Menu
Pilnā versija

Kur ir risks, jābūt izvēlei

Vija Beinerte · 19.11.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš izsludinātās pandÄ“mijas sākuma esmu rakstÄ«jusi par to, ka panika un vieglprātÄ«ba ir vienlÄ«dz bÄ«stamas, un kā mantru neskaitāmas reizes atkārtojusi: SARS-CoV-2 ir reāls vÄ«russ. Reāls un ļauns. Taču tas nav tik lipÄ«gs kā mÄ“ris un tik letāls kā Ebolas vÄ«russ.

TomÄ“r kāda visnotaļ izglÄ«tota sieviete raksta man komentārā (ortogrāfija saglabāta): "Beinertes kundze, JÅ«s ko? Vajag vÄ“l vairāk saslimušo un nomirušo? JÅ«s ar no tiem - kovida nav! pandÄ“mijas nav?"

Atbildu: "LÅ«dzu, norādiet konkrÄ“tu vietu, kur kādā no maniem rakstiem bÅ«tu teikts, ka "kovida nav! pandÄ“mijas nav"! Un sakiet, lÅ«dzu, kāpÄ“c pirms gada, kad vakcinÄ“ts vÄ“l nebija neviens, saslimušo skaits bija daudz mazāks nekā tagad, kad liela daļa populācijas ir vakcinÄ“ta - kā tas ir IzraÄ“lā, ASV un Apvienotajā KaralistÄ“?

Manis citÄ“tie zinātnieki un mediÄ·i šo fenomenu izskaidro ar to, ka šÄ«s vakcÄ«nas diemžēl nepasargā no inficÄ“šanās un infekcijas pārnÄ“sāšanas, turklāt liek vÄ«rusam pielāgoties, padarot to agresÄ«vāku. TāpÄ“c tā saukto "ganāmpulka imunitāti" var nodrošināt tikai tie, kas, bÅ«dami nevakcinÄ“ti, bÅ«s pārslimojuši Covid un ieguvuši dabisko imunitāti. LÅ«dzu, lieciet šo ekspertu viedoklim pretÄ« kādu savu argumentu, ja varat!"

Taču oponente nevis atbild uz konkrÄ“ti noformulÄ“tiem jautājumiem, bet turpina uzbrukumu: "JÅ«s ļoti labi ziniet kurai auditorijai rakstiet! Un kāda bÅ«s reakcija. Uz priekšu! Uz nevakcinÄ“šanos! Uz nāvi! Kad Jums māja degs arÄ« piesauksiet kādus zinātniekus un mistiskos faktus? Un nedzÄ“sÄ«siet? No tukšas spriedelÄ“šanas labāk nepaliks..."

Saprotu, ka ar cilvÄ“kiem, kas komentÄ“ nelasot, dialogs nav iespÄ“jams. Taču ar tiem, kam situācija nešÄ·iet tik skaidra, dažas pamata lietas vÄ“los pārrunāt.

Esmu vakcinÄ“jusies pret stabilām infekcijām, kur viena pote sniedz mūža imunitāti, bet nekad neesmu vakcinÄ“jusies pret mainÄ«giem vÄ«rusiem, kam nepieciešama daudzkārtÄ“ja vakcinācija.

Es saprotu tos, kas vakcinÄ“jušies, domājot ne vien par sevi, bet arÄ« par kopÄ«gu labumu - kā solÄ«ja politiÄ·i un viņu nolÄ«gti eksperti. Un es saprotu tos, kas nevÄ“las vakcinÄ“ties, domājot ne vien par sevi, bet arÄ« par kopÄ«gu labumu - iekams cilvÄ“ks pakļauj savu dzÄ«vÄ«bu iespÄ“jamam riskam, viņš ir tiesÄ«gs uzdot jautājumus. Taču politiÄ·i nevis uzklausa un skaidro, bet biedÄ“ un draud. TāpÄ“c es saprotu arÄ« tos, kas vakcinÄ“jušies aiz izmisuma - lai nezaudÄ“tu darbu vai iespÄ“ju studÄ“t.

Es no sirds priecājos par katru, kam pÄ“c vakcinācijas nav bijis blakņu. Bet vai tie, kam blaknes ir, dažkārt ļoti smagas kā, piemÄ“ram, profesorei Ausmai Cimdiņai, kuras vārdu pieminu ar viņas atļauju, arÄ« nebÅ«tu pelnÄ«juši sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu? Un vai cilvÄ“ki nebÅ«tu par tādām blaknÄ“m jābrÄ«dina?

