Latvijas valsts oficiÄlais izdevums: darbiniekam jÄvÄ“rtÄ“, vai var atļauties sniegt publisku viedokli, kas pretÄ“js darba devÄ“ja interesÄ“m
Latvijas VÄ“stnesis* · 20.11.2021. · Komentāri (0)MÄ“s katrs vienlaikus esam dažÄdu sociÄlo statusu Ä«pašnieki, un to robežas nav strikti novilktas ar laika rÄmi. Proti, nakts stundas neatceļ sociÄlo statusu mamma, studente, darbiniece, kolÄ“Ä£e, sieva, draudzene utt. tikai tÄpÄ“c, ka tajÄ laikÄ cilvÄ“ki guļ. ArÄ« vakarÄ, pÄ“c darba, aizverot darba telpu durvis un dodoties mÄjup vai citÄs privÄtÄs darÄ«šanÄs, mÄ“s aizvien esam darbinieki: mums ir saistoši darba devÄ“ja noteiktie darba kÄrtÄ«bas noteikumi, uzņēmuma paustÄs vÄ“rtÄ«bas.
LojalitÄti raksturo uzticÄ«ba, cieņpilna attieksme, un tÄ liecina par darbinieka attieksmi, ieguldÄ«jumu uzņēmumÄ, uzvedÄ«bu un izturÄ“šanos pret uzņēmumu, tÄ vÄ“rtÄ«bÄm un interesÄ“m.
Ä€rpus darba laika un darba vietas darbiniekam savÄ uzvedÄ«bÄ ir jÄievÄ“ro vislielÄkÄ rÅ«pÄ«ba un labticÄ«ba. Viņa rÄ«cÄ«bai jÄbÅ«t pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrÄ«kst darÄ«t un runÄt visu, kas ienÄk prÄtÄ.
VÄrda brÄ«vÄ«ba var tikt ierobežota, ja ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, kÄ arÄ«, lai aizsargÄtu citu personu, piemÄ“ram, tiesÄ«bas uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu, reputÄciju, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu u. tml. Viena indivÄ«da pamattiesÄ«bas var tikt ierobežotas, lai aizsargÄtu publiskÄs intereses un plašÄkas sabiedrÄ«bas intereses un tiesÄ«bas.
Jo augstÄks darbinieka amats, jo augstÄks darba devÄ“ja uzticÄ«bas lÄ«menis. Darbiniekam ir jÄbÅ«t Ä«paši uzmanÄ«gam attiecÄ«bÄ uz tÄ vÄrda brÄ«vÄ«bas tiesÄ«bu Ä«stenošanu un jÄvÄ“rtÄ“, vai tas var atļauties un vai vispÄr ir tiesÄ«gs sniegt tÄdu publisku viedokli, kas ir pretÄ“js darba devÄ“ja interesÄ“m, vÄ“rtÄ«bÄm, veselÄ«bas aizsardzÄ«bai u. tml.
VakcinÄ“šanÄs pret Covid-19 jautÄjums Latvijas sabiedrÄ«bu polarizÄ“ja, tai nosacÄ«ti “piešÄ·irot” jaunu statusu: vaxeris un antivaxeris. ŠÄ« statusa darbÄ«bas visspilgtÄk izpaudÄs cilvÄ“ku attieksmÄ“, ko tie ar saviem vai citu personu ierakstiem pauda dažÄdÄs sociÄlajÄs platformÄs, tiecoties atbalstÄ«t vienu vai otru pozÄ«ciju. Neizpalika arÄ« konfliktsituÄcijas – publiski izskanÄ“jusi informÄcija par darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanu ar diviem valsts pÄrvaldÄ“ nodarbinÄtiem, zinÄmiem sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄlistiem.
SarunÄ ar darba tiesÄ«bÄs praktizÄ“jošu zvÄ“rinÄtu advokÄti Gitu OškÄju (attÄ“lÄ) mÄ“Ä£inÄjÄm veidot izpratni jautÄjumÄ par darbinieka lojalitÄtes darba devÄ“jam robežÄm un tiesÄ«bÄm uz privÄta viedokļa paušanu.
