Kurus pieminekļus jauksim
JÄnis Zvīņa · 06.06.2022. · Komentāri (0)ŠobrÄ«d esam vareni sagatavojušos nojaukt PÄrdaugavas okupÄcijas stabu, visdrÄ«zÄk to agrÄk vai vÄ“lÄk nojauks, un pareizi, jo tas simbolizÄ“ izvarošanas, slepkavÄ«bas un virkni nelietÄ«bu pret latviešu tautu. Cita starpÄ vÄ“l pirms Äetrdesmit gadiem stabs bija vÄ“stÄ«jums nabaga bauru tautai, kÄ brÄ«vestÄ«bas, progresa un gaišÄs komunisma nÄkotnes simbols. TajÄ pašÄ laikÄ ir diezgan savÄdi raudzÄ«ties uz citiem krietni senÄkiem Latvijas teritorijas zemes iedzÄ«votÄju kaušanas un pazemošanas izpildÄ«tÄjiem, kuri goda vietÄs eksponÄ“jas mÅ«su valstÄ«. Diemžēl arÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ stÄsts ir par apgaismojošu progresu, brÄ«nišÄ·Ä«gu nÄkotni, kaut gan slepkavÄ«bas un citÄda vardarbÄ«ba neizpalika.
Ak, svÄ“tais Meinard…
DivpadsmitÄ gadu simteņa nogalÄ“ tagadÄ“jÄs Latvijas teritorijÄ ieradÄs “brÄ«nišÄ·Ä«gs” katoļticÄ«gs cilvÄ“ks vÄrdÄ Meinards no ZÄ“genbergas, kura mÄ“rÄ·is it kÄ esot bijis pievÄ“rst Daugavas lejteces lÄ«vus Ä«stenajai Kristus ticÄ«bai. JÄ, Meinards šÄ«s dienas katolicisma un politkorektuma vÄrdÄ esot bijis progresÄ«vs, Daugavas lejtecÄ“ esot organizÄ“jis pÄris pirmo akmens mÅ«ra celtņu izbÅ«vi tagadÄ“jÄs Latvijas valsts teritorijÄ un sludinÄjis šodienai tÄ«kamo eiropeisko Kristus mÄcÄ«bu.
SamÄ“rÄ skopas ziņas vÄ“sta par citiem svÄ“tÄ Meinarda labajiem darbiem Daugavas krastos, taÄu skaidrs ir viens, ka šÄ« sludinÄtÄja misija bija vÄ“stÄ«t citÄdu dzÄ«ves veidu un ticÄ«bu Daugavmalas ļautiņiem.
Te gan jÄpiezÄ«mÄ“, ka lietuviešu baltu ciltis iemanÄ«jÄs mÅ«ra celtnes uzbÅ«vÄ“t bez meinardveidÄ«giem praviešiem un bez Kristus sludinÄtÄjiem, kÄ arÄ« vÄ“l pÄris gadsimtus pÄ“c Meinarda kÄva Kristus mÄcÄ«bas sludinÄtÄjus ŽemaitijÄ un lielÄ mÄ“rÄ protolatviešu ciltis paglÄba no asimilÄcijas. Šai ziÅ†Ä prÅ«šu tautai gÄja krietni bÄ“dÄ«gÄk.
VisdrÄ«zÄk tolaik protolatviešu ciltÄ«m tÄpat kÄ šodien nebija Ä«paši lielas izvÄ“les starp pasaules lielvarÄm – krievu kņazistÄ“m vai katoļu krusta nesÄ“jiem. Politiskais aprÄ“Ä·ins, lielvaru personÄ«bu idealizÄ“šana un simbolisms bija neizbÄ“gami mesli dzÄ«vošanai šai pasaules teritorijÄ, ko nu saucam par Latviju.
LÄ«vi gan šo svÄ“tuli 12. – 13 gadsimtu mijÄ augstÄ godÄ neturÄ“ja, bet atšÄ·irÄ«bÄ no bÄ«skapa Bertolda, kuru lÄ«bieši nokÄva kaujas laukÄ, Meinards, cik noprotams, viÅ†Ä saulÄ“ aizgÄja dabiskÄ nÄvÄ“ IkšÄ·iles mÅ«ros.
