MedicÄ«na kÄ mÄksla un mÄkslas medicÄ«na jeb KultÅ«ras ministrijÄ integrÄ“ta veselÄ«bas politika
PÄ“teris Apinis, Ärsts · 04.02.2023. · Komentāri (0)TrÄ«s sarunas, kÄ šÄ raksta iegansts. 1. PacietÄ«gi noklausÄ«jies manu 15 minÅ«šu uzrunu par to, ka galvenais valdÄ«bas uzdevums ir veselÄ«bas jomu integrÄ“t visÄs politikÄs – aizsardzÄ«bÄ ar medikamentu rezervÄ“m un sadarbÄ«bu starp militÄrajiem un civilajiem mediÄ·iem, izglÄ«tÄ«bÄ ar veselÄ«bas pratÄ«bas apgÅ«šanu un bÄ“rnu sporta nodarbÄ«bÄm ikdienÄ, labklÄjÄ«bÄ ar darba nespÄ“jas lapu revÄ«ziju, zemkopÄ«bÄ ar veselÄ«gu uzturu, ekonomikÄ ar atbalstu farmÄcijas rÅ«pniecÄ«bai, Saeimas deputÄts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brÄ«di un pajautÄ – kÄ es grasos integrÄ“t veselÄ«bu kultÅ«rÄ un kultÅ«ru veselÄ«bÄ.
2. DzÄ«vÄ diskusijÄ par pneimonijas ÄrstÄ“šanu konkrÄ“tam pacientam es ieminos, ka varÄ“tu aizbraukt pie viņa un uzlikt bankas, kas, manuprÄt, ir fizikÄlÄs terapijas metode. KolÄ“Ä£is, pneimonoloÄ£ijas profesors Alvils Krams mani strupi pÄrtrauc ar vÄrdiem, ka bankas esot Ä·ermeņa mÄkslas (bodyart) paveids.
3. Mans draugs, kardioloÄ£ijas profesors Oskars KalÄ“js pÄ“ta mums abiem labi pazÄ«stama kolÄ“Ä£a kardiogrammu un atzinÄ«gi murmina: „Kas par gleznu!” PatiesÄ«bÄ šajÄ kardiogrammÄ ir gan visa veida aritmijas un ekstrasistolija, gan ilgÄki pÄrtraukumi, un es šajÄ gleznÄ saskatu versÄļiem rakstÄ«tus vÄrdus – jÄimplantÄ“ kardiostimulators.
Pauls Stradiņš un viņa teiciens „MedicÄ«na reizÄ“ ir amats, zinÄtne un mÄksla”
Aprit 75 gadi, kopš profesors Pauls Stradiņš, tolaik Latvijas UniversitÄtes MedicÄ«nas fakultÄtes dekÄns, nolasÄ«ja 1. kursa studentiem ievadlekciju, kurÄ runÄja par medicÄ«nas filozofiju, medicÄ«nas Ä“tiku, medicÄ«nas attÄ«stÄ«bu un medicÄ«nisku domÄšanu. ŠÄ« ir viena no izcilÄkajam lekcijÄm Latvijas medicÄ«nas vÄ“sturÄ“, un šajÄ lekcijÄ profesors teica „MedicÄ«na reizÄ“ ir amats, zinÄtne un mÄksla, tÄ ir viscilvÄ“cÄ«gÄkÄ no visÄm mÄkslÄm. MediÄ·a lielÄkÄ alga ir prieks, ka Tu esi palÄ«dzÄ“jis citam cilvÄ“kam. Reti kÄda cita profesija var sniegt tÄdu laimes sajÅ«tu par labi izpildÄ«tu pienÄkumu.”
ŠajÄ ievadlekcijÄ profesors Pauls Stradiņš pateica ļoti daudz par medicÄ«nu no sava skatpunkta, tas nudien nesaskanÄ“ja ar padomju režīma viedokli par medicÄ«nu kÄ par kara medicÄ«nu, bet tieši šÄ« lekcija kļuva par ieganstu padomju lÄ«dzskrÄ“jÄ“jiem un komunistiem sÄkt profesora Paula Stradiņa vajÄšanu.
Komunistiem bija skaidrs, ka medicÄ«na ir amats, komunisti spÄ“ja akceptÄ“t, ka medicÄ«na ir zinÄtne, bet to, ka medicÄ«na ir arÄ« mÄksla, pie kam mÄkslas augstÄkajÄ lÄ«menÄ«, to nu no Ä·irurga neviens negaidÄ«ja. Stradiņu atbrÄ«voja no dekÄna amata, traucÄ“ja strÄdÄt un, šÄ·iet, ievÄ“rojami saÄ«sinÄja izcilÄ Ärsta mūžu.
