Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AizvadÄ«tajā gadā LTV1 bija skatÄ«tākais televÄ«zijas kanāls Latvijā, liecina pÄ“tÄ«jumu kompānijas "Kantar" dati (skatÄ«šanās laika daļa – 12,3%). Tas ir pelnÄ«ts rezultāts – Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) darbinieki ir demonstrÄ“juši kvalitatÄ«vu, profesionālu, izcilu veikumu Ä«paši sarežģītos apstākļos, ņemot vÄ“rā Krievijas Ä«stenoto karu Ukrainā. CilvÄ“ki krÄ«zÄ“s un valstiski Ä«paši svarÄ«gos notikumos meklÄ“ sabiedrisko mediju saturu. Un tā tas notika arÄ« pÄ“rn, kad gads bija notikumiem pārbagāts.

Ukrainas mācības

VÄ“l nebeidzoties kovida krÄ«zei, mÅ«s apdullināja brutāls, nežēlÄ«gs agresorvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā. Jau pirms kara LTV Ziņu dienests pievÄ“rsa pastiprinātu uzmanÄ«bu notikumiem šajā reÄ£ionā, cerot, ka plaša apjoma karš tomÄ“r nesāksies. Bet 24. februāra agrs rÄ«ts diemžēl sākās ar iebrukumu, un mums, mediju cilvÄ“kiem, pašiem bija ļoti ātri jāspÄ“j reaģēt un saprast notiekošo, lai spÄ“tu to izskaidrot skatÄ«tājiem.

Noskaidrot notikumu gaitu, definēt uzticamos informācijas avotus un noteikt turpmāko redakcionālo politiku. Kā un ko mēs stāstīsim un rādīsim, ko definēsim kā uzticamus un kompetentus avotus? Pēc kādiem žurnālistikas principiem strādāsim?

Risinājām profesionālās Ä“tikas dilemmas un mÄ“Ä£inājām izlobÄ«t patiesÄ«bu milzÄ«gajā informācijas apjomā, kas sākotnÄ“ji nebija ne strukturÄ“ts, ne ātri pārbaudāms. Neviens no mums iepriekš nebija šÄdos apstākļos tik cieši un nepastarpināti strādājis.

Redzējām, ka sabiedrībai ir vajadzīgs mūsu darbs, auditorija ļoti vērīgi sekoja līdzi visam, ko darījām. Un tas deva papildu pārliecību izturēt un strādāt ar vislielāko atdevi.

Protams, tas nav tikai darbs. Tā joprojām ir arÄ« pārliecÄ«ba un mÅ«su vÄ“rtÄ«bas – no pirmās kara dienas bija skaidrs, ka esam ukraiņu pusÄ“ – cilvÄ“cÄ«bas, humānisma un taisnÄ«guma pusÄ“. Jā, risinājām profesionālās dilemmas – vai varam nostāties vienā pusÄ“, vai varam justies emocionāli, cik daudz drÄ«kstam rādÄ«t kara šausmas, cietušos un bojāgājušos civiliedzÄ«votājus un kareivjus? ŠobrÄ«d mÄ“s to visu jau esam apzinājuši un izdiskutÄ“juši.

Esam iepazinuši Ukrainu, zinām kara tehnikas nosaukumus, mÅ«su filmÄ“šanas komandas vairākkārt bijušas Ukrainā, arÄ« pavisam tuvu frontes lÄ«nijai. MÅ«su cilvÄ“ki riskÄ“, lai rādÄ«tu un stāstÄ«tu, kas Ukrainā patiesÄ«bā notiek. Savā ziņā profesionāli nu jau ir vieglāk, jo diemžēl esam "iemācÄ«jušies karu". Bet ne emocionāli – vÄ“l aizvien ir smagi ziņot par bojāgājušajiem, par sakropļotajiem cilvÄ“kiem, par pagrabos mÄ«tošajiem kara bÄ“rniem un vecÄ«šiem, par sagrautajām pilsÄ“tām.

