Komunisma sÄ“rga ir jÄiznÄ«cina, un komunisma sÄ“rga tiks iznÄ«cinÄta!" - Lato Lapsas pÄ“dÄ“jais vÄrds kolaboranta Romualda VonsoviÄa tiesas prÄvÄ
Lato Lapsa · 08.09.2022. · Komentāri (0)Visa šÄ« tiesas prÄva ir saistÄ«ta ar viedokļu dažÄdÄ«bu par to, kas ir komunistiskÄ režīma kolaborants un cik lielÄ mÄ“rÄ padomju okupÄcijas varas tiesneša, Padomju SavienÄ«bas komunistiskÄs partijas biedra Romualda VonsoviÄa ciešo, aktÄ«vo sadarbÄ«bu ar padomju okupÄcijas varas režīmu un viņa atbalstu komunistiskajai ideoloÄ£ijai var uzskatÄ«t par kolaborÄciju. TÄpÄ“c savu pÄ“dÄ“jo vÄrdu sÄkšu ar citÄtu.
„Divi 20. gadsimta visnežēlÄ«gÄkie totalitÄrie režīmi, vÄcu nacisms un padomju un Ä·Ä«niešu komunisms, pastrÄdÄja šausmÄ«gus noziegumus. KopÄ“jais upuru skaits, iespÄ“jams, pÄrsniedz 100 miljonus cilvÄ“ku, kas miruši un nomocÄ«ti holokaustÄ un masveida nÄves sodu izpildÄ«šanÄ, deportÄcijÄs, mÄkslÄ«gi radÄ«tos bada apstÄkļos un nÄves un koncentrÄcijas nometnÄ“s.
Šodien, vairÄk nekÄ 60 gadus pÄ“c OtrÄ pasaules kara beigÄm un vairÄk nekÄ 12 gadus pÄ“c padomju komunistiskÄs sistÄ“mas sabrukuma, ir pÄrsteidzoši, ka Eiropas SavienÄ«bÄ vÄ“l arvien ir cilvÄ“ki, kas atsakÄs atzÄ«t, ka komunisms bija noziedzÄ«ga sistÄ“ma. Tiek izmantotas dažÄdas viltÄ«bas, lai relativizÄ“tu komunisma pagÄtni.”
Šos vÄrdus nu jau pirms gandrÄ«z pusotra gadu desmita, 2008. gada 8. aprÄ«lÄ« Eiropas Komisijas ierosinÄtÄ uzklausÄ«šanÄ par totalitÄru režīmu pastrÄdÄtiem genocÄ«da noziegumiem, noziegumiem pret cilvÄ“ci un kara noziegumiem teica Polijas pÄrstÄvis Vojcehs Roškovskis.
AtcerÄ“simies šo aplÄ“si. KomunistiskÄ un nacistiskÄ režīma pakalpiņi nogalinÄja 100 miljonus cilvÄ“ku. Un šajÄ skaitlÄ« vÄ“l neietilpst sagandÄ“tÄs un izpostÄ«tÄs dzÄ«vi palikušo cilvÄ“ku dzÄ«ves.
Vai kopš laika, kad šÄ« runa tika teikta, Latvijas RepublikÄ kaut kas ir mainÄ«jies? KÄ redzam no šÄ«s tiesas prÄvas, - nÄ“, nav. CitÄ“jot poļu deputÄtu, Eiropas SavienÄ«bÄ vÄ“l arvien ir cilvÄ“ki, kas atsakÄs atzÄ«t, ka komunisms bija noziedzÄ«ga sistÄ“ma. Tiek izmantotas dažÄdas viltÄ«bas, lai relativizÄ“tu komunisma pagÄtni.
ŠajÄ prÄvÄ mÄ“s esam saskÄrušies kÄ ar vienu, tÄ ar otru, - Latvijas Republikas prokurors atsakÄs atzÄ«t, ka komunisms bija noziedzÄ«ga sistÄ“ma, un roku rokÄ ar tÄ sauktajiem cietušajiem izmanto dažÄdas viltÄ«bas, lai relativizÄ“tu komunisma pagÄtni.
***
Tikai pirms dažiem mÄ“nešiem, šÄ gada 25. martÄ Latvija sÄ“rojot atzÄ«mÄ“ja KomunistiskÄ genocÄ«da upuru piemiņas dienu.
1949. gada 25. martÄ notika visplašÄkÄ Latvijas iedzÄ«votÄju izsÅ«tÄ«šana uz SibÄ«riju un citiem attÄliem Padomju SavienÄ«bas reÄ£ioniem. Uz SibÄ«riju deportÄ“ja aptuveni 44 tÅ«kstošus cilvÄ“ku - Ä£imenes ar bÄ“rniem un sirmgalvjiem.
Šogad, uzstÄjoties ar uzrunu šajÄ dienÄ, pašreizÄ“jais valsts prezidents Egils Levits norÄdÄ«ja, ka komunisma noziegumi nedz EiropÄ, nedz bijušajÄ Padomju SavienÄ«bÄ netika starptautiski tiesÄti tÄ, kÄ savulaik tiesÄja nacisma noziegumus, un tas darÄ«ja iespÄ“jamu totalitÄrisma atdzimšanu KrievijÄ un Vladimira Putina režīma noziedzÄ«go karu pret Ukrainu.
