Marodierisma paraugstunda: septiņi Žukova vagoni
Andis Kudors · 27.05.2022. · Komentāri (0)Pirms kÄda laika pasauli pÄršalca video ainas, kurÄs redzams, kÄ Krievijas kareivji ar Baltkrievijas pasta starpniecÄ«bu sÅ«ta pakas saviem radiniekiem uz dzimteni. Mihaila Hodorkovska vadÄ«tais “DosjÄ“ centrs” izpÄ“tÄ«ja, kas 2. aprÄ«lÄ« sÅ«tÄ«ja UkrainÄ nolaupÄ«tÄs veļasmašÄ«nas, televizorus, mÄ“beles uz Rubcovskas pilsÄ“tu Altaja apgabalÄ. Par tÄs dienas marodieru Äempionu kļuva leitnants Jevgēņijs Kovaļenko, kurš tajÄ dienÄ aizsÅ«tÄ«ja 17 pakas ar kopÄ“jo svaru 440 kg. Starp sÅ«tÄ«jumiem sievai bija darba instrumenti, telts, skaņu kastes (tumbas), galds. SavukÄrt viņa “cīņu” biedrs Artjoms Lazarevs aizsÅ«tÄ«ja trÄ«s pakas ar kopÄ“jo svaru – 256 kg. Lazarevam bija iepaticies elektroskrejritenis un autodaļas.
Bez morÄles problÄ“mÄm parÄdÄs arÄ« atgÄdinÄjums par to, cik nabadzÄ«gi ir krievi savas valsts attÄlÄkos nostÅ«ros. Marodieri sÅ«ta sievÄm nevis zeltlietas un briljantus, bet sadzÄ«ves tehniku, galdu un telti. Kas ir zinÄms par Rubcovskas pilsÄ“tu? Tur atrodas Äetras kolonijas, pilsÄ“tÄ ir rÅ«pnÄ«cas gruveši un tualetes papÄ«ra deficÄ«ts. ZÄ«mÄ«gi, ka OtrÄ pasaules kara laikÄ uz Altaja apgabalu tika izvests aprÄ«kojums no Harkivas un Odesas rÅ«pnÄ«cÄm. TajÄ laikÄ izveidotÄ rÅ«pnÄ«ca AltajÄ nostrÄdÄja lÄ«dz 2011. gadam un bankrotÄ“ja. TÄs aprÄ«kojums tika izzagts, bet daļa celtņu sabruka. AgrÄkÄs rÅ«pnÄ«cas kvartÄls tagad ir degradÄ“ta teritorija.
Vai nav simboliski?! Ved un ved no Ukrainas, bet attÄ«stÄ«bas kÄ nav, tÄ nav. Toties ir Äetras ieslodzÄ«juma vietas. Putina kareivjiem bija svarÄ«gÄk paņemt galdu un telti nekÄ kritušos kareivjus. Un kÄ tad ar saukli “SavÄ“jos neatstÄjam”? ŽurnÄlisti ziņo, ka viens otrs jaunietis redzÄ“ts, rokamies atkritumu tvertnÄ“, bet Altaja apgabala gubernatoram ienÄkumi 2021. gada laikÄ ir pieauguši desmitkÄrtÄ«gi. Te simbols uz simbola; vienas vienÄ«gas Putina varas laikmeta zÄ«mes. Ko šÄdÄ situÄcijÄ darÄ«t? – Protams, doties “denacificÄ“t” Ukrainu. Skatoties uz to, kas pašlaik notiek UkrainÄ, nav iespÄ“jams nesaskatÄ«t lÄ«dzÄ«bu ar sarkanarmiešu pastrÄdÄtajiem noziegumiem OtrÄ pasaules kara laikÄ VÄcijÄ un citur.
