Iesaki rakstu:

2022. gada 23. novembrÄ« notika KolektÄ«vās drošÄ«bas lÄ«guma organizācijas (KDLO) samits, kas beidzās ar skandālu – ArmÄ“nijas premjers Nikols Pašiņans kritizÄ“ja KDLO par tās nevÄ“lÄ“šanos aizstāvÄ“t ArmÄ“niju karā ar Azerbaidžānu. Agrāk publiski kritizÄ“t Vladimiru Putinu nedrÄ«kstÄ“ja, tagad drÄ«kst. Ja pirms gadiem sešpadsmit vienÄ«gais, kurš neklanÄ«jās lÄ«dz zemei Putina priekšÄ NVS samitos, bija Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, tad tagad drosmÄ«gi ir kļuvuši jau vairāki.

Atsvaidzinām atmiņu

SākotnÄ“jo KolektÄ«vās drošÄ«bas lÄ«gumu (KDL) 1992. gada 15. maijā uz piecu gadu termiņu parakstÄ«ja ArmÄ“nija, Krievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna. 1993. gadā lÄ«gumam pievienojās Azerbaidžāna, Baltkrievija un Gruzija. Kad pienāca brÄ«dis pagarināt lÄ«gumu 1999. gadā, tad izrādÄ«jās, ka Azerbaidžāna, Gruzija un Uzbekistāna nacionālās drošÄ«bas jomā vÄ“las iet savu - no Maskavas neatkarÄ«gu ceļu.

ASV iedeva kurvÄ«ti Krievijai, kad Putins zondÄ“ja par iespÄ“ju iestāties NATO bez Krievijas demokratizācijas. Ak tā, nemÄ«lat mÅ«s?! Nu tad mums bÅ«s savs “NATO”! 2002. gada Maskavas sesijā sākās KDL pārveides process par starptautisku veidojumu - KolektÄ«vās drošÄ«bas lÄ«guma organizāciju, kuras pamatlÄ«guma 4. pants tika definÄ“ts lÄ«dzÄ«gi NATO idejai, tomÄ“r nedaudz atšÄ·irÄ«gi: „Agresijas akta gadÄ«jumā, kurš bÅ«tu vÄ“rsts pret jebkuru no valstÄ«m - dalÄ«bniecÄ“m, visas pārÄ“jās valstis - dalÄ«bnieces sniegs tai nepieciešamo palÄ«dzÄ«bu, ieskaitot militāro, kā arÄ« sniegs palÄ«dzÄ«bu ar tiem lÄ«dzekļiem, kuri atrodas to rÄ«cÄ«bā.”

Uzbeki te stājās iekšÄ (2006. g.), te lÄ“ca ārā (2012. g.), redzot, ka konfliktos ar citām Centrālāzijas valstÄ«m Maskava nesteidzas atbalstÄ«t Taškentas pozÄ«ciju. KDLO pašlaik ir sešas dalÄ«bnieces: Krievija, Baltkrievija, ArmÄ“nija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.

Armēnija

Karš par Kalnu Karabahu apliecināja, ka KDLO nevÄ“las (nespÄ“j) aizstāvÄ“t savas dalÄ«bvalstis. Putinu joprojām valša solÄ« apdejo Aleksandrs Lukašenko, kurš skarbi sarāja Pašiņanu TV kameru priekšÄ aptuveni šÄdi: beidz sÅ«dzÄ“ties par Azerbaidžānu! Vienojieties savā starpā, un tad jums bÅ«s miers! Kāda KDLO gar to daļa?!

Putina kavÄ“šanās ar palÄ«dzÄ«bu bija daļēji saistÄ«ta ar vÄ“lmi sodÄ«t Pašiņanu par demokrātisko reformu Ä«stenošanu. Ko vÄ“l neiedomāsies, sarÄ«ko ielu revolÅ«ciju un nonāk pie varas! Ja nu krievi seko tādam piemÄ“ram, ko tad? Rezultātā Turcija ar Azrebaidžānas rokām nostiprināja savas pozÄ«cijas Kaukāza dienvidu pusÄ“. Kā Putins, tā viņa runas vÄ«rs Dmitrijs Peskovs pÄ“c 23. novembra samita teica, ka svarÄ«gi bÅ«tu, lai ArmÄ“nija spÄ“tu rast mieru ar Azerbaidžānu. TādÄ“jādi Erevāna tika atstāta bez KDLO atbalsta arÄ« diplomātiskajā frontÄ“.