Valsts prezidents ne tikai akcentÄ“ja, ka komunisma režīms un tÄ darbÄ«ba bija noziegums pret cilvÄ“ci, kuram nav noilguma, bet arÄ« skaidri norÄdÄ«ja – saukt pie atbildÄ«bas nozieguma veicÄ“jus un lÄ«dzdalÄ«bniekus ir ļoti svarÄ«gi. Ja tas vairs nav iespÄ“jams, ir jÄtiesÄ noziedzÄ«gais režīms un ideoloÄ£ija, lai nav tÄ, ka totalitÄra un prettiesiska vara tiek nosodÄ«ta tikai vÄrdos, norÄdÄ«ja Egils Levits.
Valsts prezidents norÄdÄ«ja, ka nozieguma konstatÄ“šanÄ un izvÄ“rtÄ“šanÄ svarÄ«gas ir liecÄ«bas. MÅ«su pašu pilsoņu liecÄ«bas par pÄrdzÄ«voto padomju deportÄcijÄs kopš 80. gadu beigÄm tiek glabÄtas un pÄ“tÄ«tas muzejos, arhÄ«vos un citÄs atmiņu krÄtuvÄ“s. MÅ«su uzdevums ir kopt vÄ“sturisko atmiņu sasaistÄ“ ar šodienu un nÄkotni, teica Egils Levits.
Visi labi zina, ka pašreizÄ“jam valsts prezidentam un man ir bÅ«tiskas domstarpÄ«bas daudzos jautÄjumos. TaÄu mÄ“s ar viņu esam vienisprÄtis – ir jÄtiesÄ noziedzÄ«gais komunistiskais režīms un komunistiskÄ ideoloÄ£ija, visu mÅ«su uzdevums ir kopt vÄ“sturisko atmiņu sasaistÄ“ ar šodienu un nÄkotni.
MÄ“s ar Egilu Levitu arÄ« esam vienisprÄtis par to, ka ikvienam apzinÄ«gam, godprÄtÄ«gam un drosmÄ«gam Latvijas Republikas pilsonim ir jÄdara viss iespÄ“jamais, jÄizmanto visas savas SatversmÄ“ noteiktÄs tiesÄ«bas, lai nekad vairs nepieļautu komunistu režīma atgriešanos LatvijÄ un jaunas tÄ zvÄ“rÄ«bas.
Tieši par to ir šÄ« tiesas prÄva.
Es kÄ Å¾urnÄlists, publicists un vienkÄrši Latvijas pilsonis varu apliecinÄt, ka, izmantojot man SatversmÄ“ nostiprinÄto runas un apziņas brÄ«vÄ«bu, esmu darÄ«jis visu iespÄ“jamo, lai noziedzÄ«gais komunistiskais režīms un komunistiskÄ ideoloÄ£ija un tÄ pastrÄdÄtie noziegumi netiktu aizmirsti un šÄ« režīma kolaborantiem un šÄ«s ideoloÄ£ijas nesÄ“jiem nebÅ«tu iespÄ“jas pÄrrakstÄ«t vÄ“stures lappuses.
Komunistiskais režīms un komunistiskÄ ideoloÄ£ija Latvijas cilvÄ“ku dzÄ«ves iznÄ«cinÄja vairÄk nekÄ pusgadsimtu.
ŠÄ«s dzÄ«ves tika iznÄ«cinÄtas visdažÄdÄkajos veidos – ja Äetrdesmitajos gados desmiti tÅ«kstošu cilvÄ“ku tika aizdzÄ«ti uz SibÄ«riju, kur daudzi gÄja bojÄ no bada un slimÄ«bÄm, tad astoņdesmitajos gados Romualds VonsoviÄs un tÅ«kstoši citu viņam lÄ«dzÄ«gu padomju okupÄcijas varas kolaborantu, kaismÄ«gu komunistu un noziedzÄ«gÄs komunistiskÄs ideoloÄ£ijas nesÄ“ju cilvÄ“ku dzÄ«ves sakropļoja un iznÄ«cinÄja citos veidos, piemÄ“ram, piespriežot viņiem bargus sodus par vÄ“lmi samainÄ«t valÅ«tu, par vÄ“lmi pÄrdot drÄ“bes, par norautu okupÄcijas varas karogu.
Es esmu pilnÄ«gi pÄrliecinÄts, ka ikvienam no šiem noziedzÄ«gÄs komunistiskÄs ideoloÄ£ijas nesÄ“jiem un padomju okupÄcijas varas kolaborantiem ir jÄatbild par savu darbÄ«bu. TÄ nav ne aizmirstama, ne piedodama.
Latvijas Satversme man dod tiesÄ«bas brÄ«vi paust savu viedokli, lai cik nepatÄ«kams tas varÄ“tu bÅ«t kÄdam noziedzÄ«gÄ režīma atbalstÄ«tÄjam.
TurklÄt tagad man ir dota unikÄlÄ iespÄ“ja šo savu pilsonisko nostÄju un šÄ«s savas pamattiesÄ«bas uz runas un uzskatu brÄ«vÄ«bu aizstÄvÄ“t tiesas priekšÄ.
Tas var šÄ·ist paradoksÄli un neiespÄ“jami, bet šeit, neatkarÄ«gÄs, no komunisma jÅ«ga un padomju okupÄcijas it kÄ pirms vairÄk nekÄ trÄ«sdesmit gadiem atbrÄ«votÄs Latvijas Republikas tiesÄ nevis uz apsÅ«dzÄ“to sola, bet gan kÄ cietušais atrodas kaismÄ«gs komunists, komunistu režīma aktÄ«vs pakalpiņš un lÄ«dzskrÄ“jÄ“js, tÄ noziedzÄ«go likumu izpildÄ«tÄjs un cilvÄ“ku dzÄ«vju un likteņu sagandÄ“tÄjs Romualds VonsoviÄs. CilvÄ“ks, kurš tiesas priekšÄ ir atklÄti un neslÄ“pti lielÄ«jies ar padomju okupÄcijas varas vÄrdÄ piespriestiem nÄvessodiem. PiebildÄ«šu, ka grÄmatÄ „Kolaborants” šie Romualda VonsoviÄa piespriestie nÄvessodi nebija pieminÄ“ti, - ar tiem lielÄ«jÄs viņš pats šÄ«s prÄvas laikÄ.
