Iesaki rakstu:

Starp kanabisa dekriminalizāciju un legalizāciju ir liela starpÄ«ba – šos šÄ·ietami lÄ«dzÄ«gos jÄ“dzienus nezinātāji jauc: lÄ«dzÄ«bā tie ir vien daži soļi, taču pāri bezdibenim. Kurš ir ieinteresÄ“ts, lai šos jÄ“dzienus jauktu – saprotams, kanabisa ražotāji dienvidu saules pielietajās zemÄ“s un vietÄ“jie narktotiku dÄ«leri, kas cer gÅ«t lielu peļņu un izvairÄ«ties no soda par likuma pārkāpšanu.

PasaulÄ“ atsevišÄ·Äs valstÄ«s ir atvÄ“rtas durvis kanabisa kā zāļu medicÄ«niskā un terapeitiskā potenciāla atzÄ«šanai, taču to lietošana nemedicÄ«niskiem un nezinātniskiem mÄ“rÄ·iem joprojām paliek nelikumÄ«ga. Es šeit apzināti lietoju jÄ“dzienu kanabiss, lai tā apzÄ«mÄ“tu kaņepes, kuras lieto apreibināšanās nolÅ«kā.

Nav nekādas nepieciešamÄ«bas šÄ«s apreibināšanās vielas jaukt ar kaņepÄ“m, kuras Latvijā audzÄ“, lai lietotu gardā pavalgā uz maizÄ«tes, dÄ“vÄ“jot gan par kaņepju grÅ«sli, smÄ“riņu, sviestu, aizdaru, vai kā garšvielas, pievienojot tradicionālajam ziemas Ä“dienam ZiemeļvidzemÄ“, dÄ“vÄ“tam par grÅ«deni, zÄ«deni vai Ä·Å«Ä·i, vai ar tām kaņepÄ“m, kuru šÄ·iedru lieto, lai vÄ«tu valgus.

Kaņepes šÄ·iedras ir gauži labas, lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vÄ«t virves, bet THC lÄ«menis mÅ«su kaņepÄ“m vienmÄ“r bÅ«s zemāks par dienvidu saulÄ“ augušajām. Latvijā bizness nav pat narkotiskā kanabisa audzÄ“tājiem, bet tikai narkotiku dÄ«leriem, kas šo ļaunumu ieved no Dienvideiropas.

Lai cik tas neliktos dÄ«vaini, virsraksti un Daniela Pavļuta attÄ“li pie šiem virsrakstiem neatbilst Latvijas narkotiku kontroles komisijas darba vārdam un garam. Un šÄ« neatbilstÄ«ba ir tik liela, ka rodas jautājums – kāpÄ“c tā?

Parasti marihuālas kārti velk laukā ap budžeta pieņemšanas laiku, lai radÄ«tu papildu uzstādÄ«jumus un nebudžeta diskusijas

Tie, kas katru gadu seko lÄ«dzi budžeta pieņemšanai, ir pamanÄ«juši dažas likumsakarÄ«bas, kas vairāk vai mazāk bremzÄ“ tās aktivitātes, kurās prasa naudu medicÄ«nai. Katru rudeni ar kādiem vairāk vai mazāk aizliegtiem paņēmieniem žurnālistiem lÄ«dzÄ«gi pÄ“tnieki atklāj, ka slikti strādā Ä£imenes ārsti, novÄ“loti tiek operÄ“ti vēži, slimnieki netiek lāga aprÅ«pÄ“ti, bet mediÄ·i nav gana iejÅ«tÄ«gi.

Katru gadu rudenÄ« kāda kontrole pamana, ka medicÄ«nā lÄ«dzekļi tiek nepareizi izlietoti, ka kādam ārstam ir ļoti augsta alga, bet dažas par dārgu naudu pirktas medicÄ«nas iekārtas stāv slimnÄ«cas gaitenÄ« ar palagu pārklātas un noputÄ“jušas.

Un katru rudeni tiek saceltas putas ap kaut kādām medicÄ«niskām vai pseidomedicÄ«niskām metodÄ“m, ko ārsti kaut kādu iemeslu dēļ nelietojot, un viena šÄda aktivitāte ir aicinājumi legalizÄ“t medicÄ«nisko marihuānu. Te man jāsaka, ka narkotiskās vielas Latvijā lieto gan anestezioloÄ£ijā, gan reanimācijā, gan paliatÄ«vajā aprÅ«pÄ“, gan citās medicÄ«nas nozarÄ“s.

Diemžēl šobrÄ«d labas un drošas narkotiskas zāles no kaņepÄ“m pasaulÄ“ radÄ«tas nav (ir bijuši daudzi mÄ“Ä£inājumi), un joprojām medicÄ«nā galvenokārt veiksmÄ«gi lieto mākslÄ«gos opiātus.

Faktiski Latvijā ārstam pašlaik nav nekādu šÄ·Ä“ršÄ¼u, ievÄ“rojot tiesisko regulÄ“jumu, izmantot pacientu ārstÄ“šanai tetrahidrokanabinolu vai kanabidiolu. Nekāda papildu legalizācija medicÄ«niskiem mÄ“rÄ·iem izmantot šÄ«s zāles nav nepieciešama.