Kas ir un ko sevÄ« var ietvert darbinieka lojalitÄte darba vietai? Kur tÄ ir, un kur tÄ var bÅ«t noteikta?
Nav vienas definÄ«cijas terminam “lojalitÄte”, taÄu to raksturo uzticÄ«ba, cieņpilna attieksme, un tÄ liecina par darbinieka attieksmi, ieguldÄ«jumu uzņēmumÄ, uzvedÄ«bu un izturÄ“šanos pret uzņēmumu, tÄ vÄ“rtÄ«bÄm un interesÄ“m.
Darba likums noteic, ka darba devÄ“js ir tiesÄ«gs noteikt darbinieku uzvedÄ«bas noteikumus un citus noteikumus, kuri attiecas uz darba kÄrtÄ«bu uzņēmumÄ, darba kÄrtÄ«bas noteikumos. SavukÄrt ar rÄ«kojumiem darba devÄ“js ir tiesÄ«gs darba lÄ«guma ietvaros precizÄ“t darba kÄrtÄ«bas un darbinieka uzvedÄ«bas noteikumus uzņēmumÄ.
PraksÄ“ tie var bÅ«t arÄ« citÄdi nosaukti, darba devÄ“ja izstrÄdÄti iekšÄ“jie normatÄ«vie akti, kas noteic darbinieku uzvedÄ«bas noteikumus, piemÄ“ram, Ä’tikas kodekss u. c. ArÄ« darba lÄ«gumÄ var tikt iekļauta atsevišÄ·a sadaļa par uzvedÄ«bas un citiem nepieciešamiem noteikumiem, ko puses uzskata par bÅ«tisku.
Vai darbinieka lojalitÄtei ir robežas? Kur tÄs sÄkas un kur – beidzas? Proti, vai, izslÄ“dzot gaismu kabinetÄ, aizverot darba datoru, darbinieks ir brÄ«vs no atbildÄ«bas par savu rÄ«cÄ«bu publiskajÄ vidÄ“, neraugoties uz to, ka tas nav valsts vai pašvaldÄ«bas amatpersona?
Darba kÄrtÄ«bas noteikumi nosaka darbinieka uzvedÄ«bas noteikumus un citus noteikumus darba vietÄ un uzņēmumÄ. No vienas puses, darba devÄ“ja noteikumi un rÄ«kojumi ir spÄ“kÄ un attiecas uz darbiniekiem darba laikÄ – tas ir laikposms no darba sÄkuma lÄ«dz beigÄm, kurÄ darbinieks veic darbu un atrodas darba devÄ“ja rÄ«cÄ«bÄ.
TomÄ“r, no otras puses, lÄ«dzÄ«gi kÄ komercnoslÄ“puma neizpaušanas pienÄkums, kas nosaka, ka darbiniekam ir aizliegts izpaust darba devÄ“ja komercnoslÄ“pumu un citu konfidenciÄlu informÄciju, ir spÄ“kÄ ne tikai darba laikÄ, bet vispÄrÄ«gi, tajÄ skaitÄ arÄ« pÄ“c darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas, tÄpat arÄ« attiecÄ«bÄ uz savu uzvedÄ«bu Ärpus darba laika un darba vietas, darbiniekam ir jÄievÄ“ro vislielÄkÄ rÅ«pÄ«ba un labticÄ«ba. Viņa rÄ«cÄ«bai jÄbÅ«t pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrÄ«kst darÄ«t un runÄt visu, kas ienÄk prÄtÄ. Protams, jebkÄdiem ierobežojumiem ir jÄbÅ«t samÄ“rÄ«giem, un tie nedrÄ«kst pÄrmÄ“rÄ«gi iejaukties darbinieka tiesÄ«bÄs uz privÄto dzÄ«vi un aizskart citas pamattiesÄ«bas.
