Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

TrÄ«s sarunas, kā šÄ raksta iegansts. 1. PacietÄ«gi noklausÄ«jies manu 15 minÅ«šu uzrunu par to, ka galvenais valdÄ«bas uzdevums ir veselÄ«bas jomu integrÄ“t visās politikās – aizsardzÄ«bā ar medikamentu rezervÄ“m un sadarbÄ«bu starp militārajiem un civilajiem mediÄ·iem, izglÄ«tÄ«bā ar veselÄ«bas pratÄ«bas apgÅ«šanu un bÄ“rnu sporta nodarbÄ«bām ikdienā, labklājÄ«bā ar darba nespÄ“jas lapu revÄ«ziju, zemkopÄ«bā ar veselÄ«gu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rÅ«pniecÄ«bai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brÄ«di un pajautā – kā es grasos integrÄ“t veselÄ«bu kultÅ«rā un kultÅ«ru veselÄ«bā.

2. DzÄ«vā diskusijā par pneimonijas ārstÄ“šanu konkrÄ“tam pacientam es ieminos, ka varÄ“tu aizbraukt pie viņa un uzlikt bankas, kas, manuprāt, ir fizikālās terapijas metode. KolÄ“Ä£is, pneimonoloÄ£ijas profesors Alvils Krams mani strupi pārtrauc ar vārdiem, ka bankas esot Ä·ermeņa mākslas (bodyart) paveids.

3. Mans draugs, kardioloÄ£ijas profesors Oskars KalÄ“js pÄ“ta mums abiem labi pazÄ«stama kolÄ“Ä£a kardiogrammu un atzinÄ«gi murmina: „Kas par gleznu!” PatiesÄ«bā šajā kardiogrammā ir gan visa veida aritmijas un ekstrasistolija, gan ilgāki pārtraukumi, un es šajā gleznā saskatu versāļiem rakstÄ«tus vārdus – jāimplantÄ“ kardiostimulators.

Pauls Stradiņš un viņa teiciens „MedicÄ«na reizÄ“ ir amats, zinātne un māksla”

Aprit 75 gadi, kopš profesors Pauls Stradiņš, tolaik Latvijas Universitātes MedicÄ«nas fakultātes dekāns, nolasÄ«ja 1. kursa studentiem ievadlekciju, kurā runāja par medicÄ«nas filozofiju, medicÄ«nas Ä“tiku, medicÄ«nas attÄ«stÄ«bu un medicÄ«nisku domāšanu. ŠÄ« ir viena no izcilākajam lekcijām Latvijas medicÄ«nas vÄ“sturÄ“, un šajā lekcijā profesors teica „MedicÄ«na reizÄ“ ir amats, zinātne un māksla, tā ir viscilvÄ“cÄ«gākā no visām mākslām. MediÄ·a lielākā alga ir prieks, ka Tu esi palÄ«dzÄ“jis citam cilvÄ“kam. Reti kāda cita profesija var sniegt tādu laimes sajÅ«tu par labi izpildÄ«tu pienākumu.”

Šajā ievadlekcijā profesors Pauls Stradiņš pateica ļoti daudz par medicÄ«nu no sava skatpunkta, tas nudien nesaskanÄ“ja ar padomju režīma viedokli par medicÄ«nu kā par kara medicÄ«nu, bet tieši šÄ« lekcija kļuva par ieganstu padomju lÄ«dzskrÄ“jÄ“jiem un komunistiem sākt profesora Paula Stradiņa vajāšanu. 

Komunistiem bija skaidrs, ka medicÄ«na ir amats, komunisti spÄ“ja akceptÄ“t, ka medicÄ«na ir zinātne, bet to, ka medicÄ«na ir arÄ« māksla, pie kam mākslas augstākajā lÄ«menÄ«, to nu no Ä·irurga neviens negaidÄ«ja. Stradiņu atbrÄ«voja no dekāna amata, traucÄ“ja strādāt un, šÄ·iet, ievÄ“rojami saÄ«sināja izcilā ārsta mūžu.  

