Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā ir divi politiskie spÄ“ki, kuri savu liekulÄ«bu, divkosÄ«bu un neizlÄ“mÄ«bu ne tikai neslÄ“pj, bet pat afišÄ“. Uzdodot to par centrismu, pragmatismu, prātÄ«gumu un kā tik vÄ“l ne. Tie ir – “VienotÄ«ba” un “AttÄ«stÄ«bai/Par!”.

Ceturtdien Saeimas sÄ“dÄ“ notika balsojums par okupācijas pieminekli skaroša lÄ“mumprojekta iekļaušanu darba kārtÄ«bā. “Saskaņa” prognozÄ“jami balsoja pret, savukārt Nacionālā apvienÄ«ba, ZZS un liela daļa “neatkarÄ«go” deputātu - par. Balsojumu izšÄ·Ä«ra “VienotÄ«ba” un “AttÄ«stÄ«bai/Par!” deputāti, kuri nobalsoja - atturas, kas “de facto” nozÄ«mÄ“ - pret. LÄ“mumprojekts netika iekļauts darba kārtÄ«bā.

Var jautāt, nu un? Kas no tā? Balsojumā par šÄ« jautājuma iekļaušanu nākamās nedēļas Saeimas sÄ“des darba kartÄ«bā šie deputāti taču nobalsoja “kā vajag”. Formāli, protams, viss ir “pareizi”, taču, kā mÄ“dz teikt, nosÄ“dumiņš paliek. Simboliskais reveranss Kremlim izdarÄ«ts.

Kad runa ir par simboliem un simbolismu, tad atkarÄ«bā no katra ieinteresÄ“tÄ«bas šo simbolu nozÄ«mi var ļoti plaši staipÄ«t. Gan uz vienu, gan otru pusi. No literatÅ«ras klasikas mÄ“s zinām slaveno RÅ«dolfa Blaumaņa “Purva bridÄ“ja” epizodi, kurā Edgars sola 10 rubļus par viņa zābaka bučošanu. TÄ«ri fiziski, nu kas tur grÅ«ts? Nobučo to zābaku un saņem 10 rubļus, kas tolaik bija liela nauda. Taču no simboliskā, cilvÄ“ciskās stājas viedokļa tas ir ļoti smags, pazemojošs akts.

KonkrÄ“tajā literārajā darbā šÄ« simboliskā izšÄ·iršanās ir skaidra un nepārprotama, bet reālajā dzÄ«vÄ“ parasti viss ir daudz izplÅ«dušÄk un neviennozÄ«mÄ«gāk. Tā pÄ“c šÄ« Saeimas balsojuma “AttÄ«stÄ«bai/Par!” izplatÄ«ja paziņojumu, kurā it kā pārliecinoši paskaidroja, kāpÄ“c šonedēļ zābaku vÄ“l bučosim, bet nākamnedēļ vairs ne.

LÅ«k, šis skaidrojums: “NeatbalstÄ«jām populistiski sasteigtu jautājuma skatÄ«šanu šodien, atbalstām korektu un izsvÄ“rtu risinājumu skatÄ«šanu nākamnedēļ. Ä€rlietu komisijā deputāti jau strādā kopā ar saistÄ«tajām pusÄ“m, tendencioza steidzināšana šeit ir nevietā.”

Esmu pārliecināts, ka ne tikai pašiem deputātiem, bet arÄ« viņu fanu klubam šie skaidrojumi šÄ·iet pilnÄ«gi attaisnojoši. Kāda gan starpÄ«ba - vienu nedēļu agrāk vai vÄ“lāk? Labāk vÄ“lāk, bet pamatÄ«gāk. Juridiski korektāk. Tāpat taču viss iet uz to, ka to pieminekli nojauks.

Lieta tikai tā, ka starp šÄ«m Saeimas sÄ“dÄ“m ir 9. maijs, kurš pÄ“dÄ“jos gados, bet it Ä«paši pÄ“c šÄ gada 24. februāra ir ieguvis jaunu, izteikti negatÄ«vu konotāciju. Tas ir kļuvis par datumu, kurš simbolizÄ“ visu putinisma jeb rašisma (šie vārdi ir tikpat cieši saistÄ«ti kā hitlerisms un nacisms) impÄ“risko bÅ«tÄ«bu.

Sauklis - varam atkārtot - ir galvenais 9. maija lozungs, kurš pÄ“c Bučas ieguvis ne tikai AustrumprÅ«sijas zvÄ“rÄ«bu atkārtošanas nozÄ«mi, bet arÄ« simbolizÄ“ Austrumeiropas, tajā skaitā Latvijas okupāciju. TāpÄ“c jautājuma skatÄ«šanai pirms 9. maija vai jau pÄ“c tā ir ļoti bÅ«tiska, simboliska nozÄ«me.