Jau pÄ“c Stradiņa nÄves daudzus gadus profesora teicienu citÄ“ja, drukÄja, iegreba plÄksnÄ«tÄ“s pie auditorijÄm, bet katrs medicÄ«nu kÄ mÄkslu saprata savÄdÄk. Mana skolotÄja, leÄ£endÄrÄ Gaiļezera klÄ«nikas reanimÄcijas nodaļas vadÄ«tÄja Vija Cera parasti paskatÄ«jÄs uz slimnieku, tad zÄ«mÄ«gi uz ÄrstÄ“jošo Ärstu (mani), savilka uzacis un teica „tikai pusi kuba”, un tÄ bija mÄksla, iedot zÄles nepÄrdozÄ“jot vai tieši tik, cik vajadzÄ«gs, pat ja, rÄ“Ä·inot uz pacienta kilogramiem, devai it kÄ bÅ«tu bijis jÄbÅ«t lielÄkai. Savulaik devu narkozi, bet mikroÄ·irurgs JÄnis Ģīlis operÄ“ja norautu roku par stundu ilgÄk, lai roka ne tikai bÅ«tu piešÅ«ta, bet arÄ« – lai brÅ«ce labi izskatÄ«tos. Un arÄ« tur es saskatÄ«ju mÄkslu.
NolÄ“mu izprovocÄ“t profesora Paula Stradiņa mazdÄ“lu, savu draugu profesoru, kardiologu Andreju Ä’rgli, komentÄ“t šo profesora Paula Stradiņa teicienu televizora ekrÄnÄ. RaidÄ«jumÄ piedalÄ«jÄs arÄ« ministre LÄ«ga MenÄ£elsone un profesors, Ä·irurgs Viesturs Boka. Visiem iesaku raidÄ«jumu noskatÄ«ties (https://xtv.lv/rigatv24/video/adN1AOjDNql-30_01_2023_dr_apinis_1_dala) gan – lai vÄ“rtÄ“tu ministres viedokli, gan – lai ieklausÄ«tos, ko saka abi Professor Magnificus – Andrejs Ä’rglis un Viesturs Boka.
Andrejs Ä’rglis sava vectÄ“va tekstu traktÄ“ja kÄ pieredzÄ“juša Ärsta spÄ“jas pieņemt lÄ“mumus, kas balstÄ«ti uz zinÄšanÄm un ilggadÄ“ju pieredzi, pie kam uzsvÄ“ra, ka vispirms ir jÄbÅ«t amatam, bet pÄ“c tam mÄkslai. KamÄ“r Ärsts nav apguvis savas prasmes, kamÄ“r viņš zinÄtniski savas prasmes nav pierÄdÄ«jis, Ärsts nedrÄ«kst sÄkt medicÄ«nÄ nodarboties ar mÄkslu. Un vÄ“l – Andrejs Ä’rglis paziņoja, ka labs Ärsts var bÅ«t tikai tad, ja viņš ir vismaz drusciņ filozofs.
SavukÄrt Viesturs Boka atgÄdinÄja Staņislavska (КонÑтантин Сергеевич СтаниÑлавÑкий) teicienu „mÄ«liet mÄkslu sevÄ«, nevis sevi mÄkslÄ”, atzina, ka veselÄ«bas aprÅ«pe ar veselÄ«bas zinÄtni kÄ jÄ“dzieni jÄtuvina, jo LatvijÄ pÄrlieku bieži veselÄ«bas aprÅ«pes vadÄ«ba balstÄs uz jÄ“dzieniem „man liekas”, „manam radiniekam pieredze”. Profesors atzina, ka viņam patÄ«k džezs, viņam patÄ«k diksilends (JaunorleÄnas bÄ“ru mÅ«zika), un diksilendÄ ir ļoti svarÄ«gi zinÄt pamattÄ“mu, un „ja šo tÄ“mu tu zini, ja tev ir laba izglÄ«tÄ«ba, tu vari sÄkt improvizÄ“t. Un veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir tÄpat – ja tu labi zini sabiedrÄ«bas veselÄ«bas tÄ“zes, tev ir pietiekami laba izglÄ«tÄ«ba, tu drÄ«ksti sÄkt improvizÄ“t šajÄ sfÄ“rÄ”.
Atbilde, ko es ieguvu no saviem domubiedriem bija – mÄksla ir zinÄšanÄs un prasmÄ“s balstÄ«tas tiesÄ«bas improvizÄ“t, attÄ«stÄ«t, pilnveidot savas un sabiedrÄ«bas zinÄšanas, attÄ«stÄ«t iespÄ“jas ÄrstÄ“t un caur zinÄtni šÄ«s zinÄšanas nodot citiem.