Taivānā saskaņā ar SlimÄ«bu kontroles centra datiem lÄ«dz šÄ gada 19. oktobrim bija apstiprināti 845 nāves gadÄ«jumi no Covid-19, bet saskaņā ar Vakcinācijas nevÄ“lamo notikumu ziņošanas sistÄ“mas datiem no Covid-19 vakcÄ«nām miruši bija 865 cilvÄ“ki. Taču, kad NTD TV ziņu raidÄ«jumā izskanÄ“ja informācija, ka vakcÄ«nas ir bÄ«stamākas par pašu slimÄ«bu, "neatkarÄ«gie faktu pārbaudÄ«tāji" to nekavÄ“joties pasludināja par viltus ziņu. (https://www.polygraph.info/a/fact-check-taiwan-covid-vaccine-death/31521527.html)

NTD ziņu izlaidumā (no 10:42) bija redzams ekrānuzņēmums ar šiem publiski pieejamajiem datiem. (https://youtu.be/KI3rlE62R9k)

Lai gan paši skaitļi netika noliegti, apstrÄ«dÄ“ta tika interpretācija. PÄ“c "faktu pārbaudÄ«tāju" domām "ziņojumi par blaknÄ“m pÄ“c vakcinācijas neliecina, ka tos radÄ«jusi vakcinācija", jo "autopsijas ir vairākkārt pierādÄ«jušas, ka tie, kas miruši pÄ“c vakcinācijas, patiesÄ«bā ir miruši no agrāk iegÅ«tām kaitÄ“m".

Tas, protams, vismaz daļā gadÄ«jumu tā varÄ“tu bÅ«t. Taču te rodas vairāki jautājumi. Vai visi no Covid-19 mirušie ir bijuši bez "agrāk iegÅ«tām kaitÄ“m"? Vai to cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«ba, kas miruši no vakcÄ«nu radÄ«tām blaknÄ“m, ir mazāk vÄ“rtÄ«ga par to cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu, kas miruši no Covid-19? Un kāpÄ“c savulaik daži desmiti mirušo pÄ“c vakcinācijas pret cÅ«ku gripu kļuva par iemeslu tam, ka vakcinācija tika pārtraukta, bet Covid-19 vakcÄ«nu gadÄ«jumā pat tÅ«kstoši mirušo neliedz apgalvot, ka šÄ«s vakcÄ«nas ir "drošas un efektÄ«vas"?

Nākamais jautājums: kāpÄ“c sabiedriskajos medijos gandrÄ«z nerunā par to, ka Covid-19 ir ārstÄ“jams, turklāt ārstÄ“šana ir jāsāk jau agrÄ«nā stadijā? Jo no neārstÄ“šanas vai nepareizas ārstÄ“šanas rodas blaknes un nepieciešamÄ«ba slimniekus hospitalizÄ“t. Taču, kad klÄ«niskais imunologs dr. Lauris LÄ«cÄ«tis stāsta par sen atklātām un pārbaudÄ«tām zālÄ“m, ko viņš sekmÄ«gi lieto Covid-19 pacientu ārstÄ“šanā, YouTube šo sarunu bloÄ·Ä“.

LÄ«dzÄ«ga aina vÄ“rojama arÄ« citviet pasaulÄ“. Dr. PÄ«ters Makkullo, amerikāņu terapeits, kardiologs un epidemiologs, profesors, žurnālu "Review in Cardiovascular Medicine" un "Cardiorenal Medicine" galvenais redaktors, Teksasas Senātā liecina, ka laikus sākta Covid-19 ārstÄ“šana samazina hospitalizÄ“jamo slimnieku skaitu par 85 procentiem.

(https://youtu.be/QAHi3lX3oGM)

ŠÄ gada janvārÄ« recenzÄ“tā, akadÄ“miskā medicÄ«nas izdevumā "The American Journal of Medicine" dr. Makkullo kopā ar vÄ“l 22 ārstiem publicÄ“ja rakstu "PatofizioloÄ£iskā bāze un loÄ£isks pamatojums agrÄ«nai ambulatorai pacientu ārstÄ“šanai no SARS-CoV-2 (Covid-19) infekcijas”.

Dr. Makkullo pats ir pārslimojis Covid un zina, cik bÄ«stama ir ASV veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā valdošÄ nostāja: "Jums ir pozitÄ«vs tests, ejiet mājās! Vai ir kādi medikamenti? NÄ“, nav. Vai jums ir kāds rÄ«cÄ«bas protokols? NÄ“, nav. Nav brÄ«nums, ka cilvÄ“ki mirst, jo viņi notic tam, ka pret šo slimÄ«bu nav zāļu. Viss tiek fokusÄ“ts uz vakcÄ«nām, bet ko darÄ«t tiem, kas patlaban ir slimi?"

