Iesaki rakstu:

ŠÄ« ir atklāta vÄ“stule Latvijas valsts prezidentam Levitam, premjerministram Kariņam un aizsardzÄ«bas ministram Pabrikam. Mani sauc Alvis Hermanis, un man ir jautājums, kuru gribÄ“tu jums uzdot visas Latvijas sabiedrÄ«bas vārdā. Jo šis ir vissvarÄ«gākais jautājums, kurš šai vÄ“stures brÄ«dÄ« interesÄ“ mÅ«s, visus Latvijas iedzÄ«votājus.

KāpÄ“c mÅ«su valsts vadÄ«ba joprojām nav veikusi nekādu sabiedrÄ«bas instruktāžu vai devusi jebkādus norādÄ«jumus – ko konkrÄ“ti katram no mums darÄ«t X stundas gadÄ«jumā? AtšÄ·irÄ«bā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdÄ«bām mÄ“s joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizÄ“tus un tehniskus padomus, kā rÄ«koties pÄ“kšÅ†a Krievijas uzbrukuma situācijā.

MÄ“s saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varÄ“tu bÅ«t kara noslÄ“pums, lai tā bÅ«tu. Bet, ja reiz esam jums uzticÄ“juši valsts vadÄ«šanas atbildÄ«bu, mÄ“s sagaidām, ka jÅ«s instruÄ“tu arÄ« mÅ«s visus pārÄ“jos - kā konkrÄ“ti rÄ«koties un ko darÄ«t, lai pasargātu sevi un savas Ä£imenes šÄdā iespÄ“jamas krÄ«zes brÄ«dÄ«.

MÄ“s saprotam, ka varianti var bÅ«t dažādi, - konvencionāls armijas iebrukums, pÄ“kšÅ†s raÄ·ešu uzbrukums vai kodolkara pārsteigums. Visos šajos variantos cilvÄ“ku reakcija bÅ«s tikai un vienÄ«gi panika.

MÄ“s pieņemam, ka panika ir tieši tas, no kā bÅ«tu iespÄ“jams izvairÄ«ties, ja katrs no mums, arÄ« civilajiem, zinātu - kā konkrÄ“ti rÄ«koties un ko pasākt. Kā zināms, 24. februāra rÄ«tā tieši panika bija tā, kas uz vairākām dienām paralizÄ“ja Ukrainas sabiedrÄ«bu.

Vakar man bija saruna ar vienu Lietuvas valsts teātra direktoru, kurš pastāstÄ«ja, ka pirms divām nedēļām Lietuvas Valsts aizsardzÄ«bas ministrijā notika visu lielāko iestāžu vadÄ«tāju sapulce, kur viņi tika instruÄ“ti, kā viņu darbiniekiem rÄ«koties dažādos pÄ“kšÅ†u Krievijas uzbrukumu variantos. PiemÄ“ram, visiem tika izstāstÄ«ts, ka vislielākā kļūda bÅ«tu sÄ“sties savās mašÄ«nās un censties evakuÄ“ties, jo tas paralizÄ“tu ceļus (tas tikai viens piemÄ“rs).

Es saprotu, ka varbūt grūti ir noorganizēt visas tautas kopsapulci, bet jums tomēr vajag izdomāt veidu, kā mūs visus informēt un sagatavot iespējamai situācijai, kuru ukraiņi piedzīvoja, pamostoties kādā jaukā rītā.

Es ceru, ka saprotat - šÄ« vÄ“stule nav nekāda panikas sÄ“šana, bet normāls jautājums, lai pasargātu mÅ«su bÄ“rnus, radiniekus un mÅ«su vadÄ«to iestāžu darbiniekus.

Jau iepriekš pateicos par atbildi, kuru visi ceram tomÄ“r saņemt.