Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÄ“s katrs vienlaikus esam dažādu sociālo statusu Ä«pašnieki, un to robežas nav strikti novilktas ar laika rāmi. Proti, nakts stundas neatceļ sociālo statusu mamma, studente, darbiniece, kolÄ“Ä£e, sieva, draudzene utt. tikai tāpÄ“c, ka tajā laikā cilvÄ“ki guļ. ArÄ« vakarā, pÄ“c darba, aizverot darba telpu durvis un dodoties mājup vai citās privātās darÄ«šanās, mÄ“s aizvien esam darbinieki: mums ir saistoši darba devÄ“ja noteiktie darba kārtÄ«bas noteikumi, uzņēmuma paustās vÄ“rtÄ«bas.

Lojalitāti raksturo uzticÄ«ba, cieņpilna attieksme, un tā liecina par darbinieka attieksmi, ieguldÄ«jumu uzņēmumā, uzvedÄ«bu un izturÄ“šanos pret uzņēmumu, tā vÄ“rtÄ«bām un interesÄ“m.

Ārpus darba laika un darba vietas darbiniekam savā uzvedībā ir jāievēro vislielākā rūpība un labticība. Viņa rīcībai jābūt pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrīkst darīt un runāt visu, kas ienāk prātā.

Vārda brÄ«vÄ«ba var tikt ierobežota, ja ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, kā arÄ«, lai aizsargātu citu personu, piemÄ“ram, tiesÄ«bas uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu, reputāciju, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu u. tml. Viena indivÄ«da pamattiesÄ«bas var tikt ierobežotas, lai aizsargātu publiskās intereses un plašÄkas sabiedrÄ«bas intereses un tiesÄ«bas.

Jo augstāks darbinieka amats, jo augstāks darba devÄ“ja uzticÄ«bas lÄ«menis. Darbiniekam ir jābÅ«t Ä«paši uzmanÄ«gam attiecÄ«bā uz tā vārda brÄ«vÄ«bas tiesÄ«bu Ä«stenošanu un jāvÄ“rtÄ“, vai tas var atļauties un vai vispār ir tiesÄ«gs sniegt tādu publisku viedokli, kas ir pretÄ“js darba devÄ“ja interesÄ“m, vÄ“rtÄ«bām, veselÄ«bas aizsardzÄ«bai u. tml.

VakcinÄ“šanās pret Covid-19 jautājums Latvijas sabiedrÄ«bu polarizÄ“ja, tai nosacÄ«ti “piešÄ·irot” jaunu statusu: vaxeris un antivaxeris. ŠÄ« statusa darbÄ«bas visspilgtāk izpaudās cilvÄ“ku attieksmÄ“, ko tie ar saviem vai citu personu ierakstiem pauda dažādās sociālajās platformās, tiecoties atbalstÄ«t vienu vai otru pozÄ«ciju. Neizpalika arÄ« konfliktsituācijas – publiski izskanÄ“jusi informācija par darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanu ar diviem valsts pārvaldÄ“ nodarbinātiem, zināmiem sabiedrisko attiecÄ«bu speciālistiem.

Sarunā ar darba tiesÄ«bās praktizÄ“jošu zvÄ“rinātu advokāti Gitu Oškāju (attÄ“lā) mÄ“Ä£inājām veidot izpratni jautājumā par darbinieka lojalitātes darba devÄ“jam robežām un tiesÄ«bām uz privāta viedokļa paušanu.

Kas ir un ko sevī var ietvert darbinieka lojalitāte darba vietai? Kur tā ir, un kur tā var būt noteikta?

Nav vienas definÄ«cijas terminam “lojalitāte”, taču to raksturo uzticÄ«ba, cieņpilna attieksme, un tā liecina par darbinieka attieksmi, ieguldÄ«jumu uzņēmumā, uzvedÄ«bu un izturÄ“šanos pret uzņēmumu, tā vÄ“rtÄ«bām un interesÄ“m. 

Darba likums noteic, ka darba devējs ir tiesīgs noteikt darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kuri attiecas uz darba kārtību uzņēmumā, darba kārtības noteikumos. Savukārt ar rīkojumiem darba devējs ir tiesīgs darba līguma ietvaros precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus uzņēmumā.