Jau pÄ“c Stradiņa nāves daudzus gadus profesora teicienu citÄ“ja, drukāja, iegreba plāksnÄ«tÄ“s pie auditorijām, bet katrs medicÄ«nu kā mākslu saprata savādāk. Mana skolotāja, leÄ£endārā Gaiļezera klÄ«nikas reanimācijas nodaļas vadÄ«tāja Vija Cera parasti paskatÄ«jās uz slimnieku, tad zÄ«mÄ«gi uz ārstÄ“jošo ārstu (mani), savilka uzacis un teica „tikai pusi kuba”, un tā bija māksla, iedot zāles nepārdozÄ“jot vai tieši tik, cik vajadzÄ«gs, pat ja, rÄ“Ä·inot uz pacienta kilogramiem, devai it kā bÅ«tu bijis jābÅ«t lielākai. Savulaik devu narkozi, bet mikroÄ·irurgs Jānis Ģīlis operÄ“ja norautu roku par stundu ilgāk, lai roka ne tikai bÅ«tu piešÅ«ta, bet arÄ« – lai brÅ«ce labi izskatÄ«tos. Un arÄ« tur es saskatÄ«ju mākslu. 

NolÄ“mu izprovocÄ“t profesora Paula Stradiņa mazdÄ“lu, savu draugu profesoru, kardiologu Andreju Ä’rgli, komentÄ“t šo profesora Paula Stradiņa teicienu televizora ekrānā. RaidÄ«jumā piedalÄ«jās arÄ« ministre LÄ«ga MenÄ£elsone un profesors, Ä·irurgs Viesturs Boka. Visiem iesaku raidÄ«jumu noskatÄ«ties (https://xtv.lv/rigatv24/video/adN1AOjDNql-30_01_2023_dr_apinis_1_dala) gan – lai vÄ“rtÄ“tu ministres viedokli, gan – lai ieklausÄ«tos, ko saka abi Professor Magnificus – Andrejs Ä’rglis un Viesturs Boka.

Andrejs Ä’rglis sava vectÄ“va tekstu traktÄ“ja kā pieredzÄ“juša ārsta spÄ“jas pieņemt lÄ“mumus, kas balstÄ«ti uz zināšanām un ilggadÄ“ju pieredzi, pie kam uzsvÄ“ra, ka vispirms ir jābÅ«t amatam, bet pÄ“c tam mākslai. KamÄ“r ārsts nav apguvis savas prasmes, kamÄ“r viņš zinātniski savas prasmes nav pierādÄ«jis, ārsts nedrÄ«kst sākt medicÄ«nā nodarboties ar mākslu. Un vÄ“l – Andrejs Ä’rglis paziņoja, ka labs ārsts var bÅ«t tikai tad, ja viņš ir vismaz drusciņ filozofs.

Savukārt Viesturs Boka atgādināja Staņislavska (Константин Сергеевич Станиславский) teicienu „mÄ«liet mākslu sevÄ«, nevis sevi mākslā”, atzina, ka veselÄ«bas aprÅ«pe ar veselÄ«bas zinātni kā jÄ“dzieni jātuvina, jo Latvijā pārlieku bieži veselÄ«bas aprÅ«pes vadÄ«ba balstās uz jÄ“dzieniem „man liekas”, „manam radiniekam pieredze”. Profesors atzina, ka viņam patÄ«k džezs, viņam patÄ«k diksilends (Jaunorleānas bÄ“ru mÅ«zika), un diksilendā ir ļoti svarÄ«gi zināt pamattÄ“mu, un „ja šo tÄ“mu tu zini, ja tev ir laba izglÄ«tÄ«ba, tu vari sākt improvizÄ“t. Un veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir tāpat – ja tu labi zini sabiedrÄ«bas veselÄ«bas tÄ“zes, tev ir pietiekami laba izglÄ«tÄ«ba, tu drÄ«ksti sākt improvizÄ“t šajā sfÄ“rā”. 

Atbilde, ko es ieguvu no saviem domubiedriem bija – māksla ir zināšanās un prasmÄ“s balstÄ«tas tiesÄ«bas improvizÄ“t, attÄ«stÄ«t, pilnveidot savas un sabiedrÄ«bas zināšanas, attÄ«stÄ«t iespÄ“jas ārstÄ“t un caur zinātni šÄ«s zināšanas nodot citiem. 