Tāpēc dr. Makkullo, kas no saviem daudzajiem Covid pacientiem ir zaudējis tikai divus, dod slimniekiem zāles pret vīrusu, pret iekaisumu un dažkārt arī pret trombiem. Taču ne politiķi, ne platstraumes mediji neieklausās mediķos, ja tie runā par laikus sāktu terapiju, kas vērā ņemami atslogotu slimnīcu darbu.

Kad dr. Makkullo, balsoties uz savu un kolÄ“Ä£u pieredzi, izveidoja videoprezentāciju par mÄ“rÄ·tiecÄ«gu vairāku preparātu izmantošanu agrÄ«nā augsta riska Covid-19 gadÄ«jumu ārstÄ“šanā, dažu dienu laikā šo video noskatÄ«jās tÅ«kstošiem YouTube lietotāju, lÄ«dz dr. Makkullo saņēma ziņu, ka ir pārkāpis YouTube kopienas noteikumus, un šis video tika bloÄ·Ä“ts.

Kāpēc veselības aprūpes sistēmai tik svarīga informācija tiek bloķēta, bet pacientiem tiek iestāstīts, ka Covid-19 ir neārstējams? Kam tas ir izdevīgi? Un kā to var aizbildināt ar rūpēm par nācijas veselību?

TikmÄ“r Latvijā aug hospitalizÄ“to pacientu skaits, starp kuriem ir gan nepotÄ“tie, gan potÄ“tie. Bet Ä£imenes ārsti labākajā gadÄ«jumā iesaka mazināt simptomus ar kādu pretdrudža preparātu vai sÄ«rupu pret klepu. Labi, ka vismaz daži mediÄ·i sociālajos tÄ«klos dalās savā sekmÄ«gas ambulatorās ārstÄ“šanas pieredzÄ“. Bet platstraumes mediji turpina stāstÄ«t par "brÄ«numpoti" kā vienÄ«go glābiņu. Pat nemÄ“Ä£inot atbildÄ“t uz jautājumu, kāpÄ“c Latvijā lÄ«dz ar vakcinÄ“to cilvÄ“ku skaita pieaugumu slimÄ«bas izplatÄ«ba nevis mazinās, bet aug.

Patlaban Beļģijā, kur pilnībā vakcinēti ir 74,5 procenti iedzīvotāju, notiek jauns Covid uzliesmojums. "Flandrijas slimnīcās 70 procenti hospitalizēto ir pilnībā vakcinēti," tā 30. oktobra brīfingā ziņoja veselības ministrs Vanderbrouks. Piebilstot, ka vakcinētajiem slimības gaita tomēr ir vieglāka nekā nevakcinētajiem.

(https://www.vrt.be/vrtnws/en/2021/10/30/70-of-hospitalised-covid-patients-are-vaccinated-but-the-vacci/)

Dažas dienas vēlāk, 5. novembrī reģionālais ziņu kanāls ATV informēja, ka patlaban Antverpenes Sv. Vincenta slimnīcā pilnīgi visi intensīvās aprūpes Covid pacienti ir vakcinētie.

(https://youtu.be/sahPiqbDEZ8)

Pirms tam slimnīcas galvenais ārsts Dr. Kristiāns Dekers par to bija informējis arī kolēģus no citām klīnikām, kas saskaras ar līdzīgu problēmu.

(https://newsbeezer.com/netherlandseng/antwerp-hospitals-are-very-concerned-all-alarms/)

Dr. Roberts Melouns, sertificÄ“ts ārsts un infekcijas slimÄ«bu pÄ“tnieks, RNS transfekcijas atklājÄ“js "in vitro" un "in vivo", mRNS vakcÄ«nu tehnoloÄ£iju izgudrotājs, analizÄ“jot pašreizÄ“jo situāciju, secina, ka notiek tas, ko var nosaukt par "virusologa ļaunāko murgu". Ja pavisam Ä«si: virusoloÄ£ijas milži dr. Melouns, dr. MontanjÄ“ (Nobela prÄ“mijas laureāts), dr. Martins Kuldorfs, dr. GÄ“rts vanden Bose un citi brÄ«dina, ka šÄ«s vakcÄ«nas nevis aptur sÄ“rgu, bet padara vÄ«rusu lipÄ«gāku un agresÄ«vāku.