PraksÄ“ tie var bÅ«t arÄ« citādi nosaukti, darba devÄ“ja izstrādāti iekšÄ“jie normatÄ«vie akti, kas noteic darbinieku uzvedÄ«bas noteikumus, piemÄ“ram, Ä’tikas kodekss u. c. ArÄ« darba lÄ«gumā var tikt iekļauta atsevišÄ·a sadaļa par uzvedÄ«bas un citiem nepieciešamiem noteikumiem, ko puses uzskata par bÅ«tisku. 

Vai darbinieka lojalitātei ir robežas? Kur tās sākas un kur – beidzas? Proti, vai, izslÄ“dzot gaismu kabinetā, aizverot darba datoru, darbinieks ir brÄ«vs no atbildÄ«bas par savu rÄ«cÄ«bu publiskajā vidÄ“, neraugoties uz to, ka tas nav valsts vai pašvaldÄ«bas amatpersona?

Darba kārtÄ«bas noteikumi nosaka darbinieka uzvedÄ«bas noteikumus un citus noteikumus darba vietā un uzņēmumā. No vienas puses, darba devÄ“ja noteikumi un rÄ«kojumi ir spÄ“kā un attiecas uz darbiniekiem darba laikā – tas ir laikposms no darba sākuma lÄ«dz beigām, kurā darbinieks veic darbu un atrodas darba devÄ“ja rÄ«cÄ«bā.

TomÄ“r, no otras puses, lÄ«dzÄ«gi kā komercnoslÄ“puma neizpaušanas pienākums, kas nosaka, ka darbiniekam ir aizliegts izpaust darba devÄ“ja komercnoslÄ“pumu un citu konfidenciālu informāciju, ir spÄ“kā ne tikai darba laikā, bet vispārÄ«gi, tajā skaitā arÄ« pÄ“c darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas, tāpat arÄ« attiecÄ«bā uz savu uzvedÄ«bu ārpus darba laika un darba vietas, darbiniekam ir jāievÄ“ro vislielākā rÅ«pÄ«ba un labticÄ«ba. Viņa rÄ«cÄ«bai jābÅ«t pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrÄ«kst darÄ«t un runāt visu, kas ienāk prātā. Protams, jebkādiem ierobežojumiem ir jābÅ«t samÄ“rÄ«giem, un tie nedrÄ«kst pārmÄ“rÄ«gi iejaukties darbinieka tiesÄ«bās uz privāto dzÄ«vi un aizskart citas pamattiesÄ«bas.

Darba devÄ“jam darba kārtÄ«bas noteikumos ir tiesÄ«bas noteikt uzvedÄ«bas noteikumus, kas darbiniekam ir jāievÄ“ro. PiemÄ“ram, ka darbinieks apņemas nepieļaut rÄ«cÄ«bu, kas varÄ“tu kaitÄ“t darba devÄ“jam, tā reputācijai, vÄ“rtÄ«bām, interesÄ“m, neitralitātes politikai, tikumÄ«bai, drošÄ«bai, aizskart savus kolÄ“Ä£us un klientus, bez darba devÄ“ja piekrišanas neizteikties par darba devÄ“ja un klientu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, sniegt intervijas u. tml.

Darba devÄ“jam ir pienākums izteikties skaidri, tieši un nepārprotami, lai ikviens darbinieks saprastu savus pienākumus un atbildÄ«bu.

Ne tikai darba tiesiskajās attiecībās, bet arī vispārīgi ikvienam ir jāizvairās no:

rīcības, kura aizskar citu personu reputāciju, godu un cieņu;

nepatiesu ziņu un nepamatota, rupja, aizskaroša viedokļa sniegšanas;

neatļautas un nepieklājīgas darbības, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu.

Civillikums noteic, ka ikvienam tiesÄ«bas jāizlieto un pienākumi jāpilda pÄ“c labas ticÄ«bas. ŠÄ« norma, protams, jāpiepilda ar saturu, tādÄ“jādi liela nozÄ«me ir faktiskiem apstākļiem, izteikumu kopÄ“jam kontekstam un nozÄ«mei, ko šÄdam izteikumam varÄ“tu piešÄ·irt neitrāla persona, kā arÄ« izteikuma autora skaidrojumiem.