Stāsts par mākslu medicÄ«nā ir sarežģīts, Latvijā par to mÄ“dz runāt pieklusināti, bet rakstÄ«t neuzņemas neviens. 

Māksla medicīnā un medicīna mākslā

Mani kolÄ“Ä£i dzÄ«vo mākslā un no mākslas nereti kļuvuši par medicÄ«nas zvaigznÄ“m; ortopÄ“ds Valdis Zatlers bija tiešÄm izcils bundzinieks ansamblÄ« „Mazie brāļi”, bÄ“rnu Ä·irurgs Dzintars Mozgis un neiroÄ·irurgs Kārlis Bicāns no galvas spÄ“lÄ“ izcilu komponistu klavierkoncertus, Dita Auza Baumane glezno, Ä¢irts Freijs fotografÄ“, nesaukšu tos, kurus zinu un pazÄ«stu, bet daudzu kolÄ“Ä£u spÄ“jas un varÄ“šanu mākslā es nezinu, jo vienkārši – visus pazÄ«t nevar.  

Man allaž licies, ka tādi ārsti kā mikroķirurgs Jānis Zaržeckis, ginekoloģe Dace Matule, bērnu reanimatologi Vilnis Grīnbergs un Pēteris Kļava ir mākslinieki dvēselē. Patiesībā es varu nosaukt vēl daudzus. Tā ir māksla medicīnā.

Globālajā skatpunktā ir nonākusi mākslas medicÄ«na un māksla kā palÄ«gs dziedniecÄ«bā. Amerikas Ä€rstu asociācijas žurnāls „JAMA” nepaguris atkārto, ka mākslai, kultÅ«rai un veselÄ«bas aprÅ«pei ir daudz kā kopÄ“ja. Tātad KuultÅ«ras ministrija kaut kādā mÄ“rā var kļūt par veselÄ«bas ministriju, ja ar kultÅ«ras lÄ«dzekļiem palÄ«dzam paliatÄ«vajā aprÅ«pÄ“, psihiatrijā vai vienkārši Covid–19 seku likvidÄ“šanā.

TaisnÄ«bu sakot, māksla medicÄ«nā mums jau ir bijusi – pianists Daniels Pavļuts vakcināciju uztvÄ“ra par kapu svÄ“tku mākslu, rezultātus šoreiz neapspriedÄ«sim. Klarnetists Ints Dālderis ir labākais Finanšu ministrijā atrodamais konsultants par veselÄ«bas budžetu. LÄ«dz šim man likās, ka labākais, ko var darÄ«t tenors Nauris Puntulis, ir dziedāt leÄ£endārās „PÄ“rkona” dziesmas. Nav taisnÄ«ba – kultÅ«ra un māksla var ienākt medicÄ«nā un tai palÄ«dzÄ“t.

ŠÄ raksta autors lÅ«dz godājamo lasÄ«tāju atvainot, ka liela daļa šajā rakstā sniegtās informācijas nav autora atklāsmes vai zināšanas, bet apskats no žurnāla „The Lancet” (šis žurnāls šogad atzÄ«mÄ“s 200 gadu jubileju un ir viens no pieciem nozÄ«mÄ«gākajiem medicÄ«nas žurnāliem pasaulÄ“) rakstiem un Pasaules VeselÄ«bas organizācijas materiāliem. Tiem, kam laika vairāk – iesaku pašiem lasÄ«t medicÄ«nas oriÄ£inālliteratÅ«ru.  

Mākslai ir nozÄ«me gan labas veselÄ«bas veicināšanā, gan slimÄ«bu profilaksÄ“ un ārstÄ“šanā. PVO ir aicinājusi pasaules valstu valdÄ«bas izmantot starpnozaru pieeju, realizÄ“jot mākslas potenciālu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomā. 

PÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā ir pieaugusi pÄ“tnieku, veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistu, mākslinieku un politikas veidotāju interese par mākslas lomu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄ“mu risināšanā. Pasaules veselÄ«bas organizācija 2019. gadā publicÄ“ja pārskatu par vairāk nekā 3000 pÄ“tÄ«jumiem, kuros pÄ“tÄ«ts – kā veselÄ«bu, ārstniecÄ«bu un labklājÄ«bu ietekmÄ“ (pacientu un ārstu) dalÄ«ba izpildÄ«tājmākslā, vizuālajā mākslā un literatÅ«rā, kā arÄ« iesaistÄ«šanās kultÅ«ras un kultÅ«ras mantojuma norisÄ“s. Šie pÄ“tÄ«jumi pierādÄ«ja mākslas intervenču ietekmi uz garÄ«gām slimÄ«bām, neiroloÄ£iskiem traucÄ“jumiem, neinfekcijas slimÄ«bām, akÅ«tām slimÄ«bām stacionāra apstākļos, bet Ä«paši – dzÄ«ves beigu aprÅ«pÄ“, piemÄ“ram, paliatÄ«vajā aprÅ«pÄ“. 

Dažādās datu bāzÄ“s atrodami daudzi informatÄ«vi materiāli, kas balstās uz kohortas pÄ“tÄ«jumiem par korelāciju starp neiesaistÄ«šanos mākslas procesos un sliktu veselÄ«bu – depresiju, hronisku slimÄ«bu nelabvÄ“lÄ«gu gaitu, bet Ä«paši – ar vecumu saistÄ«tu veselÄ«bas stāvokļa lejupslÄ«di.

Tad nu šÄ« raksta autors pieslienas viedoklim, ka mākslai varÄ“tu bÅ«t nozÄ«me sliktas veselÄ«bas profilaksÄ“, labas veselÄ«bas veicināšanā, kā arÄ« dažādu slimÄ«bu ārstÄ“šanā, bet medikamentiem, staru terapijai, Ä·irurÄ£ijai šÄ« nozÄ«me ir daudzkārt lielāka. Autoram šÄ·iet, ka daudzkārt lielāka nozÄ«me par mākslu cilvÄ“ka veselÄ«bā ir sportiskām aktivitātÄ“m un veselÄ«gam uzturam, bet raksta tapšanas gaitā kolÄ“Ä£i mani pārliecināja, ka garÄ«gai veselÄ«bai nav mazāka joma; savukārt kultÅ«rai un mākslai garÄ«gās veselÄ«bas stiprināšanā ir ļoti liela un nozÄ«mÄ«ga loma. 

Joma, ko mÄ“dzam dÄ“vÄ“t par mākslas terapiju, var ietvert mākslas un kultÅ«ras aktivitātes, kas tiek veiktas ikdienā vai Ä«paši izstrādātas mākslas programmas, kas paredzÄ“tas mÄ“rÄ·tiecÄ«giem veselÄ«bas uzlabošanas mÄ“rÄ·iem, vai arÄ« – terapeitiskās mākslas programmas, ko Ä«steno sertificÄ“ti mākslas terapeiti.

Kā sabiedrības veselības politikas veidotāji varētu izmantot mākslas potenciālu? Kā Nauris Puntulis varētu palīdzēt Līgai Meņģelsonei stiprināt Latvijas iedzīvotāju veselību?

Straujās sociālās pārmaiņas un sociālā nenoteiktÄ«ba, ko izraisÄ«jusi Covid–19 pandÄ“mija un karš Ukrainā, radÄ«jusi vajadzÄ«bu pÄ“c intervences pasākumiem, kas vÄ“rsti uz nevienlÄ«dzÄ«bu veselÄ«bas jomā, garÄ«gām slimÄ«bām, vientulÄ«bu un izolÄ“tÄ«bu, tieši tām jomām, ko var mazināt mākslas terapija.  Māksla šajā ziņā ir zema riska, rentabla, integrÄ“ta un holistiska kompleksa veselÄ«bas problÄ“mu risināšanas iespÄ“ja.

LÄ«dz ar to parādās nepieciešamÄ«ba nodrošināt vienlÄ«dzÄ«gu piekļuvi mākslai un kultÅ«rai, apmācÄ«t veselÄ«bas un mākslas speciālistus, kā arÄ« noteikt konkrÄ“tas sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomas, kur iespÄ“jama mākslas terapijas intervence. Šo rindu autoram ir sajÅ«ta, ka pieejamÄ«ba kultÅ«ras pasākumiem Latvijas laukos ir fragmentāra, piemÄ“ram, operu jābrauc skatÄ«ties uz RÄ«gu vai vismaz uz Siguldu – ārsta Daiņa Kalna organizÄ“tajos Operas svÄ“tkos, savukārt ansambļa „Bet, bet” koncertā varÄ“tu iespraukties vietÄ“jā estrādÄ“. Tieši tāpat – nopietnāku veselÄ«bas aprÅ«pi, piemÄ“ram sirds operācijas vai kompleksu vēža ārstÄ“šanu jābrauc saņemt uz RÄ«gu, bet laba kardiologa vai onkologa konsultācijai bÅ«tu jābÅ«t pieejamai novada centrā.

