Iesaki rakstu:

Apliecinot to, ar kādu tiesiskuma, taisnÄ«guma un likumÄ«bas izpratni apveltÄ«ta persona ir nonākusi LR Ä£enerālprokurora amatā, mÄ“nesi pÄ“c Ä£enerālprokurora Jura Stukāna skaļajiem paziņojumiem saistÄ«bā ar kriminālprocesu, kas par „ienākumu nedeklarÄ“šanu” bija sākts pret VentspilÄ« noslÄ«kušÄ zÄ“na vecākiem, šis kriminālprocess ir paklusām izbeigts.

„5.maijā saņēmu paziņojumu, ka kriminālprocess 30.aprÄ«lÄ« ir ticis izbeigts. ŠobrÄ«d detalizÄ“ti faktiskie apstākļi nav zināmi, bet ir zināms tas, ka process ir izbeigts uz tā paša pamata, ko es jau lÅ«dzu pašÄ sākumā – ka izdarÄ«tajā noziegumā nav noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāva, kas ir kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis,” apliecina vecāku advokāts Didzis Vilemsons.

Tieši viņu prokuratÅ«ras pārstāvji, ieskaitot arÄ« Ä£enerālprokuroru, publiski vainoja, ka viņš esot maldinājis savus klientus – Ventspils peldbaseinā noslÄ«kušÄ zÄ“na vecākus, kuri bija saņēmuši 100 000 eiro kompensāciju, taču nebija oficiāli saņemto kompensāciju deklarÄ“juši. Lai gan nekādi nodokļi no šÄ«s kompensācijas valstij nebija jāmaksā, Valsts ieņēmumu dienests sāka kriminālprocesu, un J. Stukāna vadÄ«tā prokuratÅ«ra bija gatava vecākiem izvirzÄ«t apsÅ«dzÄ«bas.

Pašlaik, kad prokuratÅ«ra pÄ“c apjomÄ«gās tai un personiski J. Stukānam izteiktās kritikas paklusām kriminālprocesu ir izbeigusi, Pietiek atgādina iesaistÄ«to iestāžu oficiālos skaidrojumus par to, ka noziegums it kā esot nodarÄ«ts un neesot bijis kriminālprocesu nesākt.

Stukāna skaļie paziņojumi (fragmenti no mediju publikācijām)

* Ä¢enerālprokurors Juris Stukāns komentÄ“jot to, kāds ir noziedzÄ«gais nodarÄ«jums un kāds ir kaitÄ“jums, skaidro, ka saskaņā ar Krimināllikumu kaitājums šajā gadÄ«jumā netiek prasÄ«ts. "Tas ir formāls sastāvs, kur darbÄ«bas izdarÄ«šana vai neizdarÄ«šana izraisa kriminālatbildÄ«bu. Ja šÄ« sieviete un šis vÄ«rietis atnāktu uz VID un pajautātu, kādā veidā viņiem jāaizpilda un vai viņiem ir jānorāda šis darÄ«jums, tad viņiem tas tiktu izskaidrots un nekāda pārkāpuma nebÅ«tu. Tur tā lieta. KāpÄ“c viņi neatnāca un nepaskaidroja. Bet viņi ir rÄ«kojušies. Un, ja cilvÄ“ks ir rÄ«kojies, vÄ“lreiz – ne mÄ“s izdomājam Krimināllikuma pantus. To pieņem parlaments."

* No Ä£enerālprokurora teiktā izriet, ka viņš pieļauj, ka advokāts varÄ“tu bÅ«t maldinājis abus lietā iesaistÄ«tos cilvÄ“kus attiecÄ«bā uz termiņiem deklarācijas iesniegšanai. Likums nosaka, ka deklarācija iesniedzamas sekojošajā gadā konkrÄ“tajos termiņos, kurus Stukāns konkrÄ“tāk minÄ“ja komisijas sÄ“dÄ“.

