Krievijas virtuÄlÄ realitÄte
Leonards Inkins · 03.05.2022. · Komentāri (0)Šodien virtuÄlajÄ pasaulÄ“ dzÄ«vo daudzi. VirtuÄlo pasauļu skaitu veicina datorzinÄ«bu attÄ«stÄ«ba un klÄtbÅ«tne pat iekÄrtÄ, kuras pamatfunkcija ir zvanÄ«t.
Kad tu lasi – virtuÄlÄ pasaule, tad paturi prÄtÄ, ka šeit ir runa par lielÄ mÄ“rÄ izdomÄto un reÄli neeksistÄ“jošo pasauli. TÄ ir tÄda pasaule, kurÄ darbojas reÄli personÄži, bet vide, kurÄ tas notiek patiesÄ«bÄ, eksistÄ“ tikai cilvÄ“ku iztÄ“lÄ“. TÄs ir tikai cilvÄ“ka fantÄzijas un prÄta radÄ«ts auglis – ilÅ«zijas. Šo virtuÄlo pasauli nevar nedz aptaustÄ«t, nedz tai iekniebt, lai pÄrliecinÄtos par tÄs esamÄ«bu. Tas ir lÄ«dzÄ«gi kÄ lÅ«koties uz kÄdu raibu audumu, viļņojošu jÅ«ru, mÄkoņiem debesÄ«s vai uguni un censties tur saskatÄ«t kÄdas figÅ«ras vai tÄ“lus.
Ar šo ir izskaidrojamu arÄ« dažÄdu seriÄlu jeb tautas valodÄ ziepeņu popularitÄte un nemirstÄ«ba. Tam pamatÄ ir tas, ka daudzi tÄ vietÄ, lai izdzÄ«votu, piepildÄ«tu ar saturu un nodzÄ«votu savu dzÄ«vi, izvÄ“las virtuÄli dzÄ«vot citu cilvÄ“ku dzÄ«vi, kas uzņēmÄ«gu darboņu skaisti noformÄ“ta un padarÄ«ta pieejama.
Ä»oti daudz ir to, kuri vÄ“las šo citu cilvÄ“ku dzÄ«vi gan izdzÄ«vot, gan izgaršot, gan izbaudÄ«t un pat izjust viņu ciešanas un prieka brīžus. Viņi tÄ rÄ«kojas, jo cenšas iet vieglÄko ceļu un arÄ« upes apiet šÄ·Ä“ršÄ¼us. ŠÄdi rÄ«koties ir daudz vieglÄk un bezatbildÄ«gÄk, nekÄ veidot pašam savu dzÄ«vi. IespÄ“jams, tÄpÄ“c daudzi izvÄ“las šÄdu virtuÄlo realitÄti patiesas dzÄ«ves vietÄ, jo virtuÄlajÄ pasaulÄ“ var gan pagriezt skaļÄk, gan vajadzÄ«bas brÄ«dÄ« nopauzÄ“t vai izslÄ“gt skaņu. DzÄ«vÄ“ citi cilvÄ“ki nav aprÄ«koti ar tÄlvadÄ«bas pultÄ«m un tos ar nosacÄ«tas pogas spiedienu nevar izrÄ«kot.
MinÄ“tajam virtuÄlajÄ pasaulÄ“ un realitÄtÄ“ ir arÄ« blaknes.
Reiz iegriezos tÄlruņu veikalÄ. Tiku laipni uzņemts, un pÄrdevÄ“js man gari un plaši stÄstÄ«ja, ko tik ar telefonu nevar darÄ«t. Pat savus video varÄ“šot montÄ“t, un dators nebÅ«šot vajadzÄ«gs. JautÄju, vai viņš tiešÄm tÄ domÄ un vai patiesi ir par to pÄrliecinÄts. PÄrdevÄ“js uzsvÄ“ra, ka nu ir citi laiki un vairs neesot vajadzÄ«gas ne videokameras, ne kvalitatÄ«vi mikrofoni, nedz datori un dÄrgas datorprogrammas. Paņem kÄdu no šiem, un tu varÄ“si visu, tikai pagaidÄm vÄ“l ar to nevarot vÄrÄ«t tÄ“ju, bet tas esot tuvÄkÄs nÄkotnes jautÄjums.