Pasaules VeselÄ«bas organizācija iesaka veselÄ«bas politikas veidotājiem aktÄ«vi sadarboties ar mākslas nozari un iekļaut mākslu veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistu apmācÄ«bā, tātad KultÅ«ras ministrijai bÅ«tu jāsāk rosÄ«ties, bet RÄ«gas Stradiņa universitātÄ“ ārstu apmācÄ«bā jāiekļauj sapratnes veidošanu par Pikaso (Pablo Diego José Francisco de Paula Juan Nepomuceno María de los Remedios Cipriano de la Santísima Trinidad Ruiz y Picasso).

Ko par mākslas terapijas pieejamību un mākslas intervencēm medicīnā var atrast pasaules literatūrā?

SingapÅ«ras Nacionālās mākslas padomes stratÄ“Ä£ijā 2018.–2022. gadam rakstÄ«ts, ka SingapÅ«ra apņēmusies „sniegt mākslas atbalstu tādām nepietiekami aptvertām kopienām kā slimnÄ«cas un aprÅ«pes nami”.

Austrālijas Mākslas padome atzÄ«st, ka māksla „ietaupa izdevumus un nodrošina ieguldÄ«jumu atdevi veselÄ«bas aprÅ«pes un sociālās aprÅ«pes pakalpojumu jomā, palÄ«dzot risināt tādas bÅ«tiskas problÄ“mas kā novecošanās, vientulÄ«ba, hroniskas slimÄ«bas un garÄ«gā veselÄ«ba”. Austrālijas Viktorijas štatā ir noteiktas konkrÄ“tas sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomas, piemÄ“ram, veselÄ«gas pārtikas vides veidošana, kura varÄ“tu „izmantot mākslu un kultÅ«ras vidi kā spÄ“cÄ«gus lÄ«dzekļus, lai ietekmÄ“tu informÄ“tÄ«bu, attieksmi un uzvedÄ«bu”.

Anglijas Mākslas padomes 2022. gada paziņojumā „Radoša veselÄ«ba un labklājÄ«ba” ir iekļauta apņemšanās mākslas jomas pārstāvjiem stratÄ“Ä£iski sadarboties ar veselÄ«bas un sociālās aprÅ«pes nozarÄ“m un pievÄ“rsties radošo praktisko prasmju attÄ«stÄ«šanai, bet par prioritāti noteikt ieguldÄ«jumus mākslā un kultÅ«rā tiem, kas saskaras ar nevienlÄ«dzÄ«bu. 

ASV Nacionālā štatu mākslas aÄ£entÅ«ru asambleja ir sniegusi ieteikumus attiecÄ«bā uz mākslu konkrÄ“tās sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomās, proti, opioÄ«du un kanabinoÄ«du epidÄ“mijas mazināšanai, novecošanās stabilizācijai, kā arÄ« slimnÄ«cu vides jomā. ASV Rodailendas štata VeselÄ«bas departaments sadarbojas ar štata Mākslas padomi, un kopā radÄ«jušas ziņojumu par štata politiku mākslas un veselÄ«bas stratÄ“Ä£ijā. Priekšlikumi ietver ieguldÄ«jumus pÄ“tniecÄ«bā un koncentrÄ“ uzmanÄ«bu uz mākslas prakses attÄ«stÄ«šanu, lai atbalstÄ«tu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautājumus – atkarÄ«bu likvidÄ“šanu, veterānu garÄ«go veselÄ«bu un hronisko slimÄ«bu ārstÄ“šanas lÄ«dzestÄ«bu.

