Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika pasauli pāršalca video ainas, kurās redzams, kā Krievijas kareivji ar Baltkrievijas pasta starpniecÄ«bu sÅ«ta pakas saviem radiniekiem uz dzimteni. Mihaila Hodorkovska vadÄ«tais “DosjÄ“ centrs” izpÄ“tÄ«ja, kas 2. aprÄ«lÄ« sÅ«tÄ«ja Ukrainā nolaupÄ«tās veļasmašÄ«nas, televizorus, mÄ“beles uz Rubcovskas pilsÄ“tu Altaja apgabalā. Par tās dienas marodieru čempionu kļuva leitnants Jevgēņijs Kovaļenko, kurš tajā dienā aizsÅ«tÄ«ja 17 pakas ar kopÄ“jo svaru 440 kg. Starp sÅ«tÄ«jumiem sievai bija darba instrumenti, telts, skaņu kastes (tumbas), galds. Savukārt viņa “cīņu” biedrs Artjoms Lazarevs aizsÅ«tÄ«ja trÄ«s pakas ar kopÄ“jo svaru – 256 kg. Lazarevam bija iepaticies elektroskrejritenis un autodaļas.

Bez morāles problÄ“mām parādās arÄ« atgādinājums par to, cik nabadzÄ«gi ir krievi savas valsts attālākos nostÅ«ros. Marodieri sÅ«ta sievām nevis zeltlietas un briljantus, bet sadzÄ«ves tehniku, galdu un telti. Kas ir zināms par Rubcovskas pilsÄ“tu? Tur atrodas četras kolonijas, pilsÄ“tā ir rÅ«pnÄ«cas gruveši un tualetes papÄ«ra deficÄ«ts. ZÄ«mÄ«gi, ka Otrā pasaules kara laikā uz Altaja apgabalu tika izvests aprÄ«kojums no Harkivas un Odesas rÅ«pnÄ«cām. Tajā laikā izveidotā rÅ«pnÄ«ca Altajā nostrādāja lÄ«dz 2011. gadam un bankrotÄ“ja. Tās aprÄ«kojums tika izzagts, bet daļa celtņu sabruka. Agrākās rÅ«pnÄ«cas kvartāls tagad ir degradÄ“ta teritorija.

Vai nav simboliski?! Ved un ved no Ukrainas, bet attÄ«stÄ«bas kā nav, tā nav. Toties ir četras ieslodzÄ«juma vietas. Putina kareivjiem bija svarÄ«gāk paņemt galdu un telti nekā kritušos kareivjus. Un kā tad ar saukli “SavÄ“jos neatstājam”? Žurnālisti ziņo, ka viens otrs jaunietis redzÄ“ts, rokamies atkritumu tvertnÄ“, bet Altaja apgabala gubernatoram ienākumi 2021. gada laikā ir pieauguši desmitkārtÄ«gi. Te simbols uz simbola; vienas vienÄ«gas Putina varas laikmeta zÄ«mes. Ko šÄdā situācijā darÄ«t? – Protams, doties “denacificÄ“t” Ukrainu. Skatoties uz to, kas pašlaik notiek Ukrainā, nav iespÄ“jams nesaskatÄ«t lÄ«dzÄ«bu ar sarkanarmiešu pastrādātajiem noziegumiem Otrā pasaules kara laikā Vācijā un citur.

Siltas tualetes un kompoti

1945. gada maijā sarkanarmieši šturmÄ“ja BerlÄ«ni, kalpodami par lielgabala gaļu nežēlÄ«go padomju karavadoņu rokās. Sarkanarmieši laupÄ«ja vāciešu namos, muzejos un izvaroja viņu sievietes. BerlÄ«ne bija drupās, toties tās bagātajās piepilsÄ“tās bija neskartas pilis un turÄ«gu cilvÄ“ku nami. Sarkanarmieši piedzÄ«voja kultÅ«ršoku, ierodoties bagātajā Vācijā no nabadzÄ«gās PSRS; viss redzÄ“tais bija acis žilbinošs. ZÄ«mÄ«gi, ka arÄ« 2022. gadā ukrainietes liecināja, ka viens otrs no Krievijas reÄ£ioniem ieradies kareivis brÄ«nÄ«jās, ka tualete ir mājas iekšienÄ“, nevis “butka” kaut kur pagalmā. 1945. gadā ieraudzÄ«t elektrificÄ“tu valsti ar siltām tualetÄ“m krievu kareivjiem bija kas ārkārtÄ“js.

