Krievijas robežu slÄ“gÅ¡ana, blokÄde un boikots, sankcijas un embargo: kÄdas ir to atÅ¡Ä·irÄ«bas, un kÄ mÄ“s varam nodarÄ«t gauži Kremlim, paÅ¡i necieÅ¡ot?
Imants Liepiņš · 02.05.2022. · Komentāri (0)“Barot un nekaitinÄt” — agrÄk jokoja, ka tÄds uzraksts jÄuzliek uz Krievijas robežas. ŠÄda politika galu galÄ izrÄdÄ«jusies nepareiza: tagad jÄtiek galÄ ar asiņainu režīmu un tÄ izraisÄ«tu karu. Ko mÄ“s varam un nevaram darÄ«t, lai nedotu agresoram pamatu uzbrukt arÄ« mums?
Iepriekš vienÄ no rakstiem tika skaidrots, kas ir lidojumu aizlieguma zona un kÄpÄ“c trešÄs valstis (vienalga, NATO vai Ärpus NATO) ar savÄm lidmašÄ«nÄm nedrÄ«kst notriekt krievu kara lidmašÄ«nas virs Ukrainas: tad tas bÅ«s militÄrs akts, kas izdarÄ«ts citas valsts teritorijÄ, un teorÄ“tiski dotu Krievijai pamatu atbildÄ“t ar to pašu. Tika izteikta cerÄ«ba, ka Ukraina pati veidos lidojumu aizlieguma zonu virs savas valsts, un kopš tÄ laika lietas tiešÄm virzÄs uz to pusi.
Šodien tÄpÄ“c par atšÄ·irÄ«bÄm starp citÄm bieži apspriestÄm lietÄm, kam katrai ir sava nozÄ«me un savas Ä«patnÄ«bas. Kas ir sankcijas, tas vairs nav jÄskaidro: sankcijas ir juridiska rakstura instruments, ko var piemÄ“rot fiziskÄm un juridiskÄm personÄm, nozarÄ“m vai korporÄcijÄm, taÄu bÅ«tÄ«ba — tas ir juridiska rakstura rÄ«ks, kas netiek uzspiests ar lielgabaliem un raÄ·etÄ“m. Pret sankcijÄm var tiesÄties, var mÄ“Ä£inÄt vienoties par to noņemšanu utt., lai gan Krievijas gadÄ«jumÄ gaidÄmas tikai un vienÄ«gi jaunas sankcijas.
Embargo ir lielmÄ“roga sankcijas, kas paredz tirdzniecÄ«bas aizliegumu ar veselu valsti vai reÄ£ionu. PazÄ«stamÄkais piemÄ“rs ir ASV tirdzniecÄ«bas embargo pret komunistisko Kubu, ANO embargo pašpasludinÄtajai Ziemeļkipras Turku Republikai, ieroÄu embargo SomÄlijai 1992. gadÄ (ko globÄla mÄ“roga ieroÄu kontrabandisti nekavÄ“joties pÄrkÄpa ar korumpÄ“ta Latvijas ierÄ“dņa DibranÄa palÄ«dzÄ«bu), un vÄ“sturiska nozÄ«me savulaik bija tirdzniecÄ«bas embargo, ko lielÄkajai daļai Eiropas uzspieda ievÄ“rot Napoleons, vÄ“ršot šo embargo pret Apvienoto Karalisti.
ŠÄda veida pilns tirdzniecÄ«bas embargo reti kad sasniedz kÄroto efektu un mÅ«sdienÄs parasti tiek aizstÄts ar mÄ“rÄ·Ä“tÄm sankcijÄm. TÄpÄ“c Eiropas SavienÄ«ba, domÄjams, neieviesÄ«s pilnu tirdzniecÄ«bas embargo pret Krieviju, jo specifiski plÄnotas sankcijas strÄdÄ precÄ«zÄk un efektÄ«vÄk.