Īrijas stratÄ“Ä£iskajā rÄ«cÄ«bas plānā „VeselÄ«ga Īrija 2021–2025″ ir uzsvÄ“rta apņemšanās nodrošināt, ka „vietÄ“jām iestādÄ“m tiek sniegts pietiekams atbalsts, lai ļautu Ä«stenot ilgtermiņa stratÄ“Ä£isko kultÅ«ras un mākslas plānošanu vietÄ“jā lÄ«menÄ«” kā vienu no galvenajiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bas un labklājÄ«bas virzÄ«tājspÄ“kiem.

Somijas valdÄ«ba veselÄ«bas politikas dokumentā „LabklājÄ«ba, veselÄ«ba un drošÄ«bas veicināšana 2030″ ir uzņēmusies saistÄ«bas palielināt mākslas pasākumu izmantošanu rehabilitācijā, palielinot sadarbÄ«bu starp sociālās un veselÄ«bas aprÅ«pes, uztura, fizisko aktivitāšu un kultÅ«ras speciālistiem. Somijā koordinÄ“ti valsts centieni pārtop vietÄ“jos kultÅ«ras un labklājÄ«bas plānos, pie kam tie balstās uz PVO ieteikumiem, nosakot mÄ“rÄ·grupas, proti, Ä£imenes ar maziem bÄ“rniem, veselÄ«bas un sociālās aprÅ«pes iestādÄ“s un vecāka gadagājuma cilvÄ“ki, saistot to ar mākslas izmantošanu veselÄ«bas uzlabošanai – no mākslas un kultÅ«ras prasÄ«bu nodrošināšanas reÄ£ionā vai pilsÄ“tā lÄ«dz Ä£imenes ārsta kultÅ«ras receptÄ“m. 

Savulaik esmu mÄ“Ä£inājis Latvijā ieviest sportošanas recepti. Vienkārši – ārsts izraksta aerobas un anaerobas kustÄ«bas vismaz piecas reizes nedēļā. PasaulÄ“ gana populāras ir kultÅ«ras un mākslas receptes. Labs piemÄ“rs ir GrieÄ·ijas KultÅ«ras un sporta ministrijas un VeselÄ«bas ministrijas kopÄ“ji radÄ«tās kultÅ«ras receptes; tā ir starpvaldÄ«bu darba programma, kas vienlaikus apmāca māksliniekus un kultÅ«ras darbiniekus sabiedrÄ«bas veselÄ«bā, bet veselÄ«bas aprÅ«pes darbiniekus kultÅ«ras un mākslas izpratnÄ“.

No pašvaldÄ«bu politikas piemÄ“riem mākslas un veselÄ«bas jomas simbiozÄ“ labs piemÄ“rs ir Zviedrija. Skānes lēņa kultÅ«ras un veselÄ«bas stratÄ“Ä£ijā atzÄ«ts, ka centieni kultÅ«ras un veselÄ«bas jomā ir neatņemama daļa no darba, kas vÄ“rsts uz vienlÄ«dzÄ«gu veselÄ«bu, skaidri atzÄ«stot nepieciešamÄ«bu pÄ“c vispārÄ“jas, atbilstošas piekļuves mākslai un kultÅ«rai, lai veicinātu sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. ŠÄ« pieeja ir daudzsološa, jo mākslas un kultÅ«ras infrastruktÅ«ra ir lielā mÄ“rā atkarÄ«ga no vietas, pilsÄ“tvides; arÄ« tādas sarežģītas problÄ“mas kā nevienlÄ«dzÄ«ba veselÄ«bas jomā risināšanai biežāk ir nepieciešama lokāla pieeja. Atbilstoši Zviedrijas nostājai, pašvaldÄ«bu balstÄ«tas kultÅ«ras intervences var efektÄ«vi uzlabot fizisko veselÄ«bu, veselÄ«bas uzvedÄ«bu un veselÄ«bu noteicošos sociālos faktorus.

Un vÄ“l viens – nu jau starptautisks projekts, kas izceļ ne tikai kultÅ«ras lomu sabiedrÄ«bas veselÄ«bā, bet nu jau kultÅ«ras mantojuma lomu: Ä€frikas SavienÄ«bas programmā par 2021. gada tÄ“mu noteica mākslu, kultÅ«ru un kultÅ«ras mantojumu, uzsverot nozares un kultÅ«ras darbinieku lomu labas veselÄ«bas un labsajÅ«tas veicināšanā, kā arÄ« Covid–19 seku – sociālās un garÄ«gās veselÄ«bas problÄ“mu mazināšanā. 

