LÄ“mums par apcietinÄjumu – pÄ“c komandas „no augÅ¡asâ€
Pietiek lasÄ«tÄja · 27.05.2021. · Komentāri (0)ŠÄ gada marta mÄ“nesÄ« pÄ“c Tieslietu padomes iniciatÄ«vas tika veikta tiesnešu aptauja kura atklÄja - 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistÄ“mas neatkarÄ«bu negatÄ«vi ietekmÄ“ Tieslietu ministrija. SavukÄrt 6% tiesnešu aptaujÄ ir norÄdÄ«juši, ka pÄ“dÄ“jo piecu gadu laikÄ personÄ«gi ir izjutuši spiedienu no politiÄ·iem vai citÄm amatpersonÄm.
Aptaujas rezultÄti norÄda uz bÅ«tisku tiesu objektivitÄtes un neatkarÄ«bas apdraudÄ“jumu. ŠÄ«s ietekmes rezultÄtÄ tiek sastÄdÄ«ti nesaprotami, vÄji argumentÄ“ti un acÄ«mredzami pretlikumÄ«gi spriedumi. Cieš valsts kopumÄ un katrs spriedumÄ norÄdÄ«tais cilvÄ“ks.
Ne tik sen tiesa nolÄ“ma apcietinÄt pavecu vÄ«ru - Aivaru Lembergu. NešaubÄ«gi tiesai ir jÄabstrahÄ“jÄs no jebkÄdu personisku aizspriedumu esamÄ«bas un jÄpieņem pamatots, motivÄ“ts un likumÄ«gs lÄ“mums. Kaut arÄ« vÄ“l aizvien tiesas argumentÄcija nav zinÄma, tomÄ“r šis gadÄ«jums, manuprÄt, ilustrÄ“ klasisku "ietekmÄ“šanÄs" gadÄ«jumu, kad augstÄkstÄvošo pavÄ“les netiek apspriestas. Ar šo domÄju tieši lÄ“mumu - apcietinÄt, nevis spriedumu kopumÄ.
Kaut arÄ« KriminÄlprocesa likuma 272. panta ceturtÄ daļa paredz, ka tiesas spriedums par smaga vai sevišÄ·i smaga nozieguma izdarÄ«šanu var bÅ«t pamats apcietinÄjumam, tomÄ“r arÄ« šÄds lÄ“mums ir jÄpamato. TurklÄt jÄievÄ“ro KriminÄlprocesa likuma 241. panta trešajÄ daÄ¼Ä norÄdÄ«tais, ka vienlaikus konstatÄ“jama (nevis izdomÄjama) arÄ« varbÅ«tÄ«ba, ka persona izvairÄ«sies no sprieduma izpildes.
No malas šÄds apcietinÄjums izskatÄs visai neparasts, neloÄ£isks un viennozÄ«mÄ«gi vÄ“rsts ne uz kriminÄlprocesa/tiesvedÄ«bas aizsardzÄ«bu un nodrošinÄšanu. PiemÄ“ram, kÄds jaunietis ticis notiesÄts ar reÄlu brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz 10 gadiem par drauga noduršanu, tomÄ“r tiesas zÄlÄ“ nav ticis apcietinÄts, jo tiesa nav domÄjusi, ka viņš aizbÄ“gs (https://jauns.lv/raksts/zinas/35750-tiesa-neesot-domajusi-ka-vins-aizbegs-valsts-nejauda-atrast-par-drauga-slepkavibu-notiesato-aramu).
Šis piemÄ“rs nav vienÄ«gais, bet spilgti ilustrÄ“ likuma piemÄ“rošanas atbilstoši vajadzÄ«bÄm gadÄ«jumu. AcÄ«mredzot slepkavÄ«ba nav sabiedriski bÄ«stams noziegums, lai vÄ“rtÄ“tu apcietinÄjumu no sabiedrÄ«bas drošÄ«bas skatupunkta. SavukÄrt vecs vÄ«rs, kurš, domÄjams, ja bÅ«tu gribÄ“jis, jau sen bÅ«tu uzsÄcis ilgstošu ÄrstniecÄ«bas kursu kÄdÄ no Austrijas slimnÄ«cÄm, bet to nav darÄ«jis, ir tik bÄ«stams, ka jÄpiemÄ“ro pats stingrÄkais drošÄ«bas lÄ«dzeklis un citi drošÄ«bas lÄ«dzekļi nespÄ“s nodrošinÄt normÄlu tiesvedÄ«bu.