Ä¢enerāļu marodierisma mÄ“rogs bija lielo uzpleču cienÄ«gs. Maršals Koņevs esot paņēmis lÄ«dzi daļu slavenās DrÄ“zdenes galerijas. DrÄ“zdenes muzejs ar tÅ«kstošiem eksponātu nonāca sarkanarmiešu rokās. Muzeja dārgumus pirmie apskatÄ«ja padomju virsnieki; oficiālai konfiscÄ“šanai norÄ«kotie NKVD speciālisti atbrauca tikai pÄ“c pāris nedēļām, kad frontes “eksperti” jau bija paplosÄ«jušies un paņēmuši to, kas tÄ«k. Žukova lÄ«dzgaitnieks, valsts drošÄ«bas Ä£enerālis Ivans Serovs lika izlauzt greznu kamÄ«nu un pārvest sev uz viņa daču (vasarnÄ«cu) Maskavā. Serovs esot izvedis arÄ« Beļģijas karalienes kroni, ko viņa sieva esot uzlikusi galvā kādā pasākumā, kas izraisÄ«ja skandālu un kroni nācās atgriezt atpakaļ uz Beļģiju. Bija vÄ“l lielāki kuriozi, kad padomju marodieru sievas ieradās kādā pasākumā, tÄ“rpušÄs peņuāros, domādamas, ka tās ir kleitas. Vai kas ir bÅ«tiski mainÄ«jies Krievijā? 2022. gadā kāds ukrainis vÄ“stÄ«ja, ka krievu marodieri ir paņēmuši gan viņa darbarÄ«kus – instrumentus, gan sievas apakšveļu. Kā teica Sālamans – nav nekā jauna uz šÄ«s pasaules.

Padomju spÄ“ku vadÄ«ba ļāva virsniekiem izvest no Vācijas automašÄ«nas. Tas notika atbilstoši hierarhijai – Ä£enerāļiem tika luksusa auto, savukārt zemāk stāvošie virsnieki tika pie tautas klases spÄ“kratiem, kas tehnoloÄ£iski atpalikušajā padomijā vienalga bija kas sevišÄ·s. Seržantiem bija jāiztiek ar trofejas motocikliem. Maršalam Georgijam Žukovam tika eksluzÄ«vs auto – Horch markas rumaks, lÄ«dzÄ«gi auto tajā laikā bija privātmājas vÄ“rtÄ«bā. Žukovs esot ne tikai sev vagonus sÅ«tÄ«jis, bet arÄ« vadonim Staļinam, kurš esot atteicies no laupÄ«juma. Vienlaikus Staļins arÄ« neaizliedza Ä£enerāļiem laupÄ«t, bet tikai lÄ«dz brÄ«dim, kad vajadzÄ“ja pārmācÄ«t Žukovu, kurš pārāk labi izskatÄ«jās uzvaras parādÄ“, jādams uz balta zirga pa Sarkano laukumu 1945. gada jÅ«nijā. Diktatori netur sev tuvumā pārāk spilgtas personÄ«bas, lai tās neaizsegtu tautas skatu uz vadoni. Ir izskanÄ“jusi versija, ka Staļins nepieņēma uzvaras parādi 1945. gadā, jo neesot to skatÄ«jis kā pietiekamu uzvaru, - ne visa Eiropa bija iekarota. TomÄ“r pastāv banālāks skaidrojums, proti, Staļins neturÄ“jās seglos pietiekami labi (esot pat nokritis mÄ“Ä£inājumā), turklāt viņa kreisā roka nefunkcionÄ“ja pilnā mÄ“rā.