SkopÄs ziņas par gaismas nesÄ“ju Meinardu gan liecina, ka militÄra spÄ“ka prasÄ«jums ietekmes pastiprinÄšanai Daugavas malas lÄ«biešu zemÄ“s viņam nav bijusi sveša lieta. Šodienas Meinarta piemineklis IkšÄ·ilÄ“ šo vÄ«ru pozicionÄ“ kÄ latvju tautas mÄ«luli baltÄ katoļu mÄcÄ«tÄja tÄ“rpÄ ar scepteri un mitru galvÄ. GrÅ«ti noticÄ“t, ka Meinarts bÅ«tu mitrÄ ar scepteri staigÄjis pa Daugavas malu. VisdrÄ«zÄk šis karojošais mÅ«ks pa Daugavas malu staigÄja bruņukreklÄ, ar bruņotu pavadoņu bariņu, bažījoties, ka dažs lÄ«vs neiedod pa bieti.
TÄpat grÅ«ti noticÄ“t, ka šis svÄ“tulis, kurš 1993. gadÄ kanonizÄ“ts kÄ katoļu svÄ“tais, nÄca ar plÄceņiem Daugavas lÄ«vu bÅ«diņÄs, stÄstÄ«ja par Ä«steno dievu JÄ“zu Kristu un pa vakariem pirms gulÄ“tiešanas lÄ«vu bÄ“rniem lasÄ«ja BÄ«beli.
Neviens vÄ“stures avots gan nesniedz ziņas par to, ka Meinards bÅ«tu slepkavojis un kÄvis lÄ«vus. CitÄdi ir ar viņa pÄ“cteÄiem, bÄ«skapiem Bertoldu un Albertu. Bertolds kaujÄ ar lÄ«viem ņēma nelabu galu, bet Alberts, kurš it kÄ ir RÄ«gas dibinÄtÄjs, viennozÄ«mÄ«gi atbalstÄ«ja lÄ«vu, latgaļu un igauņu izkaušanu. TÄda nu ir vÄ“stures Ä«stenÄ«ba.
Ne jau nu tagadÄ“jÄs Latvijas teritorijÄ dzÄ«vojošie iedzÄ«votÄji 12. – 13. gadsimtÄ bija morÄli šÄ·Ä«sti un mÄ«lÄ“ja kaimiņus. TÄ laika militÄrÄs demokrÄtijas sistÄ“ma lielÄ mÄ“rÄ noteica, ka aplaupÄ«t kaimiņu, izkaut ciemu bija normÄla parÄdÄ«ba. Atbraucot Meinartam uz MÄras zemi, neizpalika kolaboracionisms, nodevÄ«ba un citi senatnes polittehnoloÄ£iski jaukumi, kuri arÄ« šodienas pasaulei nav sveši.
TomÄ“r “baltÄ un pÅ«kainÄ” Meinarta piemineklis uzstellÄ“ts IkšÄ·ilÄ“, pie katoļu baznÄ«cas, - tas nav nekas jauns, nelietÄ«ba un nodevÄ«ba ir Meinarta un viņa katoļticÄ«go varas vÄ«ru nelietÄ«bas pÄ“ctecÄ«ba, un tÄ ir Latvijas teritorijas 13. gadsimta vÄ“sture. Šodien šÄdu puišu kÄ Meinarts, Bertolds un Alberts viņpus Zilupes nav ne mazums, un vai viņa pieminekļus mÄ“s arÄ« kÄdreiz turÄ“sim godÄ… OkupÄcijas stabs tiks norauts, bet uz RÄ«gas domes fasÄdes noteikti paliks augsti godÄtais lÄ«biešu, latgaļu un igauņu slepkavotÄjs bÄ«skaps Alberts. VarbÅ«t vÄ“stures noilguma vÄrdÄ tas piederas pie lietas.
Šodienas atlikums
PagÄja 150 gadi kopš Amerikas pilsoņu kara, un tad, kad zaglÄ«gu melnÄdaino amerikÄni nožmiedza ļauni Amerikas Savienoto valstu policisti, Ätri vien tika norauti daudzi pieminekļi, tajÄ skaitÄ konfederÄtu Ä£enerÄļa Roberta LÄ« piemineklis. JÄ, LÄ« kungs atbalstÄ«ja verdzÄ«bu, karoja par dienvidu štatu ekonomiskajÄm interesÄ“m, un laikam tas ir pareizi, ka cilvÄ“ku mocÄ«šana nav savietojama ar pieminekli lielpilsÄ“tas parkÄ.
Vai ir noilgums daža etnosa izkaušanai, - visdrÄ«zÄk gan ne. MÄ“s noliecam galvu ebreju tautas traģēdijas priekšÄ divdesmitÄ gadsimta vidÅ«, bet vai noilgums ir dažus simtus gadu vecam genocÄ«dam pasaulÄ“ un LatvijÄ? KurÄ gadsimtÄ novelkams noilgums cilvÄ“ces nelietÄ«bai?