Tikpat paradoksÄli un neiespÄ“jami var šÄ·ist tas, ka neatkarÄ«gÄs Latvijas Republikas prokuratÅ«ras pÄrstÄvis trÄ«sdesmit vienu gadu pÄ“c valsts faktiskÄs neatkarÄ«bas atjaunošanas kÄ apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄjs valsts vÄrdÄ bez kÄdiem aplinkiem paziņo – viņa pÄrstÄvÄ“tÄs iestÄdes ieskatÄ padomju okupÄcijas varas kolaboranta, padomju tautas tiesneša un kaismÄ«ga komunista nosaukšana par kolaborantu esot neslavas celšana un vajÄšana, kas esot kriminÄli sodÄma, lai nevienam citam Latvijas Republikas pilsonim neienÄktu prÄtÄ izmantot savas SatversmÄ“ noteiktÄs tiesÄ«bas un atklÄti un drosmÄ«gi izteikt savu viedokli par komunistu režīma pÄrstÄvjiem un lÄ«dzskrÄ“jÄ“jiem.
Bet tas nav slikts sapnis. TÄ ir realitÄte. Latvijas valsts prokurora personÄ man ir cÄ“lusi apsÅ«dzÄ«bu par to, ka es sabiedrÄ«bas interešu vÄrdÄ esmu Ä«stenojis savas SatversmÄ“ noteiktÄs tiesÄ«bas uz runas brÄ«vÄ«bu, uz neapstrÄ«damu faktu pamata paužot un popularizÄ“jot savu viedokli par komunistiskÄ režīma pakalpiņu, lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju un kolaborantu, komunistu Romualdu VonsoviÄu.
SabiedrÄ«ba jautÄs – kÄ tas ir iespÄ“jams?
Pirms Äetrarpus gadiem, 2018. gada janvÄrÄ« pazÄ«stamÄ korupcijas apkarotÄja Juta StrÄ«Ä·e sniedza, manuprÄt, precÄ«zu un izsmeļošu atbildi uz šo jautÄjumu. Balstoties uz savu grandiozo pieredzi tiesÄ«bsargÄšanas jomÄ, viņa teica tÄ:
„LatvijÄ ir izveidots Äekistu, komunistiskÄs partijas biedru un oligarhu uzturÄ“ts noziedzÄ«gs, mafiozs tÄ«kls. TajÄ ietilpst cilvÄ“ki no prokuratÅ«ras, tiesu sistÄ“mas, politiskÄm partijÄm, ministri, ierÄ“dņi, deputÄti, lielu banku un valstij nedraudzÄ«gu uzņēmumu vadÄ«tÄji, masu mediji un sociÄlo aptauju veicÄ“ji.”
DomÄju, ka šajÄ Jutas StrÄ«Ä·es apgalvojumÄ ir atrodama atbilde uz iespÄ“jamo sabiedrÄ«bas jautÄjumu – vai nevarÄ“tu bÅ«t tÄ, ka šodien gan valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄja krÄ“slÄ, gan cietušo statusÄ ir redzami cilvÄ“ki no šÄ« tÄ«kla?
DomÄju, ka tad, kad šÄ« tiesas procesa materiÄli tiks apkopoti un izdoti grÄmatÄ „Kolaborants 2”, sabiedrÄ«ba gÅ«s vÄ“l daudz izsmeļošÄku atbildi uz šo jautÄjumu. ManuprÄt, jau pašlaik IndriÄ·a Latvieša grÄmatÄ „NÄve 2” šÄ«s atbildes tiek sniegtas pietiekami skaidri.
Man ir jÄizsaka visdziļÄkÄ pateicÄ«ba bijušajam padomju tiesnesim, komunistam, okupÄcijas varas kolaborantam Romualdam VonsoviÄam un prokuroram Kasparam Andruškinam, kÄ arÄ« šÄ« absurdÄ kriminÄlprocesa slepenajam iedvesmotÄjam, Ä£enerÄlprokuroram Jurim StukÄnam par visu to, ko viņi, paši negribot, ir paveikuši šÄ« Jutas StrÄ«Ä·es atklÄtÄ tÄ«kla eksistences apliecinÄšanÄ un reÄlas lustrÄcijas veicinÄšanÄ.
BÅ«sim reÄlisti – lai cik patÄ«kami man bÅ«tu klausÄ«ties Romualda VonsoviÄa vÄrdos par manÄm pasakainajÄm spÄ“jÄm un unikÄlajÄm sava viedokļa popularizÄ“šanas metodÄ“m, viena cilvÄ“ka iespÄ“jas ir ierobežotas.
Manis sarakstÄ«tÄ un izdotÄ grÄmata „Kolaborants” 2019. gadÄ iznÄca ierobežotÄ tirÄÅ¾Ä un bÅ«tu aizmirsta jau pÄ“c dažiem mÄ“nešiem, ja ne manis pieminÄ“to personu un viņu rÅ«pala kompanjonu darbÄ«ba, mÄ“Ä£inot izmantot savas iespÄ“jas, lai aizbÄztu man muti un liegtu man SatversmÄ“ noteiktÄs tiesÄ«bas uz runas un uzskatu brÄ«vÄ«bu.
