Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents ir sagatavojis likuma iniciatÄ«vu, kas paredz grozÄ«jumus Ministru kabineta iekārtas likumā nolÅ«kā Latvijas valsts pārvaldi piemÄ“rot 21. gadsimta sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām. Lai apspriestu piedāvātos grozÄ«jumus, Valsts prezidents Egils Levits 1. oktobrÄ« RÄ«gas pilÄ« tikās ar Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāju Ināru MÅ«rnieci un Saeimas frakciju vadÄ«tājiem.

“Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspÄ“j adekvāti un strauji reaģēt uz 21. gadsimta dinamisko laikmetu un vidi.  To vairs nespÄ“j valsts pārvaldes sistÄ“ma, kas varbÅ«t labi kalpoja 19. vai 20. gadsimtā,” uzskata E. Levits.

Valsts prezidents uzsvÄ“ra, ka tradicionāli vertikāli orientÄ“tā, atbildÄ«bas jomās stingri nodalÄ«tā ministriju sistÄ“ma nespÄ“j kvalitatÄ«vi pārvaldÄ«t un attÄ«stÄ«t tās sabiedrÄ«bas dzÄ«ves kvalitātei nozÄ«mÄ«gas jomas, kur nepieciešama efektÄ«va vairāku ministriju pārnozaru sadarbÄ«ba.

Tikšanās laikā kā piemÄ“ri iespÄ“jamām jomām tika minÄ“ti demogrāfijas, bÄ“rnu tiesÄ«bu un Ä£imenes politika, informācijas un komunikācijas tehnoloÄ£iju pārvaldÄ«ba, digitālā politika un pārvaldÄ«ba, Latvijas informācijas telpas jautājumi, valsts zaļais kurss un ilgtspÄ“ja u. c.

TāpÄ“c Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likumā jānosaka iespÄ“ja sabiedrÄ«bai un valsts attÄ«stÄ«bai nozÄ«mÄ«gu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta lÄ«menÄ« iecelt politiski atbildÄ«gu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pÄ“c Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildÄ«bas jomu.

ŠÄds politiskās darbÄ«bas portfelis varÄ“tu tikt izveidots uz visu valdÄ«bas darbÄ«bas laiku vai arÄ« uz noteiktu laiku, lai koordinÄ“tu kādu sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problÄ“mu, kas pārsniedz “klasisko” ministriju kompetenci vai kapacitāti.

Šai amatpersonai tiktu piešÄ·irtas tiesÄ«bas Ministru kabineta dienas kārtÄ«bā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldÄ«šanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešÄ·irtas rÄ«kojuma tiesÄ«bas attiecÄ«gās politikas Ä«stenošanai, taču netiktu piešÄ·irtas balsstiesÄ«bas Ministru kabineta sÄ“dÄ“s.

Valsts prezidents uzskata, ka šÄds risinājums bÅ«tiski atvieglotu valdÄ«bas darbu, padarot to konstruktÄ«vāku un efektÄ«vāku noteiktu valsts mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

Valsts prezidents arÄ« vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz to, ka 21. gadsimta Eiropā šÄdi kombinÄ“tas pārvaldÄ«bas modeļi ir vairumā Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu. Bez “klasiskajiem” ministriem ar tiem padotām ministrijām (ārlietu, iekšlietu, tieslietu u.c.) ir ministri bez portfeļa, Ä«pašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā, valsts ministri, deleģētie ministri u. c., piemÄ“ram, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Dānijā, SlovÄ“nijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, NorvÄ“Ä£ijā, PortugālÄ“, Zviedrijā u. c. Šiem “speciālajiem” vai “otrā ranga” valdÄ«bas locekļiem  atšÄ·irÄ«bā no “klasiskajiem” ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kādas “klasiskas” ministrijas sastāvā vai pie Ministru prezidenta.

Valsts prezidenta rosinātie grozÄ«jumi Ministru kabineta iekārtas likumā, ko viņš drÄ«zumā iesniegs Saeimā, nestātos spÄ“kā šobrÄ«d, bet lÄ«dz ar nākamās Saeimas sanākšanu.

Valsts prezidents arÄ« informÄ“ja, ka pie plānotās likuma iniciatÄ«vas – grozÄ«jumiem Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likumā – darbs vÄ“l turpinās, jo sarunās ar ekspertiem klāt nākuši jauni ierosinājumi, ko bÅ«tu nepieciešams iestrādāt topošajos likuma grozÄ«jumos.

Novērtē šo rakstu:

0
0