Turklāt vienmēr jāatceras arī jautājums par personas datu aizsardzību, proti, neviens nav tiesīgs apstrādāt personas datus bez tiesiskā pamata, un ir aizliegts izpaust darba devēja komercnoslēpumu, ja vien darba devējs ir norādījis, kāda informācija ir uzskatāma par neizpaužamu.

Kāda, jÅ«suprāt, ir personas (darbinieka) brÄ«vÄ«ba publiski paust savu privāto viedokli, tostarp ar ierakstiem sociālās saziņas platformās, ja tas ir atšÄ·irÄ«gs no darba devÄ“ja noteiktajām vÄ“rtÄ«bām?

Tas ir normāli, ka personām ir dažādi viedokļi, taču vārda brīvība noteikti nav visatļautība.

Sociālajiem tÄ«kliem mÅ«sdienās ir liela vara, tajos paustais viedoklis neilgā laikposmā sasniedz ļoti plašu personu loku, lÄ«dz ar to uzvedÄ«bai sociālajos tÄ«klos ir jābÅ«t Ä«paši pārdomātai, jo labot pateikto, uzrakstÄ«to vai to dzÄ“st varÄ“tu bÅ«t neiespÄ“jami. LÄ«dz ar to sociālajos tÄ«klos, piemÄ“ram, neapdomÄ«gi, nepamatoti paustais viedoklis vai nepatiesas ziņas var radÄ«t lielu kaitÄ“jumu.

SaistÄ«bā ar šo aspektu vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu vairākām Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas un Augstākās tiesas paustajām atziņām, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t rosināt pārdomas par šo tÄ“mu:

TiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu aptver ne tikai tādu informāciju vai idejas, kuras sabiedrÄ«bā tiek uzņemtas atzinÄ«gi vai kuras uzlÅ«ko kā neapvainojošas vai neitrālas, bet aptver arÄ« tādus izteikumus, kuri aizskar, šokÄ“ vai ir neÄ“rti (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2011. gada 12. septembra sprieduma lietā “Palomo Sánchez and Others v Spain”, iesnieguma Nr. 28955/06, 28957/06, 28959/06, 28964/06, 53. punkts).

Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10. pants negarantÄ“ neierobežotu vārda brÄ«vÄ«bu pat attiecÄ«bā uz sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«giem jautājumiem. Vārda brÄ«vÄ«bu Ä«stenošana saistÄ«ta ar pienākumiem un atbildÄ«bu, kam ir nozÄ«me, kad ir runa par citu cilvÄ“ku reputācijas un citu personu tiesÄ«bu apdraudÄ“šanu. TādÄ“jādi, arÄ« sniedzot informāciju par sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«giem jautājumiem, personai ir pienākums rÄ«koties godprātÄ«gi, lai sniegtu precÄ«zu un ticamu informāciju (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā “Barata Monteiro da Costa Nogueira and Patrício Pereira v Portugal”, iesnieguma Nr. 4035/08, 21. punkts; 2016. gada 5. jÅ«lija sprieduma lietā “Kurski v Poland”, iesnieguma Nr. 26115/10, 56. punkts).

Uz apvainojošu apgalvojumu var neattiekties vārda brÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«ba, ja tā vienÄ«gais mÄ“rÄ·is ir aizskart un pazemot (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2012. gada 2. oktobra lÄ“muma lietā “Rujak v Coratia”, iesnieguma Nr. 57942/10, 27.—29. punkts).

Viedoklis bez jebkādas faktiskās bāzes var bÅ«t pārmÄ“rÄ«gs, tāpÄ“c vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojuma samÄ“rÄ«gums var bÅ«t atkarÄ«gs no tā, vai izteiktajam viedoklim bijis pietiekams, faktos balstÄ«ts pamatojums. (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2001. gada 27. februāra spriedums lietā “Jerusalem v. Austria”, iesnieguma Nr. 26958/95, 43. punkts).

Augstākā tiesa atzinusi, ka atbildÄ«ba iestājas arÄ« par nepamatota un aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskās bāzes, tas ir, gadÄ«jumos, kad viedoklis ir rupjš un klaji aizskarošs. Lai sniegtu asu un negatÄ«vu personas vÄ“rtÄ“jumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemÄ“ram, kādiem notikumiem, vai arÄ« cietušais pats ir veicis kādas darbÄ«bas, kas ir pamatā konkrÄ“tam viņa personÄ«bas vai darbÄ«bas vÄ“rtÄ“jumam. (Augstākās tiesas 2015. gada 24. septembra spriedums lietā Nr. SKC‑204/2015 (C31370910), 7.1. punkts).

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, no vienas puses, atbilstoši Satversmes 100. pantam ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, paust savus uzskatus, kas ir pamattiesÄ«bas.

No otras puses, Satversmes 116. pants noteic, ka pamattiesÄ«bas var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu.

Vārda brÄ«vÄ«ba attiecas ne tikai uz fiziskām, bet arÄ« juridiskām personām. Personas ieņemamais amats vai Ä«pašais statuss var ietekmÄ“t vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumu piemÄ“rošanas apjomu attiecÄ«gajai personai saskaņā ar Satversmes 116. pantu.1

No CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10. panta otrās daļas izriet, ka vārda brÄ«vÄ«bas ierobežošanas leÄ£itÄ«mie mÄ“rÄ·i var bÅ«t arÄ« valsts drošÄ«ba, teritoriālā vienotÄ«ba vai sabiedriskās drošÄ«bas intereses, nekārtÄ«bu vai noziegumu nepieļaušana, veselÄ«bas, morāles un citu cilvÄ“ku reputācijas vai tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, konfidenciālas informācijas izpaušanas nepieļaušana un tiesas autoritātes un objektivitātes saglabāšana.

Tas nozÄ«mÄ“, ka vārda brÄ«vÄ«ba var tikt ierobežota, ja ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, kā arÄ«, lai aizsargātu citu personu, piemÄ“ram, tiesÄ«bas uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu, reputāciju, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu u. tml. Viena indivÄ«da pamattiesÄ«bas var tikt ierobežotas, lai aizsargātu publiskās intereses un plašÄkas sabiedrÄ«bas intereses un tiesÄ«bas.

PiemÄ“ram, sabiedrÄ«bas drošÄ«ba kā leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is tradicionāli orientÄ“jas uz nepieciešamÄ«bu nodrošināt pamattiesÄ«bās konkretizÄ“tās piecas pamatvÄ“rtÄ«bas: cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bu, brÄ«vÄ«bu, veselÄ«bu, godu un Ä«pašumu. SabiedrÄ«bas drošÄ«ba nodrošināma nevis atsevišÄ·u personu interesÄ“s, bet gan publisko interešu aizsardzÄ«bai.2

No juridiskā aspekta ir jāņem vÄ“rā arÄ« tas, vai persona pauž viedokli vai ziņas, jo, ņemot vÄ“rā izteikumu veidu, ir piemÄ“rojams atšÄ·irÄ«gs piemÄ“roto ierobežojumu samÄ“rÄ«guma pārbaudes standarts.

Fakta esamÄ«bu, kas ir ziņu pamatā, var pierādÄ«t, savukārt viedokļa patiesums nav pierādāms. Personai ir jāatbild par nepatiesu faktu izplatÄ«šanu.

Augstākās tiesas Senāts ir norādÄ«jis, ka, [..] viedoklis nedrÄ«kstÄ“tu bÅ«t izteikts klaji rupjā veidā, tomÄ“r izvÄ“lÄ“tās formas pamatotÄ«ba un pieļaujamās kritikas robežas ir saistÄ«tas ar izteikumu kontekstu, sabiedrÄ«bas interesÄ“m un mÄ“rÄ·i, kādēļ izvÄ“lÄ“ti konkrÄ“tie izteikumi.3

Darbinieka privātie uzskati noteiktos jautājumos var nesakrist un pat bÅ«t pretÄ“ji darba devÄ“ja publiski paustajām vÄ“rtÄ«bām. Vai darbinieks, kurš, piemÄ“ram, neatbalsta vakcināciju, var dalÄ«ties ar lÄ«dzÄ«gi domājošu personu ierakstiem sociālajos tÄ«klos, ja darba devÄ“js ievÄ“ro valsts noteikto normatÄ«vo regulÄ“jumu par pandÄ“mijas ierobežošanu?

Būtiski ir faktiskie apstākļi, kādos persona īsteno savas tiesības uz vārda brīvību, tostarp iesaistīto personu statusu (privātpersona, amatpersona, politiķis u. tml.), amatu, pienākumus, izteikumu saturu, veidu, kādā tie ir publiskoti. Svarīgs ir arī konteksts, un tas, kā to varētu uztvert vidusmēra lasītājs vai klausītājs.