Teicu, ka man tÄlrunis ir vajadzÄ«gs tikai, lai mani var sazvanÄ«t un es varu piezvanÄ«t pats. PÄrÄ“jais viss man jau ir, pat divas tÄ“jkannas un trÄ«s kameras, bet, tÄ kÄ tÄlruņu bez visÄm minÄ“tajÄm un neminÄ“tajÄm iespÄ“jÄm vairs nav, tad nÄksies jau kÄdu pirkt, jo zvanÄ«t taÄu vajag.
PÄrdevÄ“js piekrita, jÄ, tÄ jau tagad esot, un vairs tikai tÄlruņus neražo, bet tie, kurus ražo, ir ne tikai morÄli, bet arÄ« tehniski novecojuši, kaut nemaksÄjot dÄrgi. RažotÄji piedÄvÄ tikai datorus, no kuriem var arÄ« piezvanÄ«t, bet tie sen vairs neesot tÄlruņi.
AplÅ«kojot izstÄdÄ«tos tÄlruņus, nevarÄ“ja nepamanÄ«t cenas. RÄdot uz tÄlruņiem, kuriem cena bija ap tÅ«kstoti un vairÄk, es viņam ironiski vaicÄju: – Vai ar to var piezvanÄ«t eņģeļiem debesÄ«s? Jo nekÄdu citu pamatojumu šÄdai cenai par iekÄrtu, no kuras un uz kuru zvana, nesaskatÄ«ju. NÄ“, viņš teica, eņģeļiem ar šo piezvanÄ«t nevarot.
Sapratu, ka mÄ“s katrs dzÄ«vojam savÄ virtuÄlajÄ pasaulÄ“. Kurš tuvÄk grÄ“cÄ«gajai zemei, kurš lidinÄs mÄkoņos, jÄlemj ir Tev. Raksts nav par to, bet iespÄ“jams, ka arÄ« par to.
Piederība baram
KÄ tas ir iespÄ“jams, ka desmitiem miljonu cilvÄ“ku tic dažÄdÄm virtuÄlajÄm pasaulÄ“m, pamanÄs tajÄs dzÄ«vot un vÄ“l naidoties ar citÄm izdomÄtajÄm realitÄtÄ“m. KÄ var strÄ«dÄ“ties par to, kÄ nav, kÄ var nodarboties ar to, kÄ patiesÄ«bÄ nav?
Tev var šÄ·ist, ka tas vien nieks ir un ka virtuÄlÄs pasaules nevienu neapdraud, bet, manuprÄt, tÄ nav, un šo pasauļu klÄtbÅ«tne rada ļoti lielas grÅ«tÄ«bas un ciešanas. MÄ“s reti protam pareizÄ secÄ«bÄ sakÄrtot cÄ“loņus un sekas.
VirtuÄlo pasauļu ir daudz. Ir, protams, tÄdas, kuras dominÄ“, un to skaits nav ierobežots, jo katrs tÄs spÄ“j nekontrolÄ“ti radÄ«t jebkurÄ skaitÄ. KÄ saka, katrs pa savam jÅ«k prÄtÄ!
Datoru, kuru es izmantoju zvanÄ«šanai, ienÄkšana mÅ«su sadzÄ«vÄ“ nodrošina to, ka katrs reÄli spÄ“j radÄ«t un izveidot savu televÄ«ziju. SliktÄku vai labÄku, ir cits jautÄjums, bet tomÄ“r mums ir iespÄ“ja pašiem izveidot savu televÄ«ziju un ne tikai izveidot, bet pašiem veidot savus raidÄ«jumus un caur šo pašu radÄ«to televÄ«ziju uzrunÄt skatÄ«tÄjus.
DzÄ«vojot kÄdÄ virtuÄlajÄ pasaulÄ“, cilvÄ“ks cenšas savas pasaules robežas un ietekmi palielinÄt. TÄ ir dabiska cilvÄ“ka tieksme, arÄ« impÄ“rijÄm ir lÄ«dzÄ«ga tieksme un pat vajadzÄ«ba nepÄrtraukti savas teritorijas palielinÄt: tÄs, lai varÄ“tu pastÄvÄ“t nepÄrtraukti, pakļauj pie to robežÄm pastÄvošas valstis un tur dzÄ«vojošas tautas.