Siltas tualetes un kompoti
1945. gada maijÄ sarkanarmieši šturmÄ“ja BerlÄ«ni, kalpodami par lielgabala gaļu nežēlÄ«go padomju karavadoņu rokÄs. Sarkanarmieši laupÄ«ja vÄciešu namos, muzejos un izvaroja viņu sievietes. BerlÄ«ne bija drupÄs, toties tÄs bagÄtajÄs piepilsÄ“tÄs bija neskartas pilis un turÄ«gu cilvÄ“ku nami. Sarkanarmieši piedzÄ«voja kultÅ«ršoku, ierodoties bagÄtajÄ VÄcijÄ no nabadzÄ«gÄs PSRS; viss redzÄ“tais bija acis žilbinošs. ZÄ«mÄ«gi, ka arÄ« 2022. gadÄ ukrainietes liecinÄja, ka viens otrs no Krievijas reÄ£ioniem ieradies kareivis brÄ«nÄ«jÄs, ka tualete ir mÄjas iekšienÄ“, nevis “butka” kaut kur pagalmÄ. 1945. gadÄ ieraudzÄ«t elektrificÄ“tu valsti ar siltÄm tualetÄ“m krievu kareivjiem bija kas ÄrkÄrtÄ“js.
Ä¢enerÄļu marodierisma mÄ“rogs bija lielo uzpleÄu cienÄ«gs. Maršals Koņevs esot paņēmis lÄ«dzi daļu slavenÄs DrÄ“zdenes galerijas. DrÄ“zdenes muzejs ar tÅ«kstošiem eksponÄtu nonÄca sarkanarmiešu rokÄs. Muzeja dÄrgumus pirmie apskatÄ«ja padomju virsnieki; oficiÄlai konfiscÄ“šanai norÄ«kotie NKVD speciÄlisti atbrauca tikai pÄ“c pÄris nedēļÄm, kad frontes “eksperti” jau bija paplosÄ«jušies un paņēmuši to, kas tÄ«k. Žukova lÄ«dzgaitnieks, valsts drošÄ«bas Ä£enerÄlis Ivans Serovs lika izlauzt greznu kamÄ«nu un pÄrvest sev uz viņa daÄu (vasarnÄ«cu) MaskavÄ. Serovs esot izvedis arÄ« Beļģijas karalienes kroni, ko viņa sieva esot uzlikusi galvÄ kÄdÄ pasÄkumÄ, kas izraisÄ«ja skandÄlu un kroni nÄcÄs atgriezt atpakaļ uz Beļģiju. Bija vÄ“l lielÄki kuriozi, kad padomju marodieru sievas ieradÄs kÄdÄ pasÄkumÄ, tÄ“rpušÄs peņuÄros, domÄdamas, ka tÄs ir kleitas. Vai kas ir bÅ«tiski mainÄ«jies KrievijÄ? 2022. gadÄ kÄds ukrainis vÄ“stÄ«ja, ka krievu marodieri ir paņēmuši gan viņa darbarÄ«kus – instrumentus, gan sievas apakšveļu. KÄ teica SÄlamans – nav nekÄ jauna uz šÄ«s pasaules.
Padomju spÄ“ku vadÄ«ba ļÄva virsniekiem izvest no VÄcijas automašÄ«nas. Tas notika atbilstoši hierarhijai – Ä£enerÄļiem tika luksusa auto, savukÄrt zemÄk stÄvošie virsnieki tika pie tautas klases spÄ“kratiem, kas tehnoloÄ£iski atpalikušajÄ padomijÄ vienalga bija kas sevišÄ·s. Seržantiem bija jÄiztiek ar trofejas motocikliem. Maršalam Georgijam Žukovam tika eksluzÄ«vs auto – Horch markas rumaks, lÄ«dzÄ«gi auto tajÄ laikÄ bija privÄtmÄjas vÄ“rtÄ«bÄ. Žukovs esot ne tikai sev vagonus sÅ«tÄ«jis, bet arÄ« vadonim Staļinam, kurš esot atteicies no laupÄ«juma. Vienlaikus Staļins arÄ« neaizliedza Ä£enerÄļiem laupÄ«t, bet tikai lÄ«dz brÄ«dim, kad vajadzÄ“ja pÄrmÄcÄ«t Žukovu, kurš pÄrÄk labi izskatÄ«jÄs uzvaras parÄdÄ“, jÄdams uz balta zirga pa Sarkano laukumu 1945. gada jÅ«nijÄ. Diktatori netur sev tuvumÄ pÄrÄk spilgtas personÄ«bas, lai tÄs neaizsegtu tautas skatu uz vadoni. Ir izskanÄ“jusi versija, ka Staļins nepieņēma uzvaras parÄdi 1945. gadÄ, jo neesot to skatÄ«jis kÄ pietiekamu uzvaru, - ne visa Eiropa bija iekarota. TomÄ“r pastÄv banÄlÄks skaidrojums, proti, Staļins neturÄ“jÄs seglos pietiekami labi (esot pat nokritis mÄ“Ä£inÄjumÄ), turklÄt viņa kreisÄ roka nefunkcionÄ“ja pilnÄ mÄ“rÄ.
