Iesaki rakstu:

Ne tikai Baltijā, bet visā pasaulÄ“ sabiedrÄ«ba aktÄ«vi pieprasa aizvien jaunus piespiedu pasākumus pret kara noziegumus Ä«stenojošo Putina armiju – tomÄ“r izrādās, ka boikots un blokāde ir divas dažādas lietas, bet lidojumu aizlieguma zona vispār nozÄ«mÄ“tu karu. Jāpaskaidro, kas ir kas.

Jau uzreiz pÄ“c Kremļa iebrukuma Ukrainā no agresijas cietusÄ« valsts pieprasÄ«ja NATO valstÄ«m noteikt lidojumu aizlieguma zonu (“no-fly zone”) visā Ukrainas gaisa telpā. Tas nozÄ«mÄ“tu, ka lidojumu aizlieguma zonā nedrÄ«kstÄ“tu lidot ne uzbrucÄ“ju, ne aizstāvju lidaparāti.

Taču lidojumu aizliegums nozÄ«mÄ“tu, ka tā ievÄ“rošana kādam ir jānodrošina, un Ukraina uzstāja, ka tam jānotiek tāpat, kā tas Līča kara laikā bija ar Sadāma Huseina laika Irāku: tikko kā lidojumu aizlieguma zonā parādās kāds lidaparāts, tā NATO lidmašÄ«nas to notriec.

PraksÄ“, kā to parāda pašu ukraiņu pretgaisa aizsardzÄ«ba, notriekt dažas krievu lidmašÄ«nas – tas nav pats sarežģītākais uzdevums, lÄ«dz ar to NATO lidmašÄ«nām arÄ« tā nebÅ«s problÄ“ma. Pavisam cita lieta ir šÄdu rÄ«cÄ«bu pamatot ar starptautiskajām normām.

Kā norāda tiesÄ«bu zinātņu profesors, bijušais Satversmes un citu tiesu tiesnesis Dr. Uldis Ķinis, kurš bijis arÄ« Eiropas eksperts Gruzijā un tiesnesis Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā Hāgā, tad lidojumu aizlieguma zona tikusi Ä«stenota vienÄ«gi nedaudzos gadÄ«jumos vÄ“sturÄ“, pie kam vienmÄ“r ar NATO ieročiem, bet ne vienmÄ“r pÄ“c ANO balsojuma.

Skatoties konkrÄ“ti, lidojumu aizlieguma zona tika ieviesta 1991. – 2003. g. virs Irākas ziemeļiem un dienvidiem (bez ANO dota mandāta, kas noveda pie Francijas izstāšanās no tās nodrošināšanas). 1992. gadā, kad Serbija sāka Ä«stenot genocÄ«du kaimiņvalstÄ«s, ANO sākumā aizliedza “neautorizÄ“tus lidojumus” virs Bosnijas, vispirms dokumentÄ“jot 500 pārkāpuma gadÄ«jumus, ieskaitot uzbrukumus no gaisa pa civilajiem mÄ“rÄ·iem, kā rezultātā ANO lÄ“ma atļaut NATO ieviest pilnvÄ“rtÄ«gu lidojumu aizlieguma zonu no 1993. lÄ«dz 1995. gadam, kad NATO valstu lidmašÄ«nas novÄ“rsa jebkādus militāros lidojumus virs daudz cietušÄs Bosnijas un Hercegovinas.

Bet 2011. gadā ANO DrošÄ«bas padome atļāva ieviest lidojumu aizlieguma zonu virs LÄ«bijas, kamÄ“r tika sakauts un nogalināts pulkvedis Kadāfi; pusgadu vÄ“lāk lidojumu aizliegumu atcÄ“la, jo mÄ“rÄ·is bija sasniegts. 2018. un 2019. gadā, turpinoties sadursmÄ“m LÄ«bijas iekšienÄ“, Kirenaikā bāzÄ“tās regulārās armijas vienÄ«bas sava feldmaršala Haftara vadÄ«bā cīņas laikā pret Islāma valsts teroristiem un citu paveidu džihādistiem divreiz izsludināja vietÄ“jas nozÄ«mes lidojumu aizlieguma zonas. Citi piemÄ“ri, kur lidojumu aizlieguma zonas bÅ«tu ne tikai apspriestas, bet arÄ« ieviestas un uzspiestas ar militāriem lÄ«dzekļiem, nav atrodami.