ImpÄ“rijas eksistences dzinulis ir nepÄrtraukti kÄdu pakļaut, iznÄ«cinÄt, iekļaut, pievienot, paverdzinÄt un pat iznÄ«cinÄt. Šis nodrošina iespÄ“ju impÄ“rijai pastÄvÄ“t un attÄ«stÄ«ties. To dÄ“vÄ“ par izaugsmi. Tikko šai ziÅ†Ä iestÄjas stabilitÄte, tÄ impÄ“rija mirst.
CilvÄ“ks, kurš ir iegrimis savÄ virtuÄlajÄ pasaulÄ“, tikai šÄ·Ä“rsojot brauktuvi, no tÄs iziet, jo palikt citÄ pasaulÄ“ un iet pÄri ielai ir bÄ«stami. ŠÄds cilvÄ“ks cenšas ievilinÄt virtuÄlajÄ pasaulÄ“ arÄ« citus. LÄ«dzÄ«gi uzvedas smÄ“Ä·Ä“tÄji un alkohola lietotÄji. Kad piepulcÄ“jas citi, tad tie viens otram stÄsta un apgalvo to, kÄ bieži patiesÄ«bÄ nav, bet mehÄnisms ir lÄ«dzÄ«gs kÄ baumÄm un tautasdziesmÄm. Katrs kaut ko piedzejo, un rezultÄts stipri atšÄ·iras no oriÄ£inÄla.
SÄkumÄ cilvÄ“ks, kurš pievienojies kÄdai virtuÄlajai pasaulei, to uztver kritiski, bet, laikam ejot un aizvien vairÄk šai izdomÄtajÄ pasaulÄ“ esot, sÄk ticÄ“t tÄs realitÄtei un kļūst par izdomÄjumu upuri.
Krievija, desmitiem gadu mÄ“Ä£inot maldinÄt citus par savu izredzÄ“tÄ«bu, savu izcilÄ«bu, savu militÄro varenÄ«bu un garÄ«go izaugsmi, beigu beigÄs pati tai noticÄ“ja. Tikai ukraiņu lodes tos apskaidroja. Apskaidroto ir maz, pÄrÄ“jie dzÄ«vo ilÅ«zijÄs, un tÄs viņiem neļauj uzvarÄ“t.
ŠÄ« izdomÄtÄ virtuÄlÄ pasaule un realitÄte noveda viņus pie kÄdas konkrÄ“tas domÄšanas, konkrÄ“tiem rÄ«cÄ«bas modeļiem.
Tas veicina aplamÄ«bas kaujas laukÄ un ļauj skaitliski mazÄkiem spÄ“kiem tos sakaut.
PÄ“c lÄ«dzÄ«ga principa darbojas arÄ« nekustamo Ä«pašumu burbulis, kad katrs Ä«pašnieks un tirgotÄjs nedaudz palielina cenu. To esam piedzÄ«vojuši, un daudzi atceras, kÄ tas bija, bet maz ir to, kas iedziļinÄs tajÄ, kÄpÄ“c tÄ ir noticis un notiek.
Šo nekustamo Ä«pašuma «burbuli» var apturÄ“t tikai pamatÄ«ga krÄ«ze, kad viss nekustamo Ä«pašumu tirgus jÅ«k un brÅ«k, lÄ«dz nostÄjas sÄkuma pozÄ«cijÄs. Ir ļoti grÅ«ti apturÄ“t burbuļa rašanos, bet tikpat ierobežotas ir iespÄ“jas mazinÄt krÄ«zi un burbuļa plÄ«šanas radÄ«to postu.
ArÄ« Krievijas radÄ«tÄ ilÅ«zija un varenÄ«bas burbulis plÄ«sa, sastopoties un atduroties pret ukraiņu pretestÄ«bu.