ASV Ä£enerÄlis Eizenhauers kÄdÄ pieņemšanÄ teica, ka iešot politikÄ un kļūšot par ASV prezidentu, bet viņa draugs Žukovs pÄ“c Staļina nÄves vadÄ«s PSRS un kopÄ viņi uzbÅ«vÄ“šot jaunu pasauli. TÄ nedrÄ«kst runÄt, kamÄ“r “tautu tÄ“vs” ir dzÄ«vs; Staļinu satrauca Žukova popularitÄte. Žukovam cita starpÄ pÄrmeta lielÄ«gumu (pierakstot sev visas uzvaras) un pÄrlieku neatkarÄ«bu, rÄ«kojoties okupÄ“tajÄs teritorijÄs VÄcijÄ. ArÄ« sarkanie Ä£enerÄļi nebija vairs pietiekami uzticami, jo bija redzÄ“juši, ka poļu namu pagrabi ir pilni ar konserviem un kompotiem atšÄ·irÄ«bÄ no Krievijas bardaka un nabadzÄ«bas. KaravÄ«riem bija ieroÄi rokÄs, un Žukovs bija reÄlÄkais cilvÄ“ks, kurš spÄ“tu nostÄties pret Staļinu. Nekas gan neliecinÄja, ka Žukovam bÅ«tu kÄdi reÄli plÄni valsts apvÄ“rsuma rÄ«košanÄ, tomÄ“r, drošs paliek drošs, mutÄ«gais “uzvaras maršals” bija jÄpastumj malÄ.
Sit savÄ“jos, lai naidnieki baidÄs
Melno darbu uzdeva PSRS Valsts drošÄ«bas ministram Viktoram Abakumovam. 1946. gada pavasarÄ« drošÄ«bnieki izsekoja Žukovu, viņa dzÄ«voklÄ« bija uzstÄdÄ«tas noklausÄ«šanÄs ierÄ«ces. Bet ko lai piesien maršalam – nodevÄ«bu? PagrÅ«ti, visu kara laiku taÄu plecu pie pleca ar vadoni utt. SazvÄ“restÄ«ba pret Staļinu? Tad bÅ«tu jÄnošauj, bet tas bÅ«tu vairÄk nekÄ riskanti, ņemot vÄ“rÄ Å½ukova popularitÄti, un Staļins ar to rÄ“Ä·inÄjÄs. VajadzÄ“ja kaut ko pietiekamu, bet ne pÄr mÄ“ru, tÄpÄ“c “nelieli” grÄ“ciņi ar trofejÄm te labi atbilst mÄ“rÄ·a sasniegšanai – Žukova atvirzÄ«šanai no varas virsotnÄ“m. Bija Ä“rti, jo nekas nebija jÄfalsificÄ“ – Žukova septiņi no VÄcijas atvestie vagoni ar laupÄ«jumu runÄja paši par sevi. Ja ne politiskÄs intrigas un Staļina satraukums, iespÄ“jams, mÄ“s neuzzinÄtu par Žukova (un citu sarkano Ä£enerÄļu) lielo laupÄ«jumu VÄcijÄ.
Žukova adjutants, apakšpulkvedis SemoÄkins tika arestÄ“ts pirmais un deva liecÄ«bu, ka pie Žukova esot daudz vÄ“rtÄ«gu no VÄcijas atvestu mantu, tai skaitÄ ÄemodÄns ar dÄrglietÄm. 1946. gada pavasarÄ« Žukova dzÄ«vesvietÄ ieradÄs valsts drošÄ«bas darbinieki un veica kratÄ«šanu. Uz 1946. gada 1. jÅ«niju jau bija arestÄ“ti 74 virsnieki (tai skaitÄ Ä£enerÄļi) no Žukova tuvÄkÄ loka. IzmeklÄ“tÄji izsita vajadzÄ«gÄs liecÄ«bas pret Žukovu. VisvairÄk cieta tuvs viņa draugs Ä£enerÄlis KonstantÄ«ns Telegins, kurš pÄ“c ilgas sišanas nespÄ“ja atcerÄ“ties ne savas sievas, ne Äetru bÄ“rnu vÄrdus. Telegins iznÄca no Lubjankas pagrabiem tikai pÄ“c pusgada. Viņa daÄÄ esot it kÄ atrasti pazudušÄs dzintara istabas fragmenti. Telegina radiniece skaidroja, ka pÄ“c iznÄkšanas no Lubjankas pagrabiem Telegins nekad neesot tuvinieku klÄtbÅ«tnÄ“ novilcis maiku, jo uz muguras esot bijušas rÄ“tas, veseli Ädas gabali esot tikuši izrauti spÄ«dzinot.