Darba devÄ“jam darba kÄrtÄ«bas noteikumos ir tiesÄ«bas noteikt uzvedÄ«bas noteikumus, kas darbiniekam ir jÄievÄ“ro. PiemÄ“ram, ka darbinieks apņemas nepieļaut rÄ«cÄ«bu, kas varÄ“tu kaitÄ“t darba devÄ“jam, tÄ reputÄcijai, vÄ“rtÄ«bÄm, interesÄ“m, neitralitÄtes politikai, tikumÄ«bai, drošÄ«bai, aizskart savus kolÄ“Ä£us un klientus, bez darba devÄ“ja piekrišanas neizteikties par darba devÄ“ja un klientu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, sniegt intervijas u. tml.
Darba devÄ“jam ir pienÄkums izteikties skaidri, tieši un nepÄrprotami, lai ikviens darbinieks saprastu savus pienÄkumus un atbildÄ«bu.
Ne tikai darba tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs, bet arÄ« vispÄrÄ«gi ikvienam ir jÄizvairÄs no:
rÄ«cÄ«bas, kura aizskar citu personu reputÄciju, godu un cieņu;
nepatiesu ziņu un nepamatota, rupja, aizskaroša viedokļa sniegšanas;
neatļautas un nepieklÄjÄ«gas darbÄ«bas, kuras mÄ“rÄ·is ir pretÄ“js reliÄ£ijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vÄ“rsta uz to, lai apietu likumu.
Civillikums noteic, ka ikvienam tiesÄ«bas jÄizlieto un pienÄkumi jÄpilda pÄ“c labas ticÄ«bas. ŠÄ« norma, protams, jÄpiepilda ar saturu, tÄdÄ“jÄdi liela nozÄ«me ir faktiskiem apstÄkļiem, izteikumu kopÄ“jam kontekstam un nozÄ«mei, ko šÄdam izteikumam varÄ“tu piešÄ·irt neitrÄla persona, kÄ arÄ« izteikuma autora skaidrojumiem.
TurklÄt vienmÄ“r jÄatceras arÄ« jautÄjums par personas datu aizsardzÄ«bu, proti, neviens nav tiesÄ«gs apstrÄdÄt personas datus bez tiesiskÄ pamata, un ir aizliegts izpaust darba devÄ“ja komercnoslÄ“pumu, ja vien darba devÄ“js ir norÄdÄ«jis, kÄda informÄcija ir uzskatÄma par neizpaužamu.
KÄda, jÅ«suprÄt, ir personas (darbinieka) brÄ«vÄ«ba publiski paust savu privÄto viedokli, tostarp ar ierakstiem sociÄlÄs saziņas platformÄs, ja tas ir atšÄ·irÄ«gs no darba devÄ“ja noteiktajÄm vÄ“rtÄ«bÄm?
Tas ir normÄli, ka personÄm ir dažÄdi viedokļi, taÄu vÄrda brÄ«vÄ«ba noteikti nav visatļautÄ«ba.
SociÄlajiem tÄ«kliem mÅ«sdienÄs ir liela vara, tajos paustais viedoklis neilgÄ laikposmÄ sasniedz ļoti plašu personu loku, lÄ«dz ar to uzvedÄ«bai sociÄlajos tÄ«klos ir jÄbÅ«t Ä«paši pÄrdomÄtai, jo labot pateikto, uzrakstÄ«to vai to dzÄ“st varÄ“tu bÅ«t neiespÄ“jami. LÄ«dz ar to sociÄlajos tÄ«klos, piemÄ“ram, neapdomÄ«gi, nepamatoti paustais viedoklis vai nepatiesas ziņas var radÄ«t lielu kaitÄ“jumu.
SaistÄ«bÄ ar šo aspektu vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu vairÄkÄm Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas un AugstÄkÄs tiesas paustajÄm atziņÄm, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t rosinÄt pÄrdomas par šo tÄ“mu:
TiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu aptver ne tikai tÄdu informÄciju vai idejas, kuras sabiedrÄ«bÄ tiek uzņemtas atzinÄ«gi vai kuras uzlÅ«ko kÄ neapvainojošas vai neitrÄlas, bet aptver arÄ« tÄdus izteikumus, kuri aizskar, šokÄ“ vai ir neÄ“rti (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2011. gada 12. septembra sprieduma lietÄ “Palomo Sánchez and Others v Spain”, iesnieguma Nr. 28955/06, 28957/06, 28959/06, 28964/06, 53. punkts).
Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10. pants negarantÄ“ neierobežotu vÄrda brÄ«vÄ«bu pat attiecÄ«bÄ uz sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«giem jautÄjumiem. VÄrda brÄ«vÄ«bu Ä«stenošana saistÄ«ta ar pienÄkumiem un atbildÄ«bu, kam ir nozÄ«me, kad ir runa par citu cilvÄ“ku reputÄcijas un citu personu tiesÄ«bu apdraudÄ“šanu. TÄdÄ“jÄdi, arÄ« sniedzot informÄciju par sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«giem jautÄjumiem, personai ir pienÄkums rÄ«koties godprÄtÄ«gi, lai sniegtu precÄ«zu un ticamu informÄciju (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2011. gada 11. janvÄra sprieduma lietÄ “Barata Monteiro da Costa Nogueira and Patrício Pereira v Portugal”, iesnieguma Nr. 4035/08, 21. punkts; 2016. gada 5. jÅ«lija sprieduma lietÄ “Kurski v Poland”, iesnieguma Nr. 26115/10, 56. punkts).
Uz apvainojošu apgalvojumu var neattiekties vÄrda brÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«ba, ja tÄ vienÄ«gais mÄ“rÄ·is ir aizskart un pazemot (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012. gada 2. oktobra lÄ“muma lietÄ “Rujak v Coratia”, iesnieguma Nr. 57942/10, 27.—29. punkts).
Viedoklis bez jebkÄdas faktiskÄs bÄzes var bÅ«t pÄrmÄ“rÄ«gs, tÄpÄ“c vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojuma samÄ“rÄ«gums var bÅ«t atkarÄ«gs no tÄ, vai izteiktajam viedoklim bijis pietiekams, faktos balstÄ«ts pamatojums. (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2001. gada 27. februÄra spriedums lietÄ “Jerusalem v. Austria”, iesnieguma Nr. 26958/95, 43. punkts).
AugstÄkÄ tiesa atzinusi, ka atbildÄ«ba iestÄjas arÄ« par nepamatota un aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkÄdas faktiskÄs bÄzes, tas ir, gadÄ«jumos, kad viedoklis ir rupjš un klaji aizskarošs. Lai sniegtu asu un negatÄ«vu personas vÄ“rtÄ“jumu, jÄpastÄv zinÄmam pamatam, piemÄ“ram, kÄdiem notikumiem, vai arÄ« cietušais pats ir veicis kÄdas darbÄ«bas, kas ir pamatÄ konkrÄ“tam viņa personÄ«bas vai darbÄ«bas vÄ“rtÄ“jumam. (AugstÄkÄs tiesas 2015. gada 24. septembra spriedums lietÄ Nr. SKC‑204/2015 (C31370910), 7.1. punkts).
Å…emot vÄ“rÄ iepriekš minÄ“to, no vienas puses, atbilstoši Satversmes 100. pantam ikvienam ir tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informÄciju, paust savus uzskatus, kas ir pamattiesÄ«bas.
No otras puses, Satversmes 116. pants noteic, ka pamattiesÄ«bas var ierobežot, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtisko valsts iekÄrtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklÄjÄ«bu un tikumÄ«bu.
VÄrda brÄ«vÄ«ba attiecas ne tikai uz fiziskÄm, bet arÄ« juridiskÄm personÄm. Personas ieņemamais amats vai Ä«pašais statuss var ietekmÄ“t vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežojumu piemÄ“rošanas apjomu attiecÄ«gajai personai saskaÅ†Ä ar Satversmes 116. pantu.1
No CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10. panta otrÄs daļas izriet, ka vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežošanas leÄ£itÄ«mie mÄ“rÄ·i var bÅ«t arÄ« valsts drošÄ«ba, teritoriÄlÄ vienotÄ«ba vai sabiedriskÄs drošÄ«bas intereses, nekÄrtÄ«bu vai noziegumu nepieļaušana, veselÄ«bas, morÄles un citu cilvÄ“ku reputÄcijas vai tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, konfidenciÄlas informÄcijas izpaušanas nepieļaušana un tiesas autoritÄtes un objektivitÄtes saglabÄšana.