Grauds
CilvÄ“kiem piemÄ«t tÄdas vÄ“lmes un noslieces, kuras viņi vairÄs paust citiem. Mums katram ir kas tÄds, kas nav nekas Ä«paši nosodÄms un slÄ“pjams. Nav noziedzÄ«gs, bet tomÄ“r mÄ“s nevÄ“lamies, ka par to uzzina citi. Tieši uz šo ir tÄ“mÄ“ta virtuÄlÄ pasaule, un tÄpÄ“c grauds, kas sÄ“ts šÄdÄ augsnÄ“, bieži dÄ«gst. Ja cilvÄ“kam ir kas slÄ“pjams, kas viņu apspiež un pazemo, tad vairumÄ gadÄ«jumu cilvÄ“ks izvÄ“las nevis tam pretoties, bet bÄ“gt. Un bÄ“got viņš nonÄk kÄdÄ virtuÄlajÄ pasaulÄ“ un tur ilÅ«ziju aizsegÄ slÄ“pjas. GadÄs, ka viņš rada pats savu virtuÄlo realitÄti, kurÄ slÄ“pjas no patiesas dzÄ«ves un izliekas to nemanÄm, lÄ«dz notic, ka iztÄ“les auglis ir Ä«stenÄ«ba, bet Ä«stenÄ«ba ir izdomÄjums.
IluzorÄ izglÄbšanÄs ietekmÄ“ viņa psihi, viņš notic un nonÄk pie pÄrliecÄ«bas, ka virtuÄlÄ pasaule ir kas Ä«sts un reÄls.
CilvÄ“ki tiecas meklÄ“t savu identitÄti, savu garÄ«go pasauli, vÄ“las izskatÄ«ties slaidÄki, jaunÄki un gudrÄki nekÄ ir patiesÄ«bÄ. Lai to panÄktu, nav jÄvingro, nav jÄmÄcÄs, bet pietiek vien iekļauties kÄdÄ no esošajÄm virtuÄlajÄm pasaulÄ“m, kurÄ pulcÄ“jas apgaismotie. Tas nekas, ka nekÄdu gaismu tie neizstaro, galvenais, lai kolektÄ«vs to apgalvo un tic saviem izdomÄjumiem un tam, ko piedÄ“vÄ“ sev un citiem.
Galvenais ir iekļauties kÄdÄ sektÄ, kÄdÄ it kÄ gudru cilvÄ“ku pulciņÄ, kuri visu zina, saprot un uzskata, ka visa pasaule ir sajukusi prÄtÄ un viņi ir vienÄ«gie, pareizie, izredzÄ“tie un apgaismotie, bet citi ir tumsoņas un nejÄ“gas, jo rÄ«kojas un domÄ aplami un nepareizi.
Uzvartracis arÄ« bija un vÄ“l joprojÄm ir kÄda no virtuÄlajÄm pasaulÄ“m, kurÄ lÄ«dzÄ«gi kÄ nekustamo Ä«pašumu tirgÅ« nepÄrtraukti tiek palielinÄtas likmes, aizvien vairÄk tiek pÄrspÄ«lÄ“ts, piedÄ“vÄ“ts un melots.
ŠÄ·ietamÄ uzvara ir veids, kÄ atrast savu identitÄti, kÄ pieslieties un iekļauties kÄdÄ izdomÄtÄ virtuÄlÄ realitÄtÄ“. Runa ir par izdomÄtu uzvaru, izdomÄtu varoņdarbu, un, cits citam pÄrstÄstot un kultivÄ“jot to, vairojot to, paši tam sÄk ticÄ“t.
Tautas valodÄ to sauc par mednieku vai makšÄ·ernieku stÄstiem. TÄ zivs kļūst aizvien lielÄka, lÄ«dz sasniedz tos apmÄ“rus, ka zivi vairs nav iespÄ“jams panest. Bet, ko nevar celt, to nevar nest.
ŠÄ·ietamÄ uzvara, šÄ·ietamÄ lielÄ zivs ir veids, kÄ izdomÄt savu identitÄti, kÄ mÄnÄ«t citus un pašam noticÄ“t šiem meliem, kÄ iekļauties, pieslieties kÄdai izdomÄtai realitÄtei.