StÄsts par mÄkslu medicÄ«nÄ ir sarežģīts, LatvijÄ par to mÄ“dz runÄt pieklusinÄti, bet rakstÄ«t neuzņemas neviens.
MÄksla medicÄ«nÄ un medicÄ«na mÄkslÄ
Mani kolÄ“Ä£i dzÄ«vo mÄkslÄ un no mÄkslas nereti kļuvuši par medicÄ«nas zvaigznÄ“m; ortopÄ“ds Valdis Zatlers bija tiešÄm izcils bundzinieks ansamblÄ« „Mazie brÄļi”, bÄ“rnu Ä·irurgs Dzintars Mozgis un neiroÄ·irurgs KÄrlis BicÄns no galvas spÄ“lÄ“ izcilu komponistu klavierkoncertus, Dita Auza Baumane glezno, Ä¢irts Freijs fotografÄ“, nesaukšu tos, kurus zinu un pazÄ«stu, bet daudzu kolÄ“Ä£u spÄ“jas un varÄ“šanu mÄkslÄ es nezinu, jo vienkÄrši – visus pazÄ«t nevar.
Man allaž licies, ka tÄdi Ärsti kÄ mikroÄ·irurgs JÄnis Zaržeckis, ginekoloÄ£e Dace Matule, bÄ“rnu reanimatologi Vilnis GrÄ«nbergs un PÄ“teris Kļava ir mÄkslinieki dvÄ“selÄ“. PatiesÄ«bÄ es varu nosaukt vÄ“l daudzus. TÄ ir mÄksla medicÄ«nÄ.
GlobÄlajÄ skatpunktÄ ir nonÄkusi mÄkslas medicÄ«na un mÄksla kÄ palÄ«gs dziedniecÄ«bÄ. Amerikas Ä€rstu asociÄcijas žurnÄls „JAMA” nepaguris atkÄrto, ka mÄkslai, kultÅ«rai un veselÄ«bas aprÅ«pei ir daudz kÄ kopÄ“ja. TÄtad KuultÅ«ras ministrija kaut kÄdÄ mÄ“rÄ var kļūt par veselÄ«bas ministriju, ja ar kultÅ«ras lÄ«dzekļiem palÄ«dzam paliatÄ«vajÄ aprÅ«pÄ“, psihiatrijÄ vai vienkÄrši Covid–19 seku likvidÄ“šanÄ.
TaisnÄ«bu sakot, mÄksla medicÄ«nÄ mums jau ir bijusi – pianists Daniels Pavļuts vakcinÄciju uztvÄ“ra par kapu svÄ“tku mÄkslu, rezultÄtus šoreiz neapspriedÄ«sim. Klarnetists Ints DÄlderis ir labÄkais Finanšu ministrijÄ atrodamais konsultants par veselÄ«bas budžetu. LÄ«dz šim man likÄs, ka labÄkais, ko var darÄ«t tenors Nauris Puntulis, ir dziedÄt leÄ£endÄrÄs „PÄ“rkona” dziesmas. Nav taisnÄ«ba – kultÅ«ra un mÄksla var ienÄkt medicÄ«nÄ un tai palÄ«dzÄ“t.
ŠÄ raksta autors lÅ«dz godÄjamo lasÄ«tÄju atvainot, ka liela daļa šajÄ rakstÄ sniegtÄs informÄcijas nav autora atklÄsmes vai zinÄšanas, bet apskats no žurnÄla „The Lancet” (šis žurnÄls šogad atzÄ«mÄ“s 200 gadu jubileju un ir viens no pieciem nozÄ«mÄ«gÄkajiem medicÄ«nas žurnÄliem pasaulÄ“) rakstiem un Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas materiÄliem. Tiem, kam laika vairÄk – iesaku pašiem lasÄ«t medicÄ«nas oriÄ£inÄlliteratÅ«ru.
MÄkslai ir nozÄ«me gan labas veselÄ«bas veicinÄšanÄ, gan slimÄ«bu profilaksÄ“ un ÄrstÄ“šanÄ. PVO ir aicinÄjusi pasaules valstu valdÄ«bas izmantot starpnozaru pieeju, realizÄ“jot mÄkslas potenciÄlu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomÄ.
