Iesaki rakstu:

Pat ierindas ziņu lasÄ«tājas lÄ«menÄ« pārņem neviltotas šausmas iepazÄ«stot Latvijas ikdienas realitāti. NekļūdÄ«šos, ja apgalvošu, ka 99% valsts iedzÄ«votāju netic, ka dažādu rangu politiÄ·i un ierÄ“dņi dzÄ«vo un pārtiek tikai no deklarācijās uzrādÄ«tiem ienākumiem. Stabili izveidojies priekšstats, ka zog visi visur visu, ko vien var nozagt. Par nelaimi manis minÄ“tais priekšstats atbilst Ä«stenÄ«bai.

ZÄ«mÄ«gi, ka Latvijas jaunieši un it Ä«paši augstskolu studenti kā prioritāru uzskata pÄ“cmācÄ«bu darbu valsts vai pašvaldÄ«bas struktÅ«rās. Pie kam - ar dzimtenes mÄ«lestÄ«bu vai aklu patriotismu tam nav ne mazākā sakara. Vienkārši 90. gadu sākumā dzimušie reāli un pragmatiski izvÄ“rtÄ“ ik dienā redzamo, un secina, ka vislabāk un galvenais - bagātāk Latvijā dzÄ«vo valsts vai pašvaldÄ«bās nodarbinātie. Savukārt politikāņi - tas jau ir ātru un garantÄ“tu ienākumu augstākais lidojums.

SākotnÄ“ji paskatÄ«sim dažus piemÄ“rus, lÄ«dz kādai dzÄ«vei esam nodzÄ«vojušies. Visa informācija no interneta.

„IekšÄ“jās drošÄ«bas birojs apstiprina, ka 2021. gada 10. maijā Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtÄ«bas policijas pārvaldes priekšniekam N. Krapsim IDB lietvedÄ«bā esoša kriminālprocesa ietvaros ir piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis - aizliegums pildÄ«t Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtÄ«bas policijas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. IzmeklÄ“jamais kriminālprocess ir saistÄ«ts ar vienu no Valsts policijā veiktajiem iepirkumiem. Å…emot vÄ“rā, ka šobrÄ«d kriminālprocess ir izmeklÄ“šanas stadijā, izmeklÄ“šanas interesÄ“s plašÄkus komentārus par šo kriminālprocesu IekšÄ“jās drošÄ«bas birojs nevar sniegt.”

IDB Krapsim inkriminÄ“ divos Krimināllikuma pantos paredzÄ“tus nodarÄ«jumus - dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslÄ“pums, izpaušanu. Un attiecÄ«gi vienā no lietām Krapsim piemÄ“roti drošÄ«bas lÄ«dzekļi - uzturÄ“šanās noteiktā vietā un aizliegums ieņemt konkrÄ“tu amatu.

Latvijas Valsts policijas hierarhijā amatpersona nr. 2 ir atstādināta no dienesta pienākumu pildÄ«šanas sakarā ar to, ka tai noteikts aizdomās turamā statuss divos kriminālprocesos. Principā nav svarÄ«gi, vai tiesa policistu attaisnos vai iesÄ“dinās. Pats fakts jebkurā normālā valstÄ« bÅ«tu nonsenss. Kāds spÄ“j ko lÄ«dzÄ«gu iztÄ“loties "New Scotland Yard"? Latvijā tie, kuriem bÅ«tu jāķer noziedznieki, tiek Ä·erti paši, pie kam - visaugstākajā lÄ«menÄ«. Par policiju viss daudzmaz skaidrs.

Skatamies citus kungus un biedrus no struktÅ«ras, kurai teorÄ“tiski bÅ«tu bÅ«tu jāuzrauga likuma ievÄ“rošana un izpilde Latvijā.

„Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka „2021. gada 15. martā notika nākamā JF [Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes] Domes sÄ“de, kurā ir pieņemts lÄ“mums - apstiprināt gala pārbaudÄ«juma komisijas 2020. gada 26. novembra lÄ“mumu un, pamatojoties uz AdministratÄ«vā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jÅ«nija lÄ“mumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesÄ«bu zinātnÄ“ piešÄ·iršanu Uldim Cinkmanim un anulÄ“t viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204".

No šÄ« dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomÄ«gu plaÄ£iātu, domājams, ir aizskāris autortiesÄ«bu subjektu personiskās vai mantiskās tiesÄ«bas, kas minÄ“tas AutortiesÄ«bu likuma 68. panta pirmajā daļā, lÄ«dz ar to, iespÄ“jams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu.

Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: "Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darba norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts. "

No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespÄ“jams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicÄ«gi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešÄ·ir tiesÄ«bas kārtot gala pārbaudÄ«jumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātÄ“.