Ja eksistÄ“ kÄda valsts ar speciÄliem dienestiem un represÄ«vo aparÄtu, kas ir tendÄ“ta nospraust kursu, tad visi saplÅ«st vienotÄ izdomÄtÄ un virtuÄlÄ realitÄtÄ“, kur tos talantÄ«gi vada un ievirza.
Reiz kÄdÄ skolÄ, kad nomira «dižais tautu tÄ“vs Staļins», skolotÄji sprieda, kÄ turpmÄk mÄcÄ«t bÄ“rnus. LÄ«dz šim tiem mÄcÄ«ja, ka divi reiz divi ir astoņi. Ja rÄ«t teiks patiesÄ«bu, ka ir Äetri, tas bÅ«s šoks, tÄ bÅ«s trauma bÄ“rnu trauslajÄm dvÄ“selÄ“m. NolÄ“ma, ka šogad vÄ“l mÄcÄ«s pa vecam, tas ir, ka divi reiz divi ir astoņi. NÄkamajÄ mÄcÄ«bu gadÄ teiks, ka septiņi un tÄ pakÄpeniski izglÄ«tojamos pieradinÄs pie patiesÄ«bas un likvidÄ“s šo meliem pilno virtuÄlo pasauli. Ja visa šÄ« atkušÅ†a laikÄ neuzradÄ«sies kÄds nÄkamais «vadonis»... Jo tad atkal viss notiks lÄ«dzÄ«gi, kÄ jau bija piedzÄ«vots. Tas ir, vadoņa dzÄ«ves laikÄ tiks radÄ«ta virtuÄlÄ pasaule, kurai cilvÄ“ki ne tikai ticÄ“s, bet pat bÅ«s gatavi par to iet nÄvÄ“.
Pirms vairÄk nekÄ divdesmit gadiem KrievijÄ tika veidota virtuÄlÄ pasaule, kurai bija vajadzÄ«gs vadÄ«tÄjs un iedvesmotÄjs. TÄdu Krievijas speciÄlie dienesti atrada, un virtuÄlÄs pasaules iemÄ«tnieki ar sajÅ«smu viņu iecÄ“la par virtuÄlu caru.
MinÄ“tie virtuÄlÄs pasaules attÄ«stÄ«bas un nostiprinÄšanas darbi vainagojÄs ar panÄkumiem. Nu pÄrstÄja apgalvot, ka divi reiz divi ir Äetri. Skaitlis ar katru piecgadi pieauga, lÄ«dz sasniedza «tautu tÄ“va» astoņus.
PÄ“c šÄ«s aplamÄs formulas tika rÄ“Ä·inÄts valsts budžets, veidota armija, modernizÄ“ti ieroÄi un piešÄ·irtas militÄrÄs pakÄpes un zinÄtniskie grÄdi.
Notika kas lÄ«dzÄ«gs tam, kÄ tie, kurus dÄ“vÄ“ par kultÅ«ristiem, ar pÄrtikas piedevÄm uzaudzÄ“ muskuļu masu. TÄ saucamÄs muskuļu masas audzÄ“šanas tehnoloÄ£ijas panÄca, ka valsts un tÄs armija izskatÄ«jÄs spÄ“cÄ«ga, bet realitÄtÄ“ tas izrÄdÄ«jÄs acu apmÄns.
ŠÄdi maldinÄja citÄs virtuÄlajÄs un reÄlajÄs pasaulÄ“s dzÄ«vojošos, un tie sÄka baidÄ«ties no tÄ, kÄ patiesÄ«bÄ nebija. Savas bailes pÄrstÄstot cits citam, tie viens otru aizvien vairÄk nobiedÄ“ja, un tas veicinÄja to, ka Krievijai bija ļauts viss, jo citÄdi «saasinÄšoties situÄcija».
Ukraina arÄ« tam ticÄ“ja un baidÄ«jÄs, bet viņiem nÄcÄs ar šo burbuli saskarties realitÄtÄ“, un izrÄdÄ«jÄs, ka Krievijas varenÄ«ba ir tikai mÄ«ts.