PÄ“dÄ“jo desmit gadu laikÄ ir pieaugusi pÄ“tnieku, veselÄ«bas aprÅ«pes speciÄlistu, mÄkslinieku un politikas veidotÄju interese par mÄkslas lomu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄ“mu risinÄšanÄ. Pasaules veselÄ«bas organizÄcija 2019. gadÄ publicÄ“ja pÄrskatu par vairÄk nekÄ 3000 pÄ“tÄ«jumiem, kuros pÄ“tÄ«ts – kÄ veselÄ«bu, ÄrstniecÄ«bu un labklÄjÄ«bu ietekmÄ“ (pacientu un Ärstu) dalÄ«ba izpildÄ«tÄjmÄkslÄ, vizuÄlajÄ mÄkslÄ un literatÅ«rÄ, kÄ arÄ« iesaistÄ«šanÄs kultÅ«ras un kultÅ«ras mantojuma norisÄ“s. Šie pÄ“tÄ«jumi pierÄdÄ«ja mÄkslas intervenÄu ietekmi uz garÄ«gÄm slimÄ«bÄm, neiroloÄ£iskiem traucÄ“jumiem, neinfekcijas slimÄ«bÄm, akÅ«tÄm slimÄ«bÄm stacionÄra apstÄkļos, bet Ä«paši – dzÄ«ves beigu aprÅ«pÄ“, piemÄ“ram, paliatÄ«vajÄ aprÅ«pÄ“.
DažÄdÄs datu bÄzÄ“s atrodami daudzi informatÄ«vi materiÄli, kas balstÄs uz kohortas pÄ“tÄ«jumiem par korelÄciju starp neiesaistÄ«šanos mÄkslas procesos un sliktu veselÄ«bu – depresiju, hronisku slimÄ«bu nelabvÄ“lÄ«gu gaitu, bet Ä«paši – ar vecumu saistÄ«tu veselÄ«bas stÄvokļa lejupslÄ«di.
Tad nu šÄ« raksta autors pieslienas viedoklim, ka mÄkslai varÄ“tu bÅ«t nozÄ«me sliktas veselÄ«bas profilaksÄ“, labas veselÄ«bas veicinÄšanÄ, kÄ arÄ« dažÄdu slimÄ«bu ÄrstÄ“šanÄ, bet medikamentiem, staru terapijai, Ä·irurÄ£ijai šÄ« nozÄ«me ir daudzkÄrt lielÄka. Autoram šÄ·iet, ka daudzkÄrt lielÄka nozÄ«me par mÄkslu cilvÄ“ka veselÄ«bÄ ir sportiskÄm aktivitÄtÄ“m un veselÄ«gam uzturam, bet raksta tapšanas gaitÄ kolÄ“Ä£i mani pÄrliecinÄja, ka garÄ«gai veselÄ«bai nav mazÄka joma; savukÄrt kultÅ«rai un mÄkslai garÄ«gÄs veselÄ«bas stiprinÄšanÄ ir ļoti liela un nozÄ«mÄ«ga loma.
Joma, ko mÄ“dzam dÄ“vÄ“t par mÄkslas terapiju, var ietvert mÄkslas un kultÅ«ras aktivitÄtes, kas tiek veiktas ikdienÄ vai Ä«paši izstrÄdÄtas mÄkslas programmas, kas paredzÄ“tas mÄ“rÄ·tiecÄ«giem veselÄ«bas uzlabošanas mÄ“rÄ·iem, vai arÄ« – terapeitiskÄs mÄkslas programmas, ko Ä«steno sertificÄ“ti mÄkslas terapeiti.
KÄ sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politikas veidotÄji varÄ“tu izmantot mÄkslas potenciÄlu? KÄ Nauris Puntulis varÄ“tu palÄ«dzÄ“t LÄ«gai Meņģelsonei stiprinÄt Latvijas iedzÄ«votÄju veselÄ«bu?
StraujÄs sociÄlÄs pÄrmaiņas un sociÄlÄ nenoteiktÄ«ba, ko izraisÄ«jusi Covid–19 pandÄ“mija un karš UkrainÄ, radÄ«jusi vajadzÄ«bu pÄ“c intervences pasÄkumiem, kas vÄ“rsti uz nevienlÄ«dzÄ«bu veselÄ«bas jomÄ, garÄ«gÄm slimÄ«bÄm, vientulÄ«bu un izolÄ“tÄ«bu, tieši tÄm jomÄm, ko var mazinÄt mÄkslas terapija. MÄksla šajÄ ziÅ†Ä ir zema riska, rentabla, integrÄ“ta un holistiska kompleksa veselÄ«bas problÄ“mu risinÄšanas iespÄ“ja.
