Iesaki rakstu:

Kopš ParÄ«zes nolÄ«gumā paredzÄ“to mÄ“rÄ·u izvirzÄ«šanas ir pagājuši seši gadi. Ir skaidrs, ka noteiktie uzdevumi netiek pildÄ«ti kā plānots. Laika tam nav daudz. Mums ir jādara viss iespÄ“jamais, lai nepieļautu temperatÅ«ras paaugstināšanos par vairāk nekā 1,5° C. Tā ir COP26 “minimālā programma”.

ArÄ« Latvijā mÄ“s arvien vairāk izjÅ«tam klimata pārmaiņu sekas. Esam valsts, kurai ir 500 kilometru gara piekrastes lÄ«nija, tādēļ viens no galvenajiem riskiem, kam pievÄ“ršam pastiprinātu uzmanÄ«bu, ir krasta noārdÄ«šanās. Tāpat ar satraucošu biežumu varam vÄ“rot Eiropā notiekošÄs dabas katastrofas.

Lai gan Latvija rada tikai 0,02 % no pasaules siltumnÄ«cefekta gāzu izmešu apjomiem, mÄ“s esam apņēmÄ«bas pilni pildÄ«t Eiropas SavienÄ«bas un ANO ietvaros noteiktos uzdevumus saistÄ«bā ar piesārņojuma samazināšanu.

Ir nekavÄ“joties jāsāk darbs pie seku mazināšanas. Valstu valdÄ«bām, starptautiskajām organizācijām, valsts un privātā sektora pārstāvjiem, kā arÄ« visiem iedzÄ«votājiem ir kopÄ«gi jārisina šie jautājumi. Ikviena cilvÄ“ka ieguldÄ«jumam ir nozÄ«me.

Mums jāpārliecina savu valstu iedzÄ«votāji, ka dabai nekaitÄ«gāka saimniekošana ļaus sasniegt augstāku labklājÄ«bas un drošÄ«bas pakāpi. Ir jāmainās cilvÄ“ku priekšstatiem. CilvÄ“ces nākotne ilgtermiņā ir atkarÄ«ga no tā, vai spÄ“sim mainÄ«t savu dzÄ«vesveidu un padarÄ«t saimniekošanu dabai nekaitÄ«gu.

Bieži vien atbalsts klimata programmām paliek gan tikai vārdos. ArÄ« Latvijā – mazāk, bet tomÄ“r – tas ir novÄ“rojams. Mums labpatÄ«k domāt par sevi kā tautu, kas ir “zaļa”. Tiesa, lielu daļu savas elektroenerÄ£ijas iegÅ«stam no atjaunojamajiem energoresursiem. GandrÄ«z pusi valsts teritorijas klāj meži. SiltumnÄ«cefekta gāzu izmešu apjomi uz vienu iedzÄ«votāju ir sarukuši gandrÄ«z par trešdaļu salÄ«dzinājumā ar 1990. gada lÄ«meni.

Neskatoties uz to, mēs redzam, ka centieni aktīvi mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem sastopas ar jūtamu pretestību. Tādās jomās kā enerģētika, satiksme un lauksaimniecība vēl ir atliku likām darāmā.

Mums ir jākoncentrÄ“jas ne tikai uz klimata pārmaiņu bremzÄ“šanu, bet arÄ« pielāgošanos tām.

Pielāgošanās nes lÄ«dzi arÄ« sociālās izmaiņas. Dažiem tas var bÅ«t sāpÄ«gi Ä«sā un vidÄ“jā termiņā, tādēļ ir nepieciešams kliedÄ“t jebkādas šaubas un skepsi par klimata pārmaiņu mazināšanas aspektiem.

Lai cilvÄ“ki vieglāk pieņemtu šÄ«s pārmaiņas, ir jārada mehānismi, kas vismaz daļēji kompensÄ“ klimata pārmaiņu pretpasākumu radÄ«tās negatÄ«vās sekas. Tikpat svarÄ«gi ir panākt, ka šÄdu mehānismu darbÄ«bai ir visi nepieciešamie resursi.

Dialogam starp zinātniekiem un uzņēmÄ“jiem jākļūst ciešÄkam jau šodien. LÄ«dzsvarota attÄ«stÄ«ba nav iedomājama bez papildu lÄ«dzekļu ieguldÄ«šanas videi draudzÄ«gās tehnoloÄ£ijās.

Strādājot pie COP26 secinājumiem jebkurā no jomām, ir jātiecas uz to, lai tautsaimniecisko sistÄ“mu ekoloÄ£iskie aspekti bÅ«tu balstÄ«ti nepārprotamos noteikumos, kas veicina to ievÄ“rošanu. It Ä«paši attiecÄ«bā uz atklātÄ«bu un tirgus funkcionÄ“šanu.

Ir laiks pāriet no skaļiem paziņojumiem uz pavisam skaidriem darbiem. Kā šÄ« pāreja notiks praksÄ“? Kas to apmaksās? Kam ir jāuzņemas lielākā darba daļa?

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Kā Jūs pareizi norādījāt, mēs nevaram to nedarīt.

Uz to mÅ«s skaļi un skaidri aicina daudzi, it Ä«paši jaunieši. Viņi uztver klimata pārmaiņas kā tiešu draudu savai pastāvÄ“šanai, un viņiem ir tiesÄ«bas prasÄ«t no mums daudz aktÄ«vāku rÄ«cÄ«bu. Es kā Latvijas valsts prezidents esmu gatavs darÄ«t visu, kas bÅ«s manos spÄ“kos.

Paldies!

* uzruna ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 26. sesijas (COP26) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Glāzgovā