JaunÄ«bÄ skatÄ«jos kÄdu filmu par boksu. FilmÄ bija kÄds veiksmÄ«gs bokseris, kurš, izmantojot nelietÄ«bu, bija ringÄ uzvarÄ“jis sÄncensi. UzvarÄ“tais atnÄca pie viņa ģērbtuvÄ“ un piekÄva, sakot, «var redzÄ“t, ka nekad neesi kÄvies uz ielas».
Viena lieta ir izdomÄt un uzburt kÄdu virtuÄlo pasauli, un pavisam cita ir panÄkt, lai šÄ« virtuÄlÄ realitÄte iztur patiesus pÄrbaudÄ«jumus. TÄ notika arÄ« ar Krievijas radÄ«to virtuÄlo pasauli, kurai vÄ“l daudzi Krievijas pilsoņi tic, bet Pasaule no lielas daļas baiļu ir tapusi brÄ«va.
Aplama domÄšana
Jau rakstÄ«ju, ka virtuÄlo pasauļu ir daudz un to tapšanas vai iznÄ«kšanas procesu nav iespÄ“jams ierobežot. TÄs dzÄ«vo savu dzÄ«vi, ievilinot aizvien jaunus upurus.
«AtraušanÄs» no realitÄtes un iekļaušanÄs kÄdÄ no esošajÄm virtuÄlajÄm pasaulÄ“m noved pie aplamas domÄšanas, uzvedÄ«bas, runÄšanas un citÄm sekÄm.
Ar cilvÄ“ku, kurš dzÄ«vo virtuÄlajÄ realitÄtÄ“, var viegli manipulÄ“t, un viņam ir viegli jebkuru aplamÄ«bu pasniegt kÄ patiesÄ«bu pÄ“dÄ“jÄ instancÄ“. To veicina arÄ« tas, ka aplamÄ«bas izplata tie, kuriem viņš tic un pie kuriem pats ir piebiedrojies, un ir taÄu zinÄms, ka ar saviem uzvedÄ«bas statÅ«tiem un normÄm nav ko bÄzties citos klosteros. CilvÄ“ks pieņem «spÄ“les noteikumus» un konkrÄ“tas virtuÄlÄs pasaules uzvedÄ«bas normas.
PastÄv virtuÄlÄs pasaules ar ļoti labskanÄ«giem un uzticÄ«bu tÄm veicinošiem nosaukumiem un ÄrišÄ·Ä«bÄm. Ir dziļi kristÄ«gÄs virtuÄlÄs realitÄtes, kurÄs bieži ir aplama kristietÄ«bas izpratne. KÄdu «rakstu» dominance un izcelšana vai kÄdu bÅ«tisku vietu noklusÄ“šana un ignorÄ“šana...
ŠajÄs virtuÄlajÄs pasaulÄ“s neiesaistÄ«tie viņus vÄ“ro un pÄ“c viņu rÄ«cÄ«bas, uzvedÄ«bas un attieksmes pret reÄlo dzÄ«vi vÄ“rtÄ“ kristietÄ«bu kopumÄ, jo citas bieži viņi nezina. TÄ kristietÄ«bai piedÄ“vÄ“ to, kÄ tur patiesÄ«bÄ nav. No malas vÄ“rotÄjiem pietiek ar redzÄ“tÄm virtuÄlo pasauļu ÄrišÄ·Ä«gÄm izpausmÄ“m, un tÄ nemanot viņi veido vÄ“l vienu virtuÄlo pasauli. Savu pasauli, kurÄ aplamÄ«bu ir gana.
LÄ«dzÄ«gi ir ar islama «virtuÄlo pasauli» un citu reliÄ£iju virtuÄlajÄm realitÄtÄ“m, kÄ arÄ« politisko uzskatu apvienÄ«bÄm.
Ir arÄ« konservatÄ«vistu, zaļo, zemnieku, dzimuma lÄ«dztiesÄ«bu un citas virtuÄlÄs pasaules.
VirtuÄlÄs pasaules ir kÄ finansiÄlas piramÄ«das, kurÄs šaura cilvÄ“ku grupa gÅ«st, bet vairums tiem nodrošina labu dzÄ«vošanu.