* Ä¢enerālprokurors norādÄ«ja, ka sieviete ievÄ“roja likuma termiņu, kura laikā deklarācija jāiesniedz, taču neuzrādÄ«ja saņemto kompensāciju. VÄ«rietis deklarācijas iesniegšanas attiecÄ«go termiņu neievÄ“roja un, iesniedzot deklarāciju, neuzrādÄ«ja ienākumus no kompensācijas.

* KomentÄ“jot jautājumu, vai ir noticis kriminālpārkāpums par kompensācijas neuzrādÄ«šanu, Stukāns atsaucās uz Augstākās tiesas iepriekš lemto saistÄ«bā ar deklarācijām. Viņš arÄ« norādÄ«ja, ka advokātam bija pienākums zināt šo tiesu praksi.

* Augstākā tiesa norādÄ«jusi, ka, ja deklarācijas iesniegšana saistÄ«ta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vÄ“lāka labošana un precizÄ“šana nevar mainÄ«t deklarācijas sākotnÄ“jo statusu, izriet no Ä£enerālprokurora skaidrojuma. Viņš norādÄ«ja, ka, ja šajā situācijā nebÅ«tu runa par lieliem apmÄ“riem, tad arÄ« atbilstoši likumam nebÅ«tu paredzÄ“ta kriminālatbildÄ«ba.

* Ä¢enerālprokurors norādÄ«ja, ka prokurore nevÄ“lÄ“jās prasÄ«t sodu, bet uzreiz piedāvāja arÄ« vienÄ«go risinājumu – atbrÄ«vot no kriminālatbildÄ«bas.

* J. Stukāns skaidroja, ka pÄ“c tam, kad policija bija nosÅ«tÄ«jusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), VID bija iespÄ“ja arÄ« nolemt neierosināt procesu. Jautājums, ko prokuratÅ«ra var darÄ«t, ja process jau ir sākts – vai prokuratÅ«rai ir jāvadās pÄ“c revolucionārās apziņas vai pÄ“c likuma, izriet no tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas vadÄ«tāja paustā.

* J. Stukāns akcentÄ“ja, ka šajā gadÄ«jumā tika izvÄ“lÄ“ts likumā atļautais vissaudzÄ«gākais veids jeb atbrÄ«vošana no kriminālatbildÄ«bas [kas nozÄ«mÄ“tu, ka vecāki skaitÄ«tos krimināli sodÄ«ti].

Prokurores RÅ«tas Leišavnieces iepriekšÄ“jais oficiālais skaidrojums

2021.gada 22.martā Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«rā saņemts JÅ«su iesniegums, kurā norādāt, ka vÄ“laties saņemt no prokuratÅ«ras informāciju, kā tiek pamatots apstāklis, ka bojāgājuša bÄ“rna vecākiem izvirzÄ«tas apsÅ«dzÄ«bas pÄ“c Krimināllikuma 219.panta, lÅ«dzat informÄ“t JÅ«s par prokuroru, kas izvirzÄ«jis apsÅ«dzÄ«bu minÄ“tajām personām, lÅ«dzat norādÄ«t iemeslu kādēļ ticis nolemts apsÅ«dzÄ«bu izvirzÄ«t, ja likums dod personām tiesÄ«bu deklarācijā sniegto informāciju labot un papildināt lÄ«dz 2022.gadam, kā arÄ«, ja runa ir par ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem.

 Atbildot uz JÅ«su iesniegumā minÄ“to, informÄ“ju, ka pÄ“c Krimināllikuma 219.panta otrās daļas persona saucama pie kriminālatbildÄ«bas, ja tai ar likumu uzlikts pienākums iesniegt mantiska rakstura deklarāciju un kurai šis likums uzliek pienākumu elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). NoziedzÄ«go nodarÄ«jumu veido personas darbÄ«bas – nepatiesu ziņu norādÄ«šana deklarācijā par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmÄ“rā, proti, ne mazākam par piecdesmit nodarÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ« noteikto minimālo mÄ“nešalgu kopsummu neatkarÄ«gi no tā vai ienākumi ir ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli apliekami vai neapliekami. MinÄ“tais pants pÄ“c noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva konstrukcijas ir ar formālu sastāvu, kas nozÄ«mÄ“, ka kriminālatbildÄ«ba par konkrÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu ir paredzÄ“ta neatkarÄ«gi no kaitÄ«go seku iestāšanos, t.i., noziedzÄ«gs nodarÄ«jums ir pabeigts ar brÄ«di, kad persona, kurai bija pienākums iesniegt deklarāciju, ar nepatiesām ziņām iesniedz to VID, neatkarÄ«gi no personas turpmākās rÄ«cÄ«bas, proti, deklarācijā norādÄ«to ziņu labošana un precizÄ“šana nevar mainÄ«t deklarācijas sākotnÄ“jo nepatieso statusu.