ŠÄda darbÄ«ba ir minÄ“ta Krimināllikuma 275. pantā, kas varÄ“tu nozÄ«mÄ“t, ka pÄ“c Kriminālprocesa likuma 6. pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai bÅ«tu jāuzsāk kriminālprocess.”

Šajā gadÄ«jumā komentāri vispār lieki. Manuprāt, nesaprotams tikai tas, ko darÄ«t ar veselu kaudzi lÄ“mumu, kurus valsts vārdā prokuratÅ«rā pieņēmis šis subjekts bez attiecÄ«gas izglÄ«tÄ«bas.

Vienā jaukā brÄ«dÄ« sāku domāt, ka varbÅ«t zemāk par Ä£enerāļu lÄ«meni šoreiz vispār nav jÄ“gas nolaisties.

„Trešdien RÄ«gas rajona tiesa atvaļinātajam brigādes Ä£enerālim Jurim Vectirānam piesprieda divu gadu nosacÄ«tu cietumsodu par 86 gadus veca vÄ«rieša sabraukšanu. Viņam uz diviem gadiem atņemtas arÄ« transportlÄ«dzekļa vadÄ«tāja tiesÄ«bas. Laikraksts vÄ“sta, ka bojāgājušÄ vÄ«rieša dÄ“ls tiesā pieprasÄ«jis 50 000 eiro morālo kompensāciju par savu bojāgājušo tÄ“vu. Šo pieteikumu tiesa neapmierināja.

Vectirāns savu vainu un morālo kaitējumu atzinis, taču nav piekritis morālā kaitējuma summai, līdz ar to pierādījumu pārbaude tiesā par ceļu satiksmes negadījumu nav notikusi, ziņo "Latvijas Avīze".

Laikraksts atgādina, ka apsÅ«dzÄ“tais pÄ“rnā gada 19. jÅ«nijā pulksten 14. 43 Ulbrokā, InstitÅ«ta ielā 1, uz neregulÄ“jamas gājÄ“ju pārejas ar automobili "Nissan X - Trail" uzbrauca 86 gadus vecam vÄ«rietim, kurš vÄ“lāk slimnÄ«cā mira.”

Ja tekstu pārtulko sadzÄ«viski, tad sausais atlikums ir tāds, ka vesels Ä£enerālis, kas ilgstoši atbildÄ“jis par Latvijas Saeimas un rezidenta drošÄ«bu, vÄ“sā mierā uz gājÄ“ju pārejas noslaktÄ“ cilvÄ“ku. Es saprotu, ka Ä£enerālis pieradis braukt pa pretÄ“jo joslu ar ieslÄ“gtām bākugunÄ«m un skaņas signāliem, bet 86 gadus vecam onkulim vienkārši nepaveicās. Bija ne tajā vietā un laikā. Par morāli nerunāsim. Tā pat jÄ“gas nav.

Turpinot par ģenerāļiem.

„IekšÄ“jās drošÄ«bas birojs (IDB) pÄ“c aizturÄ“šanas atbrÄ«vojis Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un, piemÄ“rojot drošÄ«bas lÄ«dzekli, aizliedzis viņam pildÄ«t robežsardzes priekšnieka pienākumus, noskaidroja aÄ£entÅ«ra LETA. “

"Kā trešais uz tiesu trešdien konvojÄ“ts dienu iepriekš aizturÄ“tais bijušais robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars, kuram IekšÄ“jais drošÄ«bas birojs prasa piemÄ“rot apcietinājumu. "

Tiktāl par robežsardzi, kur, ja esi bijis priekšnieks - Ä£enerālis, bet neesi pasÄ“dÄ“jis kamerā, tad nu gandrÄ«z - ne savs čalis.

Latvijas VÄ“stnesÄ« tālajā 2004. gadā bija aprakstÄ«ta situācija ar Ä£enerāļu sākumu Iekšlietu ministrijā. " Pirmoreiz kopš valsts neatkarÄ«bas atjaunošanas iekšlietu Ä£enerāļa pakāpes tika piešÄ·irtas 1996. gada 4. decembrÄ«. Toreiz tās ieguva Juris Ä»abis, kurš kļuva par UgunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienesta Ä£enerāli, un Aldis Lieljuksis, kuru paaugstināja policijas Ä£enerāļa pakāpÄ“. Viņiem seko policijas Ä£enerālis Jānis Apelis (1997. gada 6. septembris), policijas Ä£enerālis Aloizs Visvaldis Blonskis (1997. gada 2. decembris), robežsardzes Ä£enerālis Gunārs Dāboliņš (1999. gada 29. septembris), justÄ«cijas Ä£enerālis Vitolds Zahars (1999. gada 28. decembris), policijas Ä£enerālis Aivars Grigulis (2000. gada 30. augusts), Juris RekšÅ†a (2000. gada 29. novembris), UgunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienesta Ä£enerālis Aivars Straume (2001. gada 27. augusts) un policijas Ä£enerālis Jānis Reiniks (2003. gada 23. septembris). Viņiem Ä£enerāļa pakāpes piešÄ·irtas uz mūžu. “