Tā kā lidojumu aizlieguma zona ir salÄ«dzinoši jauns koncepts no deviņdesmitajiem, nav izstrādātas cietas starptautisko tiesÄ«bu normas, kas tādu zonu ieviešanu paredzÄ“tu, noteiktu tām likumisko pamatu vai kaut nodefinÄ“tu, kam ir vai nav tiesÄ«bas attiecÄ«gus lÄ“mumus pieņemt.

Nepastāvot konkrÄ“tām normām, Krievija situāciju, kurā kādas NATO valsts iznÄ«cinātājs, atrodoties ārpus NATO gaisa telpas Ukrainā, notriec krievu lidaparātu, varÄ“tu (un drÄ«kstÄ“tu) uztvert kā kara aktu. Tieši tāpat kā poļu lidmašÄ«nas notriekšana, ja to virs Lietuvas teritorijas sašautu tur ielidojis krievu iznÄ«cinātājs no Kaļiņingradas apgabala, nozÄ«mÄ“tu Krievijas Federācijas militāru aktu pret Polijas Republiku.

LÄ«dz ar to lidojumu aizlieguma zona, ja NATO valstis tās ietvaros sāktu notriekt krievu lidmašÄ«nas, ļautu Kremlim to iztulkot kā NATO valstu nostāšanos karastāvoklÄ« ar Krieviju. Turklāt, tā kā tas nebÅ«tu vis Krievijas uzbrukums kādai no NATO dalÄ«bvalstÄ«m, bet NATO dalÄ«bvalsts lidmašÄ«nu militārās aktivitātes virs (skatoties no šÄ«m pozÄ«cijām) trešÄs valsts – Ukrainas, tad neiedarbotos arÄ« Ziemeļatlantijas lÄ«guma 5. pants un pārÄ“jām dalÄ«bvalstÄ«m nebÅ«tu automātisks karastāvoklis ar Krieviju. TurpretÄ« Kremlim bÅ«tu brÄ«vas rokas gāzt ar savām raÄ·etÄ“m uz attiecÄ«gās lidmašÄ«nu Ä«pašnieces teritoriju, kā vienmÄ“r neskatoties, kur Ä«sti trāpa.

Visos iepriekšÄ“jos gadÄ«jumos lidojumu aizlieguma zona tika piemÄ“rota pret valstÄ«m, kam nepiemÄ«t Krievijas militārais un rÅ«pnieciskais potenciāls – ne Irāka, ne Serbija, ne LÄ«bija nevarÄ“ja NATO aviācijai likt pretÄ« tādus resursus, kādi joprojām ir Krievijai. Turklāt, tā kā Krievija pati ir ANO DrošÄ«bas padomÄ“, tad nepastāv nekādas iespÄ“jas “izdzÄ«t cauri” ANO mandātu lidojumu aizlieguma zonai virs Ukrainas – šÄdos gadÄ«jumos, kā pierāda prakse ar lÄ«dzšinÄ“jām lidojumu aizlieguma zonām, ANO mandāts ir vienÄ«gais, kurš var tādas izveidi leÄ£itimizÄ“t.

LÄ«dz ar to NATO valstis izvÄ“lÄ“jušÄs citu pieeju: oficiāli neizsludinot lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas, NATO dalÄ«bvalstis gan skaļi, gan klusÄ«bā piegādā arvien jaudÄ«gākus pretgaisa aizsardzÄ«bas ieročus ukraiņiem, lai viņi paši ievieš lidojumu aizlieguma zonu virs savas valsts.

Nākamreiz – par boikota, embargo, sankciju un robežu blokādes Ä«patnÄ«bām: ar ko šie pasākumi atšÄ·iras un kas no tā bÅ«tu kara pieteikums Krievijai.