Tādā situācijā ArmÄ“nijai bÅ«tu jāiet prom, tikai kur tā ies, kas sniegs drošÄ«bas garantijas? Valsts energosektors jau sen ir Krievijas rokās, gandrÄ«z visi ārpolitikas vektori iepriekš bija Maskavas virzienā. LÅ«k, tā iet tiem, kuri paļaujas uz krievu lāča aizsardzÄ«bu. Pašiņanam atlika tikai protestÄ“t, kopbildes uzņemšanas laikā nostājoties izteikti tālu no Putina. ArmÄ“nija vÄ“l gan iepliÄ·Ä“ja Krieviju arÄ« ar to, ka atteicās no KDLO mācÄ«bu rÄ«košanas.

Baltkrievija

ArÄ« tuvajiem “brāļiem” KDLO ietvarā ir gājis kā pa kalniem. Aleksandrs Lukašenko gandrÄ«z katrā strÄ«dā ar Kremli par dabasgāzes cenām ir runājis Maskavas virzienā lieliem burtiem un skaļiem vārdiem. 2009. gadā viņš teica: “Ekonomika kalpo par pamatu mÅ«su kopÄ“jai drošÄ«bai. Bet, ja Baltkrievijas tuvākais KDLO sabiedrotais mÄ“Ä£ina sagraut šo bāzi un de facto spiež baltkrievus uz ceļiem, kā mÄ“s varam runāt par drošÄ«bas konsolidÄ“šanu KDLO telpā.”

Tajā pašÄ gadā - pÄ“c atteikšanās apmeklÄ“t KDLO samitu - Lukašenko paziņoja: “KāpÄ“c mÅ«su vÄ«riem vajadzÄ“tu cÄ«nÄ«ties Kazahstānā? Mātes varÄ“tu man vaicāt, kāpÄ“c es sÅ«tu viņu dÄ“lus karot tik tālu no Baltkrievijas? Par ko? Par vienotu enerģētikas tirgu? Tas nav tas, no kā dzÄ«vÄ«bas ir atkarÄ«gas. NÄ“!”

TiklÄ«dz vienošanās par cenu tika panākta, Baltkrievijas diktators atsāka runāt par brāļu tautām, kuras 1945. gadā bija vienos ierakumos… 2015. gadā Lukašenko nepakļāvās Putinam un nedeva iespÄ“ju Krievijai izveidot militāro aviācijas bāzi Baltkrievijā. Toreiz viņš vÄ“l ko tādu spÄ“ja, vairs ne.

2022. gadā redzam klusu Baltkrievijas militāru okupāciju, ko Ä«steno Krievija. Abu valstu bruņotie spÄ“ki de facto tiek lÄ“nām apvienoti; virsvadÄ«bu, protams, patur Krievija. LÅ«k, tik maksā palÄ«dzÄ«ba Lukašenko noturÄ“t (daļēju) varu Baltkrievijā! Tagad bijušais sovhoza direktors ir saaudzis ne tikai ar savas valsts varu, bet arÄ« ar Kremli. Nesen viņš teica, ka, Krievijai sagrÅ«stot, “mÄ“s paliksim zem tās drupām”.

Kirgzistāna un Tadžikistāna

Centrālāzijas valstis savstarpÄ“ji plÄ“sās, dažas no tām cerÄ“ja, ka KDLO ļaus iegÅ«t Maskavu par palÄ«gu, bet šÄ« palÄ«dzÄ«ba maksā daļu suverenitātes. Turklāt pÄ“dÄ“jie gadi ir parādÄ«juši kirgÄ«ziem, ka nav arÄ« pašas palÄ«dzÄ«bas.

Kirgizstāna ir svarÄ«ga Krievijai no drošÄ«bas perspektÄ«vas. Krieviem tur ir aviobāze Kantā, kur dislocÄ“ti militārie iznÄ«cinātāji SU-24, SU-25, SU-27, mācÄ«bu-treniņu lidmašÄ«nas L-39 un helikopteri Mi-8 u.c. Papildus tam vÄ“l ir sakaru centrs Kara-Baltā, kas nodrošina radiosakarus ar kuÄ£iem un zemÅ«denÄ“m. Ir seismiskās stacijas, kas seko zemestrÄ«cÄ“m un kodolieroču izmÄ“Ä£inājumiem. Nu un vÄ“l - FSB operatÄ«vā pierobežas grupa OšÄ. FSB sargā arÄ« Tadžikistānas un Ķīnas robežu (430 km), jo Krievijai patÄ«k kontrolÄ“t kaimiņus.

Tadžikistānā, drošs paliek drošs, ir krievu militārpersonas (ap 7000). Krievijas 201. karabāzÄ“ DušanbÄ“ agrāk ietilpa trÄ«s motostrÄ“lnieku pulki, 670. aviogrupa, 303. atsevišÄ·Ä helikopteru eskadriļa, 295. psiholoÄ£isko operāciju vienÄ«ba, kā arÄ« sakaru, izlÅ«košanas, apgādes bataljoni. IespÄ“jams, ka Krievijas-Ukrainas kara dēļ šie skaitļi un dati jau ir mainÄ«jušies.