Diemžēl arÄ« agrāk ir bijuši gadÄ«jumi, kad vakcÄ«na situāciju nevis uzlabo, bet pasliktina, kā tas bija ar "Dengavax" un ar vakcÄ«nu pret elpceļu sincitiālo vÄ«rusu (RSV). Turklāt Covid-19 vakcÄ«nu gadÄ«jumā jaunais medikaments tiek izmÄ“Ä£ināts uzreiz ar cilvÄ“kiem, bet informācija par blaknÄ“m lielākoties tiek pasludināta par sazvÄ“restÄ«bas teoriju.

Dr. PÄ«ters Doši, izdevuma "The British Medical Journal" redaktors, zāļu aprobācijas un ar to saistÄ«to datu analÄ«zes eksperts, mudina ieslÄ“gt kritisko domāšanu, kolÄ«dz atskan apgalvojums "visi zina" un "dati liecina": "Visi zina, ka šÄ« ir nevakcinÄ“to pandÄ“mija. (..) Bet kāpÄ“c Apvienotajā KaralistÄ“ statistikas dati liecina par pretÄ“jo? - Lielākā daļa pÄ“dÄ“jā laikā hospitalizÄ“to un mirušo ir bijuši pilnÄ«bā vakcinÄ“ti. Un ja tā tomÄ“r nav taisnÄ«ba, ka šÄ« ir nevakcinÄ“to pandÄ“mija, - ko tas nozÄ«mÄ“?"

(https://youtu.be/OvM5meOXk9o)

TāpÄ“c virkne augsti kvalificÄ“tu speciālistu, riskÄ“jot ar karjeru un reputāciju, uzdrošinās celt trauksmi sakarā ar neveiksmÄ«gajām globālā biomedicÄ«nas kompleksa Covid-19 stratÄ“Ä£ijām. Bet korporatÄ«vie platstraumes mediji nežēlo pÅ«les, lai šos cilvÄ“kus diskreditÄ“tu un lai noklusÄ“tu viņu alternatÄ«vo vÄ“stÄ«jumu.

Apzinoties, ka par šÄm lietām vÄ“rā ņemamu viedokli var paust tikai augstas raudzes speciālisti, esmu centusies darÄ«t viņu viedokli zināmu plašÄkai sabiedrÄ«bai, jo citādi cilvÄ“kiem ir jāpārtiek lielākoties no tās informācijas, ko sniedz filologs Kariņš un pianists Pavļuts. Un no reklāmām, kurās par vakcinācijas vajadzÄ«bu izsakās dziedoņi, aktieri un sportisti.

TikmÄ“r "neatkarÄ«gie faktu pārbaudÄ«tāji" ir izveidojuši vietni, kur publicÄ“ti to cilvÄ“ku vārdi, "kuri savtÄ«gu interešu vai Latvijas valstij nedraudzÄ«gu spÄ“ku vadÄ«ti ir iesaistÄ«ti Covid-19 dezinformācijas kampaņā".

Sarakstā ir iekļauti gan cilvÄ“ki, ar kuriem gods bÅ«t kopā, gan tādi, ar ko, Vestarda Šimkus vārdiem runājot, "es nekāptu vienā laivā".

Taču ir kāda zÄ«mÄ«ga detaļa. Latvijā piespiedu vakcinācijas un cilvÄ“ku segregācijas pretiniekiem piekar "antivaksera" un Kremļa aÄ£enta birku, bet kaimiņvalstÄ« šÄdi cilvÄ“ki tiek pasludināti par Krievijas interesÄ“m naidÄ«giem elementiem un Rietumu aÄ£entiem.

PÄ“c šÄdas loÄ£ikas iznāk, ka gan Latvijas, gan Krievijas lielākie patrioti patlaban ir Klauss Švābs, Bils Geitss un Džordžs Soross, bet nacionālo interešu kvÄ“lākie aizstāvji ir globālistu organizācijas PVO, ANO un Pasaules ekonomikas forums.

(https://www.la.lv/vija-beinerte-skaidribas-gads-jeb-lielais-restarts-ceturta-industriala-revolucija-plana-vajais-punkts-un-sestais-engelis)

Sērgas stāstā ļaunākais ir tas, ka meli kļūst par ikdienas parādību vai pat normu valsts varas komunikācijā ar iedzīvotājiem.

PiemÄ“ram, šÄ gada 1. martā pÄ“tniecÄ«bas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes un sociālo tÄ«klu pÄ“tniecÄ«bas virtuālās laboratorijas "Re:Check" žurnālistes atmaskoja kārtÄ“jo viltus ziņu "Vakcinācija nav piespiedu, sankciju nebÅ«šot arÄ« armijā".