Boikots ir cilvÄ“ku pašu izvÄ“le nepirkt Krievijas produktus un izvairÄ«ties no tiem, cik vien iespÄ“jams — vÄ“sturÄ“ tas sekmÄ«gi darÄ«ts dažÄdu morÄlo iemeslu dēļ pret dažÄdiem neÄ“tiskiem biznesiem un to Ä«pašniekiem. BÅ«tiski pieminÄ“t, ka boikota gadÄ«jumÄ iniciatÄ«va nÄk no patÄ“rÄ“tÄjiem un tautas, nevajag nekÄdus formÄlus lÄ“mumus. SvaigÄkais piemÄ“rs — Latvijas kompÄnijas 1. aprÄ«lÄ« pašas atslÄ“dzÄs no Krievijas gÄzes tirgus un šobrÄ«d gÄzi KrievijÄ vairs ne iepÄ“rk, ne sÅ«knÄ“ atpakaļ reversÄ (kÄ tas vienmÄ“r bija noticis). Lai to izdarÄ«tu, nemaz nav jÄslÄ“dz robežas. SkatÄ«ties lÄ«dzi, kur katra prece ražota, un nepirkt Krievijas produktus — to var katrs no mums, tur nevajag neko citu kÄ likt lietÄ pašu acis un galvas!
BlokÄde turpretÄ« ir galÄ“jais mÄ“rs: tÄ ir “zaļÄs” robežas, jÅ«ras vai gaisa telpas fiziska slÄ“gšana ar brutÄla militÄra spÄ“ka palÄ«dzÄ«bu. PiemÄ“ram, uz augšminÄ“to Napoleona uzlikto tirdzniecÄ«bas embargo briti atbildÄ“ja ar “kontinentÄlo blokÄdi” — izmantojot savu pÄrspÄ“ku uz jÅ«ras, iespieda Francijas un tÄs pakļauto zemju kuÄ£us iekšÄ ostÄs, nemaz neļaujot no tÄm izbraukt.
Briti turÄ“ja savu floti pat Baltijas jÅ«rÄ un admirÄļa Saumareza vadÄ«bÄ neļÄva franÄiem un to “sabiedrotajiem” (faktiski — Napoleona iekarotajÄm nÄcijÄm, ko piespieda pÄ“c tam karot Napoleona pusÄ“) izmantot jÅ«ru ne militÄro kravu, ne preÄu un to izejvielu pÄrvadÄjumiem. Tikko DÄnija, PrÅ«sija un citas zemes atbrÄ«vojÄs no Napoleona varas, briti atcÄ“la blokÄdi. ŠÄ« jÅ«ras blokÄde noritÄ“ja vienlaikus visapkÄrt Eiropai, ieskaitot SpÄniju, itÄļu zemes, SkandinÄviju utt.
Citos gadÄ«jumos Ä’Ä£iptes ÄtrÄ ideja 1967. gadÄ bloÄ·Ä“t Eilatas ostu ar karakuÄ£iem (vienÄ«gÄ IzraÄ“las osta pie SarkanÄs jÅ«ras un vitÄli svarÄ«ga naftas importam) noveda pie IzraÄ“las atbildes militÄrÄ veidÄ un Ä’Ä£iptes sakÄves Sešu dienu karÄ. Padomju okupÄcijas spÄ“ku veiktÄ RietumberlÄ«nes blokÄde Äetrdesmito gadu beigÄs turpretÄ« nenoveda pie atklÄta kara, jo Sabiedrotie atrada iespÄ“ju veikt pirmÄs nepieciešamÄ«bas preÄu apgÄdi RietumberlÄ«nÄ“ ar gaisa transportu — krievu veiktÄ blokÄde izgÄzÄs un tika atcelta. Kad Baltijas valstis sÄka stÄties ÄrÄ no PSRS, tÄ mÄ“Ä£inÄja draudÄ“t ar “padomju ekonomisko blokÄdi” un pret Lietuvu tÄdu pat ieviesa no 1990. gada aprīļa lÄ«dz jÅ«lijam, taÄu Kremlis bija spiests šos tÄ«kojumus atcelt, kad pierÄdÄ«jÄs — ekonomiskÄs blokÄdes radÄ«tie draudi tikai piespiež baltiešus vÄ“l aktÄ«vÄk meklÄ“t iespÄ“jas atjaunot neatkarÄ«bu pilnÄ mÄ“rÄ.