Es neesmu dziļi ticÄ«gs cilvÄ“ks, bet es zinu, ka SvÄ“tajos rakstos ir teikts, ka bieži vien Tas Kungs izvÄ“las šÄ·ietami visnicinÄmÄkÄs radÄ«bas, lai tÄs, rÄ«kojoties savu mazisko motÄ«vu vÄrdÄ, patiesÄ«bÄ palÄ«dzÄ“tu lielai, taisnai lietai. ManuprÄt, tieši tÄ ir noticis šajÄ gadÄ«jumÄ.
Kolaborants Romualds VonsoviÄs, prokurors Kaspars Andruškins un viņa diriÄ£ents Juris StukÄns, paši to nevÄ“loties, ir paveikuši grÅ«ti pÄrvÄ“rtÄ“jamu darbu, lai parÄdÄ«tu, cik milzÄ«ga Latvijas RepublikÄ joprojÄm ir bijušo komunistiskÄ režīma darboņu vara, cik vajadzÄ«ga mÅ«su valstij un sabiedrÄ«bai ir lustrÄcija un cik nepieciešams ir darÄ«t visu iespÄ“jamo, lai komunistiskÄ ideoloÄ£ija mÅ«su valstÄ« tiktu atzÄ«ta par noziedzÄ«gu un visi tÄs okupÄcijas gadu pakalpiņi nevarÄ“tu izmantot sava tÄ«kla iespÄ“jas, lai tÄpat kÄ slavenajÄ romÄnÄ „1984” izdzÄ“stu sev nevÄ“lamÄs vÄ“stures lappuses.
Es esmu pilnÄ«gi pÄrliecinÄts, ka pÄ“c šÄ« tiesas procesa materiÄlu publicÄ“šanas un pieejamÄ«bas ikvienam Latvijas iedzÄ«votÄjam sabiedrÄ«ba lasÄ«s un šausminÄsies par to, kÄda vara šim bijušo komunistu tÄ«klam ir pÄr atsevišÄ·iem tiesÄ«bsargÄšanas iestÄžu pÄrstÄvjiem.
Ja es nebÅ«tu piedalÄ«jies šajÄ tiesas procesÄ un visu dzirdÄ“jis pats savÄm ausÄ«m, arÄ« man bÅ«tu grÅ«ti noticÄ“t tam, ka Latvijas Republikas prokuratÅ«ras pÄrstÄvis, kurš ir devis prokurora zvÄ“restu, ir gatavs tiesai priekšÄ kÄ pierÄdÄ«jumus celt izdomÄjumus, pieņēmumus un gluži vienkÄrši fantÄzijas.
Es ne mūžam nebÅ«tu iedomÄjies, ka Latvijas RepublikÄ 2022. gadÄ tas ir iespÄ“jams – prokuroram paziņot, ka es esot izsÅ«tÄ«jis dažÄdus epastus, kaut no lietas skaidri redzams, ka nav pat mÄ“Ä£inÄts noskaidrot, kurš šos epastus ir sÅ«tÄ«jis, par pierÄdÄ«šanu nemaz nerunÄjot.
Es ne mūžam nebÅ«tu iedomÄjies, ka Latvijas RepublikÄ 2022. gadÄ tas ir iespÄ“jams – prokuroram paziņot, ka es esot novietojis kÄdu plakÄtu pie kolaboranta Romualda VonsoviÄa mÄjas, kaut no lietas materiÄliem atkal skaidri redzams, ka nav pat mÄ“Ä£inÄts atrast kÄdu liecinieku, kas to apliecinÄtu, par nopietnÄkiem pierÄdÄ«jumiem nemaz nerunÄjot.
Es ne mūžam nebÅ«tu iedomÄjies, ka Latvijas RepublikÄ 2022. gadÄ tas ir iespÄ“jams – prokuroram paziņot, ka es esot novietojis grÄmatas reklÄmas busiņu pie kolaboranta Romualda VonsoviÄa mÄjas, kaut no lietas materiÄliem atkal skaidri redzams, ka nav pat mÄ“Ä£inÄts precÄ«zi fiksÄ“t busiņa atrašanÄs vietu, nemaz nerunÄjot par manu neesošo lomu tÄ novietošanÄ.
Es ne mūžam nebÅ«tu iedomÄjies, ka Latvijas RepublikÄ 2022. gadÄ tas ir iespÄ“jams – prokuroram paust izbrÄ«nu par to, ka pÄ“c absurdÄ kriminÄlprocesa sÄkšanas pret mani es neesot sarakstÄ«jis nevienu citu grÄmatu par Romualdam VonsoviÄam lÄ«dzÄ«giem padomju kolaborantiem, kaut patiesÄ«bÄ tieši viņš bija instruments šajÄ mutes aizbÄšanÄ un pats to lieliski apzinÄs.
Šo apsÅ«dzÄ«bas fantÄziju un pieņēmumu uzskaitÄ«jumu es varÄ“tu turpinÄt un turpinÄt, bet tam pašlaik nav jÄ“gas. PilnÄ«gi pietiek, ka tiesai ir nÄcies noklausÄ«ties visas šÄ«s apsÅ«dzÄ«bas fantÄzijas un tÄ saukto cietušo melus.