VirtuÄlÄs pasaules iemÄ«tnieki dalÄs divÄs nevienlÄ«dzÄ«gÄs nometnÄ“s. Ir tie, kuri zina, kÄ tÄs darbojas, un pamanÄs gÅ«t labumu no otrÄs naivÄs nometnes. Ja kÄdu no naivajiem piemeklÄ“ atklÄsme un notiekošÄ izpratne, tad viņš izcÄ«na sev vietu to starpÄ, kuri gÅ«st labumu, vai aiziet uz citu virtuÄlo pasauli, kur minÄ“tais atkÄrtojas.
Izvēle
Bieži tie, kurus, šo stÄstu vienkÄršojot, dÄ“vÄ“jam par laicÄ«gajiem vai neticÄ«gajiem jeb ateistiem un citiem, kÄdai virtuÄlajai pasaulei nepiederÄ«gajiem, ir patiesÄki, nekļūdÄ«gÄki, saprÄtÄ«gÄki, objektÄ«vÄki nekÄ daudzajÄs virtuÄlajÄs pasaulÄ“s mÄ«tošie.
IzvÄ“le – bÅ«t vai nebÅ«t kÄdai virtuÄlajai realitÄtÄ“ piederÄ«gam – parasti ir brÄ«vprÄtÄ«ga, nevis piespiedu. RetÄk piespiedu brÄ«vprÄtÄ«ga. MÄ“s izdomÄjam, piedÄ“vÄ“jam un katrs atbilstoši saviem maldiem vai zinÄšanu trÅ«kumam atrodam sev kÄdu virtuÄlo realitÄti.
Juridiski mÄ“s esam vienas valsts pilsoņi, bet praksÄ“ dažÄdu virtuÄlo pasauļu piederÄ«gie, un tikai teorÄ“tiski dzÄ«vojam kopÄ«gÄ valstÄ« ar vienotu budžetu un vienotu armiju un politiku. PatiesÄ«bÄ mÄ“s katrs dzÄ«vojam savÄ virtuÄlajÄ realitÄtÄ“, un, tikai uz nosacÄ«tu veikalu ejot, mÅ«su ceļi krustojas.
Tas sÄkas jau agrÄ bÄ“rnÄ«bÄ, kad dažÄdas virtuÄlÄs pasaules, kuras sev radÄm, ir aizsardzÄ«bas un pat izdzÄ«vošanas instruments, kÄ arÄ« vieta, kur paslÄ“pties un norobežoties no tÄ, kas mums ir nepatÄ«kams. Vai pieslieties tam, ko mÄ“s vÄ“lamies, bet kÄ mums nav.
Kļūstot lielÄkiem, stiprÄkiem un gudrÄkiem, mums ir jÄkļūst objektÄ«vÄkiem un mazÄk jÄcer un jÄpaļaujas uz fejÄm un SprÄ«dÄ«ša vai citu pasaku varoņu «varoņdarbiem».
Notiek tÄ, ka pasakas, kurÄm ticam, padara mÅ«s no tÄm atkarÄ«gus un neaizsargÄtus no reÄliem apdraudÄ“jumiem. Bieži, arÄ« nodibinot Ä£imeni, mÄ“s nepÄrstÄjam tÄ“lot prinÄus un princeses, kaut patiesÄ«bÄ tÄdi nebijÄm arÄ« iepriekš. MÄ“s lÄ«dz Ä£imenes izveidošanai bijÄm sev izdomÄjuši tÄdas virtuÄlÄs pasaules, kurÄs bijÄm prinÄi un princeses.
Apprecoties mÄ“s sagaidÄm, ka bÅ«sim svarÄ«gÄkie, ka mÅ«s dievinÄs, lolos un mÄ“s drÄ«kstÄ“sim visu, mÅ«su vÄ“lmes bÅ«s likums otram vai otrai.
GadÄs, ka karalis patiesÄ«bÄ ir pliks. ArÄ« karaļpÄris bez svÄ«tas un galma nespÄ“j dzÄ«vot, tÄ arÄ« Ä£imene, kur katrs gaida, ka kalpos viņam un darÄ«s viņu laimÄ«gu, ir nolemta galma intrigÄm.
ArÄ« šeit: https://www.youtube.com/watch?v=hJZWqy4qUzs&t=3610s