(https://rebaltica.lv/2021/03/vakcinesanas-nav-piespiedu-sankciju-nebusot-ari-armija/)

Rakstā ir teikts: "Gan bijusÄ«, gan pašreizÄ“jais veselÄ«bas ministrs uzsvÄ“ris, ka vakcinācija pret Covid-19 bÅ«s brÄ«vprātÄ«ga. To sacÄ«jis arÄ« premjerministrs Krišjānis Kariņš. Neskatoties uz to, Facebook joprojām popularitāti gÅ«st ieraksti, kur mudināts pretoties obligātai vakcinācijai."

(https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-vakcinacijas-plans-ir-gatavs-ierobezojumus-prognoze-visu-nakamo-gadu.a385052/)

(https://www.facebook.com/watch/?v=423524412019391)

Vai šÄda situācija vairo uzticÄ«bu "viltus ziņu" atmaskotājām un valdÄ«bai?

VÄ“l daži fakti. "Premjers mudina runāt par slimnÄ«cu skaita mazināšanu"; ""Mums ir gandrÄ«z divreiz vairāk slimnÄ«cu, nekā vajag." Kariņš liek reformÄ“t veselÄ«bas aprÅ«pi"; "Premjers Kariņš grib glābt medicÄ«nu, slÄ“dzot slimnÄ«cas"; "Kariņš: gadiem ilgi tÄ“lojam, ka varam uzturÄ“t 40 slimnÄ«cu tÄ«klu valstÄ« ar diviem miljoniem iedzÄ«votāju". Tie ir daži 2019. gada vasaras un rudens ziņu virsraksti.

(https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-mudina-runat-par-slimnicu-skaita-mazinasanu.a324538/)

(https://www.la.lv/karins-liek-reformet-veselibas-aprupi)

(https://jauns.lv/raksts/zinas/339922-premjers-karins-grib-glabt-medicinu-sledzot-slimnicas)

(https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/karins-gadiem-ilgi-telojam-ka-varam-uzturet-teju-40-slimnicu-tiklu-valsti-ar-diviem-miljoniem-iedzivotaju/)

ŠinÄ« kontekstā ir vÄ“rts aplÅ«kot arÄ« Pasaules Bankas sniegtos datus: Medmāsu un vecmāšu skaits pret 1000 iedzÄ«votājiem 2017. gadā Igaunijā bija 11,2, Lietuvā 9,8, Latvijā 4,8. Ä€rstu skaits pret 1000 iedzÄ«votājiem Lietuvā bija 6,4, Igaunijā 4,5, Latvijā 3,2.

(https://data.worldbank.org/indicator/SH.MED.NUMW.P3)

(https://data.worldbank.org/indicator/SH.MED.PHYS.ZS)

Tas jāpatur prātā, kad platstraumes mediji kārtÄ“jo reizi par visu nelaimju sakni pasludinās nevakcinÄ“tos, šos "mazizglÄ«totos, marginālos egoistus", nevis valdÄ«bas haotiskos (bet varbÅ«t gluži otrādi - pārdomātos un mums nezināmiem mÄ“rÄ·iem pakļautos) lÄ“mumus.

Un vÄ“l. ŠÄ gada 24. septembrÄ« "Re: Check" publicÄ“tajā rakstā "Nav taisnÄ«ba, ka vakcÄ«nas nogalina vairāk cilvÄ“ku nekā tās izglābj", teikts, ka "pieejamie dati liecina tieši par pretÄ“jo - vakcÄ«nas ir efektÄ«vas, tās novÄ“rš nāvi un smagu saslimšanu ar Covid-19."

(https://rebaltica.lv/2021/09/nav-taisniba-ka-vakcinas-nogalina-vairak-cilveku-neka-tas-izglabj/)

Diemžēl ar "pieejamiem datiem" viss nemaz nav tik vienkārši. ASV SlimÄ«bu un profilakses centra Vakcinācijas nevÄ“lamo notikumu ziņošanas sistÄ“mas (Vaccine Adverse Event Reporting System jeb VAERS) dati liecina, ka 25 gados par gripas vakcÄ«nu radÄ«tām blaknÄ“m kopumā ir saņemti 193 712 ziņojumi (vidÄ“ji 7596 ziņojumi gadā); miruši kopumā ir 1996 cilvÄ“ki (vidÄ“ji 78 nāves gadÄ«jumi gadā). Savukārt kopš pagājušÄ gada 30. novembra (tas ir nepilna gada laikā) par Covid-19 vakcÄ«nu radÄ«tām blaknÄ“m ir saņemti 818 044 ziņojumi un 17 128 ziņojumi par šo vakcÄ«nu izraisÄ«tiem nāves gadÄ«jumiem.

Jā, es zinu, ka "Re:Baltica" faktu pārbaudÄ«tājām VAERS dati nešÄ·iet uzticami, jo tie var nebÅ«t "pietiekami apstiprināti". Jautājums: vai baidoties no tā, ka VAERS dati varÄ“tu nebÅ«t pietiekami apstiprināti, bÅ«tu labāk, ja cilvÄ“ki vispār nebÅ«tu informÄ“ti par to, ka ir iespÄ“jamas blaknes, mūža invaliditāte un pat nāve? Kas ir svarÄ«gāks - skaitļu precizitāte vai cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba? Turklāt dati par nāves gadÄ«jumiem pÄ“c gripas vakcÄ«nu saņemšanas arÄ« ir no VAERS. Pat ja dati nav pilnÄ«gi precÄ«zi, ir redzama proporcija. Šie dati ir no viena un tā paša avota - tātad par proporciju šaubu nevarÄ“tu bÅ«t.

Dr. Deivids Hīlijs, psihiatrs, psihofarmakologs, 20 zinātnisku grāmatu autors, vērtējot situāciju ar "apstiprinātiem datiem", ir lakonisks: "Covid-19 vakcīnu klīnisko pētījumu dati nav pieejami. Ja dati tiek slēpti, tā vairs nav zinātne, tas ir bizness."

Bet jau minÄ“tais "The British Medical Journal" redaktors, zāļu aprobācijas un ar to saistÄ«to datu analÄ«zes eksperts dr. PÄ«ters Doši, papildinot kolÄ“Ä£a teikto, uzsver: "Dati ir fundamentāls priekšnoteikums zinātnes procesam, tāpÄ“c tiem ir jābÅ«t pieejamiem. Taču Covid vakcÄ«nu dati nav pieejami. Ja jÅ«s gribat izanalizÄ“t datus par "Pfizer" vakcÄ«nām, jums nāksies gaidÄ«t lÄ«dz 2025. gada 25. maijam." Eksperts piebilst, ka "Moderna" un "J&J" pieļauj iespÄ“ju publiskot datus 2022. gada nogalÄ“, kad bÅ«s beigušies izmÄ“Ä£inājumi. "Jā, izmÄ“Ä£inājumi tiešÄm vÄ“l nav beigušies, un dati tiešÄm nav pieejami. (..) Ja dati tiek slÄ“pti, tā nav zinātnÄ“ balstÄ«ta pieeja. (..) TomÄ“r miljoniem cilvÄ“ku tiek nevis lÅ«gti, bet spiesti vakcinÄ“ties. Lai kādu vārdu jÅ«s izvÄ“lÄ“tos šÄs situācijas raksturojumam, ja nav datu, tā nav zinātne."

TāpÄ“c ASV senators Rons Džonsons šÄ gada 2. novembrÄ« sarÄ«koja paneļdiskusiju, uz kuru uzaicināja gan cilvÄ“kus, kas cietuši no Covid-19 vakcÄ«nu izraisÄ«tām blaknÄ“m, gan nozares ekspertus - mediÄ·us un zinātniekus.

(https://youtu.be/lkVN3KwDfvI)

Uzaicināti bija arÄ« Nacionālā alerÄ£iju un infekcijas slimÄ«bu institÅ«ta direktors Entonijs Fauči, SlimÄ«bu kontroles un profilakses centra direktore Rošele Valenska, Pārtikas un zāļu pārvaldes komisāre Dženeta Vudkoka, kā arÄ« vakcÄ«nu ražotājuzņēmumu direktori. Neviens no viņiem uz diskusiju neieradās.

Triju stundu sarunā cietušie sniedza liecÄ«bas ne tikai par sagrauto veselÄ«bu, izpostÄ«to karjeru un dramatiski pārmainÄ«to dzÄ«vi, bet arÄ« par totālo cenzÅ«ru, ar ko viņiem nākas saskarties. Platstraumes mediji šos cilvÄ“kus nevÄ“las uzklausÄ«t, jo blakņu taču nevarot bÅ«t - citādi par tām ziņotu veselÄ«bas aprÅ«pes institÅ«cijas. LÄ«dzÄ«ga attieksme ir arÄ« pret mediÄ·iem un zinātniekiem, kas gatavi runāt par šiem jautājumiem.