Tas nozÄ«mÄ“, ka vÄrda brÄ«vÄ«ba var tikt ierobežota, ja ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, kÄ arÄ«, lai aizsargÄtu citu personu, piemÄ“ram, tiesÄ«bas uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu, reputÄciju, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu u. tml. Viena indivÄ«da pamattiesÄ«bas var tikt ierobežotas, lai aizsargÄtu publiskÄs intereses un plašÄkas sabiedrÄ«bas intereses un tiesÄ«bas.
PiemÄ“ram, sabiedrÄ«bas drošÄ«ba kÄ leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is tradicionÄli orientÄ“jas uz nepieciešamÄ«bu nodrošinÄt pamattiesÄ«bÄs konkretizÄ“tÄs piecas pamatvÄ“rtÄ«bas: cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bu, brÄ«vÄ«bu, veselÄ«bu, godu un Ä«pašumu. SabiedrÄ«bas drošÄ«ba nodrošinÄma nevis atsevišÄ·u personu interesÄ“s, bet gan publisko interešu aizsardzÄ«bai.2
No juridiskÄ aspekta ir jÄņem vÄ“rÄ arÄ« tas, vai persona pauž viedokli vai ziņas, jo, ņemot vÄ“rÄ izteikumu veidu, ir piemÄ“rojams atšÄ·irÄ«gs piemÄ“roto ierobežojumu samÄ“rÄ«guma pÄrbaudes standarts.
Fakta esamÄ«bu, kas ir ziņu pamatÄ, var pierÄdÄ«t, savukÄrt viedokļa patiesums nav pierÄdÄms. Personai ir jÄatbild par nepatiesu faktu izplatÄ«šanu.
AugstÄkÄs tiesas SenÄts ir norÄdÄ«jis, ka, [..] viedoklis nedrÄ«kstÄ“tu bÅ«t izteikts klaji rupjÄ veidÄ, tomÄ“r izvÄ“lÄ“tÄs formas pamatotÄ«ba un pieļaujamÄs kritikas robežas ir saistÄ«tas ar izteikumu kontekstu, sabiedrÄ«bas interesÄ“m un mÄ“rÄ·i, kÄdēļ izvÄ“lÄ“ti konkrÄ“tie izteikumi.3
Darbinieka privÄtie uzskati noteiktos jautÄjumos var nesakrist un pat bÅ«t pretÄ“ji darba devÄ“ja publiski paustajÄm vÄ“rtÄ«bÄm. Vai darbinieks, kurš, piemÄ“ram, neatbalsta vakcinÄciju, var dalÄ«ties ar lÄ«dzÄ«gi domÄjošu personu ierakstiem sociÄlajos tÄ«klos, ja darba devÄ“js ievÄ“ro valsts noteikto normatÄ«vo regulÄ“jumu par pandÄ“mijas ierobežošanu?
BÅ«tiski ir faktiskie apstÄkļi, kÄdos persona Ä«steno savas tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, tostarp iesaistÄ«to personu statusu (privÄtpersona, amatpersona, politiÄ·is u. tml.), amatu, pienÄkumus, izteikumu saturu, veidu, kÄdÄ tie ir publiskoti. SvarÄ«gs ir arÄ« konteksts, un tas, kÄ to varÄ“tu uztvert vidusmÄ“ra lasÄ«tÄjs vai klausÄ«tÄjs.