ASV Ä£enerālis Eizenhauers kādā pieņemšanā teica, ka iešot politikā un kļūšot par ASV prezidentu, bet viņa draugs Žukovs pÄ“c Staļina nāves vadÄ«s PSRS un kopā viņi uzbÅ«vÄ“šot jaunu pasauli. Tā nedrÄ«kst runāt, kamÄ“r “tautu tÄ“vs” ir dzÄ«vs; Staļinu satrauca Žukova popularitāte. Žukovam cita starpā pārmeta lielÄ«gumu (pierakstot sev visas uzvaras) un pārlieku neatkarÄ«bu, rÄ«kojoties okupÄ“tajās teritorijās Vācijā. ArÄ« sarkanie Ä£enerāļi nebija vairs pietiekami uzticami, jo bija redzÄ“juši, ka poļu namu pagrabi ir pilni ar konserviem un kompotiem atšÄ·irÄ«bā no Krievijas bardaka un nabadzÄ«bas. KaravÄ«riem bija ieroči rokās, un Žukovs bija reālākais cilvÄ“ks, kurš spÄ“tu nostāties pret Staļinu. Nekas gan neliecināja, ka Žukovam bÅ«tu kādi reāli plāni valsts apvÄ“rsuma rÄ«košanā, tomÄ“r, drošs paliek drošs, mutÄ«gais “uzvaras maršals” bija jāpastumj malā.

Sit savējos, lai naidnieki baidās

Melno darbu uzdeva PSRS Valsts drošÄ«bas ministram Viktoram Abakumovam. 1946. gada pavasarÄ« drošÄ«bnieki izsekoja Žukovu, viņa dzÄ«voklÄ« bija uzstādÄ«tas noklausÄ«šanās ierÄ«ces. Bet ko lai piesien maršalam – nodevÄ«bu? PagrÅ«ti, visu kara laiku taču plecu pie pleca ar vadoni utt. SazvÄ“restÄ«ba pret Staļinu? Tad bÅ«tu jānošauj, bet tas bÅ«tu vairāk nekā riskanti, ņemot vÄ“rā Žukova popularitāti, un Staļins ar to rÄ“Ä·inājās. VajadzÄ“ja kaut ko pietiekamu, bet ne pār mÄ“ru, tāpÄ“c “nelieli” grÄ“ciņi ar trofejām te labi atbilst mÄ“rÄ·a sasniegšanai – Žukova atvirzÄ«šanai no varas virsotnÄ“m. Bija Ä“rti, jo nekas nebija jāfalsificÄ“ – Žukova septiņi no Vācijas atvestie vagoni ar laupÄ«jumu runāja paši par sevi. Ja ne politiskās intrigas un Staļina satraukums, iespÄ“jams, mÄ“s neuzzinātu par Žukova (un citu sarkano Ä£enerāļu) lielo laupÄ«jumu Vācijā.

Žukova adjutants, apakšpulkvedis Semočkins tika arestÄ“ts pirmais un deva liecÄ«bu, ka pie Žukova esot daudz vÄ“rtÄ«gu no Vācijas atvestu mantu, tai skaitā čemodāns ar dārglietām. 1946. gada pavasarÄ« Žukova dzÄ«vesvietā ieradās valsts drošÄ«bas darbinieki un veica kratÄ«šanu. Uz 1946. gada 1. jÅ«niju jau bija arestÄ“ti 74 virsnieki (tai skaitā Ä£enerāļi) no Žukova tuvākā loka. IzmeklÄ“tāji izsita vajadzÄ«gās liecÄ«bas pret Žukovu. Visvairāk cieta tuvs viņa draugs Ä£enerālis KonstantÄ«ns Telegins, kurš pÄ“c ilgas sišanas nespÄ“ja atcerÄ“ties ne savas sievas, ne četru bÄ“rnu vārdus. Telegins iznāca no Lubjankas pagrabiem tikai pÄ“c pusgada. Viņa dačā esot it kā atrasti pazudušÄs dzintara istabas fragmenti. Telegina radiniece skaidroja, ka pÄ“c iznākšanas no Lubjankas pagrabiem Telegins nekad neesot tuvinieku klātbÅ«tnÄ“ novilcis maiku, jo uz muguras esot bijušas rÄ“tas, veseli ādas gabali esot tikuši izrauti spÄ«dzinot.