1948. gada septembrÄ« arestÄ“ja Žukova draugus – dziedÄtÄju Lidiju Ruslanovu un viņas vÄ«ru, Ä£enerÄli Vladimiru Krjukovu. LubjankÄ uzskatÄ«ja, ka Krjukovs un viņa sieva glabÄ ÄemodÄnu ar Žukova dÄrglietÄm. Lidija Ruslanova jau pirms kara krÄja gleznas, kuru skaits tika lÄ“sts simtos. 1948. gadÄ padomju drošÄ«bnieki viņai konfiscÄ“ja 123 gleznas, starp kurÄm esot bijuši krievu mÄkslinieku darbi. Krjukovam un Ruslanovai konfiscÄ“ja arÄ« Äetras automašÄ«nas: 1 Horch, 2 Mercedes-Benz un 1 Audi.
MÄcÄs no “labÄkajiem”
Ko atrada izmeklÄ“tÄji “uzvaras maršala” vasarnÄ«cÄ? VairÄk nekÄ 4000 m zÄ«da un dažÄdu citu audumu, 323 lapsu un dažÄdu citu zvÄ“ru kažokÄdas, 35 Ädas gabalus apavu izveidošanai, no Potsdamas un citu pilsÄ“tu pilÄ«m un namiem izvestus 44 liela izmÄ“ra tepiÄ·us un gobelÄ“nus, 55 ierÄmÄ“tas gleznas, septiņas lielas kastes ar porcelÄna servÄ«zÄ“m un kristÄla traukiem, divas kastes ar sudraba traukiem un galda piederumiem, astoņus dÄrgus akordeonus, divdesmit unikÄlus (VÄcijÄ ražotus) medÄ«bu ieroÄus, daudz vÄ“rtÄ«gu grÄmatu, zelta un sudraba rotaslietu. Žukova vasarnÄ«cÄ bija dÄrgas mÄ“beles, maršals un viņa tuvinieki Ä“da no trofeju traukiem. VasarnÄ«cÄ Å½ukovs nelietoja neko Padomju SavienÄ«bÄ ražotu. DÄrgas gleznas bija piekÄrtas pat pie vasarnÄ«cas virtuves sienÄm. Bet divi gleznu audekli, uz kuriem bija attÄ“lotas vÄcu imperatores, bija piekÄrtas Žukova guļamistabÄ.
ZÄ«mÄ«gi, ka visa padomju nomenklatÅ«ra zinÄja, ka sarkanie pulkveži no kara atgriezÄs ar laupÄ«juma pilnÄm rokÄm. KÄpÄ“c tikai reto kratÄ«ja? KÄpÄ“c Vladimirs Putins Ä«steno selektÄ«vo tiesiskumu un arestÄ“ja Mihailu Hodorkovski, bet ne citus? Atbilde ir vienkÄrša – Krievijas (un PSRS) varas olimpÄ tiesiskums un taisnÄ«gums bija otršÄ·irÄ«gi faktori, svarÄ«gÄkais bija un ir lojalitÄte vadonim. KratÄ«šanas protokolu parakstÄ«ja PSRS Valsts drošÄ«bas ministrs, Ä£enerÄlis Viktors Abakumovs. Ar šo “trofeju protokolu” bija iespÄ“jams kontrolÄ“t Žukovu un neļaut viņam spert kÄdus drošus soļus politiskajÄ karjerÄ. IzskanÄ“ja versija, ka Berija un Abakumovs skatÄ«ja Žukovu ne tikai kÄ Staļina, bet galvenokÄrt savu politisko konkurentu, jo vadonis jau sÄka novecot un tuvÄk stÄvošie iztÄ“lojÄs sevi pašÄ augšgalÄ.
Žukovs skaidroja, ka daļu mantu ir pircis par savu naudu VÄcijÄ, un vÄ“l daļu viņš uzskatÄ«ja par valsts Ä«pašumu, jo arÄ« vasarnÄ«ca, kurÄ viņš dzÄ«voja, bija valsts Ä«pašums. 1946. gada 1. jÅ«nijÄ KremlÄ« notika Kara padomes sÄ“de, kurÄ tika lemts Žukova liktenis. Maršalu publiski kauninÄja, teica, ka esot sev pierakstÄ«jis visas uzvaras utt. CentrÄlkomitejas cilvÄ“ki vÄ“lÄ“jÄs ko lielu, tomÄ“r maršals Koņevs aizstÄvÄ“ja kolÄ“Ä£i un palÄ«dzÄ“ja viņam izsprukt ar salÄ«dzinoši nelielu sodu. Žukovu neuzdrošinÄjÄs arestÄ“t, bet tikai atcÄ“la no Padomju okupÄcijas zonas pavÄ“lnieka amata, norÄ«koja par Odesas kara apgabala pavÄ“lnieku, un vÄ“lÄk viņš tika pÄrcelts uz UrÄlu kara apgabalu. Procesa virzÄ«tÄjs Abakumovs esot piesavinÄjies daļu pie Žukova atrastajÄm dÄrglietÄm. Abakumovu pašu nošÄva 1954. gadÄ par politisko represiju Ä«stenošanu. CilvÄ“kÄ“dÄju režīmÄ varenie viens otru Ä“d pusdienÄs.
NobeigumÄ
Var jau Krievijas TV stÄstÄ«t, cik eiropieši ir nejauki, egoistiski naciÄ·i utt., bet nu Krievijas kareivju barbarisms un sadisms runÄ skaļÄk nekÄ propaganda. Putina režīma bÅ«tÄ«ba un mÅ«sdienu Krievijas (lielas daļas cilvÄ“ku) vÄ“rtÄ«bu saikne ar Maskaviju un Ordu ir spilgti redzama. GarÄ«guma sludinÄtÄji ir pieÄ·erti liekulÄ«bÄ un melos. TÄpat kÄ PSRS laikÄ komunisti nebija tie, kuri rÅ«pÄ“jÄs par strÄdnieku dzÄ«vi (lai gan it kÄ tÄpÄ“c taÄu sociÄlismu bÅ«vÄ“ja!), tÄpat arÄ« tagad liela daļa putinistu ir nevis tradicionÄlo vÄ“rtÄ«bu izplatÄ«tÄji, bet marodieri, izvarotÄji un mierÄ«go iedzÄ«votÄju slepkavas. Ja lielÄ kara UkrainÄ nebÅ«tu, varbÅ«t putinistiem nÄkotnÄ“ vÄ“l izdotos tÄdÄs valstÄ«s kÄ Francija stÄstÄ«t, ka viņi piecÄ“la valsti no ceļiem, bet kopš 2022. gada 24. februÄra – vairs ne. BuÄas bildes un Mariupoles video uz visiem laikiem Putina varas vÄ«rus un “krievu pasaules” bÅ«vÄ“tÄjus iemūžinÄs kÄ barbarisku režīmu, kas turpinÄja Ivana BargÄ, PÄ“tera I un Staļina tradÄ«cijas.
Pirmo – SarkanÄ karoga ordeni Žukovs saņēma par zemnieku sacelšanÄs apspiešanu Tambovas apkaimÄ“ 1921. gadÄ. SavukÄrt pÄ“dÄ“jo, ceturto Padomju SavienÄ«bas Varoņa zvaigzni – jau kÄ aizsardzÄ«bas ministrs 1956. gada nogalÄ“ saņēma par UngÄrijas brÄ«vÄ«bas cīņu apstÄdinÄšanu. SÄka karjeru ar cilvÄ“ku brÄ«vÄ«bas centienu apspiešanu un arÄ« pabeidza ar lÄ«dzÄ«gu “varoņdarbu”. Tie ir PSRS un mÅ«sdienu Krievijas varoņi – marodieri un miesnieki. LatvijÄ ir jÄnojauc ne tikai stabs PÄrdaugavÄ, bet jebkuri citi pieminekļi, kuri veltÄ«ti sarkanarmiešiem. Tie nav mÅ«su varoņi, un mums viņi nav jÄgodina.