PiemÄ“ram, 2017. gadā Latvijā situācija ar Ä£enerāļiem bija šÄda: "Latvijā šobrÄ«d aktÄ«vajā iekšlietu un militārajā dienestā ir 14 personas ar Ä£enerāļa dienesta pakāpi.

Armijā augstāko virsnieku pakāpes ir brigādes ģenerālis, ģenerālmajors un ģenerālleitnants. Jūras spēkos tās ir flotiles admirālis, kontradmirālis, viceadmirālis.

Brigādes Ä£enerāļa pakāpe ir Nacionālo bruņoto spÄ“ku Apvienotā štāba priekšniekam Ivo Mogiļnijam un Zemessardzes komandierim Aināram Ozoliņam. JÅ«ras spÄ“kos flotiles admirāļa pakāpe ir JÅ«ras spÄ“ku flotiles komandierim Ingum Vizulim.

Augstāka pakāpe - ģenerālmajors ir Latvijas militārajam pārstāvim NATO un ES Jurim Zeibārtam un Baltijas aizsardzības koledžas komandantam Andim Dilānam.

Pati augstākā pakāpe - ģenerālleitnants ir NBS komandierim Leonīdam Kalniņam.

Iekšlietu dienestos un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldÄ“ augstākā dienesta pakāpe ir Ä£enerālis. Lielākajā iekšlietu dienestā Valsts policijā (VP) ir divi Ä£enerāļi - VP priekšnieks Ints Ķuzis un viņa vietnieks, VP RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte, kuram tikai vakar valdÄ«ba nolÄ“ma piešÄ·irt šo pakāpi.

Tāpat Ä£enerāļa uzplečus nÄ“sā Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienestā (VUGD) Ä£enerāļa statusā ir VUGD priekšnieka vietnieki Normunds PlÄ“germanis un Intars Zitāns. Vakar valdÄ«ba atbalstÄ«ja šÄ«s dienesta pakāpes piešÄ·iršanu arÄ« dienesta priekšniekam Oskaram Ä€boliņam un vÄ“l vienam viņa vietniekam Kristapam Eklonam.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Iekšlietu dienestos un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldÄ“ amatpersonām ieņemot augstākas pakāpes mainās piemaksa par speciālo dienesta pakāpi. Ja pulkvedim mÄ“nesÄ« par dienesta pakāpi pārskaita 135 eiro, tad Ä£enerālim 170 eiro. Ierindniekam šÄda piemaksa ir 14 eiro.

ArÄ« karavÄ«riem mÄ“nešalga mainās atkarÄ«bā no dienesta pakāpes, izdienas un kategorijas. Nosakot pirmās kategorijas mÄ“nešalgas likmi, ņem vÄ“rā karavÄ«ra dienesta pakāpi un izdienu, savukārt, nosakot otrās kategorijas mÄ“nešalgas likmi, ņem vÄ“rā karavÄ«ra dienesta pakāpi, izdienu, kā arÄ« nosacÄ«jumu, ka viņš ir pabeidzis dienesta pakāpei noteikto militārās izglÄ«tÄ«bas kursu. PiemÄ“ram, brigādes Ä£enerālim ar viena gada izdienu atbilstoši pirmajai kategorijai mÄ“nešalga ir 1080 eiro.

Latvijā gan ir vairāki armijas un iekšlietu dienestu Ä£enerāļi, kas šobrÄ«d atrodas pensijā.”

Reāli, lai piešÄ·irtu pat zemāko Ä£enerāļa pakāpi, nerunājot par kaut kādiem nieka pulkvežiem vai prokuroriem, ieteiktai personai jābÅ«t teorÄ“tiski tÄ«ram kā Kristum, izanalizÄ“tai, pāranalizÄ“tai un noatestÄ“tai krustām šÄ·Ä“rsām. Pie kam - ar jau sen saņemtām pielaidÄ“m un specdienestu izsijātai. Padomju laikā minÄ“to procesu kopumā sauca par sistÄ“mu. Jautājums - kāpÄ“c Latvijas Republikā sistÄ“ma devusi lielu trÅ«ci?

Turpinājums sekos...