Māksla un kultūra veselības aprūpē ir moderna starptautiska virzība

Jauns apskats par kultÅ«ras, labklājÄ«bas un veselÄ«bas intervences pasākumiem, kas pasÅ«tÄ«ts Eiropas Komisijas lÄ«dzfinansÄ“ta iniciatÄ«vas projekta „KultÅ«ra veselÄ«bai” ietvaros, rāda Eiropas valstu apņemšanos sadarboties, lai izstrādātu attiecÄ«gus politikas ieteikumus. Apskats ir balstÄ«ts uz pārliecÄ«bu, kā māksla var risināt globālas problÄ“mas, piemÄ“ram, Covid–19 pandÄ“mijas seku likvidāciju, dinamiskas pārmaiņas darbā un ekonomikā, kā arÄ« norādÄ«tas turpmākās pÄ“tniecÄ«bas un politikas rÄ«cÄ«bas iespÄ“jas.

Lai gan konkrÄ“tas politikas izstrādāšana mākslas, kultÅ«ras un veselÄ«bas simbiozÄ“ paliek atsevišÄ·u valstu ziņā, starptautiskās iniciatÄ«vas un sadarbÄ«ba nepārprotami palÄ«dz leÄ£itimizÄ“t un iedrošināt valstis novÄ“rtÄ“t mākslas iekļaušanu veselÄ«bas politikā un veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā, kā arÄ« rada iespÄ“ju starptautiskajiem partneriem mācÄ«ties vienam no otra.

Starptautiskā mÄ“rogā par mākslu un veselÄ«bu ir ievÄ“rojama politiska interese, Ä«paši jautājumā par vienlÄ«dzÄ«gas un taisnÄ«gas mākslas un kultÅ«ras pieredzes nodrošināšanu, kas vienlaikus atbalstÄ«tu sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. Otrs politiskās intereses jautājums ir mākslas un radošuma iekļaušana veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“s, mākslas uzticamÄ«bas veidošana veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistu un sabiedrÄ«bas vidÅ«, kā arÄ« atbalsts radošiem praktizÄ“jošiem speciālistiem. Un tomÄ“r – lielākā daļa politikas veidotāju mÄ“dz runāt par mākslas un veselÄ«bas attiecÄ«bām salÄ«dzinoši vispārÄ«gi. Nemaz nebÅ«tu slikti, ja politikas veidotāji skaidrotu mākslas lomu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas veicināšanā, jo pierādÄ«jumi liecina, ka ieguldÄ«jumi mākslā ir saistÄ«ti ar labākiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bas rezultātiem, un – kas jau ir pierādÄ«ts – ieguldÄ«jumu samazinājumi mākslā negatÄ«vi ietekmÄ“ sabiedrÄ«bas veselÄ«bu. 

Eiropas atzinums – lai veidotu mākslas un veselÄ«bas simbiozes politiku, ir vajadzÄ«ga vienlÄ«dzÄ«ga abu nozaru iesaiste. 

Globāli veselÄ«bas aprÅ«pes iestādes sabiedrÄ«bas veselÄ«bas un mākslas, kultÅ«ras saikni akceptÄ“ retāk un mazāk nekā mākslas iestādes un kultÅ«ras institÅ«cijas. 

CilvÄ“kiem ir nepieciešamas dažādas augstas kvalitātes mākslas un kultÅ«ras lÄ«dzdalÄ«bas iespÄ“jas visos dzÄ«ves posmos. Zemāks lÄ«dzdalÄ«bas lÄ«menis ir personām ar garÄ«gās un fiziskās veselÄ«bas vajadzÄ«bām, kuras potenciāli varÄ“tu gÅ«t vislielāko labumu no iesaistÄ«šanās mākslā.

Gan Latvijā, gan citur pasaulÄ“ – sabiedrÄ«bas veselÄ«bas mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai bÅ«tiski bÅ«tu uzlabot mākslas un kultÅ«ras piedāvājumu cilvÄ“kiem, kam pašlaik ir vismazākā piekļuve mākslai un kultÅ«rai.