Sociālajos tÄ«klos parādās jautājumi - kāpÄ“c okupekli nenojauca uzreiz - jau toreiz, deviņdesmitajos? Ja šo jautājumu uzdod jauni cilvÄ“ki, kuri tajā laikā nedzÄ«voja, tad tas ir viens, bet, ja šo pašu jautājumu tÄ“lotā izbrÄ«nā uzdod cilvÄ“ki, kuri jau tobrÄ«d bija politikā, tad tā ir kārtÄ“jā liekulÄ«bas demonstrācija, jo atbilde ir vienkārša.

TobrÄ«d šim piemineklim bija gluži cita simboliskā slodze. Tas primāri simbolizÄ“ja uzvaru pār fašismu, hitlerisko Vāciju. Pret to tajos laikos varÄ“ja protestÄ“t vienÄ«gi tādi margināļi kā pÄ“rkonkrustieši. TāpÄ“c par šÄ« pieminekļa nojaukšanu nevarÄ“ja bÅ«t ne runas, ja gribÄ“jām skaitÄ«ties piederÄ«gi pie “civilizÄ“tās” sabiedrÄ«bas.

Tagad situācija ir fundamentāli mainÄ«jusies. Putins ir mÅ«sdienu Hitlers; 9. maijs pārvÄ“rsts par galveno rašisma simbolu; piemineklis “atbrÄ«votājiem” par pieminekli slepkavām un izvarotājiem. Savukārt dažādu nokrāsu kaprāni, kuri valsts finansÄ“tajos medijos nebeidz atkārtot aicinājumus bÅ«t pakļāvÄ«giem un nekaitināt krievus, uz ilgāku laikiem pārvÄ“rtušies par nožēlojamiem ļurbaku ruporiem. Turpmāk, kad kārtÄ“jais kaprāns “gudri spriedelÄ“s” par Ä“tiku un morāli, prātā nāks viņa gļēvulÄ«gā demagoÄ£ija okupekļa nojaukšanas lietā.

Skumji, ja cilvÄ“ki ar akadÄ“miskiem grādiem, kuri skaitās viedokļu lÄ«deri, tā vietā, lai skaidri pateiktu, ka bÄ“dÄ«gi slavenais “piemineklis Uzvaras parkā ir kā enkurs, kurš tur latviešus un krievus asiņainā un naida pilnā pagātnÄ“; neļauj mums virzÄ«ties uz priekšu un redzÄ“t nākotni, jo visu laiku velk atpakaļ” (Ruslans Antropovs), nodarbojas ar gļēvulÄ«bas un bezprincipu attaisnošanas propagandu.

Var jautāt, kāpÄ“c galveno uzmanÄ«bu pievÄ“ršu tiem, kuri minÄ“tajā balsojumā atturÄ“jās, nevis tiem, kuri balsoja pret? Proti, “Saskaņai”. TāpÄ“c, ka neprasÄ«sim no “Saskaņas” to, ko tā vÄ“l nevar atļauties. Tās elektorāts vÄ“l nav nobriedis tik fundamentālai 9. maija simboliskās jÄ“gas pārvÄ“rtÄ“šanai, tāpÄ“c partijai dažus mÄ“nešus pirms vÄ“lÄ“šanām grÅ«ti veikt tik bÅ«tisku politisko kÅ«leni.

Taču “Saskaņas” biedriem šogad bÅ«tu jābÅ«t ļoti uzmanÄ«giem attiecÄ«bā uz jebkādu 9. maija publisku atzÄ«mÄ“šanu. Tas noteikti atsauksies uz nākotnes iespÄ“jām darboties Latvijas politikā, ja vien ir vÄ“lÄ“šanās jel kādreiz politikā darÄ«t kaut ko nopietnāku nekā tikai sÄ“dÄ“t mūžīgā opozÄ«cijā. Ja šÄda doma ir, tad šogad okupeklim labāk netuvoties. Kaut vai tik viltÄ«gi, kā to solÄ«ja darÄ«t Nils Ušakovs - tajā dienā viņš RÄ«gā nebÅ«šot.

Bet tiem, kuriem ir organisks riebums pret gļēvuļiem, liekuļiem un divkošiem, attÄ“lā saraksts ar uzvārdiem, par kuriem 1. oktobrÄ« noteikti nebalsot. Lai par viņiem balso tie, kuri paši jÅ«tas tikpat “drosmÄ«gi” un “gudri”.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0