Cik var spriest pÄ“c tiesas sēžu apmeklÄ“jumiem, tad A. Lembergs nav no sÄ“dÄ“m izvairÄ«jies. LÄ«dz ar to gadÄ«jumÄ, ja pastÄvÄ“ja pamatots tiesvedÄ«bas traucÄ“šanas risks, tiesa varÄ“ja noteikt mÄjas arestu, policijas uzraudzÄ«bu vai aizstÄt apcietinÄjumu ar drošÄ«bas naudu. DomÄjams, ka par šÄda riska esamÄ«bu neliecinÄja nekas.
2016. gadÄ Valsts probÄcijas dienests kopÄ ar Tieslietu ministriju vÄ“rtÄ“ja elektroniskÄs uzraudzÄ«bas sistÄ“mas paplašinÄšanas virzienus. PirmkÄrt, tika plÄnots pilnveidot tiesisko regulÄ“jumu, lai tiesu praksÄ“ attiecÄ«bÄ uz elektronisko uzraudzÄ«bu lÄ«dzÄ«gos gadÄ«jumos elektroniskÄs uzraudzÄ«bas termiņš bÅ«tu lÄ«dzÄ«gs. OtrkÄrt, tika vÄ“rtÄ“ta iespÄ“ja paplašinÄt elektroniski uzraugÄmo grupu, piemÄ“ram, uzreiz pÄ“c notiesÄšanas piedÄvÄjot elektronisko uzraudzÄ«bu kÄ alternatÄ«vu ieslodzÄ«jumam, ja nodarÄ«tais likumpÄrkÄpums nav smags (https://juristavards.lv/zinas/268725-elektroniska-uzraudziba-latvija-vispirms-izvertet-tikai-pec-tam-piemerot/).
TomÄ“r tÄlÄk par vÄ“rtÄ“šanu šÄ«s iestÄdes nav tikušas. Jo elektroniskÄs uzraudzÄ«bas piemÄ“rošana joprojÄm ir visai sarežģīts process. TurklÄt tÄ ir pieejama ierobežotam notiesÄto personu lokam, kurš tÄ arÄ« nav ticis paplašinÄts. LÄ«dz ar ko vÄ“los aktualizÄ“t elektroniskÄs uzraudzÄ«bas piemÄ“rošanas nosacÄ«jumu paplašinÄšanas nepieciešamÄ«bu.
Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa vairÄkkÄrt ir norÄdÄ«jusi uz apcietinÄjuma piemÄ“rošanas kÄ galÄ“jÄ lÄ«dzekļa raksturu. T.i. apcietinÄjums piemÄ“rojams kÄ galÄ“jais lÄ«dzeklis, kad citi lÄ«dzekļi nedarbojas. Uzskatu, ka bÅ«tu nepieciešams iekļaut elektroniskÄs uzraudzÄ«bas subjektu starpÄ arÄ« vÄ“l nenotiesÄtÄs personas. KÄ alternatÄ«vu apcietinÄjumam.
ŠÄdi tiktu samazinÄts ieslodzÄ«to skaits (ietaupÄ«ti lÄ«dzekļi), mazinÄtos nepamatoto apcietinÄjumu skaits un arÄ« tiesÄm nebÅ«tu jÄpiemÄ“ro apcietinÄjums situÄcijÄs kad to var nepiemÄ“rot, bet personas uzraudzÄ«ba ir nepieciešama stingrÄka par policijas Ä«stenoto (kÄ drošÄ«bas lÄ«dzeklis). ArÄ« situÄcijÄ, kad tiesa varÄ“tu aizstÄt apcietinÄjumu ar drošÄ«bas naudu, bet apcietinÄtajam naudas nav, elektroniskÄ uzraudzÄ«ba bÅ«tu adekvÄts risinÄjums.
MÅ«sdienÄs tiek rekomendÄ“ts noteikt notiesÄtajiem sodus, kas nebÅ«tu saistÄ«ti ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu (ANO Ä¢enerÄlÄs asamblejas rezolÅ«cija Nr. 65/230, 1 para.). LÄ«dz ar ko bÅ«tu jÄpaplašina elektroniskÄs uzraudzÄ«bas piemÄ“rošanas iespÄ“jas arÄ« notiesÄtajiem.
JÄsecina, ka joprojÄm tiesvedÄ«bas daudzos gadÄ«jumos notiek pÄ“c grÄmatÄ "TiesÄšanÄs kÄ Ä·Ä“Ä·is" aprakstÄ«tajiem scenÄrijiem. CerÄ“sim, ka vismaz notiekošajÄ kolaboranta Romualda VonsoviÄa tiesa nostÄsies likuma pusÄ“. Kaut arÄ« civiltiesiska strÄ«da pÄrvÄ“ršana par kriminÄlprocesu rada pamatotas šaubas par jebkÄdu tiesiskumu un neitralitÄti arÄ« šajÄ kriminÄlprocesÄ.