄ«vÄs mežsaimniecÄ«bas scenÄrijs. JÄatzÄ«mÄ“, ka tieši 2050. gads, ir tas, lÄ«dz kuram šobrÄ«d nosprausti Latvijas un ES mÄ“rÄ·i klimata pÄrmaiņu mazinÄšanai. PÄ“c 2050. gada katrs no trim scenÄrijiem kÄdÄ piecgadÄ“ ir labÄkais un kÄdÄ citÄ - sliktÄkais.
SkaidrÄ«bai gribu pasvÄ«trot, ka kopÄ“jo oglekļa bilanci meÅ¾Ä veido vairÄki mainÄ«gie, ne tikai dzÄ«vu koku krÄjas pÄrmaiņas. TomÄ“r koksnes krÄjas pÄrmaiņas spÄ“lÄ“ šajÄ vienÄdojumÄ bÅ«tisku lomu, turklÄt tieši uz "koksnes ražošanu" ir vÄ“rsta intensÄ«va mežsaimniecÄ«ba un šis aspekts ir galvenais meža nozares arguments diskusijÄs par šo tÄ“mu.
VarbÅ«t kÄds atgÄdinÄs citu tradicionÄlu meža nozares argumentu - intensÄ«vÄkas mežsaimniecÄ«bas rezultÄtÄ vairÄk oglekļa tiek piesaistÄ«ts koksnes produktos. ArÄ« ŠÅ†epsta pÄ“tÄ«jumÄ redzams, ka, summÄ“jot nocirsto un meÅ¾Ä palikušo koksnes apjomu, intensÄ«vas mežsaimniecÄ«bas rezultÄtÄ summa bÅ«s vislielÄkÄ.
Arguments par oglekļa zudumu meÅ¾Ä kompensÄ“šanu ar piesaisti koksnes produktiem ir tikpat hipotÄ“tisks un ar reÄlo dzÄ«vi nesaistÄ«ts kÄ apgalvojums, ka oglekļa piesaistes palielinÄšanai jÄcÄ“rt vairÄk mežu. Jau minÄ“ju, ka ilgmūžīgos produktos tiek izmantota vien neliela meÅ¾Ä iegÅ«tÄs koksnes daļa. TurklÄt piesaiste produktos nekompensÄ“ oglekļa piesaistes mazinÄšanos mežÄ.
Cits meža nozares arguments saistÄ«ts ar t.s. "aizstÄšanas efektu", resp., domu, ka ar koku tiek aizstÄti fosilie resursi, tÄ kopumÄ tomÄ“r uzlabojot oglekļa bilanci pat tad, ja piesaiste meÅ¾Ä tiek samazinÄta. Šis ir sarežģīts jautÄjums, un arÄ« augsta lÄ«meņa zinÄtniski pÄ“tÄ«jumi reizÄ“m ir šÄ·ietami pretrunÄ«gi, jo stÄsts jau ir ne tikai par "koksne pret fosilie", bet par to, kas tieši ar ko tieši tiek aizstÄts un cik precÄ«zi izrÄ“Ä·inÄtas emisijas katrÄ no gadÄ«jumiem.
TaÄu pamatproblÄ“ma stÄstÄ par aizstÄšanas efektu ir lÄ«dzÄ«ga kÄ anekdotÄ“, kurÄ dÄ“ls lielÄs tÄ“vam, ka ietaupÄ«jis naudu, skrienot pakaļ autobusam, nevis braucot ar to, bet tÄ“vs iesaka nÄkamreiz skriet pakaļ taksim, lai ietaupÄ«tu vairÄk. RespektÄ«vi, mÄ“s varam aprÄ“Ä·inÄt dažÄdus hipotÄ“tiskos aizstÄšanas efektus, bet tas vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka kaut kas reÄli tiek aizstÄts.
IntensÄ«vÄka mežsaimniecÄ«ba mazina mežu pielÄgotÄ«bu klimata pÄrmaiņÄm
AtgÄdinu, ka, no klimata pÄrmaiņu viedokļa raugoties, bÅ«tiska ir ne tikai klimata pÄrmaiņu mazinÄšana, bet arÄ« pielÄgošanÄs šÄ«m pÄrmaiņÄm. ArÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ meža nozares piedÄvÄtais risinÄjums ir intensÄ«va mežsaimniecÄ«ba - mežu ciršana kailcirtÄ“ un mÄkslÄ«ga atjaunošana. Iepriekš aprakstÄ«tÄs "Silavas" prognozes parÄda arÄ« to, kÄ šÄda intensÄ«va saimniekošana mainÄ«tu meža koku sugu sastÄvu.
Redzams, ka, izpildoties intensÄ«vas mežsaimniecÄ«bas scenÄrijam, par galveno koku sugu Latvijas mežos kļūtu egle - vairÄk nekÄ 40% mežu bÅ«tu egļu meži. Atkal varÄ“tu runÄt par acÄ«mredzamo mežu bioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas noplicinÄšanos intensÄ«vÄkas mežsaimniecÄ«bas scenÄrijÄ, bet šoreiz palikšu pie klimata pÄrmaiņu tÄ“mas.
Arvien vairÄk pÄ“tÄ«jumu rÄda, ka mÄkslÄ«ga egļu kultivÄ“šana mÅ«su reÄ£ionÄ, ņemot vÄ“rÄ prognozÄ“jamÄs klimata pÄrmaiņas, nav saprÄtÄ«ga. Vienu no šiem pÄ“tÄ«jumiem (lasÄms šeit) savÄs prezentÄcijÄs, par klimata pÄrmaiņÄm runÄjot, nereti demonstrÄ“ arÄ« "Silavas" pÄrstÄvji. No šÄ« raksta arÄ« prognoze, ka lÄ«dz šÄ« gadsimta beigÄm egles izplatÄ«bas areÄls (t.i., apgabals ar egļu mežiem piemÄ“rotiem apstÄkļiem) EiropÄ bÅ«s pavirzÄ«jies uz ziemeļiem, atkÄpjoties no Baltijas valstÄ«m. TÄtad intensÄ«vÄs mežsaimniecÄ«bas scenÄrijs mÅ«s ved uz jaunajiem apstÄkļiem nepiemÄ“rotu mežu platÄ«bu palielinÄšanos.
SecinÄjumi
No iepriekš rakstÄ«tÄ varam secinÄt, ka mežizstrÄdes intensitÄtes kÄpums jau lÄ«dz šim ir mazinÄjis oglekļa piesaisti Latvijas mežos un arÄ« turpmÄk tam nav gaidÄmas labas sekas. IntensÄ«vÄka mežizstrÄde pat kombinÄcijÄ ar ražīgÄku koku stÄdÄ«šanu novestu pie mazÄkas kopÄ“jÄs dzÄ«vu koku krÄjas mežaudzÄ“s (t.i., mazÄka oglekļa uzkrÄjuma dzÄ«vajos kokos) nekÄ tÄ, ko varÄ“tu nodrošinÄt lielÄku meža platÄ«bu aizsardzÄ«ba.
TurklÄt "Silavas" iezÄ«mÄ“tais intensÄ«vÄkas mežsaimniecÄ«bas scenÄrijs padarÄ«tu Latvijas mežus nepiemÄ“rotus prognozÄ“tajÄm klimata pÄrmaiņÄm, palielinot mÄkslÄ«gi atjaunotu egļu mežu platÄ«bas, kam prognozÄ“jamais Latvijas klimats nebÅ«s piemÄ“rots.
PÄrpublicÄ“ts no vkerus.blogspot.com