Iesaki rakstu:

DzÄ«vojam laikā, kad aktÄ«vi un strauji tiek formatÄ“ta cilvÄ“ku apziņa, mainÄ«ta vārdu nozÄ«me un jÄ“dzienu saturs. Pārsvarā – cilvÄ“ku degradācijas, paverdzināšanas un iznÄ«cināšanas nolÅ«kā. MÄ“s visi domājam kādā valodā, attiecÄ«gi – mainot vārdu nozÄ«mi, var ietekmÄ“t mÅ«su domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmÄ“šana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu uz to, ko mÄ“s saprotam ar vārdu “labklājÄ«ba”.

Domāju, visi piekritÄ«s, ka vārdiņš “labklājÄ«ba” nozÄ«mÄ“, ka kādam labi klājas. Un te mÄ“s redzam labklājÄ«bas “standarta” milzÄ«gas izmaiņas. Lai bÅ«tu uzskatāmāk, pretnostatÄ«šu “agrāk” ar “tagad”

Ģimenes un attiecību labklājība

Agrāk dominÄ“ja uzskats, ka labi klājas cilvÄ“kam, kuram ir Ä£imene, uzticama sieva/vÄ«rs, paklausÄ«gi, krietni bÄ“rni un – attiecÄ«gi vecumam – arÄ« mazbÄ“rni.

Tagad ir vientuļu cilvÄ“ku laikmets. Vairāk nekā puse noslÄ“gto laulÄ«bu tiek šÄ·irtas, kas nozÄ«mÄ“, ka tajās piedzimušajiem bÄ“rniem NEKAD vairs nebÅ«s pilnas Ä£imenes, harmoniskas bÄ“rnÄ«bas un jaunÄ«bas pieredzes. Nekas cilvÄ“ku neietekmÄ“ vairāk nekā dzÄ«vs piemÄ“rs. Ja tas ir pozitÄ«vs, tas ietekmÄ“ pozitÄ«vi, ja negatÄ«vs, tad – negatÄ«vi. Tādēļ, mīļie cilvÄ“ki, pirms grasāties iestÅ«rÄ“t laulÄ«bas ostā, kārtÄ«gi apdomājiet, vai spÄ“siet noiet distanci lÄ«dz galam. Vairāk – bÄ“rnu dēļ. Viņi ir bezpalÄ«dzÄ«gi, viņi ir jÅ«su un jÅ«su attiecÄ«bu Ä·Ä«lnieki. NeveiksmÄ«ga vecāku laulÄ«ba/attiecÄ«bas ievÄ“rojami samazina viņu izredzes pašiem šajā jomā bÅ«t sekmÄ«giem.

Ne par vienu no nepilnas vai izjukušas Ä£imenes cilvÄ“kiem nevar pateikt, ka viņam labi klājas. ŠÄ« tÄ“ma ir plaša un smaga, bet šoreiz mÄ“s runājam par labklājÄ«bu, kurai ir arÄ« citas šÄ·autnes.

Materiālā labklājība

24/7 režīmā masu mediji mums uztiepj materiālās labklājÄ«bas standartus, kuri patiesÄ«bā nevis ved cilvÄ“ku labklājÄ«bā, bet izposta viņa unikālo dzÄ«vi. Liela privātmāja prestižā vietā, villa siltajās zemÄ“s, dārga automašÄ«na, sieva modele – lÅ«k, izplatÄ«tākie šÄ·ietamās mÅ«sdienu labklājÄ«bas atribÅ«ti. Bet – kas ir medaļas otrā pusÄ“, kāda ir šÄ«s “labklājÄ«bas” cena? Te ir divi varianti:

a) Tev ir jābÅ«t lielzaglim un/vai lielkrāpniekam, un/vai jādzÄ«vo uz citu cilvÄ“ku darba augļu rÄ“Ä·ina. Vienā vārdā – tev ir jāpārdod dārgākais, kas tev ir – sava dvÄ“sele. Bet, draugi, dzÄ«vot ar notirgotu dvÄ“seli nevar bÅ«t komfortabli. Tā noteikti nav labklājÄ«ba.

b) Tev jāņem hipotekārais kredÄ«ts uz 25 gadiem. Taviem labākajiem gadiem... Klakts! - un tu esi slazdā. Kādā senā grāmatā ir šÄdi vārdi: “Parādnieks ir aizdevÄ“ja vergs”. Tu esi zaudÄ“jis vienu no vÄ“rtÄ«gākajam 'lietām” kas tev piederÄ“ja – savu brÄ«vÄ«bu. Tagad tavu dzÄ«vi noteiks nevis tavas idejas vai vÄ“lÄ“šanās, bet parāda atmaksas grafiks. Pilnam komplektam vÄ“l jauna automašÄ«na lÄ«zingā. Jā – ārÄ“ji tu atbildÄ«si uzspiestajam “labklājÄ«bas” standartam. Bet kāda gan labklājÄ«ba var bÅ«t nebrÄ«vam cilvÄ“kam?...