Pilns paneļdiskusijas ieraksts vÄ“l vakar bija apskatāms šeit, taču šodien tā vietā parādās uzraksts: "Šis video ir dzÄ“sts, jo tajā bija pārkāptas YouTube kopienas vadlÄ«nijas." Taču ir saglabājušÄs diskusijas dalÄ«bnieku liecÄ«bas.

(https://youtu.be/lepqvdXoA2E)

Brienne Dresena ir trÄ«sdesmit vienu gadu veca divu bÄ“rnu māmiņa, sieva un sākumskolas skolotāja. Pirmo "Astra Zeneka" devu viņa saņēma pagājušÄ gada 4. novembrÄ« - kā viena no pirmajiem, kas pieteicās klÄ«nisko pÄ“tÄ«jumu grupā. LÄ«dz tam viņai nebija nekādu veselÄ«bas problÄ“mu un nekādu problÄ“mu ar citām vakcÄ«nām. Uzreiz pÄ“c injekcijas viņai sākās nežēlÄ«gas sāpes - it kā viņa tiktu spÄ«dzināta ar elektrošoku. Smago neiroloÄ£isko blakņu dēļ viņu izslÄ“dza no pÄ“tÄ«juma. Dati par viņas veselÄ«bas stāvokli netika savākti, apkopoti un iekļauti pārskatos.

(https://youtu.be/Y4OGN3BDF9M)

Sākumā Briennei šÄ·ita, ka viņas gadÄ«jums ir izņēmums, lÄ«dz pavasarÄ« viņa uzzināja, ka ir vÄ“l tÅ«kstošiem citu cilvÄ“ku, kas lÄ«dzÄ«gi viņai cieš no blaknÄ“m. Taču gan vakcÄ«nu ražotāji, gan valsts institÅ«cijas izliekas, it kā šÄdu cilvÄ“ku vispār nebÅ«tu.

Kails Vorners ir divdesmit deviņus gadus vecs profesionāls riteņbraucÄ“js, trÄ«skārtÄ“js Ziemeļamerikas "Enduro Tour" čempions. ŠÄ gada 27. maijā viņš vakcinÄ“jās - nevis tādēļ, ka baidÄ«tos par sevi, bet tādēļ, lai pasargātu no saslimšanas citus. Uzreiz pÄ“c saņemtās "Pfizer" injekcijas viņam sākās asas sāpes sirds apvidÅ«. JÅ«nijā viņam tika diagnosticÄ“ts perikardÄ«ts.

(https://youtu.be/UAQudZhZNSQ)

Medijai de Gaterai bija divpadsmit gadi, kad viņa pieteicās klīnisko pētījumu grupā. Pēc pirmās "Pfizer" devas viss bija labi, taču pēc otrās devas sākās neskaitāmas blaknes, kādas pat nav paredzētas vakcīnu ražotāja piedāvātajā elektroniskās uzskaites veidlapā (ziņojumus par blaknēm brīvā formā ražotāji nepieņem). Tagad meitene ir ratiņkrēslā, viņai ir daļēja paralīze un mūža invaliditāte.

(https://youtu.be/lkVN3KwDfvI)

Dags KamerÅ«ns lÄ«dz šÄ gada 5. aprÄ«lim bija vesels, kustÄ«gs 64 gadus vecs vÄ«rs. Darba devÄ“ja pamudināts, viņš saņēma "Janssen" vakcÄ«nu. Nākamajā dienā viņam sākās spÄ“cÄ«gas locÄ«tavu sāpes, lÄ«dz kādā brÄ«dÄ« viņš pateica sievai, ka jÅ«tas tā, it kā bÅ«tu iedzÄ“ris indi. Dagam iestājās paralÄ«ze, viņš tika hospitalizÄ“ts, slimnÄ«cā viņam konstatÄ“ja Covid-19, viņu ievietoja intensÄ«vās terapijas nodaļā un pieslÄ“dza pie mākslÄ«gās plaušu ventilācijas. PÄ“c 5. aprīļa dažādos stacionāros viņš kopumā ir pavadÄ«jis 105 dienas. Tagad viņš ir bezdarbnieks un invalÄ«ds.

Ernests Ramirezs, vientuļais tÄ“vs, uzticoties politiÄ·u teiktajam, pamudināja savu sešpadsmitgadÄ«go dÄ“lu vakcinÄ“ties. LÄ«dz tam zÄ“ns bija fiziski spÄ“cÄ«gs un vesels, kopš septiņu gadu vecuma spÄ“lÄ“ja beisbolu, savu nākotni vÄ“lÄ“jās saistÄ«t ar dienestu ASV Gaisa spÄ“kos. Dažas nedēļas pÄ“c pirmās "Pfizer" devas viņš nomira.