LÄ«dz ar to parÄdÄs nepieciešamÄ«ba nodrošinÄt vienlÄ«dzÄ«gu piekļuvi mÄkslai un kultÅ«rai, apmÄcÄ«t veselÄ«bas un mÄkslas speciÄlistus, kÄ arÄ« noteikt konkrÄ“tas sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomas, kur iespÄ“jama mÄkslas terapijas intervence. Šo rindu autoram ir sajÅ«ta, ka pieejamÄ«ba kultÅ«ras pasÄkumiem Latvijas laukos ir fragmentÄra, piemÄ“ram, operu jÄbrauc skatÄ«ties uz RÄ«gu vai vismaz uz Siguldu – Ärsta Daiņa Kalna organizÄ“tajos Operas svÄ“tkos, savukÄrt ansambļa „Bet, bet” koncertÄ varÄ“tu iespraukties vietÄ“jÄ estrÄdÄ“. Tieši tÄpat – nopietnÄku veselÄ«bas aprÅ«pi, piemÄ“ram sirds operÄcijas vai kompleksu vēža ÄrstÄ“šanu jÄbrauc saņemt uz RÄ«gu, bet laba kardiologa vai onkologa konsultÄcijai bÅ«tu jÄbÅ«t pieejamai novada centrÄ.
Pasaules VeselÄ«bas organizÄcija iesaka veselÄ«bas politikas veidotÄjiem aktÄ«vi sadarboties ar mÄkslas nozari un iekļaut mÄkslu veselÄ«bas aprÅ«pes speciÄlistu apmÄcÄ«bÄ, tÄtad KultÅ«ras ministrijai bÅ«tu jÄsÄk rosÄ«ties, bet RÄ«gas Stradiņa universitÄtÄ“ Ärstu apmÄcÄ«bÄ jÄiekļauj sapratnes veidošanu par Pikaso (Pablo Diego José Francisco de Paula Juan Nepomuceno María de los Remedios Cipriano de la Santísima Trinidad Ruiz y Picasso).
Ko par mÄkslas terapijas pieejamÄ«bu un mÄkslas intervencÄ“m medicÄ«nÄ var atrast pasaules literatÅ«rÄ?
SingapÅ«ras NacionÄlÄs mÄkslas padomes stratÄ“Ä£ijÄ 2018.–2022. gadam rakstÄ«ts, ka SingapÅ«ra apņēmusies „sniegt mÄkslas atbalstu tÄdÄm nepietiekami aptvertÄm kopienÄm kÄ slimnÄ«cas un aprÅ«pes nami”.
AustrÄlijas MÄkslas padome atzÄ«st, ka mÄksla „ietaupa izdevumus un nodrošina ieguldÄ«jumu atdevi veselÄ«bas aprÅ«pes un sociÄlÄs aprÅ«pes pakalpojumu jomÄ, palÄ«dzot risinÄt tÄdas bÅ«tiskas problÄ“mas kÄ novecošanÄs, vientulÄ«ba, hroniskas slimÄ«bas un garÄ«gÄ veselÄ«ba”. AustrÄlijas Viktorijas štatÄ ir noteiktas konkrÄ“tas sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomas, piemÄ“ram, veselÄ«gas pÄrtikas vides veidošana, kura varÄ“tu „izmantot mÄkslu un kultÅ«ras vidi kÄ spÄ“cÄ«gus lÄ«dzekļus, lai ietekmÄ“tu informÄ“tÄ«bu, attieksmi un uzvedÄ«bu”.
Anglijas MÄkslas padomes 2022. gada paziņojumÄ „Radoša veselÄ«ba un labklÄjÄ«ba” ir iekļauta apņemšanÄs mÄkslas jomas pÄrstÄvjiem stratÄ“Ä£iski sadarboties ar veselÄ«bas un sociÄlÄs aprÅ«pes nozarÄ“m un pievÄ“rsties radošo praktisko prasmju attÄ«stÄ«šanai, bet par prioritÄti noteikt ieguldÄ«jumus mÄkslÄ un kultÅ«rÄ tiem, kas saskaras ar nevienlÄ«dzÄ«bu.
ASV NacionÄlÄ štatu mÄkslas aÄ£entÅ«ru asambleja ir sniegusi ieteikumus attiecÄ«bÄ uz mÄkslu konkrÄ“tÄs sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomÄs, proti, opioÄ«du un kanabinoÄ«du epidÄ“mijas mazinÄšanai, novecošanÄs stabilizÄcijai, kÄ arÄ« slimnÄ«cu vides jomÄ. ASV Rodailendas štata VeselÄ«bas departaments sadarbojas ar štata MÄkslas padomi, un kopÄ radÄ«jušas ziņojumu par štata politiku mÄkslas un veselÄ«bas stratÄ“Ä£ijÄ. Priekšlikumi ietver ieguldÄ«jumus pÄ“tniecÄ«bÄ un koncentrÄ“ uzmanÄ«bu uz mÄkslas prakses attÄ«stÄ«šanu, lai atbalstÄ«tu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautÄjumus – atkarÄ«bu likvidÄ“šanu, veterÄnu garÄ«go veselÄ«bu un hronisko slimÄ«bu ÄrstÄ“šanas lÄ«dzestÄ«bu.