1948. gada septembrÄ« arestÄ“ja Žukova draugus – dziedātāju Lidiju Ruslanovu un viņas vÄ«ru, Ä£enerāli Vladimiru Krjukovu. Lubjankā uzskatÄ«ja, ka Krjukovs un viņa sieva glabā čemodānu ar Žukova dārglietām. Lidija Ruslanova jau pirms kara krāja gleznas, kuru skaits tika lÄ“sts simtos. 1948. gadā padomju drošÄ«bnieki viņai konfiscÄ“ja 123 gleznas, starp kurām esot bijuši krievu mākslinieku darbi. Krjukovam un Ruslanovai konfiscÄ“ja arÄ« četras automašÄ«nas: 1 Horch, 2 Mercedes-Benz un 1 Audi.

Mācās no “labākajiem”

Ko atrada izmeklÄ“tāji “uzvaras maršala” vasarnÄ«cā? Vairāk nekā 4000 m zÄ«da un dažādu citu audumu, 323 lapsu un dažādu citu zvÄ“ru kažokādas, 35 ādas gabalus apavu izveidošanai, no Potsdamas un citu pilsÄ“tu pilÄ«m un namiem izvestus 44 liela izmÄ“ra tepiÄ·us un gobelÄ“nus, 55 ierāmÄ“tas gleznas, septiņas lielas kastes ar porcelāna servÄ«zÄ“m un kristāla traukiem, divas kastes ar sudraba traukiem un galda piederumiem, astoņus dārgus akordeonus, divdesmit unikālus (Vācijā ražotus) medÄ«bu ieročus, daudz vÄ“rtÄ«gu grāmatu, zelta un sudraba rotaslietu. Žukova vasarnÄ«cā bija dārgas mÄ“beles, maršals un viņa tuvinieki Ä“da no trofeju traukiem. VasarnÄ«cā Žukovs nelietoja neko Padomju SavienÄ«bā ražotu. Dārgas gleznas bija piekārtas pat pie vasarnÄ«cas virtuves sienām. Bet divi gleznu audekli, uz kuriem bija attÄ“lotas vācu imperatores, bija piekārtas Žukova guļamistabā.

ZÄ«mÄ«gi, ka visa padomju nomenklatÅ«ra zināja, ka sarkanie pulkveži no kara atgriezās ar laupÄ«juma pilnām rokām. KāpÄ“c tikai reto kratÄ«ja? KāpÄ“c Vladimirs Putins Ä«steno selektÄ«vo tiesiskumu un arestÄ“ja Mihailu Hodorkovski, bet ne citus? Atbilde ir vienkārša – Krievijas (un PSRS) varas olimpā tiesiskums un taisnÄ«gums bija otršÄ·irÄ«gi faktori, svarÄ«gākais bija un ir lojalitāte vadonim. KratÄ«šanas protokolu parakstÄ«ja PSRS Valsts drošÄ«bas ministrs, Ä£enerālis Viktors Abakumovs. Ar šo “trofeju protokolu” bija iespÄ“jams kontrolÄ“t Žukovu un neļaut viņam spert kādus drošus soļus politiskajā karjerā. IzskanÄ“ja versija, ka Berija un Abakumovs skatÄ«ja Žukovu ne tikai kā Staļina, bet galvenokārt savu politisko konkurentu, jo vadonis jau sāka novecot un tuvāk stāvošie iztÄ“lojās sevi pašÄ augšgalā.