2020.gada 20.oktobrÄ« Valsts policijas Kurzemes reÄ£iona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ventspils reÄ£ionālā nodaļā tika pieņemts lÄ“mums no cita kriminālprocesa izdalÄ«t materiālu attiecÄ«bā pret divām personām par iespÄ“jamu naudas summas lielā apmÄ“rā nedeklarÄ“šanu VID.

PÄ“c apstākļu noskaidrošanas 2020.gada 20.novembrÄ« VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldÄ“ tika uzsākti divi kriminālprocesi pret divām personām pÄ“c Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, par nepatiesu ziņu norādÄ«šanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmÄ“rā, kuros pirmstiesas uzraudzÄ«bu veica Ventspils prokuratÅ«ras prokurore Ineta VÄ«nšteina.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklÄ“tājs saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 401.panta pirmās daļas 1. punktu nolÄ“ma pabeigt izmeklÄ“šanu abos kriminālprocesos, ar rakstveida lÄ“mumu ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu pret abām personām un nododot krimināllietas materiālus prokuroram. 2021.gada 23.februārÄ« abi kriminālprocesi nosÅ«tÄ«ti Ziemeļkurzemes prokuratÅ«rai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Å…emot vÄ“rā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma raksturu un kaitÄ«gumu, personÄ«bu raksturojošos datus, sensitÄ«vo situāciju, gadÄ«juma individuālo raksturu, lai pÄ“c iespÄ“jas mazāk aizskartu personas tiesÄ«bas un neradÄ«tu nesamÄ“rÄ«gi negatÄ«vas sekas, kā arÄ« tika iegÅ«ta pārliecÄ«ba, ka personas turpmāk neizdarÄ«s noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus un personām nav nepieciešams piemÄ“rot kriminālsodu, lÄ«dz ar ko, Ziemeļkurzemes prokuratÅ«ras prokurore RÅ«ta Leišavniece saskatÄ«ja likumÄ«gi vieglāko iespÄ“ju abus kriminālprocesus izbeigt prokuratÅ«rā, atbrÄ«vojot personas nosacÄ«ti no kriminālatbildÄ«bas. Taču Kriminālprocesa likuma 403.panta otrā daļa nepieļauj šÄdu kriminālprocesu izbeigšanu prokuratÅ«rā, neceļot tām apsÅ«dzÄ«bu.

Tādēļ 2021.gada 5.martā prokurore R.Leišavniece pieņēma lÄ“mumus par abu personu saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas pÄ“c Krimināllikuma 219.panta otrās daļas un 2021.gada 10.martā likumā noteiktajā kārtÄ«bā abām personām uzrādÄ«ja un izsniedza lÄ“mumus par personu saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas (apsÅ«dzÄ«bas) aizstāvja — zvÄ“rināta advokāta Didža Vilemsona klātbÅ«tnÄ“. PÄ“c iepazÄ«šanās ar apsÅ«dzÄ«bām, aizstāvja klātbÅ«tnÄ“ apsÅ«dzÄ“tie atzina savu vainu un pauda piekrišanu, ka kriminālprocesi tiek izbeigti prokuratÅ«ras iestādÄ“. Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, 2021.gada 11.martā abos kriminālprocesos tika pieņemti lÄ“mumi par abu kriminālprocesu izbeigšanu, nosacÄ«ti atbrÄ«vojot personas no kriminālatbildÄ«bas, ko apstiprināja amatā augstāks prokurors — Kurzemes tiesas apgabala prokurors Arnis Lecis. Taču abas personas pÄ“c 2021.gada 21.marta TV3 raidÄ«juma “Nekā personÄ«ga” sižeta uz minÄ“to lÄ“mumu izsniegšanu prokuratÅ«rā neieradās, bet gan pÄ“kšÅ†i mainÄ«ja savu nostāju, norādot, ka vairs savu vainu neatzÄ«st un kriminālprocesa izbeigšanai prokuratÅ«rā nepiekrÄ«t. PÄ“c kā Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«rā abos kriminālprocesos pārbaudes laikā pieņemti lÄ“mumi par pirmstiesas izmeklÄ“šanas atjaunošanu.

