Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svÄ“tkos, bet arÄ« ikdienā aizvien skaudrāk iezÄ«mÄ“jās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadÄ«tāja lÄ«derÄ«bas problÄ“ma. AcÄ«mredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespÄ“j vai nevÄ“las pildÄ«t savus valsts prezidenta pienākumus un "pazÅ«d aiz savas pils augstajiem mÅ«riem", nespÄ“jot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrÄ«bā.

Valsts prezidents nedrÄ«kst uz visu nolÅ«koties tikai no malas kā miermÄ«lÄ«gs novÄ“rotājs, jo Ä«paši šobrÄ«d, kad valstij ir vajadzÄ«gs spÄ“cÄ«gs lÄ«deris, akcentÄ“ partiju apvienÄ«ba Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZSS), norādot, ka valstsvÄ«ra autoritātes neesÄ«ba un visu laiku zemākais valsts prezidenta darba novÄ“rtÄ“jums ir likumsakarÄ«gs E.Levita darbÄ«bai vai drÄ«zāk bezdarbÄ«bai.

ZZS ieskatā E.Levits ne tikai nav spÄ“jis saliedÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bu, bet pieļāvis valdošÄs koalÄ«cijas antidemokrātisku rÄ«cÄ«bu, kad tautas priekšstāvjiem Saeimā un pašvaldÄ«bu domÄ“s tiek nepamatoti ierobežoti vÄ“lÄ“tāju dotie mandāti. Tas ir unikāls demokrātijas ierobežošanas piemÄ“rs visā Eiropā, par ko jau ir izteikušies vairāki atzÄ«ti konstitucionālo tiesÄ«bu eksperti.

Ilgstošas pandÄ“mijas situācijā, Ministru kabinetam demonstrÄ“jot apjukumu nekonsekvenci un nespÄ“ju pieņemt lÄ“mumus, ko skaidri iezÄ«mÄ“ja žurnālistu izmeklÄ“šanas, valsts prezidents neizmantoja iespÄ“ju sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sÄ“di, iesaistoties un palÄ«dzot visai sabiedrÄ«bai svarÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanā, kas, iespÄ“jams, izraisÄ«ja daudzu cilvÄ“ku personiskās traģēdijas un pat nāves.

Arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna nepieļaujamie uzbrukumi neatkarīgai tiesu varai, Saeimas deputātu prettiesiskie un neētiskie izteikumi palika bez jebkādas valsts prezidenta uzmanības.

ZZS atzÄ«st, ka neapšaubāmi viena no bÅ«tiskām valsts prezidenta institÅ«ta funkcijām ir kreatÄ«vā funkcija, kas izpaužas valsts amatpersonu iecelšanā, izvirzÄ«šanā vai apstiprināšanā amatā. SabiedrÄ«bā joprojām tiek apspriests gadÄ«jums, kad E.Levits, nodarbojoties ar politisko šantāžu, izgāzās ar savas padomnieces izvirzÄ«šanu Satversmes tiesas tiesneša amatā.

"ŠÄ« rÄ«cÄ«ba ir nepiedodama, jo varÄ“ja bÅ«tiski ietekmÄ“t Satversmes tiesas reputāciju un uzticÄ«bu tās lÄ“mumiem. ArÄ« kavÄ“šanās ar jaunā Satversmes aizsardzÄ«bas biroja vadÄ«tāja nekavÄ“jošu apstiprināšanu ir E.Levita nepadarÄ«ts darbs," secina ZZS.

DraudošÄ hibrÄ«dkara situācijā, ko apliecina notikumi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, esot Nacionālās drošÄ«bas padomes vadÄ«tājs, E. Levits joprojām nav sasaucis padomes sÄ“di, lai vienotos par adekvātu atbildÄ«go institÅ«ciju rÄ«cÄ«bu lÄ«dzÄ«gā situācijā, nodrošinot Latvijas Republikas robežas koordinÄ“tu aizsardzÄ«bu. Jāatgādina, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi valsts prezidents ir valsts bruņoto spÄ“ku virspavÄ“lnieks.

Latvija ir parlamentāra valsts, kurā Valsts prezidenta darba devÄ“js ir Saeima, kuras ietvarā darbojas arÄ« ZZS frakcija. Ir pieļaujams, ka darba devÄ“js var pieprasÄ«t darbiniekam, kurš netiek galā ar saviem pienākumiem, paskaidrojumus. TāpÄ“c ZZS Saeimas frakcija ir pieņēmusi lÄ“mumu aicināt E.Levitu uz politiskām konsultācijām par viņa turpmākās darbÄ«bas mÄ“rÄ·iem un vÄ«ziju.

Novērtē šo rakstu:

0
0