Iesaki rakstu:

ValdÄ«bas nodoms piespiedu kārtā vakcinÄ“t skolotājus, ārstus un sociālos darbiniekus neapšaubāmi ir cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums. Taču cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums var bÅ«t arÄ« pamatots. VispārÄ“jā labuma interesÄ“s dažkārt ir jāignorÄ“ indivÄ«da tiesÄ«bas. TāpÄ“c ir svarÄ«gi saprast, vai šajā gadÄ«jumā cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums ir pamatots. MÄ“Ä£ināsim tikt skaidrÄ«bā.

I

Ä€rstus, pedagogus un sociālos darbiniekus apvieno tas, ka viņi kontaktÄ“ ar lielām cilvÄ“ku grupām. Tiek pieņemts, ka viņi, nebÅ«dami vakcinÄ“ti, apdraud šÄ«s cilvÄ“ku grupas.  Var inficÄ“t tās. Savukārt vakcinÄ“ts ārsts, pedagogs un sociālais darbinieks šÄdu apdraudÄ“jumu nerada. Vai arÄ« rada, bet ievÄ“rojami mazākā mÄ“rā.

Patlaban tas ir tikai pieņēmums, hipotÄ“ze. PÄ“tÄ«jumi ir rādÄ«juši, ka pilnÄ«gi vakcinÄ“tajiem, ja viņi saslimst, vÄ«rusa slodze (vÄ«rusa daļiņu daudzums izdalÄ«jumos, tai skaitā siekalās) ir mazāka nekā nevakcinÄ“tajiem.

Vai no tā izriet, ka vakcinÄ“tie retāk inficÄ“ apkārtÄ“jos? NÄ“. Jo nav zināms, kāda vÄ«rusa slodze ir nepieciešama, lai inficÄ“tos. VarbÅ«t pilnÄ«gi pietiek ar tām daļiņām, ko satur vakcinÄ“tā siekalas.

Ir tikai aptuveni vÄ“rtÄ“jumi. Saskaņā ar šiem vÄ“rtÄ“jumiem varbÅ«tÄ«ba, ka saslimis un vakcinÄ“ts cilvÄ“ks kādu inficÄ“s, ir divas reizes mazāka nekā tad, ja viņa vietā bÅ«tu saslimis nevakcinÄ“ts cilvÄ“ks.

Divas reizes – tās nav 20 vai 200 reizes. Un arÄ« tās „divas” pagaidām ir tikai hipotÄ“ze.

II

TomÄ“r epidÄ“mija attiecas ne tikai uz bioloÄ£iju. Šeit ir runa arÄ« par sabiedrÄ«bu. Ir svarÄ«ga ne tikai vÄ«rusa slodze vien. SvarÄ«gi, kā ir iekārtota dažādu iedzÄ«votāju grupu dzÄ«ve sabiedrÄ«bā. Kādi likumi regulÄ“ šo dzÄ«vi.

Un šis ir reāls stāsts par pavisam neseniem notikumiem.

Divi uzņēmÄ“ji no RÄ«gas devās uz lietišÄ·u tikšanos kādā Kurzemes pilsÄ“tā. Viens ir vakcinÄ“ts, otrs – nav.

PÄ“c pāris dienām, kad uzņēmÄ“ji jau bija RÄ«gā, viņiem piezvanÄ«ja un paziņoja, ka viens no šÄ«s lietišÄ·Äs tikšanās dalÄ«bniekiem ir saslimis. NevakcinÄ“tajam rÄ«dziniekam kā kontaktpersonai nozÄ«mÄ“ja divu nedēļu karantÄ«nu. Ko viņš arÄ« ievÄ“roja, bÅ«dams likumpaklausÄ«gs cilvÄ“ks.

Un kā ar viņa vakcinÄ“to kolÄ“Ä£i? Viņam nelika izolÄ“ties. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka tāds ir likums. PrecÄ«zāk teikt, Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem pret koronavÄ«rusu vakcinÄ“tu personu nevar atzÄ«t par „kontaktpersonu”. Tai tikai jāizdara tests nedēļas laikā.

Rezultātā vakcinÄ“tais uzņēmÄ“js izdarÄ«ja testu septÄ«tajā dienā. Tests izrādÄ«jās pozitÄ«vs. IepriekšÄ“jās dienās viņš paspÄ“ja inficÄ“t divus cilvÄ“kus savā RÄ«gas birojā

Par laimi, viss beidzās labi, turklāt visiem. Neviens nebija nokļuvis slimnīcā un nebija miris.

III

Šis stāsts rāda, ka vakcinÄ“tais var bÅ«t efektÄ«vāks infekcijas pārnÄ“sātājs nekā nevakcinÄ“tais.

Pieņemsim, ka vakcinÄ“tajam vÄ«rusa slodze saslimšanas gadÄ«jumā ir divreiz mazāka. Toties kontaktu var bÅ«t vairākiem desmitiem reižu vairāk. Un ar savu mazo vÄ«rusa devu viņš ar kādu dalÄ«sies. TanÄ« pašÄ laikā nevakcinÄ“tais paklausÄ«gi sÄ“dÄ“s izolācijā.

Secinājums. Nesaskatu racionālus pamatojumus, lai piespiestu vakcinÄ“ties skolotājus, ārstus un sociālos darbiniekus. Manuprāt, tā ir nepamatota cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpšana.

Man nav taisnÄ«ba? Mana loÄ£ika ir nepilnÄ«ga? Es neņemu vÄ“rā kādus faktus? Labi. Tad lai valdÄ«ba pamato savu rÄ«cÄ«bu – speciāli tādiem stÅ«rgalvjiem kā es.

IV

Piespiedu vakcinācijas piekritÄ“jiem varÄ“tu bÅ«t arÄ« tāds arguments: nevakcinÄ“tie slimo biežāk un jau tāpÄ“c vien tie ir bÄ«stamāks inficÄ“šanās avots.

Šo tÄ“mu esmu sÄ«ki jo sÄ«ki izklāstÄ«jis šeit:

https://pietiek.com/raksti/kada_ir_patiesa_vakcineto_un_nevakcineto_attieciba_starp_saslimusajiem_ar_covid-19/,

paskaidrojot, kāpÄ“c uz Latvijas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) publicÄ“to datu pamata nav iespÄ“jams izdarÄ«t secinājumu, kas inficÄ“jas biežāk – vakcinÄ“tie vai nevakcinÄ“tie.

LÄ«dz ar to visnopietnākais politiskais lÄ“mums, kas atņem tiesÄ«bas vairākās profesijās strādājošiem cilvÄ“kiem, balstās uz nepierādÄ«tām hipotÄ“zÄ“m un propagandistu izdomājumiem.