VID Ä£enerāldirektores Ievas Jaunzemes iepriekšÄ“jais oficiālais skaidrojums

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir izskatÄ«jis JÅ«su (turpmāk – iesniedzÄ“js) 2021. gada 26. marta sÅ«dzÄ«bu par VID vÄ“stulÄ“ Nr. VID.4.1/7.3/50 ietverto atteikumu izpildÄ«t iesniedzÄ“ja 2021. gada 21. marta informācijas pieprasÄ«jumu (turpmāk – informācijas pieprasÄ«jums), kurā uzdoti jautājumi saistÄ«bā ar interneta vietnÄ“ “Delfi.lv” šÄ gada 21. martā publicÄ“to informāciju “TV3: Tiesās vecākus, kuri nedeklarÄ“ja kompensāciju par peldÄ“šanas nodarbÄ«bā noslÄ«kušu bÄ“rnu”.

Vēlreiz izskatot iesniedzēja informācijas pieprasījumu un izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, informējam.

Atbildot uz iesniedzÄ“ja informācijas pieprasÄ«juma 1. un 2. jautājumu – “Kā JÅ«su iestāde pamato to, ka pret publikācijā minÄ“tajām personām – bojāgājuša bÄ“rna vecākiem sākts kriminālprocess pÄ“c Krimināllikuma 219. panta”, kā arÄ« “Nosauciet VID amatpersonu, kas ir sākusi un virzÄ«jusi kriminālprocesu pÄ“c šÄ« panta (vārds, uzvārds, darbavieta – konkrÄ“tā prokuratÅ«ra)” –, paskaidrojam.

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadÄ«jumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums atbilstoši savai kompetencei uzsākt kriminālprocesu un novest to lÄ«dz Krimināllikumā paredzÄ“tajam krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gam noregulÄ“jumam.[1]

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2020. gada 27. oktobrÄ« no Valsts policijas saņēma no kriminālprocesa izdalÄ«tus materiālus par to, ka divas fiziskās personas 2018. gadā no juridiskās personas ir saņēmušas morālā kaitÄ“juma kompensāciju lielā apmÄ“rā un to nav deklarÄ“jušas likumā noteiktajā kārtÄ«bā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 6. pantu, kas nosaka kriminālprocesa obligātumu, 2020. gada 20. novembrÄ« VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes IzmeklÄ“šanas reÄ£ionālās daļas Kurzemes izmeklÄ“šanas nodaļas izmeklÄ“tājs Imants Vinters uzsāka divus atsevišÄ·us kriminālprocesus pÄ“c Krimināllikuma 219. panta otrās daļas.

Atbildot uz informācijas pieprasÄ«juma 2. un 3. jautājumu – “Kādu iemeslu dēļ nolemts sākt kriminālprocesu, kaut arÄ« likums personām dod tiesÄ«bu deklarācijā sniegto informāciju labot un papildināt lÄ«dz 2022. gadam” un “Kādu iemeslu dēļ nolemts sākt kriminālprocesu, kaut arÄ« runa ir par ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem” –, informÄ“jam.