Tiesa, nav lielas jÄ“gas to darÄ«t, proti – nav neviena pierādÄ«juma par jebkādiem labiem rezultātiem, lietojot šos preparātus slimÄ«bu ārstÄ“šanā.

ŠobrÄ«d tiešÄm Saeimai tuvojas budžeta projekts, kurš medicÄ«nā varÄ“tu bÅ«t dāsnāks, Ä«paši saistÄ«bā ar Covid–19 krÄ«zi un neveiksmÄ«go pandÄ“mijas menedžmentu 2020. gadā. Covid–19 pandÄ“mija paslaucÄ«ja zem tepiÄ·a problÄ“mas ar citu slimÄ«bu savlaicÄ«gu diagnostiku, modernu ārstÄ“šanu, atbilstošu rehabilitāciju, bet visvairāk – profilaksi.

OnkoloÄ£iskās slimÄ«bas, sirds un asinsvadu slimÄ«bas, plaušu slimÄ«bas, iekšÄ“jās sekrÄ“cijas slimÄ«bas 2020. gada pirmajā pusÄ“ netika diagnosticÄ“tas, bet vÄ“l lÄ«dz šai baltai dienai pacienti nemÄ“dz savlaicÄ«gi vÄ“rsties pie ārsta vai medicÄ«nas iestādÄ“, jo baidās traucÄ“t medicÄ«nas darbiniekus, kas jau tāpat pārslogoti ar Covid–19, baidās slimnÄ«cā iegÅ«t neganto koronavÄ«rusu, baidās pat ieminÄ“ties par savām citām kaitÄ“m, jo tās publiskajā telpā padarÄ«tas nenozÄ«mÄ«gas.

PÄ“rn pacienti ar infarktu baidÄ«jās saukt ātro palÄ«dzÄ«bu un to noslogot. Rezultāts ir ielaistas kaites, kuru ārstÄ“šana maksā dārgāk. MinÄ“šu vienkāršu piemÄ“ru – ja vÄ“zis tiek diagnosticÄ“ts 1. vai 2. stadijā, operācija biežāk ir radikāla, Ä·Ä«mijterapija un staru terapija nav nepieciešama vai ir gana saudzÄ«ga.

Savukārt vÄ“zis 3. un 4. stadijā prasa lielas operācijas, ļoti dārgu Ä·Ä«mijterapiju un ļoti sarežģītu staru terapiju. Esmu runājis ar onkologiem, un viņi atzÄ«st – šogad viņi daudz biežāk sastopas ar ielaistiem audzÄ“jiem nekā divus gadus atpakaļ. Un šie ielaistie gadÄ«jumi nozÄ«mÄ“ nepieciešamÄ«bu pÄ“c lielāka veselÄ«bas budžeta.

Atgādināšu VeselÄ«bas ministrijai, kura ik dienas baida ļaudis ar baisiem skaitļiem – cik cilvÄ“ku dienā miruši no Covid–19 (šobrÄ«d tas ir robežās no četriem lÄ«dz desmit, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvÄ“ki ar hroniskām slimÄ«bām, kas nav vakcinÄ“jušies).

Tai pašÄ laikā katru dienu no sirds asinsvadu slimÄ«bām nomirst vismaz trÄ«sdesmit Latvijas iedzÄ«votāju, no vēža – divdesmit, bet vairumam no tiem, kas miruši no Covid–19, nozÄ«mÄ«gs iemesls nāvei ir bijušas hroniskas slimÄ«bas.

Patiesi nozīmīga veselības problēma ir valsts parāds medicīnas iestādēm par padarītu darbu

VeselÄ«bas ministrija tik ļoti ir aizņemta ar Covid–19 pandÄ“miju, ierobežojumiem, skolÄ“nu diagnostiku, maskām un vakcÄ«nām, ka naudas plÅ«smas novirzÄ«jusi tikai šÄ«m jomām, bet nav sarÅ«pÄ“jusi naudu reÄ£ionālajām slimnÄ«cām, veselÄ«bas centriem, laboratorijām, Ä£imenes ārstiem, rehabilitācijas centriem.

Man par milzu pārsteigumu izrādÄ«jās, ka valsts miljoniem lielas naudas piemirsusi samaksāt laboratorijām par vienkāršajām (nekovida) analÄ«zÄ“m. Vienkārši – Nacionālais veselÄ«bas dienests nav samaksājis, jo naudas nav, bet neviens nezina, kad nauda bÅ«s. RealitātÄ“ tas nozÄ«mÄ“ – laboratorijas kādā brÄ«dÄ« pārtrauks veikt asinsainas, bioÄ·Ä«miskos izmeklÄ“jumus, citoloÄ£iju, urÄ«na analÄ«zes utt. un pieņems tikai tās analÄ«zes, par kurām maksās pacients pats.