VÄ“l krievi pie tadžikiem izvietoja 1109. atsevišÄ·o optiski elektronisko centru „Nurek”. Tajā ietilpstošais automatizÄ“tais komplekss „Okno” nodrošina kosmiskās telpas kontroli no 2000 lÄ«dz 40000 km augstumā. Ja Krievija ir klāteoša Tadžkistānā militāri, tad Ķīna - ekonomiski. Tadžikistānas lielākie importa un eksporta partneri ir Ķīna un Turcija, nevis Krievija.

Kā šÄ«s divas visnabadzÄ«gākās NVS valstis jÅ«tas KDLO? Nesen notika Tadžikistānas un Kirgizstānas spÄ“ku savstarpÄ“ja apšaude uz valstu robežas, tika nogalināti aptuveni 100 cilvÄ“ki, bet KDLO neklapÄ“ja ne ar ausi. Starp abām valstÄ«m kopš PSRS sabrukuma ir domstarpÄ«bas gandrÄ«z par pusi no savstarpÄ“jās robežas.

Kirgizstāna, reaģējot uz Krievijas palÄ«dzÄ«bas trÅ«kumu robežsadursmju laikā, lÄ«dzÄ«gi kā ArmÄ“nija atcÄ“la liela mÄ“roga KDLO militārās mācÄ«bas, kas tai bija jārÄ«ko. Turklāt kādā no tikšanās reizÄ“m Kirgizstānas vadÄ«tājs Sadirs Japarovs lika Putinam uz sevi gaidÄ«t. Agrāk tā nedrÄ«kstÄ“ja, tagad drÄ«kst.

Putins dabÅ«ja savu tiesu arÄ« no ilgadÄ“jā Tadžikistānas vadoņa Emomali Rahmona, kad viņš uzrunāja Vladimiru Vladimiroviču Krievijas un Vidusāzijas samitā Astanā 2022. gada 14. oktobrÄ«. Sarkana seja, dusmÄ«gs tonis un septiņu minÅ«šu monologs, kurā Rahmons kritizÄ“ja Krieviju par investÄ«ciju trÅ«kumu Tadžikistānā un Kremļa nenopietno attieksmi pret Centrālāzijas valstu galvaspilsÄ“tām. Agrāk tā nedrÄ«kstÄ“ja, tagad drÄ«kst.

Kazahstāna

ImpÄ“risti nemāk draudzÄ“ties. 2020. gadā Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Å…ikonovs Kazahstānas teritoriju nosauca par "lielu dāvanu no Krievijas". Lai situāciju padarÄ«tu vÄ“l ļaunāku, 2022. gada augustā Dmitrijs Medvedevs Krievijas sociālo mediju vietnÄ“ VK publicÄ“ja ierakstu, nosaucot Kazahstānu par “mākslÄ«gu valsti”.

Prezidents Kasims Ž. Tokajevs nepalika maskaviešiem parādā; kopÄ«gā diskusiju paneļa laikā ar Putinu SanktpÄ“terburgā viņš pauda, ka Kazahstāna neatzÄ«s t.s. Doņeckas un Luhanskas tautas republikas par neatkarÄ«gām valstÄ«m. Nez, ko tajā brÄ«di domāja netālu sÄ“došais Putins? ArÄ« tu, Brut?

Krievi ir klātesoši Kazahstānā militāri; Guļšadā ir Krievijas radiotehniskais centrs „Balhaš -9”, kurā ietilpst radiolokācijas stacija „Dņestr” un divas radiolokācijas stacijas - „Dņepr” (pretraÄ·ešu brÄ«dināšanas sistÄ“ma ar darbÄ«bas rādiusu - 3000 km). VÄ“l plašÄ Kazahstāna dod iespÄ“ju Krievijai izmantot vairākus pretraÄ·ešu aizsardzÄ«bas sistÄ“mu un lidmašÄ«nu izmÄ“Ä£inājumu poligonus un Baikonuras kosmodromu.

Kazahi ir bijuši cieši Krievijas sabiedrotie NVS integrācijas projektos, jo sevišÄ·i Eirāzijas Ekonomiskajā savienÄ«bā. Bet kopš Krimas nelikumÄ«gās aneksijas mÄ«lestÄ«ba strauji atdziest. 2022. gada 6. janvārÄ« KDLO (lasi - Krievija!) atsaucās uz aicinājumu un izvietoja karaspÄ“ku Almati.