Žukovs skaidroja, ka daļu mantu ir pircis par savu naudu Vācijā, un vÄ“l daļu viņš uzskatÄ«ja par valsts Ä«pašumu, jo arÄ« vasarnÄ«ca, kurā viņš dzÄ«voja, bija valsts Ä«pašums. 1946. gada 1. jÅ«nijā KremlÄ« notika Kara padomes sÄ“de, kurā tika lemts Žukova liktenis. Maršalu publiski kaunināja, teica, ka esot sev pierakstÄ«jis visas uzvaras utt. Centrālkomitejas cilvÄ“ki vÄ“lÄ“jās ko lielu, tomÄ“r maršals Koņevs aizstāvÄ“ja kolÄ“Ä£i un palÄ«dzÄ“ja viņam izsprukt ar salÄ«dzinoši nelielu sodu. Žukovu neuzdrošinājās arestÄ“t, bet tikai atcÄ“la no Padomju okupācijas zonas pavÄ“lnieka amata, norÄ«koja par Odesas kara apgabala pavÄ“lnieku, un vÄ“lāk viņš tika pārcelts uz Urālu kara apgabalu. Procesa virzÄ«tājs Abakumovs esot piesavinājies daļu pie Žukova atrastajām dārglietām. Abakumovu pašu nošÄva 1954. gadā par politisko represiju Ä«stenošanu. CilvÄ“kÄ“dāju režīmā varenie viens otru Ä“d pusdienās.

Nobeigumā

Var jau Krievijas TV stāstÄ«t, cik eiropieši ir nejauki, egoistiski naciÄ·i utt., bet nu Krievijas kareivju barbarisms un sadisms runā skaļāk nekā propaganda. Putina režīma bÅ«tÄ«ba un mÅ«sdienu Krievijas (lielas daļas cilvÄ“ku) vÄ“rtÄ«bu saikne ar Maskaviju un Ordu ir spilgti redzama. GarÄ«guma sludinātāji ir pieÄ·erti liekulÄ«bā un melos. Tāpat kā PSRS laikā komunisti nebija tie, kuri rÅ«pÄ“jās par strādnieku dzÄ«vi (lai gan it kā tāpÄ“c taču sociālismu bÅ«vÄ“ja!), tāpat arÄ« tagad liela daļa putinistu ir nevis tradicionālo vÄ“rtÄ«bu izplatÄ«tāji, bet marodieri, izvarotāji un mierÄ«go iedzÄ«votāju slepkavas. Ja lielā kara Ukrainā nebÅ«tu, varbÅ«t putinistiem nākotnÄ“ vÄ“l izdotos tādās valstÄ«s kā Francija stāstÄ«t, ka viņi piecÄ“la valsti no ceļiem, bet kopš 2022. gada 24. februāra – vairs ne. Bučas bildes un Mariupoles video uz visiem laikiem Putina varas vÄ«rus un “krievu pasaules” bÅ«vÄ“tājus iemūžinās kā barbarisku režīmu, kas turpināja Ivana Bargā, PÄ“tera I un Staļina tradÄ«cijas.

Pirmo – Sarkanā karoga ordeni Žukovs saņēma par zemnieku sacelšanās apspiešanu Tambovas apkaimÄ“ 1921. gadā. Savukārt pÄ“dÄ“jo, ceturto Padomju SavienÄ«bas Varoņa zvaigzni – jau kā aizsardzÄ«bas ministrs 1956. gada nogalÄ“ saņēma par Ungārijas brÄ«vÄ«bas cīņu apstādināšanu. Sāka karjeru ar cilvÄ“ku brÄ«vÄ«bas centienu apspiešanu un arÄ« pabeidza ar lÄ«dzÄ«gu “varoņdarbu”. Tie ir PSRS un mÅ«sdienu Krievijas varoņi – marodieri un miesnieki. Latvijā ir jānojauc ne tikai stabs Pārdaugavā, bet jebkuri citi pieminekļi, kuri veltÄ«ti sarkanarmiešiem. Tie nav mÅ«su varoņi, un mums viņi nav jāgodina.

Novērtē šo rakstu:

0
0