Vai varam nosodÄ«t to, ka pirms 500 gadiem spÄņu konkistadors Kortess izkÄva actekus, kuriem sadzÄ«ves norma bija upurÄ“t cilvÄ“kus dieva un sabiedrÄ«bas labklÄjÄ«bas vÄrdÄ?
Vai varam nosodÄ«t pirms 800 gadiem paveiktos briesmu darbus, ko AustrumeiropÄ sadarÄ«ja hans Batu un viņa karavadonis Subidejs? FiksÄ“to slepkavÄ«bu apjoms ir nepÄrvÄ“rtÄ“jams. MÄ“s varam nosaukt daudzus varoņus - slepkavas, kuru simtiem gadus senu “varoņdarbu” pieminekļi slejas daudzÄs pasaules valstÄ«s.
Kur ir Latvijas vÄ“sturiskÄs atmiņas posta atlikums, cik liels ir gadsimtu nosodÄ«juma limits?
Diezgan smieklÄ«gs ir nesenÄs Latvijas pieminekļu kultÅ«ras stÄsts par Krievijas cara PÄ“tera I pieminekli, kuru RÄ«gas centrÄ Ä¼oti vÄ“lÄ“jÄs eksponÄ“t LatvijÄ pazÄ«stamais uzņēmÄ“js Jevgenijs Gombergs. TurÄ«gais uzņēmÄ“js un tÄ“lniecÄ«bas mÄ«lis centÄs RÄ«gas pilsÄ“tai dÄvÄt Krievijas cara PÄ“tera I Romanova pieminekļa kopiju, kuru 1910. gadÄ uzstÄdÄ«ja RÄ«gÄ. PirmreizÄ“jÄ pieminekļa atklÄšanÄ RÄ«gÄ 1910. gadÄ klÄt pat esot bijis PÄ“tera I pÄ“ctecis, divdomÄ«gais moceklis, Krievijas cars Nikolajs II Romanovs, kura Ä£imeni kopÄ ar viņu nogalinÄja UrÄlos 1918. gadÄ.
JebkurÄ gadÄ«jumÄ šÄ« pieminekļa atklÄšana RÄ«gÄ bija liels cariskÄs Krievijas imperiÄlistisko ambÄ«ciju vÄ“stÄ«jums gan latvju bauriem, gan baltvÄciešiem. Starp citu, piemineklis tika uzstÄdÄ«ts tur, kur pašlaik atrodas BrÄ«vÄ«bas piemineklis.
19. – 20. gadsimta RÄ«gas vÄ“stures un tÄ“lniecÄ«bas mÄ«lis un uzņēmÄ“js Jevgenijs Gombergs, protams, nepretendÄ“ja uz to, ka PÄ“tera I piemineklis tiks uzstÄdÄ«ts BrÄ«vÄ«bas pieminekļa vietÄ. TÄ“lniecÄ«bas mecenÄtam bija vÄ“lme šo pieminekli uzstÄdÄ«t RÄ«gas centrÄ, tomÄ“r izrÄdÄ«jÄs, ka šÄ ļaundara (PÄ“tera I Romanova) skulptÅ«rai atšÄ·irÄ«bÄ no bÄ«skapa Alberta še nav vietas. KÄdu Ä«su brÄ«di piemineklis pabija RÄ«gas centrÄ Kronvalda parkÄ, bet nu, cik zinÄms, PÄ“tera I tÄ“ls priecÄ“ JÅ«rmalas iedzÄ«votÄju aci pie Gomberga savrupmÄjas.
Ziemeļu kara laikÄ PÄ“tera I karavadonis Boris Šeremetjevs ar cara svÄ“tÄ«bu pilnÄ«bÄ izpostÄ«ja tÄ saucamo zviedru Vidzemi, proti, daļu tagadÄ“jÄs Igaunijas teritorijas un Latvijas Vidzemi. SaskaÅ†Ä ar Šeremetjeva ziņojumu PÄ“terim I astoņpadsmitÄ gadsimta sÄkumÄ postÄ«t un zagt šai zemÄ“ vairs neesot ko. VisdrÄ«zÄk gan daļa latviešu un igauņu zemnieku visdrÄ«zÄk samuka mežos, veidoja zemnÄ«cas un izdzÄ«voja. Vai šiem puišiem pÄ“c 300 gadiem jÄslien pieminekļi RÄ«gas centrÄ?