Par sievu – modeli es nemaz nerunāju. Visticamāk (lai nu tā nebÅ«tu!) - viņa ir dārga prostitÅ«ta, kura ir apprecÄ“jusies nevis ar tevi, bet ar tavu maku. TiklÄ«dz tavs maks kļūs plānāks vai pārceļos pie cita, viņa tam sekos... Protams, gadās arÄ« izņēmumi. Galu galā – arÄ« vārnas gadoties baltas. Bet iespÄ“jams, ka tu visu to saproti un apzināti esi gatavs apmaksāt viņas pakalpojumus. Tas gan vÄ«rietim ir pazemojoši. Viņš tomÄ“r, grib dabÅ«t sievieti, pateicoties savai personÄ«bai, nevis savam makam...

Tātad – arÄ« šajā jomā par labklājÄ«bu varam runāt vien ļoti retos gadÄ«jumos.

ApkārtÄ“jās vides labklājÄ«ba 

Es nesaprotu, par kādu labklājÄ«bu var bÅ«t runa, ja cilvÄ“ks nedzÄ«vo tÄ«rā, zaļā, skaistā vidÄ“ un neelpo svaigu, tÄ«ru gaisu. Kā ļaunu murgu es vÄ“l tagad atceros savu vienas dienas uzturÄ“šanos Kairā. Karstums, neskaitāmo transporta lÄ«dzekļu izplÅ«des gāzu smirdoņa, pelÄ“kās, neglÄ«tās Ä“kas, putekļi un netÄ«rÄ«ba. Jā – es redzÄ“ju piramÄ«das, ap kurām es staigāju ar vienu vienÄ«gu domu: “Kā?!”. “Kā viņi to dabÅ«ja gatavu?!” Jā – es redzÄ“ju muzejā faraonu sarkofāgus un zeltlietas. Un nonācu pie secinājuma, ka ir gadu simtiem un gadu tÅ«kstošiem nemainÄ«gas likumsakarÄ«bas – LAI DAŽI DZĪVOTU NEPRÄ€TĪGÄ€ GREZNĪBÄ€, DAUDZIEM JÄ€KĻŪST PAR VERGIEM, JÄ€TOP APZAGTIEM.

Es ticu tam, ka cilvÄ“kam jau piedzimstot ir CilvÄ“ktiesÄ«bas, proti, viņam solidāri ar visiem planÄ“tas iedzÄ«votājiem pieder daļa no visiem planÄ“tas resursiem – zeme, gaiss, tÄ«rs Å«dens, flora un fauna, izrakteņi utt. Šeit visa pietiek, lai bÅ«tu labklājÄ«ba, lai mums labi klātos. ProblÄ“mu rada parazÄ«ti, kuri savāc sev citiem piederošos resursus, lai pÄ“c tam tos pārdotu to patiesajiem Ä«pašniekiem par naudu, tādÄ“jādi viņus paverdzinot.

Spilgts piemÄ“rs Latvijā ir elektroenerÄ£ija. Formāli visi HES pieder valstij, t.i. - tautai, bet faktiski tos kontrolÄ“ hunta. Ķeguma HES tika uzbÅ«vÄ“ts “pirmās” Latvijas laikā, bet Pļaviņu un Doles HES – padomju laikā. Huntas laikā nav uzbÅ«vÄ“ta neviena. TeorÄ“tiski, šajās hidroelektrostacijās saražoto elektrÄ«bu Latvijas tautai vajadzÄ“tu saņemt par pašizmaksu, kas, saprotams, ietver sevÄ« ļoti daudzas komponentes, kā darbinieku algas, iekārtu amortizācija/modernizācija u.c. Bet tā, vienalga, bÅ«tu niecÄ«ga cena. Realitāte ir cita.