Nodokļu maksātāju vispārÄ«gais pienākums ir iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā likumā “Par nodokļiem un nodevām” vai konkrÄ“to nodokļu likumos paredzÄ“tās nodokļu deklarācijas un informatÄ«vās deklarācijas normatÄ«vajos aktos noteiktajos termiņos. Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbÄ«bu, ir izvÄ“les tiesÄ«bas iesniegt nodokļu deklarācijas un informatÄ«vās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papÄ«ra dokumenta veidā.[2]

GadÄ«jumi un termiņi, kad iesniedzama gada ienākumu deklarācija, ir noteikti likumā “Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli”.

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija, kas samaksāta cietušajam par radÄ«to kaitÄ“jumu, pamatojoties uz tiesas nolÄ“mumu vai brÄ«vprātÄ«gi kriminālprocesā.[3]

Deklarācijā tiek uzrādÄ«ti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gÅ«tie ienākumi, tostarp ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopÄ“jā summa pārsniedz 4000 euro gadā.[4]

TādÄ“jādi 2018. gada ienākumu deklarācija bija iesniedzama arÄ« tad, ja nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā guvis ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli neapliekamus ienākumus, kuru kopÄ“jā summa pārsniedz 4000 euro gadā.

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama VID taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta lÄ«dz 1. jÅ«nijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, — no 1. aprīļa lÄ«dz 1. jÅ«lijam. Deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistÄ“mās. VID aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistÄ“mās.[5]

Fiziskajām personām (iekšzemes nodokļu maksātājiem jeb rezidentiem) gada ienākumu deklarācija par 2018. gadā gÅ«tajiem ienākumiem bija jāiesniedz lÄ«dz 2019. gada 1. jÅ«nijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, lÄ«dz 1. jÅ«lijam.

Maksātājam ir tiesÄ«bas iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizÄ“jot taksācijas gada nodokļa aprÄ“Ä·inu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.[6]

Lai arÄ« likuma “Par iedzÄ«votāja ienākuma nodokli” 30. panta 6. punkts nosaka nodokļa maksātāja tiesÄ«bas iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizÄ“jot taksācijas gada nodokļa aprÄ“Ä·inu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, tomÄ“r vienlaikus paskaidrojam, ka gadÄ«jumos, ja deklarācijas iesniegšana saistÄ«ta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vÄ“lāka labošana un precizÄ“šana nevar mainÄ«t deklarācijas sākotnÄ“jo statusu.[7]

TādÄ“jādi minÄ“tie kriminālprocesi izmeklÄ“ti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6. pantu un attiecÄ«gi, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 401. panta pirmās daļas 1. punktu, 2021. gada 23. februārÄ« nosÅ«tÄ«ti Ziemeļkurzemes prokuratÅ«rai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

InformÄ“jam, ka, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklÄ“šanas noslÄ“pums un ar tiem drÄ«kst iepazÄ«ties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arÄ« personas, kurām minÄ“tās amatpersonas attiecÄ«gos materiālus uzrāda minÄ“tajā likumā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde nav tiesīga sniegt papildus nekādu informāciju par kriminālprocesiem, kas neatrodas iestādes lietvedībā.

Å…emot vÄ“rā, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde nav procesa virzÄ«tājs, lÅ«dzam iesniedzÄ“ju par interesÄ“jošiem papildu jautājumiem vÄ“rsties Ziemeļkurzemes prokuratÅ«rā.

---

[1] Kriminālprocesa likuma 6. pants.

[2] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punkts.

[3] Likuma “Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 36.² punkts.

[4] Likuma “Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 19. panta otrā daļa redakcijā, kas bija spÄ“kā lÄ«dz 2018. gada 31. decembrim.

[5] Likuma “Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 19. panta piektā daļa redakcijā, kas bija spÄ“kā lÄ«dz 2018. gada 31. decembrim.

[6] Likuma “Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 30. panta 6. punkts.

[7] https://www.la.lv/ka-jebkurs-normals-cilveks-bijis-sokets-generalprokurors-komente-ventspils-peldbaseina-bojagajusa-puisena-vecaku-lietu.