Es neizteikšu arÄ« nekÄdus pieņēmumus par to, vai tiešÄm valsts amatpersonu uz aprakstÄ«tajÄm darbÄ«bÄm var motivÄ“t ar metodÄ“m, kas bija raksturÄ«gas Romualda VonsoviÄa pÄrstÄvÄ“tajam komunistiskajam režīmam. PiebildÄ«šu vien, ka, raugoties valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄja darbÄ«bÄs, es varu tikai iedomÄties to, kÄdu spiedienu šÄ«s lietas ietvaros no Jutas StrÄ«Ä·es pieminÄ“tÄ tÄ«kla locekļiem, iespÄ“jams, ir nÄcies izjust arÄ« tiesai. Nule iznÄkušajÄ IndriÄ·a Latvieša grÄmatÄ „NÄve 2” uz to ir dotas vairÄk nekÄ skaidras norÄdes.
Tiesa, varbÅ«t pat vÄ“l briesmÄ«gÄk par to, ko cilvÄ“kiem ir nodarÄ«juši un joprojÄm nodara komunistiskÄ režīma pakalpiņi un lÄ«dzskrÄ“jÄ“ji, ir tas, ko pašiem padomju režīma kolaborantiem ir nodarÄ«jusi šÄ« viņu nestÄ noziedzÄ«gÄ ideoloÄ£ija.
ManÄ izpratnÄ“ un dziļÄkajÄ pÄrliecÄ«bÄ komunisms ir slimÄ«ba un sÄ“rga. Romualds VonsoviÄs šÄ«s prÄvas gaitÄ ir darÄ«jis visu iespÄ“jamo, lai ar savu paša piemÄ“ru apliecinÄtu un demonstrÄ“tu to, kÄ pakļaušanÄs komunisma ideoloÄ£ijai un komunisma sistÄ“mai saindÄ“ un iznÄ«cina cilvÄ“ka dvÄ“seli un visu, kas tam ir apkÄrt. Ä¢imeni, darba kolÄ“Ä£us, paziņas.
ManuprÄt, kaut vai tÄpÄ“c vien komunistiskÄ ideoloÄ£ija ir jÄpasludina par noziedzÄ«gu, lai tÄs nesÄ“ji – tÄdi kÄ Romualds VonsoviÄs – nevarÄ“tu turpinÄt saindÄ“t sabiedrÄ«bas apziņu, klusÄ«bÄ gatavojot augsni jaunai okupÄcijai un jaunam okupÄcijas režīmam, kam varÄ“tu kalpot viņi un viņu pÄ“cnÄcÄ“ji.
MÄ“s pašlaik ik dienas redzam, kÄ Krievijas komunistiskÄs varas pÄ“cteÄi melo un izliekas par savÄm zvÄ“rÄ«bÄm UkrainÄ. Tieši šÄdus pašus gļēvus melus mÄ“s visas šÄ«s prÄvas laikÄ esam klausÄ«jušies no padomju okupÄcijas varas kolaboranta un komunista Romualda VonsoviÄa.
Tieši tÄpat kÄ krievu okupanti UkrainÄ taisnojas, ka ir galu galÄ cilvÄ“ki, kurus viņi arÄ« nav aplaupÄ«juši, izvarojuši vai nogalinÄjuši, Romualds VonsoviÄs šÄ«s prÄvas laikÄ ir taisnojies, ka reizÄ“m viņš kÄ padomju tautas tiesnesis un komunists esot taisÄ«jis arÄ« humÄnus spriedumus. Viņš nav pat sapratis, cik kropli izklausÄs šÄ« viņa taisnošanÄs. TÄ izklausÄs tieši tikpat kropli kÄ viņa taisnošanÄs galvenais arguments – tÄdi paši padomju okupÄcijas varas un komunistiskÄ režīma kolaboranti kÄ viņš esot bijuši arÄ« daudzi citi.
Komunisma ideoloÄ£ija padara cilvÄ“ku par neģēli tÄ, ka viņš pats to nemaz nepamana. Klausoties, kÄ šÄ«s tiesas prÄvas laikÄ Romualds VonsoviÄs lielÄs ar piespriestajiem nÄvessodiem un atņemtÄm cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bÄm, es nespÄ“ju nedomÄt – kÄ gan šÄdi ļaudis ietekmÄ“ tos cilvÄ“kus, kas ir apkÄrt vistuvÄk.
TÄpÄ“c jo vairÄk atklÄts ir jautÄjums – vai ar tÄdiem komunistiskÄ režīma kolaborantiem kÄ Romualds VonsoviÄs ir iespÄ“jams jebkÄds izlÄ«gums, aizmirstot viņu pastrÄdÄto. No šÄ«s prÄvas materiÄliem ir skaidri redzams, cik ļoti viņiem pašiem to kÄrotos?
Te man vÄ“lreiz jÄcitÄ“ Egila Levita uzruna no laikiem, kad viņš vÄ“l bija Eiropas SavienÄ«bas tiesnesis.
Egils Levits teica:
„AttiecÄ«bÄ uz izlÄ«gumu es teiktu, ka izlÄ«gums ir iespÄ“jams tikai tad, ja tiek ievÄ“rotas sešas pakÄpes. Un tieši tÄdÄ secÄ«bÄ, kÄdÄ es tÄs mÄ“Ä£inÄšu tagad nosaukt.
Pati pirmÄ pakÄpe ir patiesÄ«bas noskaidrošana. Un tÄpÄ“c es jau teicu, ka patiesÄ«bas noskaidrošana ir galvenais mÄ“rÄ·is pagÄtnes pÄrvarÄ“šanai. Bez tÄ, ka tiek noskaidrota patiesÄ«ba, izlÄ«gums nav iespÄ“jams. Un tie cilvÄ“ki, kuri bija tuvu režīmam, tiem aktÄ«vi jÄpalÄ«dz noskaidrot šo patiesÄ«bu. Nevis jÄslÄ“pj, bet tieši otrÄdi – aktÄ«vi jÄpalÄ«dz. TÄtad patiesÄ«bas noskaidrošana.