Īrijas stratÄ“Ä£iskajÄ rÄ«cÄ«bas plÄnÄ „VeselÄ«ga Īrija 2021–2025″ ir uzsvÄ“rta apņemšanÄs nodrošinÄt, ka „vietÄ“jÄm iestÄdÄ“m tiek sniegts pietiekams atbalsts, lai ļautu Ä«stenot ilgtermiņa stratÄ“Ä£isko kultÅ«ras un mÄkslas plÄnošanu vietÄ“jÄ lÄ«menÄ«” kÄ vienu no galvenajiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bas un labklÄjÄ«bas virzÄ«tÄjspÄ“kiem.
Somijas valdÄ«ba veselÄ«bas politikas dokumentÄ „LabklÄjÄ«ba, veselÄ«ba un drošÄ«bas veicinÄšana 2030″ ir uzņēmusies saistÄ«bas palielinÄt mÄkslas pasÄkumu izmantošanu rehabilitÄcijÄ, palielinot sadarbÄ«bu starp sociÄlÄs un veselÄ«bas aprÅ«pes, uztura, fizisko aktivitÄšu un kultÅ«ras speciÄlistiem. SomijÄ koordinÄ“ti valsts centieni pÄrtop vietÄ“jos kultÅ«ras un labklÄjÄ«bas plÄnos, pie kam tie balstÄs uz PVO ieteikumiem, nosakot mÄ“rÄ·grupas, proti, Ä£imenes ar maziem bÄ“rniem, veselÄ«bas un sociÄlÄs aprÅ«pes iestÄdÄ“s un vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“ki, saistot to ar mÄkslas izmantošanu veselÄ«bas uzlabošanai – no mÄkslas un kultÅ«ras prasÄ«bu nodrošinÄšanas reÄ£ionÄ vai pilsÄ“tÄ lÄ«dz Ä£imenes Ärsta kultÅ«ras receptÄ“m.
Savulaik esmu mÄ“Ä£inÄjis LatvijÄ ieviest sportošanas recepti. VienkÄrši – Ärsts izraksta aerobas un anaerobas kustÄ«bas vismaz piecas reizes nedēļÄ. PasaulÄ“ gana populÄras ir kultÅ«ras un mÄkslas receptes. Labs piemÄ“rs ir GrieÄ·ijas KultÅ«ras un sporta ministrijas un VeselÄ«bas ministrijas kopÄ“ji radÄ«tÄs kultÅ«ras receptes; tÄ ir starpvaldÄ«bu darba programma, kas vienlaikus apmÄca mÄksliniekus un kultÅ«ras darbiniekus sabiedrÄ«bas veselÄ«bÄ, bet veselÄ«bas aprÅ«pes darbiniekus kultÅ«ras un mÄkslas izpratnÄ“.
No pašvaldÄ«bu politikas piemÄ“riem mÄkslas un veselÄ«bas jomas simbiozÄ“ labs piemÄ“rs ir Zviedrija. SkÄnes lēņa kultÅ«ras un veselÄ«bas stratÄ“Ä£ijÄ atzÄ«ts, ka centieni kultÅ«ras un veselÄ«bas jomÄ ir neatņemama daļa no darba, kas vÄ“rsts uz vienlÄ«dzÄ«gu veselÄ«bu, skaidri atzÄ«stot nepieciešamÄ«bu pÄ“c vispÄrÄ“jas, atbilstošas piekļuves mÄkslai un kultÅ«rai, lai veicinÄtu sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. ŠÄ« pieeja ir daudzsološa, jo mÄkslas un kultÅ«ras infrastruktÅ«ra ir lielÄ mÄ“rÄ atkarÄ«ga no vietas, pilsÄ“tvides; arÄ« tÄdas sarežģītas problÄ“mas kÄ nevienlÄ«dzÄ«ba veselÄ«bas jomÄ risinÄšanai biežÄk ir nepieciešama lokÄla pieeja. Atbilstoši Zviedrijas nostÄjai, pašvaldÄ«bu balstÄ«tas kultÅ«ras intervences var efektÄ«vi uzlabot fizisko veselÄ«bu, veselÄ«bas uzvedÄ«bu un veselÄ«bu noteicošos sociÄlos faktorus.
Un vÄ“l viens – nu jau starptautisks projekts, kas izceļ ne tikai kultÅ«ras lomu sabiedrÄ«bas veselÄ«bÄ, bet nu jau kultÅ«ras mantojuma lomu: Ä€frikas SavienÄ«bas programmÄ par 2021. gada tÄ“mu noteica mÄkslu, kultÅ«ru un kultÅ«ras mantojumu, uzsverot nozares un kultÅ«ras darbinieku lomu labas veselÄ«bas un labsajÅ«tas veicinÄšanÄ, kÄ arÄ« Covid–19 seku – sociÄlÄs un garÄ«gÄs veselÄ«bas problÄ“mu mazinÄšanÄ.
