Mums ir krietni par maz ministru, noteikti vajadzÄ“tu vÄ“l kÄdu pulciņu
Valsts prezidenta kanceleja · 01.10.2021. · Komentāri (0)Valsts prezidents ir sagatavojis likuma iniciatÄ«vu, kas paredz grozÄ«jumus Ministru kabineta iekÄrtas likumÄ nolÅ«kÄ Latvijas valsts pÄrvaldi piemÄ“rot 21. gadsimta sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bÄm. Lai apspriestu piedÄvÄtos grozÄ«jumus, Valsts prezidents Egils Levits 1. oktobrÄ« RÄ«gas pilÄ« tikÄs ar Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄju InÄru MÅ«rnieci un Saeimas frakciju vadÄ«tÄjiem.
“Latvijai kÄ modernai Eiropas valstij ir jÄspÄ“j adekvÄti un strauji reaģēt uz 21. gadsimta dinamisko laikmetu un vidi. To vairs nespÄ“j valsts pÄrvaldes sistÄ“ma, kas varbÅ«t labi kalpoja 19. vai 20. gadsimtÄ,” uzskata E. Levits.
Valsts prezidents uzsvÄ“ra, ka tradicionÄli vertikÄli orientÄ“tÄ, atbildÄ«bas jomÄs stingri nodalÄ«tÄ ministriju sistÄ“ma nespÄ“j kvalitatÄ«vi pÄrvaldÄ«t un attÄ«stÄ«t tÄs sabiedrÄ«bas dzÄ«ves kvalitÄtei nozÄ«mÄ«gas jomas, kur nepieciešama efektÄ«va vairÄku ministriju pÄrnozaru sadarbÄ«ba.
TikšanÄs laikÄ kÄ piemÄ“ri iespÄ“jamÄm jomÄm tika minÄ“ti demogrÄfijas, bÄ“rnu tiesÄ«bu un Ä£imenes politika, informÄcijas un komunikÄcijas tehnoloÄ£iju pÄrvaldÄ«ba, digitÄlÄ politika un pÄrvaldÄ«ba, Latvijas informÄcijas telpas jautÄjumi, valsts zaļais kurss un ilgtspÄ“ja u. c.
TÄpÄ“c Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekÄrtas likumÄ jÄnosaka iespÄ“ja sabiedrÄ«bai un valsts attÄ«stÄ«bai nozÄ«mÄ«gu pÄrnozaru jautÄjumu risinÄšanai Ministru kabineta lÄ«menÄ« iecelt politiski atbildÄ«gu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pÄ“c Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurÄs pÄrnozaru jomÄs nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tÄ politiskÄs atbildÄ«bas jomu.
ŠÄds politiskÄs darbÄ«bas portfelis varÄ“tu tikt izveidots uz visu valdÄ«bas darbÄ«bas laiku vai arÄ« uz noteiktu laiku, lai koordinÄ“tu kÄdu sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu politikas jomu vai atrisinÄtu kÄdu noteiktu problÄ“mu, kas pÄrsniedz “klasisko” ministriju kompetenci vai kapacitÄti.
Šai amatpersonai tiktu piešÄ·irtas tiesÄ«bas Ministru kabineta dienas kÄrtÄ«bÄ iekļaut pÄrnozaru jomu pÄrvaldÄ«šanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomÄ, piešÄ·irtas rÄ«kojuma tiesÄ«bas attiecÄ«gÄs politikas Ä«stenošanai, taÄu netiktu piešÄ·irtas balsstiesÄ«bas Ministru kabineta sÄ“dÄ“s.
Valsts prezidents uzskata, ka šÄds risinÄjums bÅ«tiski atvieglotu valdÄ«bas darbu, padarot to konstruktÄ«vÄku un efektÄ«vÄku noteiktu valsts mÄ“rÄ·u sasniegšanÄ.
Valsts prezidents arÄ« vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz to, ka 21. gadsimta EiropÄ šÄdi kombinÄ“tas pÄrvaldÄ«bas modeļi ir vairumÄ Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu. Bez “klasiskajiem” ministriem ar tiem padotÄm ministrijÄm (Ärlietu, iekšlietu, tieslietu u.c.) ir ministri bez portfeļa, Ä«pašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojÄ, valsts ministri, deleģētie ministri u. c., piemÄ“ram, VÄcijÄ, FrancijÄ, IgaunijÄ, DÄnijÄ, SlovÄ“nijÄ, UngÄrijÄ, ĪrijÄ, MaltÄ, NorvÄ“Ä£ijÄ, PortugÄlÄ“, ZviedrijÄ u. c. Šiem “speciÄlajiem” vai “otrÄ ranga” valdÄ«bas locekļiem atšÄ·irÄ«bÄ no “klasiskajiem” ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kÄdas “klasiskas” ministrijas sastÄvÄ vai pie Ministru prezidenta.
Valsts prezidenta rosinÄtie grozÄ«jumi Ministru kabineta iekÄrtas likumÄ, ko viņš drÄ«zumÄ iesniegs SaeimÄ, nestÄtos spÄ“kÄ šobrÄ«d, bet lÄ«dz ar nÄkamÄs Saeimas sanÄkšanu.
Valsts prezidents arÄ« informÄ“ja, ka pie plÄnotÄs likuma iniciatÄ«vas – grozÄ«jumiem Politisko organizÄciju (partiju) finansÄ“šanas likumÄ – darbs vÄ“l turpinÄs, jo sarunÄs ar ekspertiem klÄt nÄkuši jauni ierosinÄjumi, ko bÅ«tu nepieciešams iestrÄdÄt topošajos likuma grozÄ«jumos.