Otrs… es tagad … mÄ“s vÄ“lÄk runÄsim, kÄ tieši definÄ“t kolaboracionismu. Otrais ir tas, ka tiem, kas tiek uzskatÄmi par kolaboracionistiem, tiem ir šis nodarÄ«jums jÄatzÄ«st. Viņiem ir skaidri jÄsaka – jÄ, es kolaborÄ“ju ar šo netaisnÄ«bas režīmu. Nevis izlocÄ«ties. TÄtad – ir jÄatzÄ«st.
Trešais ir šÄ« nodarÄ«juma nožēlošana. Viņiem ne tikai jÄatzÄ«st. TÄ neitrÄli atzÄ«t, jÄ es kolaborÄ“ju. Bet arÄ« viņam tas ir jÄnožēlo. Nožēlošana, ka tas bija slikti.
Ceturtais ir nodarÄ«juma izpirkšana ar kÄdu konkrÄ“tu rÄ«cÄ«bu. TÄtad ir jÄizpÄ“rk šis nodarÄ«jums. Tas nozÄ«mÄ“, ka nevar tikai vÄrdiski nožēlot, bet arÄ« ar savu politisko rÄ«cÄ«bu, aktÄ«vi iestÄjoties par okupÄcijas seku likvidÄ“šanu vai citÄdÄ veidÄ stiprinot šo valsti, ir jÄizpÄ“rk šis nodarÄ«jums. Un šie punkti ir jÄizpilda tiem, kurus var uzskatÄ«t par kolaboracionistiem.
Un tad nÄk piektais punkts – piedošana. Un piedošanu nevar prasÄ«t, piedošana ir jÄdara tiem, kas ir cietuši no kolaboracionisma. Un pilnÄ«gi nepareizi ir, kÄ mÄ“s redzam šad un tad, šie cilvÄ“ki saka, ka tÄ tas toreiz ir bijis, bija tÄdi laiki. NÄ“. NÄ“, tÄ nebija. Es arÄ« paskaidrošu, kÄpÄ“c.
TÄtad piedošana. Un tikai tad, kad tie, kas ir cietušie, ir piedevuši, tikai tad kÄ sestais un beidzamais punkts šajÄ izlÄ«guma procesÄ var bÅ«t šis izlÄ«gums. Un tieši šÄdÄ secÄ«bÄ. Neviens punkts nedrÄ«kst tik izlaists. Tas ir ceļš, kuram mÄ“s vÄ“l esam ļoti, ļoti tÄli.”
MÄ“s daudzÄs tiesas sÄ“dÄ“s esam klausÄ«jušies kolaboranta Romualda VonsoviÄa taisnošanos, un tagad ir pienÄcis brÄ«dis pajautÄt – vai tÄdi kÄ viņš, izsakoties Egila Levita vÄrdiem, bÅ«tu pelnÄ«juši piedošanu?
PatiesÄ«bÄ tas ir jautÄjums, kas bÅ«tu jÄlemj neatkarÄ«gÄs un demokrÄtiskÄs, komunisma jÅ«gu nometušÄs Latvijas Republikas tiesai. Es tÄpat kÄ visÄ, kas saistÄ«ts ar kolaboranta Romualda VonsoviÄa darbÄ«bu, varu tikai izteikt savu uz faktiem balstÄ«to viedokli.
Ko mÄ“s redzam padomju okupÄcijas varas kolaboranta, komunista Romualda VonsoviÄa gadÄ«jumÄ?
Vai mÄ“s esam noskaidrojuši patiesÄ«bu? JÄ, esam. Tiesas materiÄlos ir gan grÄmata „: Kolaborants”, gan daudzi dokumenti, gan paša Romualda VonsoviÄa liecÄ«bas, kas apliecina viņa komunista un padomju režīma darboņa biogrÄfiju. Tie cilvÄ“ki, kuri bija tuvu režīmam, tiem aktÄ«vi jÄpalÄ«dz noskaidrot šo patiesÄ«bu, saka Egils Levits, un to Romualds VonsoviÄs, pats to nevÄ“loties, ir izdarÄ«jis.
Šos dokumentus un liecÄ«bas, ieskaitot baiso lielÄ«šanos ar piespriestiem nÄvessodiem, neviens no vÄ“stures lappusÄ“m neizdzÄ“sÄ«s. SabiedrÄ«bas vÄrdÄ es par to izsaku patiesu pateicÄ«bu Romualdam VonsoviÄam.
Tiem, kas uzskatÄmi par kolaboracionistiem, tiem ir šis nodarÄ«jums jÄatzÄ«st. Viņiem ir skaidri jÄsaka – jÄ, es kolaborÄ“ju ar šo netaisnÄ«bas režīmu. Nevis izlocÄ«ties. TÄtad – ir jÄatzÄ«st, saka Egils Levits.
Vai Romualds VonsoviÄs to atzÄ«st? JÄ, šÄ«s prÄvas gaitÄ viņam ir nÄcies atzÄ«t savu kolaborÄciju, bet vienlaikus viņš cenšas gļēvi izmeloties un izlocÄ«ties, aizbildinoties ar svešvÄrdu vÄrdnÄ«cÄm un citiem piešÄ·irtiem ordeņiem.