PÄ“c maniem ieskatiem, jo augstÄks darbinieka amats, jo augstÄks darba devÄ“ja uzticÄ«bas lÄ«menis. Darbiniekam ir jÄbÅ«t Ä«paši uzmanÄ«gam attiecÄ«bÄ uz tÄ vÄrda brÄ«vÄ«bas tiesÄ«bu Ä«stenošanu un jÄvÄ“rtÄ“, vai tas var atļauties un vai vispÄr ir tiesÄ«gs sniegt tÄdu publisku viedokli, kas ir pretÄ“js darba devÄ“ja interesÄ“m, vÄ“rtÄ«bÄm, veselÄ«bas aizsardzÄ«bai u. tml. RÄ«cÄ«ba, kas ir pretÄ“ja iepriekš minÄ“tajam, var novest pie tÄ, ka cietusÄ« persona ceļ prasÄ«bu, piemÄ“ram, par nepatiesu ziņu atsaukšanu, atvainošanos, kaitÄ“juma vai zaudÄ“jumu piedziņu.
SavukÄrt darba tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs pÄrkÄpums var novest pie darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas, disciplinÄrsoda vai pazeminÄšanas amatÄ. Priekšnoteikums kÄdai no sekÄm ir pÄrkÄpuma konstatÄ“šana, savukÄrt pÄrkÄpumi ir norÄdÄ«ti Darba likuma 101. panta pirmajÄ daļÄ.
KÄdas ir darba devÄ“ja tiesÄ«bas, sastopoties ar šÄdu darbinieka pozÄ«ciju sociÄlajÄs platformÄs. KÄ jÄrisina šÄdi strÄ«di?
SituÄcijas ir dažÄdas, un tÄs nekad nebÅ«s viennozÄ«mÄ«gas. Tas vienmÄ“r bÅ«s vÄ“rtÄ“šanas jautÄjums, un strÄ«da gadÄ«jumÄ, protams, gala vÄrds piederÄ“s tiesai.
VÄ“rtÄ“jot no darba tiesisko attiecÄ«bu aspekta, ja darba devÄ“js konstatÄ“ pÄrkÄpumu, viņam darbiniekam ir jÄpieprasa paskaidrojums, lai saprastu, kÄdi ir bijuši darbinieka motÄ«vi, rÄ«cÄ«bas cÄ“lonis, iemesls, apstÄkļi, nodoms u. tml.
Ja nepieciešams, darba devÄ“js var organizÄ“t pÄrrunas. Å…emot vÄ“rÄ, cik nopietns ir pÄrkÄpums, proti, kÄds ir darba devÄ“ja notikušÄ vÄ“rtÄ“jums (darba devÄ“jam ir pienÄkums izvÄ“rtÄ“t izdarÄ«tÄ pÄrkÄpuma smagumu, apstÄkļus, kÄdos tas izdarÄ«ts, kÄ arÄ« darbinieka personiskÄs Ä«pašÄ«bas un lÄ«dzšinÄ“jo darbu), darba devÄ“js ir tiesÄ«gs lemt par savu turpmÄko rÄ«cÄ«bu.
Var bÅ«t situÄcijas, kad pietiks ar pÄrrunÄm pušu starpÄ, kuru laikÄ darba devÄ“js izklÄstÄ«s situÄciju no sava skatpunkta un puses vienosies, ka darbinieks atturÄ“sies no tÄdas rÄ«cÄ«bas, kas, pÄ“c darba devÄ“ja ieskatiem, aizskar darba devÄ“ja tiesÄ«bas, intereses, vÄ“rtÄ«bas, pÄrkÄpj uzvedÄ«bas noteikumus u. tml. Ja pÄrkÄpums nebÅ«s smags, var izteikt disciplinÄrsodu. Ja darba devÄ“js uzskatÄ«s, ka pÄrkÄpums ir bÅ«tisks, tad var piemÄ“rot gan pazeminÄšanu amatÄ vai citu darba lÄ«guma grozÄ«jumu izdarÄ«šanu (pamatojoties uz Darba likuma 98. pantu un 101. pantu), gan uzteikumu.
1Satversmes komentÄri, VIII nodaļa CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 359. lpp.
2Satversmes komentÄri, VIII nodaļa CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 758. lpp.
3SenÄta 2019. gada 10. jÅ«lija sprieduma lietas Nr. SKC-40/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0710.C30292615.1.S) 9. punkts.
* Šo interviju tiešÄm ir publicÄ“jis Latvijas valsts oficiÄlais izdevums Latvijas VÄ“stnesis.