(https://youtu.be/lkVN3KwDfvI)

LiecÄ«bas sniedz arÄ« Kodijs Flints, pilots, kas nolidojis vairāk nekā desmit tÅ«kstošus stundu, dr. Džoels Volskogs, Ä·irurgs ortopÄ“ds ar 15 gadus ilgu pieredzi, Šons Barkevedžs, sertificÄ“ts medbrālis, kam medicÄ«na ir mūža aicinājums un sirdslieta, un vÄ“l citi cietušie, kas spÄ“juši un uzdrÄ«kstÄ“jušies ierasties uz šo diskusiju. Šais dienās lai runātu patiesÄ«bu, vajadzÄ«ga drosme.

Katram no viņiem blaknes ir atšÄ·irÄ«gas, taču kopÄ«gs ir viens: pamestÄ«bas sajÅ«ta un neizpratne. Par visiem šiem gadÄ«jumiem ir ziņots gan vakcÄ«nu ražotājiem, gan Pārtikas un zāļu pārvaldei, gan SlimÄ«bu kontroles un profilakses centram un VAERS, taču neviena no šÄ«m iestādÄ“m nav mÄ“Ä£inājusi ar cietušajiem sazināties.

Ir reāli cilvÄ“ki ar reālām problÄ“mām, un ir ražotāji un valsts institÅ«cijas, kas par vakcÄ«nu blaknÄ“m nevÄ“las runāt. Viņi zina par blaknÄ“m, zina par invaliditātÄ“m un nāves gadÄ«jumiem, viņi zina par pašnāvÄ«bām, kas izdarÄ«tas, nespÄ“jot sadzÄ«vot ar sāpÄ“m un izmisumu, viņi zina par cenzÅ«ru, kas apklusina gan cietušos, gan mediÄ·us un zinātniekus, kas uzdrošinās par to runāt, viņi visu zina, bet nevÄ“las to atzÄ«t. TāpÄ“c cietušie nevar saņemt valsts apmaksātu medicÄ«nisku palÄ«dzÄ«bu. Taču pats briesmÄ«gākais - viņi nevar gÅ«t gandarÄ«jumu no tā, ka viņu upuris nav bijis veltÄ«gs, ka tas spÄ“j palÄ«dzÄ“t citiem izvairÄ«ties no lÄ«dzÄ«ga likteņa.

Neviens no šiem cilvÄ“kiem nav "antivakseris". Viņiem nav bijušas ne "agrāk iegÅ«tas kaites", ne problÄ“mas ar citām vakcÄ«nām. Šie cilvÄ“ki nevÄ“las apturÄ“t vakcinācijas procesu. Viņi vÄ“las bÅ«t uzklausÄ«ti un sadzirdÄ“ti. Viņi grib brÄ«dināt sabiedrÄ«bu, ka pastāv risks. Jo kur ir risks, jābÅ«t izvÄ“lei.

ArÄ« Latvijas Saeimas deputāti saņem simtiem vÄ“stuļu, kurās mediÄ·i un skolotāji, studenti un valsts sektorā strādājošie - visdažādāko profesiju un vecuma grupu cilvÄ“ki - lÅ«dz ievÄ“rot Satversmes 93. pantu, kas nosaka, ka "ikviena tiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu aizsargā likums". Un neatņemt tiesÄ«bas uz darbu, tiesÄ«bas uz izglÄ«tÄ«bu un tiesÄ«bas netikt diskriminÄ“tiem pÄ“c jebkuras patvaļīgi izraudzÄ«tas pazÄ«mes.

Ja vakcÄ«nas patiešÄm ir drošas un efektÄ«vas, kādēļ bÅ«tu jāievieš obligāta vakcinācija? Bet ja vakcÄ«nas tomÄ“r nav drošas un efektÄ«vas, kā drÄ«kst tās padarÄ«t par obligātām?

Runa ir tikai un vienÄ«gi par to, ka vakcinācijai ar medikamentu, kam saprotamu iemeslu dēļ vÄ“l nav veikti visi nepieciešamie aprobācijas etapi, kas nav pārbaudÄ«ts ilgākā laika periodā un par ko atbildÄ«bu neuzņemas ne ražotājs, ne valsts, ir jābÅ«t brÄ«vprātÄ«gai.

Novērtē šo rakstu:

0
0