Trešais ir šÄ« nodarÄ«juma nožēlošana. Viņiem ne tikai jÄatzÄ«st. TÄ neitrÄli atzÄ«t, jÄ es kolaborÄ“ju. Bet arÄ« viņam tas ir jÄnožēlo. Nožēlošana, ka tas bija slikti, saka Egils Levits.
Un ko redzam mÄ“s? MÄ“s neredzam ne kripatas nožēlas. MÄ“s redzam to, ka padomju okupÄcijas varas pakalpiņš un kolaborants Romualds VonsoviÄs lepojas ar to, ka ir palÄ«dzÄ“jis balstÄ«t šo komunistisko režīmu un uzspiest cilvÄ“kiem kroplo komunistisko ideoloÄ£iju.
Ceturtais ir nodarÄ«juma izpirkšana ar kÄdu konkrÄ“tu rÄ«cÄ«bu. TÄtad ir jÄizpÄ“rk šis nodarÄ«jums. Tas nozÄ«mÄ“, ka nevar tikai vÄrdiski nožēlot, bet arÄ« ar savu politisko rÄ«cÄ«bu, aktÄ«vi iestÄjoties par okupÄcijas seku likvidÄ“šanu vai citÄdÄ veidÄ stiprinot šo valsti, ir jÄizpÄ“rk šis nodarÄ«jums, saka Egils Levits.
Vai mÄ“s no Romualda VonsoviÄa esam izdzirdÄ“juši kaut vienu vÄrdu, nosodot komunistisko režīmu un komunistisko ideoloÄ£iju? NÄ“. MÄ“s neesam.
Piedošana ir jÄdara tiem, kas ir cietuši no kolaboracionisma. Un pilnÄ«gi nepareizi ir, kÄ mÄ“s redzam šad un tad, šie cilvÄ“ki saka, ka tÄ tas toreiz ir bijis, bija tÄdi laiki. NÄ“. NÄ“, tÄ nebija, saka Egils Levits.
Un ko redzam mÄ“s? Es esmu dzirdÄ“jis to, kÄ kolaborants ir mÄ“Ä£inÄjis atrast kaut vienu cilvÄ“ku, kura dzÄ«vi ir iznÄ«cinÄjis padomju tautas tiesneša spriedums, un atvilkt uz tiesas sÄ“di kÄ liecinieku, lai paziņotu, ka viņam ir piedots. Bet tas nav izdevies – ne ar kÄdiem lÄ«dzekļiem, ne par kÄdu naudu.
Tad nu man jÄjautÄ.
Vai šÄdÄ situÄcijÄ ir iespÄ“jams izlÄ«gums ar padomju varas kolaborantu, komunistiskÄs ideoloÄ£ijas uzspiedÄ“ju un komunistu Romualdu VonsoviÄu, kurš no savas kolaboranta pagÄtnes neko nenožēlo, ne par ko nevÄ“las lÅ«gt piedošanu, melo tiesai, ka neesot izskatÄ«jis nevienu politisku lietu, un mÄ“Ä£ina izvairÄ«ties no atbildÄ«bas tieši tÄpat, kÄ to savulaik darÄ«ja nacistiskÄs VÄcijas nÄves nometņu uzraugi, - viss bija likumÄ«gi, visi citi darÄ«ja tÄpat, man vajadzÄ“ja rÅ«pÄ“ties par savu karjeru…
Vai ar šÄdiem cilvÄ“kiem ir iespÄ“jams izlÄ«gums? Šis ir jautÄjums, uz kuru, iespÄ“jams, bÅ«tu jÄatbild neatkarÄ«gÄs Latvijas Republikas tiesai.
***
ŠÄ« tiesas prÄva ir arÄ« par to, ka komunistiskÄ režīma lÄ«dzskrÄ“jÄ“ji, atguvušies pÄ“c padomju impÄ“rijas sabrukuma, ir atguvuši visvarenÄ«bas sajÅ«tu un, izmantojot savu piederÄ«bu Jutas StrÄ«Ä·es atklÄtajam noziedzÄ«gajam tÄ«klam, mÄ“Ä£ina pÄrtaisÄ«t vÄ“sturi un ar kriminÄlÄm metodÄ“m aizbÄzt muti tiem, kas uzdrÄ«kstas runÄt patiesÄ«bu un izmantot savas SatversmÄ“ noteiktÄs tiesÄ«bas paust savu viedokli brÄ«vi un nesodÄ«ti.
Tiem, kas pilda šÄ« noziedzÄ«gÄ tÄ«kla pavÄ“les, nevajadzÄ“tu lolot ilÅ«zijas, ka patiesÄ«ba nenÄks gaismÄ. Pirms gada manÄs mÄjÄs notika kratÄ«šana cita safabricÄ“ta kriminÄlprocesa ietvaros. Pašlaik šÄ« procesa tiešie izpildÄ«tÄji atrodas apcietinÄjumÄ un sniedz liecÄ«bas, liekot nervozÄ“t šÄ« pasÅ«tÄ«juma autoriem un organizÄ“tÄjiem. Man ir pilna pÄrliecÄ«ba, ka agri vai vÄ“lu tÄpat notiks ar noziedzÄ«gÄ komunistu tÄ«kla darboņiem, kas ir organizÄ“juši šo te – kolaboranta Romualda VonsoviÄa kriminÄlprocesu.
TaÄu tas notiks kaut kad nÄkotnÄ“, savukÄrt šobrÄ«d šo darbÄ«bu rezultÄts ir šis kriminÄlprocess un man celtÄ absurdÄ apsÅ«dzÄ«ba – ka es esot cÄ“lis neslavu padomju varas kolaborantam un viņu vajÄjis, nosaucot viņu par to, kas viņš ir – par padomju varas kolaborantu.