Rādām un atbalstām

Skaidri un nepārprotami nostājoties Ukrainas pusÄ“, uzskatÄ«jām, ka LTV pienākums ir atbalstÄ«t un rādÄ«t visas bÅ«tiskākās pilsoniskās aktivitātes ukraiņu atbalstam un kara nosodÄ«jumam. RādÄ«jām gājienus, koncertus, ziedojumu vākšanas iniciatÄ«vas, t.sk. sadarbÄ«bā ar starptautiskiem partneriem, stāstÄ«jām un turpinām stāstÄ«t par sniegto palÄ«dzÄ«bu gan cilvÄ“kiem Ukrainā, gan ukraiņiem Latvijā un citviet Eiropā. Starp skatÄ«tākajām pagājušÄ gada pārraidÄ“m LTV1 bija koncerts "Ukrainas brÄ«vÄ«bai" 25. februārÄ«,  pasaules atbalsta akcija Ukrainai #SaveUkraine un gājiens par atbrÄ«vošanos no padomju mantojuma Latvijā.

SkatÄ«tāji novÄ“rtÄ“juši arÄ« LTV žurnālistu veidotās dokumentālās filmas – skaudrus stāstus no Ukrainas par kara skartajiem cilvÄ“kiem: bÄ“gļiem, karavÄ«riem, ārstiem, brÄ«vprātÄ«gajiem, kā arÄ« izpostÄ«tajām pilsÄ“tām.

NozÄ«mÄ«gs bija "Panorāmas" speciālizlaidums augustā – pusgadu pÄ“c kara sākuma. Ziņu dienesta žurnālisti Ina Strazdiņa un Gints Amoliņš, kā arÄ« operatori Ingus Graudiņš un Aigars Kovaļevskis veidoja ziņu raidÄ«jumu no Irpiņas Ukrainā – vietas, kas iegājusi vÄ“sturÄ“ kā pierādÄ«jums Krievijas armijas veiktajam genocÄ«dam pret Ukrainas civiliedzÄ«votājiem.

Uz neatgriešanos, pieminekli!

Karš bija arÄ« katalizators mums pašiem atrisināt sen sāpÄ«gu jautājumu – ko darÄ«t ar pieminekli Pārdaugavā? LTV bija klāt tā nojaukšanā – visu garo dienu tiešraidÄ“ raidÄ«jām no Pārdaugavas, runājām ar aculieciniekiem, amatpersonām, politiÄ·iem un kultÅ«ras jomas pārstāvjiem, lai fiksÄ“tu ne tikai šo vÄ“sturisko brÄ«di, bet arÄ« cilvÄ“ku pārdomas. Ticam, ka mÅ«su safilmÄ“tais dzÄ«vos vÄ“l ļoti ilgu laiku, un pieminekļa krišana noteikti bÅ«s viena no 2022. gadu ļoti spilgti raksturojošÄm ainām. 

VÄ“lÄ“šanas

PastāvÄ«gi sekojām lÄ«dzi pÄ“rnā gada bÅ«tiskākajam notikumam – karam Ukrainā, tomÄ“r arÄ« Latvijā dzÄ«ve neapstājās. RudenÄ« visi devāmies uz vÄ“lÄ“šanām. Un arÄ« šajā notikumā sabiedriskajiem medijiem allaž ir ļoti bÅ«tiska loma, palÄ«dzot izvÄ“lÄ“ties, par ko balsot, un sniedzot vispusÄ«gu, objektÄ«vu un profesionālu skatu uz deputāta amata kandidātiem un politiskajām partijām. AnalizÄ“jām gan politiÄ·u un partiju paveikto, gan izvaicājām par solÄ«jumiem un plāniem, veiksmÄ“m un neveiksmÄ“m, atrādÄ«jām partiju lÄ«derus.

