Iesaki rakstu:

“Un tad sāksies partizānu karš, kur iesaistÄ«sies 90% no visiem karotspÄ“jÄ«giem Ukrainas iedzÄ«votājiem, tas ir - no 40 miljoniem, un tad bÅ«s vajadzÄ«ga bruņojuma piegāde, ko mÄ“Ä£inās nodrošināt Rietumi. Tad sekos kartÄ“jā kodolšantāža no Kremļa puses, un Rietumi atkal piekāpsies. NākošÄs bÅ«s Baltijas valstis. Šeit piekāpšanās jau bÅ«s problemātiska, un Rietumiem nāksies iesaistÄ«ties, bet vai viņi bÅ«s gatavi lokālam kodolkaram, kas var pāraugt globālā? Cik tālu sniegsies šÄ« piekāpšanās? “

Šis ir izvilkums no mana raksta, kas tika publicÄ“ts portālā PIETIEK 3. martā, neilgi pÄ“c Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ar šo rakstu var iepazÄ«ties šeit - https://m.pietiek.com/raksti/kremla_zurkas_kodolsantaza_cik_ilgi_var_piekapties/

Raksts beidzās ar šÄdu teikumu: “Un vÄ“l viens bÅ«tisks jautājums, atbildi uz kuru es saņemt neceru, - vai ASV rÄ«cÄ«bā ir tehniskas iespÄ“jas iznÄ«cināt jebkuru bunkuru un jebkurā vietā, ja tas bÅ«s nepieciešams?”

Šeit jāpiebilst, ka ne vien es, atvaļināts seržants, bet pat zvaigžņoti ASV Ä£enerāļi nespÄ“ja paredzÄ“t to, ka “otrā spÄ“cÄ«gākā armija pasaulÄ“” izradÄ«sies pilnÄ«gs feiks, bet ukraiņi spÄ“s dot pienācÄ«gu pretsparu agresoram.

Atbilde uz raksta sākumā uzdoto jautājumu - cik tālu sniegsies piekāpšanās Kremļa kodošantāžai, pienāca necerÄ“ti ātri, un to sniedza ASV aizsardzÄ«bas ministrs un atvaļinātais četrzvaigžņu Ä£enerālis Loids Džeimss Ostins preses konferencÄ“ dienu pÄ“c viņa un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizÄ«tes Kijevā 24. aprÄ«lÄ«.

Savā atbildÄ“ žurnālistiem viņš militāri precÄ«zi formulÄ“ja ASV stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i attiecÄ«bā pret Krieviju. Citāts: “MÄ“s vÄ“lamies, lai Krievija tiktu novājināta tiktāl, lai vairs nevarÄ“tu darÄ«t to, ko tā darÄ«ja, iebrÅ«kot Ukrainā. Viņi jau zaudÄ“ja ievÄ“rojamu daļu sava militārā potenciāla, un mÄ“s vÄ“lamies, lai viņiem nebÅ«tu iespÄ“jas ātri to atjaunot.”

JāpiezÄ«mÄ“, ka, ja agrāk, pÄ“c prezidenta Baidena izteikuma par nepieciešamÄ«bu mainÄ«t Putina režīmu nekavÄ“joties sekoja taisnošanās no prezidenta administrācijas puses, tad šoreiz notika pretÄ“jais, - Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki paziņoja, ka Ostina teiktais atbilst Baltā nama mÄ“rÄ·im nepieļaut, lai Maskava pakļautu Ukrainu. Par to, ka tie nav tukši vārdi, liecina Ukrainā ienākošais smagais bruņojums no rietumvalstÄ«m, tai skaitā tāds, kas ļaus ukraiņiem realizÄ“t pretuzbrukumu.

Kas attiecas uz Kremļa notām saistÄ«bā ar šÄ« bruņojuma piegādi un vairāk vai mazāk atklātiem draudiem pielietot taktiskos kodolieročus, tad ASV ir skaidri likušas noprast krieviem, ka jebkurš mÄ“Ä£inājums pielietot masu iznÄ«cināšanas ieročus nenovÄ“ršami novedÄ«s pie adekvātas atbildes. Un arÄ« šie nav tukši vārdi. VÄ“l Donalda Trampa prezidentÅ«ras laikā tika izstrādātas mazas jaudas kodolgalviņas W76-1 ar jaudu 100 kilotonnas, W88 ar jaudu 475 kilotonnas un W76-2 ar jaudu 5 kilotonnas. Ar šÄ«m kodolgalviņām ir aprÄ«kotas ballistiskās raÄ·etes Trident, kas ietilpst Ohio klases zemÅ«deņu arsenālā. Ir zināmas vismaz divas šÄdi aprÄ«kotas zemÅ«denes - “Aļaska”’ un “Tennessee” ar bāzÄ“šanās vietu Kingbejas bāzÄ“ ASV Atlantijas piekrastÄ“.

Tas, pa kādiem mÄ“rÄ·iem varÄ“tu tikt veikts mazas jaudas kodoltrieciens, saprotamu iemeslu dēļ netiek izpausts, tomÄ“r ir zināms, ka Baltais nams ir izveidojis darba grupu ar nosaukumu “Tiger”, kuras uzdevums ir sagatavot atbildes pasākumus gadÄ«jumam, ja Krievija pielietos masu iznÄ«cināšanas ieročus. Tiek apskatÄ«ti arÄ« scenāriji, kad Krievija mÄ“Ä£ina veikt uzbrukumu kādai no NATO dalÄ«bvalstÄ«m ar mÄ“rÄ·i iznÄ«cināt bruņojuma piegādes konvojus Ukrainai, ka arÄ« Krievijas mÄ“Ä£inājums veikt agresiju pret Moldovu.

Baltais nams uzskata, ka risks kodolieroču pielietojumam no Krievijas puses ir zems, tomÄ“r ar šÄdu iespÄ“ju ir jārÄ“Ä·inās gadÄ«jumā, ja Ukraina veiks pretuzbrukumu ar mÄ“rÄ·i atbrÄ«vot visas okupÄ“tās teritorijas. ŠÄ« scenārija aprakstu sniedzu sava rakstā, kas tika publicÄ“ts portālā PIETIEK 13. aprÄ«lÄ«, un ar to var iepazÄ«ties šeit:

https://m.pietiek.com/raksti/par_grema_alisona_rakstu_ka_sauszemes_konfrontacija_var_partapt_kodolkara,_jeb_ko_macities_no_1962_gada_kubas_rakesu_krizes/

Kas attiecas uz otro jautājumu - vai ASV rÄ«cÄ«bā ir tehniskas iespÄ“jas iznÄ«cināt jebkuru bunkuru un jebkurā vietā, ja tas bÅ«s nepieciešams, tad šo plānoju apskatÄ«t kādā no nākamajiem rakstiem ar PIETIEK laipnu atļauju.

* Literārs pseidonīms