Starpnozaru rīcība starp veselības un mākslas politikas veidotājiem ir progresīvākā pieeja, jo tā norāda uz dažādu nozaru kopīgu atbildību par sabiedrības veselību un palīdz sabiedrības veselības vadītājiem saprast, ka ieguldījums iedzīvotāju emocionālajā un sociālajā labklājībā, izmantojot mākslu, ir arī ieguldījums sabiedrības veselībā.

Nepieciešams veidot ciešÄkas saiknes starp zinātni un mākslas, kultÅ«ras, veselÄ«bas simbiozes politikas izstrādi 

Pasaules politikā, medijos, bet Ä«paši nevalstiskajā sektorā dienaskārtÄ«bas veidotāji sāk pievÄ“rst uzmanÄ«bu dažām konkrÄ“tām sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomām, kurās ir spÄ“cÄ«ga pierādÄ«jumu bāze mākslas pielietošanai, piemÄ“ram, garÄ«gā veselÄ«ba, demence, novecošana, sāpes; ir nepieciešams spÄ“cÄ«gas pierādÄ«jumu jomas pārvÄ“rst politikā, Ä«paši attiecÄ«bā uz veselÄ«bu noteicošajiem sociālajiem faktoriem. PÄ“tÄ«jumi liecina par plašu spektru un mÄ“rogu, atspoguļojot politikas ekosistÄ“mas sarežģītÄ«bu, parādot, ka politikas veidotāji varÄ“tu darÄ«t vairāk, jo Ä«paši sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jomā. 

Uz pierādījumiem balstītas medicīnas zinātnes akadēmiskās aprindas tomēr objektīvi norāda, ka mākslas aizstāvība veselības aprūpē nereti pārspīlē mākslas pozitīvo ietekmi.

Gan mākslas, gan veselÄ«bas politikas veidotājiem mākslas, kultÅ«ras un veselÄ«bas aprÅ«pes simbioze parasti nešÄ·iet esam viņu ierastā darbÄ«bas joma. Dažādās valstÄ«s ir ļoti atšÄ·irÄ«gs skatÄ«jums uz valsts lomu mākslas un veselÄ«bas jomas attÄ«stÄ«bā – dažās valstÄ«s valsts iestādÄ“m ir aktÄ«va loma mākslas un veselÄ«bas jomas projektu pasÅ«tÄ«šanā, savukārt citās valstÄ«s to vada mākslas un veselÄ«bas jomas sadarbÄ«bas partneri no nevalstiskā sektora. 

Lielākais politikas veidošanas dokumentu skaits (un Ä«patsvars) mākslas un veselÄ«bas jomas simbiozÄ“ ir Somijā un JaunzÄ“landÄ“, un šajās valstÄ«s visvairāk dokumentu nāk no valsts iestādÄ“m, nevis no nevalstiskajām organizācijām.

Secinājumi 

Pasaules VeselÄ«bas organizācijas apkopotie rezultāti no vairāk nekā 3000 pÄ“tÄ«jumiem liecina, ka mākslai ir liela nozÄ«me veselÄ«bas traucÄ“jumu profilaksÄ“, veselÄ«bas veicināšanā, kā arÄ« slimÄ«bu pārvaldÄ«bā un ārstÄ“šanā visa mūža garumā. 

PÄ“dÄ“jā desmitgadÄ“s ir ievÄ“rojami palielinājies pÄ“tÄ«jumu skaits par mākslas ietekmi uz veselÄ«bu un labklājÄ«bu. Un šie pÄ“tÄ«jumi parāda, ka mākslai ir vieta veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. KultÅ«ras ministrijai un VeselÄ«bas ministrijai ir iespÄ“jas kultÅ«rvidi izmantot sabiedrÄ«bas veselÄ«bas labā.

Es nezinu, vai es pietiekami strukturÄ“ti atbildÄ“ju Viktoram Valainim uz viņa jautājumu. PatiesÄ«bā žēl, ka lÄ«dz šim jautājumu par mākslas un medicÄ«nas simbiozi Latvijā nekad nav uzdevis neviens kultÅ«ras vai veselÄ«bas ministrs.

Novērtē šo rakstu:

0
0