Īpaša bija vÄ“lÄ“šanu diena, kad sekojām lÄ«dzi vÄ“lÄ“šanu gaitai visā Latvijā, kā arÄ« diasporās ārvalstÄ«s, tāpat arÄ« vÄ“lÄ“šanu vakars un nakts, kad vairāku stundu tiešraidÄ“ ziņojām par jaunumiem, analizÄ“jām rezultātus un ielÅ«kojāmies vietās, kur pulcÄ“jās partijas, gaidot rezultātus. Tā bija profesionālā ziņā izaicinoša tiešraide, kurai bija nepieciešams rÅ«pÄ«gi sagatavoties, kā arÄ« bÅ«t gataviem reaģēt uz jaunumiem, reakcijām un notikumiem gan televÄ«zijas studijā, gan dažādās vietās pilsÄ“tā, kur strādāja filmÄ“šanas komandas. Liels gandarÄ«jums, ka skatÄ«tāji mÅ«su darbu novÄ“rtÄ“ja, – vÄ“lÄ“šanu naktÄ« bijām skatÄ«tākie un komentÄ“tākie. Rezultāti sniedz gandarÄ«jumu, bet arÄ« rosina analizÄ“t un secināt, ko varam darÄ«t vÄ“l labāk, kas jāpilnveido un jāattÄ«sta lÄ«dz nākamajām vÄ“lÄ“šanām.  

LTV analÄ«tikas un pÄ“tniecÄ«bas komandas ir bijušas klāt visos nozÄ«mÄ«gākajos notikumos, neatlaidÄ«gi iedziļinoties gan aktualitātÄ“s, gan veidojot savu dienaskārtÄ«bu. MÅ«su skatÄ«tājs ir prasÄ«gs, tāpÄ“c analÄ«tikas un pÄ“tniecÄ«bas raidÄ«jumiem ir bÅ«tiska vieta mÅ«su programmā. Īpaši svarÄ«gi, ka ne tikai ziņojam par to, kas notiek, bet arÄ« skaidrojam, kāpÄ“c, izsekojot likumsakarÄ«bām, meklÄ“jot iemeslus un risinājumus. AnalizÄ“jot auditorijas datus, varam secināt, ka ir izdevies ieinteresÄ“t skatÄ«tāju domāt lÄ«dzi un kopÄ«gi meklÄ“t atbildes.

LTV – vieta kultÅ«rai, jaunradei un azartam

VÄ“rojot auditorijas datus, ļoti labi var pamanÄ«t laiku, kad cilvÄ“kiem 2022. gadā iestājās zināms nogurums no ziņām, kad gribÄ“jās arÄ« ko skaistu un aizraujošu – saturu, kas ļautu atslÄ“gties un vienkārši baudÄ«t.

Reitingu dati rāda, ka pÄ“rn skatÄ«tāji novÄ“rtÄ“juši LTV tradicionāli augstvÄ“rtÄ«go kultÅ«ras saturu – skatÄ«tāko raidÄ«jumu topos ir "KultÅ«rdeva" un "KultÅ«ršoks", arÄ« skaistais Dārza svÄ“tku koncerts Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas gadadienā.

Ä»oti skatÄ«ts un auditorijas gaidÄ«ts bija starptautiskais EirovÄ«zijas dziesmu konkurss. PÄ“rn mums jautāja – kāpÄ“c Latvijai šÄds konkurss vispār vajadzÄ«gs? Atbilde – tāpÄ“c, ka LTV kā sabiedriskās televÄ«zijas uzdevums ir ne tikai stāstÄ«t par sabiedriski politiskām aktualitātÄ“m, bet arÄ« atbalstÄ«t un dot platformu Latvijas mÅ«ziÄ·iem, izglÄ«tot un izklaidÄ“t, lai uzrunātu arÄ« gados jaunu auditoriju.

No raidÄ«jumiem, kas snieguši skatÄ«tājiem prieku, pagājušÄ gada skatÄ«tāko pārraižu topā iekļuvuši arÄ« zināmie un iemīļotie LTV1 raidÄ«jumi "Veiksme. IntuÄ«cija. Prāts", "Latvijas sirdsdziesma" un nemainÄ«gi gaidÄ«tās "Īstās latvju saimnieces".

LTV pÄ“rn bija vÄ“l daudz cita šeit nepieminÄ“ta izcila un kvalitatÄ«va satura. GandarÄ«jums, ka skatÄ«tāji to novÄ“rtÄ“, ar savu uzmanÄ«bu un laiku balsojot par sabiedrisko televÄ«ziju. Liels paldies, ka rosināt mÅ«s kļūt vÄ“l profesionāli augstvÄ“rtÄ«gākiem!

Novērtē šo rakstu:

0
0