MÄksla un kultÅ«ra veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir moderna starptautiska virzÄ«ba
Jauns apskats par kultÅ«ras, labklÄjÄ«bas un veselÄ«bas intervences pasÄkumiem, kas pasÅ«tÄ«ts Eiropas Komisijas lÄ«dzfinansÄ“ta iniciatÄ«vas projekta „KultÅ«ra veselÄ«bai” ietvaros, rÄda Eiropas valstu apņemšanos sadarboties, lai izstrÄdÄtu attiecÄ«gus politikas ieteikumus. Apskats ir balstÄ«ts uz pÄrliecÄ«bu, kÄ mÄksla var risinÄt globÄlas problÄ“mas, piemÄ“ram, Covid–19 pandÄ“mijas seku likvidÄciju, dinamiskas pÄrmaiņas darbÄ un ekonomikÄ, kÄ arÄ« norÄdÄ«tas turpmÄkÄs pÄ“tniecÄ«bas un politikas rÄ«cÄ«bas iespÄ“jas.
Lai gan konkrÄ“tas politikas izstrÄdÄšana mÄkslas, kultÅ«ras un veselÄ«bas simbiozÄ“ paliek atsevišÄ·u valstu ziņÄ, starptautiskÄs iniciatÄ«vas un sadarbÄ«ba nepÄrprotami palÄ«dz leÄ£itimizÄ“t un iedrošinÄt valstis novÄ“rtÄ“t mÄkslas iekļaušanu veselÄ«bas politikÄ un veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ, kÄ arÄ« rada iespÄ“ju starptautiskajiem partneriem mÄcÄ«ties vienam no otra.
StarptautiskÄ mÄ“rogÄ par mÄkslu un veselÄ«bu ir ievÄ“rojama politiska interese, Ä«paši jautÄjumÄ par vienlÄ«dzÄ«gas un taisnÄ«gas mÄkslas un kultÅ«ras pieredzes nodrošinÄšanu, kas vienlaikus atbalstÄ«tu sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. Otrs politiskÄs intereses jautÄjums ir mÄkslas un radošuma iekļaušana veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdÄ“s, mÄkslas uzticamÄ«bas veidošana veselÄ«bas aprÅ«pes speciÄlistu un sabiedrÄ«bas vidÅ«, kÄ arÄ« atbalsts radošiem praktizÄ“jošiem speciÄlistiem. Un tomÄ“r – lielÄkÄ daļa politikas veidotÄju mÄ“dz runÄt par mÄkslas un veselÄ«bas attiecÄ«bÄm salÄ«dzinoši vispÄrÄ«gi. Nemaz nebÅ«tu slikti, ja politikas veidotÄji skaidrotu mÄkslas lomu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas veicinÄšanÄ, jo pierÄdÄ«jumi liecina, ka ieguldÄ«jumi mÄkslÄ ir saistÄ«ti ar labÄkiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bas rezultÄtiem, un – kas jau ir pierÄdÄ«ts – ieguldÄ«jumu samazinÄjumi mÄkslÄ negatÄ«vi ietekmÄ“ sabiedrÄ«bas veselÄ«bu.
Eiropas atzinums – lai veidotu mÄkslas un veselÄ«bas simbiozes politiku, ir vajadzÄ«ga vienlÄ«dzÄ«ga abu nozaru iesaiste.
GlobÄli veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdes sabiedrÄ«bas veselÄ«bas un mÄkslas, kultÅ«ras saikni akceptÄ“ retÄk un mazÄk nekÄ mÄkslas iestÄdes un kultÅ«ras institÅ«cijas.
CilvÄ“kiem ir nepieciešamas dažÄdas augstas kvalitÄtes mÄkslas un kultÅ«ras lÄ«dzdalÄ«bas iespÄ“jas visos dzÄ«ves posmos. ZemÄks lÄ«dzdalÄ«bas lÄ«menis ir personÄm ar garÄ«gÄs un fiziskÄs veselÄ«bas vajadzÄ«bÄm, kuras potenciÄli varÄ“tu gÅ«t vislielÄko labumu no iesaistÄ«šanÄs mÄkslÄ.
Gan LatvijÄ, gan citur pasaulÄ“ – sabiedrÄ«bas veselÄ«bas mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai bÅ«tiski bÅ«tu uzlabot mÄkslas un kultÅ«ras piedÄvÄjumu cilvÄ“kiem, kam pašlaik ir vismazÄkÄ piekļuve mÄkslai un kultÅ«rai.