Tas pats ar Latvijas “zaļo zeltu” - mežiem. Mums visiem solidāri vajadzÄ“tu saņemt savu meža daļu naudā vai graudā. Par pašizmaksu. Bet kas notiek?! Kokmateriālu un granulu cenas ir uzlidojušas kosmosā! Pastāv iespÄ“ja, ka daudzi tās nespÄ“s iegādāties vai arÄ« iegādāsies, atsakoties no citiem eksistenciāli svarÄ«giem pirkumiem. Saprotams, ka šie cilvÄ“ki nedzÄ«vo labklājÄ«gi.

Bet ir arÄ« cita šÄ·autne, cilvÄ“ku empātiskā puse: KÄ€ TU, CILVÄ’K, VARI JUSTIES KOMFORTABLI, JA TAVS KAIMIÅ…Š VAI ATTÄ€LÄ€KS LĪDZCILVÄ’KS DZĪVO TRŪKUMÄ€ VAI SALST?!

Te mÄ“s nonākam pie labklājÄ«bas, kurai viena no neatņemamām komponentÄ“m ir taisnÄ«ga, tiesiska un sociāli nodrošināta vide.

Jā – ir cilvÄ“ki, kuri var dzÄ«vot pārticÄ«bā un komfortā, neraugoties uz postu un trÅ«kumu lÄ«dzās. Bet – tā nav labklājÄ«ba. Tas ir cilvÄ“ka emocionāls defekts. Ir teiciens: “Es ir dumš, un man ir labi!” Tad, lÅ«k – šis ir no tās sÄ“rijas. Latvijas varturi visi kā viens ir emocionāli stipri deformÄ“ti cilvÄ“ki. Viņi var “rÄ«kot dzÄ«res mÄ“ra laikā”, viņi – tÄ“laini runājot – var bada laikā spekulÄ“t ar maizi... Starp citu, kādreiz par to šÄva nost uz vietas – bez tiesas un garas izmeklÄ“šanas. No tāda viedokļa raugoties, vispārÄ“jas karaklausÄ«bas ieviešana, bet Ä«paši – ieroču izsniegšana LR pilsoņiem ir visnotaļ lieliska ideja. Man, lÅ«dzu, arÄ« vienu!

VÄ“l viena labklājÄ«bas šÄ·autne – mierÄ«ga un droša vide.

Par to, lai mums tādas nebÅ«tu, nemitÄ«gi rÅ«pÄ“jas masu dezinformācijas lÄ«dzekļi, tiražēdami negatÄ«vu, melÄ«gu un trauksmainu informāciju. Tas saprotams – kas maksā, tas pasÅ«ta mÅ«ziku. Bet hunta ne tikai mums mÄ“Ä£ina piebāzt apziņu ar mÄ“sliem, bet arÄ« bloÄ·Ä“ citādākas informācijas avotus. MÅ«s nepārtraukti grib uzturÄ“t spriedzÄ“. BiedÄ“ ar karu, kovidu, mÄ“rkaÄ·u bakām, ekstremālu aukstumu, karstumu, sausumu, dārdzÄ«bu, vakcināciju utt. Rezultātā cilvÄ“ki, kuri mÄ“Ä£ina (iespÄ“ju robežās) radÄ«t paši savu labklājÄ«bu – vidi, kurā labi klājas – izmet no savām mājam un dzÄ«vokļiem televizorus.

VÄ“l varÄ“tu piebilst, ka bez savu talantu, interešu un spÄ“ju realizÄ“šanas iespÄ“jām arÄ« labklājÄ«ba nebÅ«s pilnÄ«ga.

RezumÄ“jot gribu teikt, ka labklājÄ«ba ir kā skaists dārzs, kurā zied dažādi ziedi un gaisu pilda brÄ«nišÄ·Ä«gi, atšÄ·irÄ«gi aromāti, kurā nav indÄ«gu čūsku, parazÄ«tu un knišÄ¼u – asinssÅ«cÄ“ju. Nu – sanāca gandrÄ«z kā ParadÄ«zes dārzs...

Bet mums šodien piedāvātais (uztieptais) labklājÄ«bas modelis ir ne vien nepilnÄ«gs, bet klaji maldÄ«gs. Sekojot tam, cilvÄ“ks var izniekot pašu dārgāko, kas tam ir – savu unikālo Zemes dzÄ«ves laiku...

Lai Dievs dod mums gudrÄ«bu un spÄ“ju mÅ«su zemÄ«ti pārvÄ“rst par šo ziedošo dārzu, kurā visiem ir labi!