Tiesa, VidzemÄ“ vai, precÄ«zÄk sakot, AlÅ«ksnÄ“ PÄ“teris I ar savu karavadoņu starpniecÄ«bu ieguva brÄ«nišÄ·Ä«gu trofeju, ar kuru ne viens vien Latvijas vÄ“sturnieks lepojas. DÄ«vainu, noteikti harizmÄtisku, seksuÄli pievilcÄ«gu Latvijas teritorijÄ (vÄ“sturnieku versija, ka ĶegumÄ) dzimušu sievieti Annu Skavronsku, - cik viņai bija poļu, latviešu, zviedru vai citu asiņu, par to ziņu nav. PÄ“cÄk viņa, stÄjoties laulÄ«bÄ ar PÄ“teri I un pÄrejot pareizticÄ«bÄ, pieņēma KatrÄ«nas vÄrdu un pÄ“c cara PÄ“tera I nÄves kļuva par Krievijas carieni KatrÄ«nu I. VarbÅ«t ticam stÄstam, ka šÄ« apšaubÄmÄ latviete ir mÅ«su cariene, un slienam pieminekļus viņai…
Latvju piemineklÄ«bas – mÄ«luļi un nemÄ«luļi
Neņemos bÅ«t par ekspertu, bet tauta runÄ, ka BrÄ«vÄ«bas pieminekļa nenojaukšana pÄ“c OtrÄ pasaules kara bija RÄ«gÄ dzimušÄs pasaulslavenÄs tÄ“lnieces Veras Muhinas nopelns, kura iebildusi pret šÄ« KÄrļa ZÄles gara darba nojaukšanu. ParadoksÄli, bet okupÄcijas vara nenojauca BrÄ«vÄ«bas pieminekli, kaut arÄ« tai bija visas iespÄ“jas to izdarÄ«t, sÄkot ar 1944. un beidzot ar 1991. gadu.
Ja arÄ« BrÄ«vÄ«bas piemineklis bÅ«tu nojaukts padomijas gados, varam bÅ«t droši, ka tas tiktu atjaunots pirmajÄ atjaunotÄs Latvijas brÄ«vvalsts piecgadÄ“, pat neraugoties uz aizgÄjušÄ gadsimta deviņdesmito gadu sÄkuma nabadzÄ«bu, - šim simbolam latvju tauta naudiņu atrastu.
LatvijÄ ir virkne padomijas nenojauktu Latvijas PirmÄs republikas laika pieminekļu. GandrÄ«z gadsimtu ir nostÄvÄ“jis KÄrļa Zemdegas piemineklis - TÄlavas taurÄ“tÄjs RÅ«jienÄ.
KÄrļa Jansona pieminekli Jelgavas atbrÄ«votÄjiem gan pÄ“c tÄ uzstÄdÄ«šanas 1932. gadÄ piemeklÄ“ja daudz skumjÄks liktenis, - vispirms tas nepatika vÄcu fašistu varai, pÄ“cÄk padomju vara to pilnÄ«bÄ nojauca, bet nu jau gandrÄ«z divdesmit gadus tas ir atjaunoti uzstÄdÄ«ts Jelgavas pilsÄ“tas centrÄ.
Man kÄ padomju laika Tukuma skolniekam allaž ir licies pretÄ«gs Tukuma atbrÄ«votÄju piemineklis (attÄ“lÄ). Pašlaik mÅ«su tÄ“lniecÄ«bas mÄkslas eksperti vÄ“sta, ka šis piemineklis esot retÄ padomijas kultÅ«rvÄ“sturiskÄ vÄ“rtÄ«ba, kuru vajagot saglabÄt. Šis 1975. gadÄ uzstÄdÄ«tais tÄ“lnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis nekad nav bijis tukumnieku mÄ«lÄ“ts.
Piemineklis, kurš uzstÄdÄ«ts kalnÄ, kur savulaik blakus bija padomijas aviÄcijas kara pilsÄ“tiņa, allaž ticis zÄkÄts no tukumnieku mutÄ“m. Piemineklim laikam ir jÄbÅ«t mÄ«lÄ“tam un vietÄ“jam cienÄ«tam. TukumÄ tÄ nav. Šo pieminekli tautÄ sauca - trÄ«sgalvainais pÅ«Ä·is vai trÄ«s dzÄ“rÄji uz ceļa.
No tÄ“lniecÄ«bas saprotu kÄ sivÄ“ns no aviÄcijas, bet Artas Dumpes veidotais Lestenes brÄļu kapu centrÄlais tÄ“ls, stilistiski šÄ·iet krietni neagresÄ«vÄks, un stilistiski lÄ«dzÄ«gÄks Latvijas PirmÄs republikas tÄ“lniecÄ«bas tradÄ«cijÄm. VarbÅ«t katrai varai mesli ir jÄmaksÄ, un tas jau apliecina tÄ“lnieces talantu.