PÄ“c maniem ieskatiem, jo augstāks darbinieka amats, jo augstāks darba devÄ“ja uzticÄ«bas lÄ«menis. Darbiniekam ir jābÅ«t Ä«paši uzmanÄ«gam attiecÄ«bā uz tā vārda brÄ«vÄ«bas tiesÄ«bu Ä«stenošanu un jāvÄ“rtÄ“, vai tas var atļauties un vai vispār ir tiesÄ«gs sniegt tādu publisku viedokli, kas ir pretÄ“js darba devÄ“ja interesÄ“m, vÄ“rtÄ«bām, veselÄ«bas aizsardzÄ«bai u. tml. RÄ«cÄ«ba, kas ir pretÄ“ja iepriekš minÄ“tajam, var novest pie tā, ka cietusÄ« persona ceļ prasÄ«bu, piemÄ“ram, par nepatiesu ziņu atsaukšanu, atvainošanos, kaitÄ“juma vai zaudÄ“jumu piedziņu.

Savukārt darba tiesiskajās attiecÄ«bās pārkāpums var novest pie darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigšanas, disciplinārsoda vai pazemināšanas amatā. Priekšnoteikums kādai no sekām ir pārkāpuma konstatÄ“šana, savukārt pārkāpumi ir norādÄ«ti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā.

Kādas ir darba devÄ“ja tiesÄ«bas, sastopoties ar šÄdu darbinieka pozÄ«ciju sociālajās platformās. Kā jārisina šÄdi strÄ«di?

Situācijas ir dažādas, un tās nekad nebÅ«s viennozÄ«mÄ«gas. Tas vienmÄ“r bÅ«s vÄ“rtÄ“šanas jautājums, un strÄ«da gadÄ«jumā, protams, gala vārds piederÄ“s tiesai.

VÄ“rtÄ“jot no darba tiesisko attiecÄ«bu aspekta, ja darba devÄ“js konstatÄ“ pārkāpumu, viņam darbiniekam ir jāpieprasa paskaidrojums, lai saprastu, kādi ir bijuši darbinieka motÄ«vi, rÄ«cÄ«bas cÄ“lonis, iemesls, apstākļi, nodoms u. tml.

Ja nepieciešams, darba devÄ“js var organizÄ“t pārrunas. Å…emot vÄ“rā, cik nopietns ir pārkāpums, proti, kāds ir darba devÄ“ja notikušÄ vÄ“rtÄ“jums (darba devÄ“jam ir pienākums izvÄ“rtÄ“t izdarÄ«tā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarÄ«ts, kā arÄ« darbinieka personiskās Ä«pašÄ«bas un lÄ«dzšinÄ“jo darbu), darba devÄ“js ir tiesÄ«gs lemt par savu turpmāko rÄ«cÄ«bu.

Var bÅ«t situācijas, kad pietiks ar pārrunām pušu starpā, kuru laikā darba devÄ“js izklāstÄ«s situāciju no sava skatpunkta un puses vienosies, ka darbinieks atturÄ“sies no tādas rÄ«cÄ«bas, kas, pÄ“c darba devÄ“ja ieskatiem, aizskar darba devÄ“ja tiesÄ«bas, intereses, vÄ“rtÄ«bas, pārkāpj uzvedÄ«bas noteikumus u. tml. Ja pārkāpums nebÅ«s smags, var izteikt disciplinārsodu. Ja darba devÄ“js uzskatÄ«s, ka pārkāpums ir bÅ«tisks, tad var piemÄ“rot gan pazemināšanu amatā vai citu darba lÄ«guma grozÄ«jumu izdarÄ«šanu (pamatojoties uz Darba likuma 98. pantu un 101. pantu), gan uzteikumu.

1Satversmes komentāri, VIII nodaļa CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 359. lpp.

2Satversmes komentāri, VIII nodaļa CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 758. lpp.

3Senāta 2019. gada 10. jÅ«lija sprieduma lietas Nr. SKC-40/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0710.C30292615.1.S) 9. punkts.

* Šo interviju tiešÄm ir publicÄ“jis Latvijas valsts oficiālais izdevums Latvijas VÄ“stnesis.

Novērtē šo rakstu:

0
0