Iesaki rakstu:

Saka “solÄ«ts makā nekrÄ«t” un diemžēl to ir izjutuši un turpina izjust ārstniecÄ«bas nozarÄ“ strādājošie. ŠÄ« gada 7.maijā Satversmes tiesa pieņēma lÄ“mumu, kurā noraidÄ«ti tiesÄ«bsarga iebildumi un akceptÄ“ta 2020. gada budžeta pieņemšana, neiekļaujot iepriekš solÄ«tos algu paaugstinājumus mediÄ·iem noteiktajā apjomā. Latvijas SlimnÄ«cu biedrÄ«ba brÄ«dina, ka šÄda mediÄ·u atalgojumu nestabilitāte, nepildot pat likumā noteiktos principus, un neskaidrÄ«ba par tālāko negatÄ«vi ietekmÄ“ nozares stabilitāti.

Jau vairākus gadus norisinās cīņa par pienācÄ«gu atalgojumu veselÄ«bas nozarÄ“. Politikas plānošanas dokumentos un uzstādÄ«jumos veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma ir viena no valsts galvenajām prioritātÄ“m, bet realitātÄ“ pat likumā nostiprinātie solÄ«jumi netiek pildÄ«ti. Nozares attÄ«stÄ«ba tiek kavÄ“ta, un globālās pandÄ“mijas laiks to vÄ“l vairāk izgaismo. MedicÄ«nas nozarÄ“ strādājošo izturÄ«bas robežas nemitÄ«gi tiek pārbaudÄ«tas, un šobrÄ«d vÄ“l turklāt ir zudusi ticÄ«ba tiesiskās paļāvÄ«bas principam.

Saeima 2018. gada 13. decembrÄ« pieņēma likumu „GrozÄ«jums VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumā”, papildinot VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma pārejas noteikumus ar 11.punktu. Tas noteica Ministru kabinetam paredzÄ“t valsts finansÄ“jumu veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai par 20% trÄ«s gadus pÄ“c kārtas, bet 2020. gada budžetā tam paredzÄ“tā summa netika piešÄ·irta pilnā apmÄ“rā.

PagājušÄ gada vasarā tiesÄ«bsargs Juris Jansons vÄ“rsās Satversmes tiesā, norādot, ka mediÄ·u algu kāpumam paredzÄ“tais finansÄ“jums piešÄ·irts mazākā apjomā, nekā iepriekš likumā paredzÄ“ts. GandrÄ«z gadu vÄ“lāk Satversmes tiesā nolemts, ka, pieņemot 2020.gada budžetu, tiesiskuma, tiesiskās drošÄ«bas un labas likumdošanas principi nav pārkāpti, lÄ«dz ar to mediÄ·u algu nepaaugstināšana pilnā apmÄ“rā ir notikusi likumÄ«gi.

Latvijas SlimnÄ«cu biedrÄ«ba neslÄ“pj, ka mediÄ·i, lai gan pārtraukuši protestus un pašaizliedzÄ«gi cÄ«nās pret pandÄ“miju, nav aizmirsuši par likumā nostiprināto un neizpildÄ«to solÄ«jumu. Cīņa frontes pirmajās lÄ«nijās Covid-19 pandÄ“mijas laikā nav likusi mediÄ·iem aizmirst solÄ«tos un nesaņemtos algu paaugstinājumus. Skaidrs, izsekojams, paredzams atalgojums ir ļoti bÅ«tisks, it Ä«paši laikā, kad mediÄ·u valstÄ« kritiski trÅ«kst, nenotiek paaudžu nomaiņa un ir ļoti grÅ«ti jaunos mediÄ·us noturÄ“t Latvijā.

PÄ“c VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma pārejas noteikumu 11.punkta, 2020.gadā mediÄ·u algu paaugstinājumam bija jāparedz 191 227 820 eiro, bet 2020.gada budžetā tam tika atvÄ“lÄ“ta trÄ«s reizes mazāka summa. Valsts budžeta veidošanā konstitucionālajām institÅ«cijām ir svarÄ«gi panākt budžeta lÄ«dzsvarotÄ«bu, ņemot vÄ“rā valsts ekonomiskās iespÄ“jas. Ar šÄdu argumentu tika attaisnota lÄ«dzekļu nepiešÄ·iršana pilnā apmÄ“rā un arÄ« izmaiņas likumos nesekoja.

Notikušais ir spÄ“cÄ«gi iedragājis uzticÄ“šanos valsts pārvaldei. ValdÄ«ba neiekļāva 2020. gada budžetā mediÄ·u algu paaugstināšanai summas, kas iepriekš noteiktas ar likumu. AtbildÄ«ba par to neseko un mediÄ·i paliek bez algu paaugstinājuma, savukārt prasÄ«bas un slodze tikai pieaug. SabiedrÄ«ba ir jau pieradusi pie pandÄ“mijas režīma un arvien mazāk velta uzmanÄ«bu tam, kas notiek slimnÄ«cās, bet mediÄ·u ikdienā nekas nav mainÄ«jies. Covid-19 pacientu ir daudz, personālam jāievÄ“ro nepārtraukti pastiprinātas drošÄ«bas pasākumi un jāstrādā paaugstinātas slodzes apstākļos. Neskatoties uz to, ka tagad mums visiem ir jāapkaro pandÄ“mija, nesaņemtie algu paaugstinājumi nav aizmirsti, un ir zudusi ticÄ«ba tiesiskajai paļāvÄ«bai.