MÄ“s nupat esam piedzÄ«vojuši, kÄ zemessarga un patriota Gundara Kalves lietÄ Jura StukÄna vadÄ«tÄ prokuratÅ«ra bailÄ“s no kÄrtÄ“jÄ tai graujošÄ tiesas sprieduma izbeidz kriminÄlprocesu uz nereabilitÄ“joša pamata, tÄ atkal graujot tautas un nÄcijas ticÄ«bu savai valstij, taisnÄ«gumam utt.
ŠobrÄ«d es skaidri saskatu, kÄ šo kolaboranta Romualda VonsoviÄa lietas spriedumu kÄri gaida neskaitÄmi kolaboranti, zagļi, krÄpnieki, meļi, valsts nodevÄ“ji un nekrietni cilvÄ“ki, lai notiesÄjoša sprieduma gadÄ«jumÄ mestos aizbÄzt mutes visiem tiem, kas izmanto savas SatversmÄ“ noteiktÄs tiesÄ«bas un izsaka viņiem nepatÄ«kamus, uz faktiem balstÄ«tus viedokļus.
JÄ, nav apšaubÄms, ka šÄ« ir vÄ“sturiska tiesas prÄva, jo spriedums šajÄ tiesas prÄvÄ paliks vÄ“stures lappusÄ“s tieši tÄpat kÄ manis pieminÄ“to personu loma tajÄ. Nevienam nevajadzÄ“tu lolot ilÅ«zijas, ka tas tÄ nebÅ«s. Tas bÅ«s tieši tÄ, un nekas to nevar novÄ“rst.
Šis spriedums bÅ«s lakmusa papÄ«rs stÄvoklim, kÄdÄ mÅ«su valstÄ« ir SatversmÄ“ noteiktÄ runas brÄ«vÄ«ba.
Lakmusa papÄ«rs tam, vai varÄ“tu izdoties Jura StukÄna koruptÄs prokuratÅ«ras vÄ“lme atgriezties padomju laikos, kur okupantu kolaborants Romualds VonsoviÄs varÄ“ja sodÄ«t par džemperu tirgošanu.
Lakmusa papÄ«rs tam, kÄda patiesÄ vara mÅ«su valstÄ« pieder Jutas StrÄ«Ä·es atklÄtajam Äekistu, komunistiskÄs partijas biedru un oligarhu uzturÄ“tajam noziedzÄ«gajam, mafiozajam tÄ«klam.
VÄ“l vairÄk, šis spriedums parÄdÄ«s, vai Latvijas sabiedrÄ«bai un Latvijas tautai ir cerÄ«ba uz komunistiskÄs ideoloÄ£ijas iznÄ«cÄ«bu un komunistiskÄs ideoloÄ£ijas atzÄ«šanu par noziedzÄ«gu, lai kÄ arÄ« to censtos novilcinÄt Romualdam VonsoviÄam lÄ«dzÄ«gie komunistiskie kolaboranti.
ŠÄ« tiesas sÄ“de notiek ļoti zÄ«mÄ«gÄ gadadienÄ.
PrecÄ«zi pirms septiņdesmit astoņiem gadiem, 1944. gada 8. septembrÄ« Latvijas CentrÄlÄ padome savÄ pÄ“dÄ“jÄ sÄ“dÄ“ LatvijÄ pieņēma DeklarÄciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
TajÄ bija teikts: „Latvijas tauta pÄrņēmusi suverÄ“no varu no svešas varas atbrÄ«votÄ Latvijas valsts teritorijÄ un atjaunojusi Latvijas Republiku kÄ suverÄ“nu valsti.”
MÄ“s zinÄm, ka toreiz tas neizdevÄs. PretspÄ“ks bija pÄrÄk liels. Toties šodien Latvijas tautai, Latvijas valstij, Latvijas nÄcijai ir visas iespÄ“jas atbrÄ«voties no komunisma sÄ“rgas un tÄs kolaborantu slÄ“ptÄs varas. Vajag tikai nebaidÄ«ties no Jutas StrÄ«Ä·es atklÄtÄ noziedzÄ«gÄ komunistu tÄ«kla un tÄ kolaborantiem.
Visiem ir skaidrs, ka es šeit tiesas priekšÄ stÄvu tÄpÄ“c, ka es esmu izmantojis man atjaunotÄs, suverÄ“nÄs Latvijas valsts SatversmÄ“ doto runas un apziņas brÄ«vÄ«bu, lai stÄtos pretÄ« šai sÄ“rgai.
Es varu izteikt visdziļÄko pateicÄ«bu tiem procesa dalÄ«bniekiem, kas, izmisÄ«gi cenšoties uzturÄ“t savas absurdÄs apsÅ«dzÄ«bas un akcentÄ“t manas unikÄlÄs spÄ“jas komunisma apkarošanÄ, paši to negribot, visÄ prÄvas laikÄ darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai visai sabiedrÄ«bai apliecinÄtu – arÄ« viens cilvÄ“ks ir karotÄjs. ArÄ« viens cilvÄ“ks var stÄvÄ“t pretÄ« ne tikai noziedzÄ«gam komunistu tÄ«klam, bet arÄ« komunisma sÄ“rgai kÄ tÄdai.
TÄ nu es arÄ« šeit stÄvu un nevaru citÄdi. Nevaru un negribu. Komunisma sÄ“rga ir jÄiznÄ«cina, un komunisma sÄ“rga tiks iznÄ«cinÄta. MÅ«su valsts, mÅ«su tautas, mÅ«su nÄcijas nÄkotnes vÄrdÄ.