Iesaki rakstu:

No vienas puses, RÄ«gas 40.vidusskolas murāļa Ä«stenošana man personÄ«gi šÄ·ita nepiemÄ“rota. No otras puses, es uzskatu sevi par objektÄ«vu cilvÄ“ku, un tāpÄ“c katru reizi, kad kāds, domājams, gudrs cilvÄ“ks mÄ“Ä£ināja pamatot sienas murāļa ideju, es centos šÄ« cilvÄ“ka vārdos atrast kaut kādu patiesÄ«bu, kaut kādu veselo saprātu.

Bet diemžēl, jo vairāk murāļa aizstāvošo viedokļu es lasu, jo vairāk esmu pārliecināts, ka aizstāvju arsenālā ir tikai manipulācijas, vienpusÄ“ji argumenti un kļūdainas tÄ“zes. Toma Zvirbuļa teksts nav izņēmums.

Toms savā tekstā sniedz mākslas priekšmetu piemÄ“rus, kuros ir attÄ“loti kaili cilvÄ“ki, sakot, ka kailums jau sen ir neatņemama mākslas sastāvdaļa. Tekstam ir pievienoti radoša kailuma attÄ“li, no kuriem viens ir  “Jāsons ar zelta aunādu” skulptÅ«ra. ŠÄ« skulptÅ«ra ir daļa no Kopenhāgenas Torvaldsena muzeja.

Man personÄ«gi ir diezgan dÄ«vaini redzÄ“t, kā Toms salÄ«dzina muzejā izvietoto skulptÅ«ru ar attÄ“lu, kas uzgleznots uz vidusskolas sienas, abu priekšmetu ietekmi uz sabiedrÄ«bu kontekstā. PiekrÄ«tiet, ka pastāv divas lielas atšÄ·irÄ«bas starp to, kad pieaudzis cilvÄ“ks apzināti izvÄ“las apskatÄ«t kailu skulptÅ«ru muzejā un kad bÄ“rnam jāskatās uz kailumu vienkārši tāpÄ“c, ka viņam nav citas izvÄ“les.

Ja bÅ«tu jāsalÄ«dzina kailuma mākslas darbu ietekmi, tad bÅ«tu godÄ«gi šos darbus salÄ«dzināt pÄ“c visiem kritÄ“rijiem, nevis tikai pÄ“c satura. Taču Toms uzskata, ka šÄdās detaļās nav jāiedziļinās un ka starp muzeja ekspozÄ«ciju un skolas sienu atšÄ·irÄ«bu nav. Toms cenšas mums paskaidrot, ka māksliniekam ir tiesÄ«bas radÄ«t vienmÄ“r un visur, nedomājot par to, kā viņa darbi ietekmÄ“ sabiedrÄ«bu, ieskaitot bÄ“rnus.

Saskaņā ar šo loÄ£iku sanāk, ka jebkurš mākslas akadÄ“mijas absolvents var ar pÅ«šamo krāsu uzzÄ«mÄ“t divu metru garu dzimumlocekli uz bÄ“rnudārza ārdurvÄ«m un nevienam nebÅ«s tiesÄ«bu viņam par to pārmest. Galu galā viņš ir mākslinieks, viņš tā redz.

Starp citu, ņemot vÄ“rā, ka visādas administratÄ«vās komitejas uz skolas sienas saskaņoja velnus un plikas krÅ«tis, es nebÅ«šu pārsteigts, ja šÄ«s pašas komitejas saskaņos arÄ« milzÄ«go dzimumlocekli uz bÄ“rnudārza durvÄ«m.

Otrkārt, Toms, runājot par cilvekiem, kas iesaistÄ«ti kriminālprocesā, sauc tos par tumšiem un stulbiem. Toms arÄ« saka, ka vÄ“rsties policijā ir populisms. Lasot šÄ«s rindas, rodas iespaids, ka murāļa autors Kristians Brekte, kuru Toms mÄ“Ä£ina attaisnot, ir Ä«sts režīma upuris, kuram ar visu veidu represiju palÄ«dzÄ«bu cenšas aizvÄ“rt muti.

ŠÄ« ir ļoti Ä“rta pozÄ«cija Brektes aizstāvjiem, bet diemžēl tā nav nekas cits kā kārtÄ“jā manipulācija. Fakts ir tāds, ka absolÅ«ti nevienam mÅ«su valstÄ« oficiāli nebija absolÅ«ti nekādu pretenziju pret Brekti un viņa darbu, pirms viņš sāka zÄ«mÄ“t plikas krÅ«tis uz RÄ«gas skolām. Ä»oti garu laiku Brekte daudzās izstādÄ“s ir izstādÄ«jis savus velnus, asinis un citus sadistiski sātaniskos simbolus, un nevienam advokātam, nevienam policistam, nevienam vecākam nebija vÄ“lmes viņu iesÅ«dzÄ“t tiesā.

Ja Brekte bÅ«tu režīma upuris, kā Toms mÄ“Ä£ina viņu mums pasniegt, tad viņš bÅ«tu iesÅ«dzÄ“ts jau simt reižu. Tā kā tas netika izdarÄ«ts, tÄ“ze par to, ka Brekte tiek vajāts par savu daiļradi, ir nepatiesa.

NoslÄ“gumā jāpasaka daži vārdi par to, kāda var bÅ«t garÄ«gās veselÄ«bas ietekme uz mākslinieks dzÄ«vi. PiemÄ“ram, angļu ilustratoram Luisam Veinam 57 gadu vecumā tika diagnosticÄ“ta šizofrÄ“nija - traucÄ“jumi, kas ietekmÄ“ ne tikai cilvÄ“ka domāšanas veidu, bet arÄ« uzvedÄ«bu. Veins sāka uzvesties agresÄ«vi un pÄ“dÄ“jos 15 dzÄ«ves gadus pavadÄ«ja psihiatriskajās iestādÄ“s

VÄ“l viens piemÄ“rs garÄ«gās slimÄ«bas ietekmei uz māksliniekiem ir Edvards Munks, kuram 1908. gadā bija garÄ«gais sabrukums, ko pastiprināja alkoholisms, un viņš tika ievietots garÄ«gās veselÄ«bas klÄ«nikā Dānijā.

GrieÄ·u tÄ“lnieks Jannoulis ÄŒalepas un spāņu mākslinieks Francisko de Goija arÄ« cieta no garÄ«gām slimÄ«bām.

Par garÄ«go veselÄ«bu es sāku runāt pÄ“c Brektes galerijas apskatÄ«šanas viņa Facebook profilā. Īsi sakot, galerijas attÄ“li ir piepildÄ«ti ar asinÄ«m, atsaucÄ“m uz vardarbÄ«bu un daudzām sātanistu simbolÄ“m.

No psihoterapijas viedokļa tādām lietām kā vardarbÄ«ba, velni un asinis vajadzÄ“tu cilvÄ“kā iedvest bailes. TÅ«kstošiem gadu cilvÄ“ka DNS ir veidota, ņemot vÄ“rā faktu, ka asinis, vardarbÄ«ba un velni ir lietas, kas nes nelaimi, sāpes un ciešanas, un tieši šÄ«s DNS uzstādÄ«šanas dēļ lÄ«dzsvarots cilvÄ“ks intuitÄ«vi izvairÄ«sies no visām šÄ«m lietām savā dzÄ«vÄ“.

No otras puses, mums ir Brektes kungs, kurš pret asinÄ«m, vardarbÄ«bu un velniem izturas ar neticamu siltumu. Brekte simtiem stundu sava laika, uzmanÄ«bas un enerÄ£ijas tÄ“rÄ“ asinÄ«m, velniem un vardarbÄ«bai, gleznojot šÄ«s lietas gandrÄ«z visās savās gleznās. ArÄ« mākslinieka izskats liek domāt, ka viņam patÄ«k uz sava Ä·ermeņa attÄ“lot sātanisko kultÅ«ru.

No visa tā mÄ“s varam secināt, ka Brektes kunga psihe uztver asinis, velnus un vardarbÄ«bu kā absolÅ«ti normālas lietas, kas viņa prātā neizraisa nekādas negatÄ«vas emocijas. Visa šÄ« tumsa acÄ«mredzami Brekti nebiedÄ“ un neatgrūž.

Pats par sevi saprotams, ka viņam ir visas tiesÄ«bas to visu darÄ«t. TomÄ“r no tās pašas psihoterapijas viedokļa tāda uzvedÄ«ba liecina par vienu vai vairākām emocionālām novirzÄ“m - emocionālu rupjumu, emocionālu aukstumu vai apātiju. Un šÄ«s emocionālās novirzes savukārt ir pazÄ«mes, ka cilvÄ“ks, iespÄ“jams, cieš no kādas šizofrÄ“nijas pakāpes.

Å…emot vÄ“rā, ka mākslas vÄ“sturÄ“ ir pietiekami daudz piemÄ“ru tam, kā garÄ«ga slimÄ«ba kaitÄ«gi ietekmÄ“jusi atsevišÄ·u mākslinieku darbu, varbÅ«t arÄ« Latvijas radošajai sabiedrÄ«bai vajadzÄ“tu pievÄ“rst uzmanÄ«bu lÄ«dzÄ«giem gadÄ«jumiem savā “cehā”? Galu galā, ja Brekte patiešÄm cieš no nopietnas garÄ«gas slimÄ«bas, tad varbÅ«t ļaut viņam "izklaidÄ“t" skolÄ“nus ar savām bildÄ“m nav tā racionālākā ideja?