Starpnozaru rÄ«cÄ«ba starp veselÄ«bas un mÄkslas politikas veidotÄjiem ir progresÄ«vÄkÄ pieeja, jo tÄ norÄda uz dažÄdu nozaru kopÄ«gu atbildÄ«bu par sabiedrÄ«bas veselÄ«bu un palÄ«dz sabiedrÄ«bas veselÄ«bas vadÄ«tÄjiem saprast, ka ieguldÄ«jums iedzÄ«votÄju emocionÄlajÄ un sociÄlajÄ labklÄjÄ«bÄ, izmantojot mÄkslu, ir arÄ« ieguldÄ«jums sabiedrÄ«bas veselÄ«bÄ.
Nepieciešams veidot ciešÄkas saiknes starp zinÄtni un mÄkslas, kultÅ«ras, veselÄ«bas simbiozes politikas izstrÄdi
Pasaules politikÄ, medijos, bet Ä«paši nevalstiskajÄ sektorÄ dienaskÄrtÄ«bas veidotÄji sÄk pievÄ“rst uzmanÄ«bu dažÄm konkrÄ“tÄm sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomÄm, kurÄs ir spÄ“cÄ«ga pierÄdÄ«jumu bÄze mÄkslas pielietošanai, piemÄ“ram, garÄ«gÄ veselÄ«ba, demence, novecošana, sÄpes; ir nepieciešams spÄ“cÄ«gas pierÄdÄ«jumu jomas pÄrvÄ“rst politikÄ, Ä«paši attiecÄ«bÄ uz veselÄ«bu noteicošajiem sociÄlajiem faktoriem. PÄ“tÄ«jumi liecina par plašu spektru un mÄ“rogu, atspoguļojot politikas ekosistÄ“mas sarežģītÄ«bu, parÄdot, ka politikas veidotÄji varÄ“tu darÄ«t vairÄk, jo Ä«paši sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomÄ.
Uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tas medicÄ«nas zinÄtnes akadÄ“miskÄs aprindas tomÄ“r objektÄ«vi norÄda, ka mÄkslas aizstÄvÄ«ba veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ nereti pÄrspÄ«lÄ“ mÄkslas pozitÄ«vo ietekmi.
Gan mÄkslas, gan veselÄ«bas politikas veidotÄjiem mÄkslas, kultÅ«ras un veselÄ«bas aprÅ«pes simbioze parasti nešÄ·iet esam viņu ierastÄ darbÄ«bas joma. DažÄdÄs valstÄ«s ir ļoti atšÄ·irÄ«gs skatÄ«jums uz valsts lomu mÄkslas un veselÄ«bas jomas attÄ«stÄ«bÄ – dažÄs valstÄ«s valsts iestÄdÄ“m ir aktÄ«va loma mÄkslas un veselÄ«bas jomas projektu pasÅ«tÄ«šanÄ, savukÄrt citÄs valstÄ«s to vada mÄkslas un veselÄ«bas jomas sadarbÄ«bas partneri no nevalstiskÄ sektora.
LielÄkais politikas veidošanas dokumentu skaits (un Ä«patsvars) mÄkslas un veselÄ«bas jomas simbiozÄ“ ir SomijÄ un JaunzÄ“landÄ“, un šajÄs valstÄ«s visvairÄk dokumentu nÄk no valsts iestÄdÄ“m, nevis no nevalstiskajÄm organizÄcijÄm.
SecinÄjumi
Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas apkopotie rezultÄti no vairÄk nekÄ 3000 pÄ“tÄ«jumiem liecina, ka mÄkslai ir liela nozÄ«me veselÄ«bas traucÄ“jumu profilaksÄ“, veselÄ«bas veicinÄšanÄ, kÄ arÄ« slimÄ«bu pÄrvaldÄ«bÄ un ÄrstÄ“šanÄ visa mūža garumÄ.
PÄ“dÄ“jÄ desmitgadÄ“s ir ievÄ“rojami palielinÄjies pÄ“tÄ«jumu skaits par mÄkslas ietekmi uz veselÄ«bu un labklÄjÄ«bu. Un šie pÄ“tÄ«jumi parÄda, ka mÄkslai ir vieta veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. KultÅ«ras ministrijai un VeselÄ«bas ministrijai ir iespÄ“jas kultÅ«rvidi izmantot sabiedrÄ«bas veselÄ«bas labÄ.
Es nezinu, vai es pietiekami strukturÄ“ti atbildÄ“ju Viktoram Valainim uz viņa jautÄjumu. PatiesÄ«bÄ Å¾Ä“l, ka lÄ«dz šim jautÄjumu par mÄkslas un medicÄ«nas simbiozi LatvijÄ nekad nav uzdevis neviens kultÅ«ras vai veselÄ«bas ministrs.