Tie, kam pašiem nepietiks naudas kādu analīžu veikšanai, gaidÄ«s nākamo janvāri, kad atgriezÄ«sies naudas plÅ«sma. Rezultāts bÅ«s tāds pats kā iepriekš aprakstÄ«tais, kad cilvÄ“ki cita iemesla dēļ netaisÄ«ja analÄ«zes un izmeklÄ“jumus. Turklāt valsts ir palikusi lielos parādos arÄ« ambulatoriskām iestādÄ“m un slimnÄ«cām par nekovida pacientu ārstÄ“šanu.

SlimnÄ«cu biedrÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, docents Jevgeņijs KalÄ“js nesen publiski pauda, ka reÄ£ionālajām slimnÄ«cām valsts palikusi parādā arÄ« par kovidpacientu ārstÄ“šanu.

Runājot par laboratorijām un nesamaksāšanu – ir tā, ka plašÄ kampaņa pret MFD laboratoriju, kurai sliktāk veicās ar testÄ“šanu skolās, nedaudz atgādināja klasisko shÄ“mu – ja jÅ«s nepārtrauksiet mums tagad prasÄ«t naudu par padarÄ«tu darbu, mÄ“s jÅ«s padarÄ«sim melnus un maziņus. IespÄ“jams, tieši MFD visskaļāk prasÄ«ja valstij samaksāt par padarÄ«to darbu.

Un tomÄ“r – slimnÄ«cu un ambulatoro medicÄ«nas iestāžu vadÄ«tāji klÄ«st pa VeselÄ«bas ministrijas un Nacionālā veselÄ«bas dienesta telpām, diedelÄ“jot naudu, kas viņiem pienākas, bet neviens ierÄ“dnis neuzņemas atbildÄ“t uz jautājumu – vai tā nauda vispār bÅ«s un kad.

Lielākā problÄ“ma – valsts pārvaldes noziedzÄ«gā attieksme pret primāro aprÅ«pi un Ä£imenes medicÄ«nu

Latvija ir vienÄ«gā ES valsts, kuras veselÄ«bas pamatlikumā nav iezÄ«mÄ“ts konkrÄ“ts procents no veselÄ«bas budžeta vispārÄ“jai un primārai aprÅ«pei (Universal Health Coverage). Latvijā, kurai tāpat ir viens no mazākajiem veselÄ«bas budžetiem, primārajai aprÅ«pei tÄ“rÄ“ mazāk par 7% no šÄ« budžeta, kamÄ“r citās Eiropas valstÄ«s – 11–15%.

Primārā aprÅ«pe jeb Ä£imenes medicÄ«na pie mums ir atstāta bārenÄ«tes lomā, pie kam apkrauta ar tādu birokrātijas slogu, ka Ä£imenes ārstam neatliek laika pacientiem, bet tikai ministrijas un dažādu iestāžu dokumentu aizpildÄ«šanai.

Žurnāli vismaz 30, nerunājot par veidlapām un dažādām vietnÄ“m internetā, kur katru dienu jāievelk simtiem Ä·eksÄ«šu un jāraksta plāni, projekti, paskaidrojumi, atskaites, esejas un literatÅ«ras apskati. Un ar visu to es ar pilnu atbilldÄ«bu varu pateikt, ka Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pe balstās tieši uz gudriem, izglÄ«totiem, vispusÄ«giem, iejÅ«tÄ«giem Ä£imenes ārstiem.

Un tas viss uz fona, kad deputāti (lai atceramies Jāņa Dombravas performanci pagājušÄs nedēļas „Preses klubā”), ministri, ierÄ“dņi, žurnālisti noniecina Ä£imenes ārstu darbu. Atcerieties cik ļoti Pavļuts iebilda maksāt Ä£imenes ārstiem par vakcināciju, bet tÄ“rÄ“ja miljonus vakcinācijas centru Ä«rei un aprÄ«kojumam, izbraukumiem uz kapu svÄ“tkiem un krāmu tirgu, reklāmas kampaņām.

Turklāt vÄ“l nāca ministra kapelmeistara paziņojumi, ka Ä£imenes ārsti neko nezin, viņiem vajag papildus mācÄ«bas utt. Tikai tagad – rudenÄ« šis pats ministrs attapa parunāt ar Ä£imenes ārstiem, vienojās par samaksu, organizatoriskiem jautājumiem un visi Ä£imenes ārsti vakcinÄ“.

Tātad – manuprāt, lielākā Latvijas veselÄ«bas problÄ“ma šodien ir necienÄ«gā politiskā attieksme pret Ä£imenes medicÄ«nu (kaut arÄ« turpat blakus problÄ“mu sarakstā ir nepietiekamā kompensācija par onkoloÄ£iskiem, sirds–asinsvadu slimÄ«bu, plaušu slimÄ«bu u.c. medikamentiem, nepietiekamais atbalsts rehabilitācijai, Ä«paši pÄ“c onkoloÄ£isku slimÄ«bu operācijām, insultiem un neiroloÄ£iskām slimÄ«bām, nepietiekamais finansÄ“jums paliatÄ«vai aprÅ«pei utt.).

Tādas, lūk, pārdomas, izlasot virsrakstus par Narkotiku kontroles padomes sēdi.