Bet jau 11. janvārÄ« savā runā parlamentā Kazahstānas prezidents Tokajevs apgalvoja, ka KDLO misija ir pabeigta, un jau lÄ«dz 19. janvārim Krievijas spÄ“kiem bija jādodas mājup. Vai bez Ķīnas mājiena kas tāds, turklāt tik ātri bÅ«tu noticis? Kazahstāna joprojām mÄ“Ä£ina lavierÄ“t starp Krieviju un Ķīnu, bet Pekina sāk ņemt virsroku. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, viesojoties Kazahstānā, 14. septembrÄ« pauda: "NeatkarÄ«gi no tā, kā mainÄ«tos starptautiskā situācija, mÄ“s turpināsim apņēmÄ«gi atbalstÄ«t Kazahstānu tās neatkarÄ«bas, suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzÄ«bā.” Kremļa tehnologi no šÄ« brīža lai aizmirst par separātisma kÅ«dÄ«šanu Kazahstānas ziemeļos!

Neilgi pÄ“c Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā, 3. martā no Kazahstānas uz Ukrainu izlidoja lidmašÄ«nas ar humāno palÄ«dzÄ«bu. Divas dienas pirms tam Tokajevs, uzstājoties valdošÄs partijas kongresā, teica par karu Ukrainā: “Cita ceļa nav. Slikts miers ir labāks par labu karu. Bez miera nebÅ«s attÄ«stÄ«bas. Savukārt Kazahstāna ir gatava sniegt visu iespÄ“jamo palÄ«dzÄ«bu, tostarp starpniecÄ«bas pakalpojumus, ja, protams, tie bÅ«s nepieciešami.”

No vienas puses - gludi un diplomātiski par mieru. No otras - iedomāsimies, ka Latvija karo ar Krieviju, un Igaunija kopā ar Lietuvu stāsta, ka ir gatavas būt par vidutājām sarunās... Tas ir neiedomājami vienas īstas alianses ietvaros, bet tā ir realitāte fiktīvajā - KDLO, kur Maskava nevar pasaukt palīgā pat tuvākos sabiedrotos... KDLO 4. panta algoritms nedarbojas.

Nobeigumā: Solovjovs atkal dusmojas

BÅ«tu pāragri teikt, ka EES un KDLO jau jÅ«k ārā, bet centrbÄ“dzes tendences ir labi redzamas. PÄ“c 2008.-2009. gada ekonomiskās krÄ«zes Krievijas un Kazahstānas rÄ«cÄ«bā bija ievÄ“rojami finanšu resursi, lai mazinātu krÄ«zes negatÄ«vās sekas reÄ£ionā (tostarp izveidojot PretkrÄ«zes fondu (tagad - Eirāzijas Stabilizācijas un attÄ«stÄ«bas fonds). 2023. gadā tādu iespÄ“ju nav, tāpÄ“c Eirāzijas Ekonomiskās savienÄ«bas integrācija neizbÄ“gami vājināsies. Kazahstāna regulāri komunicÄ“ ar ES un ASV, lai nenokļūtu zem sekundārajām sankcijām dēļ tirdzniecÄ«bas ar Krieviju.

Savukārt KDLO ir pārvÄ“rtusies par KolektÄ«vas nedrošÄ«bas organizāciju; tās dalÄ«bnieces nesaņem pat to atbalsta minimumu, uz ko bija cerÄ“jušas. KDLO lÄ«dere nevis vairo mieru un drošÄ«bu, bet neizprovocÄ“ti uzbrÅ«k kaimiņvalstij, Ä«steno kara noziegumus, slepkavo civilos iedzÄ«votājus. NATO alianses formālās lÄ«dzinieces - KDLO - jÄ“ga strauji zÅ«d. MākslÄ«gi radÄ«tas organizācijas, kurām nav reālu un visām to dalÄ«bniecÄ“m vienotu mÄ“rÄ·u, nav spÄ“jÄ«gas pastāvÄ“t ilgtermiņā.

Ja NATO pÄ“c Krievijas agresijas pret Ukrainu uzsākšanas 2014. gadā strauji pamodās un no jauna sāka apzināties savas pastāvÄ“šanas jÄ“gu, tad KDLO dalÄ«bvalstis pat pÄ“c Hersonas pilsÄ“tas zaudÄ“šanas nepakustināja uzacis. No Kremļa perspektÄ«vas tā taču ir Krievijas teritorija, kurai uzbrÅ«k Ukrainas spÄ“ki!

Kad propagandists Vladimirs Solovjovs savā naida šovā centās šo domu attÄ«stÄ«t, tad viņam nepiekrita pat 2014. gada hibrÄ«dkara aktÄ«vs Ä«stenotājs - krievu imperiālists, NVS valstu institÅ«ta direktors un Valsts domes deputāts KonstantÄ«ns Zatuļins. Solovjovs, šÄ·iet, neko tādu nebija gaidÄ«jis, tāpÄ“c iedegās dusmās. Nez, kas ir noticis? KāpÄ“c KDLO dalÄ«bvalstis nenāk palÄ«gā un nekaro par nabadzÄ«ti Krieviju, kurai uzbrÅ«k ļauns naidnieks?