TÄ kÄ armijas vai flotes ar spÄ“ku uzspiestas blokÄdes Ä«stenošana principÄ konstituÄ“ kara aktu, tad diplomÄti dažkÄrt dabÅ«juši pasvÄ«st, lai izvairÄ«tos no karastÄvokļa. TÄ 1962. gadÄ Kubas raÄ·ešu krÄ«zes laikÄ, kad ASV atklÄja — PSRS ieved un uzstÄda KubÄ starpkontinentÄlÄs ballistiskÄs raÄ·etes ar kodolgalviņÄm, amerikÄņi gribÄ“ja vispirms uzdot saviem karakuÄ£iem bloÄ·Ä“t Kubas Å«deņus, lai krievi nevar pievest jaunas raÄ·etes un bumbas, kamÄ“r Baltais nams piespiež Kremli izvÄkt jau ievesto. TaÄu jÅ«ras blokÄdes uzlikšana nozÄ«mÄ“tu automÄtisku atrašanos karastÄvoklÄ«. Baltais nams to atrisinÄja, pasludinot nevis “blokÄdi”, bet gan “karantÄ«nu”, kas attiecÄs tikai uz “uzbrukuma ieroÄiem”, bet ne civilo preÄu vai izejvielu transportu. KrÄ«ze beidzÄs sekmÄ«gi visiem.
LÄ«dz ar to, ja Latvija no savas puses izziņotu robežas blokÄdi vai mÄ“Ä£inÄtu fiziski, ar spÄ“ku slÄ“gt robežas ar Krieviju, apturot kravu un cilvÄ“ku pÄrvietošanos, tad šÄdu blokÄdi Kremlis varÄ“tu nosaukt par “kara aktu” un atbildÄ“t mums ar šÄvieniem. Kas ir sliktÄkais — mÅ«s nesargÄtu Ziemeļatlantijas lÄ«guma 6. pants, jo iniciatÄ«va blokÄdes uzlikšanai bÅ«tu nÄkusi no mums, un lÄ«dz ar to nebÅ«tu spÄ“kÄ formulÄ“jums “uzbrukums vienai no dalÄ«bvalstÄ«m ir uzbrukums visÄm”. Bet, ņemot vÄ“rÄ pašreizÄ“jo izgÄšanos Ukrainas stepÄ“s un DonbasÄ, tagad Kremlim to vien vajag kÄ “maziņu, uzvaru nesošu kariņu”, vÄ“l jo labÄk — pret kÄdu no ienÄ«stajÄm NATO dalÄ«bvalstÄ«m.
Pret Krievijas robežas bloÄ·Ä“šanu runÄ arÄ« kÄds daudz praktiskÄks apstÄklis. Jau divus mÄ“nešus Krievijas karaspÄ“ks nolaupa desmitus tÅ«kstošu Ukrainas civiliedzÄ«votÄju, kuri palikuši ienaidnieka aizmugurÄ“ un kam krievi savÄs apšaudÄ“s iznÄ«cinÄjuši mÄjvietas. Viņi ar spÄ“ku milzÄ«gÄ skaitÄ tiek deportÄ“ti uz Krieviju. Nokļuvuši tur, viņi visÄdos iespÄ“jamos veidos ar autobusiem un vilcieniem dodas uz Eiropas SavienÄ«bas robežu — tÄtad uz Krievijas FederÄcijas robežu ar Igauniju un Latviju. (Var arÄ« uz Somiju, taÄu no turienes, ņemot vÄ“rÄ Baltijas jÅ«ru, tÄlÄka ceļošana ir problemÄtiskÄka nekÄ caur mÅ«su valsti.)
LÄ«dz ar to, ja mÄ“s atrastu kÄdu starptautiskajÄ likumdošanÄ iespÄ“jamu veidu “robežblokÄdes pÄrdÄ“vÄ“šanai par karantÄ«nu pret cÅ«ku gripu” un aiztaisÄ«tu savu robežu ar Krieviju, mÄ“s, pirmkÄrt, pasliktinÄtu ukraiņu iespÄ“ju izbÄ“gt no Krievijas, ja viņi tur nokļuvuši pret savu gribu — un, protams, arÄ« noslÄ“gtu ceļu paši saviem pilsoņiem, kas atrodas KrievijÄ un kam agri vai vÄ“lu bÅ«s jÄlaižas prom.
LÄ«dz ar to valsts un starptautiskos lÄ«meņos uzliktas sankcijas Krievijai, apvienotas ar mÅ«su ikviena Ä«stenotu Krievijas produktu un preÄu boikotu, ir drošÄkie un efektÄ«vÄkie veidi, kÄ graut Krievijas agresÄ«vo potenciÄlu ilgtermiņÄ, vienlaikus nedodot ieganstu Kremlim sarÄ«kot atriebÄ«bas aktus.
Iepriekš par tÄ“mu: