Iesaki rakstu:

UzņēmÄ“ji un advokāti, kas parasti cenšas iegÅ«t žurnālistu uzmanÄ«bu un nereti paši izsÅ«ta paziņojumus publicÄ“šanai, sev neraksturÄ«gi klusÄ“ gadÄ«jumos, kad runa ir par tā saucamajiem “čehu investoriem” un viņu “investÄ«cijām” Latvijā.

ÄŒehijas pilsoņi Vojteks Kačena (VojtÄ›ch Kačena) un Tibors Bokors (Tibor Bokor), kas iepriekš lidostā tikuši aizturÄ“ti saistÄ«bā ar izmeklÄ“šanu par krāpšanas shÄ“mu, tomÄ“r turpina apgalvot, ka esot kļuvuši par AS Olainfarm akciju pastarpinātajiem lÄ«dzÄ«pašniekiem un akcionāriem, un vienlaikus pavisam oficiāli un reāli ir iesaistÄ«jušies vÄ“ja elektroenerÄ£ijas biznesā Ventspils novada PopÄ“, kur grib celt kārtÄ“jos Ä£eneratorus.

LÄ«dz šim neatbildÄ“ts bijis jautājums par šo investÄ«ciju lÄ«dzekļu izcelsmi, jeb — vienkāršos vārdos — no kurienes kārtÄ“jiem ārzemju izcelsmes komersantiem ar dažu burtu virknÄ“jumiem firmu nosaukumos ir nauda, lai pirktu vai bÅ«vÄ“tu dārgus biznesa projektus Latvijā.

Tā kā no publiski pieejamiem avotiem nevar iegÅ«t pietiekamu skaidrÄ«bu, vai tiešÄm šiem ÄŒehijas pilsoņiem un viņu kompānijām ir pietiekami lÄ«dzekļi šÄdu apjomÄ«gu investÄ«ciju veikšanai, kā arÄ« attiecÄ«gās naudas izcelsme, tad tika nosÅ«tÄ«ti jautājumi tādiem uzņēmumiem Latvijā un ārzemÄ“s, par kuriem varÄ“ja atrast informāciju, ka tiem bijuši darÄ«jumi ar V. Kačenas un T. Bokora iepriekšÄ“jām finanšu interesÄ“m.

Latvijā reÄ£istrÄ“tās bankas atbildÄ“ja, ka likums tām joprojām — tāpat kā iepriekš — aizliedz komentÄ“t jebkādus darÄ«jumus vai attiecÄ«bas ar konkrÄ“tām fiziskām vai juridiskām personām. To pašu atbildÄ“ja M. Krživda (Martin KÅ™ivda), ÄŒehijas Komerční banka, a.s. valdes loceklis, un M. Hlavinova (Markéta Hlavinová), Juridiskā departamenta vadÄ«tāja ÄŒehijas Finansu AnalÄ«tiskajā Birojā, atsaucoties uz lÄ«dzÄ«gām ÄŒehijas likumu normām. Savukāt čehu JT banka, kā arÄ« trÄ«s citas kredÄ«tiestādes neatbildÄ“ja — no tām atnāca automātiskās atbildes, ka e-pasti saņemti, taču vairāk nekā mÄ“neša laikā nesekoja nekādi komentāri, pat izvairÄ«gi ne.

IepriekšminÄ“tie ÄŒehijas pilsoņi ir saistāmi ar publiski izskanÄ“jušu informāciju, ka viņu firmā Black Duck Invest naudu esot ieguldÄ«jis Tomašs Krseks, kurš minÄ“ts kā viens no bagātākajiem ÄŒehijas pilsoņiem pÄ“c tam, kad ar peļņu pārdevis privatizÄ“tās Škoda rÅ«pnÄ«cas akcijas. Tas minÄ“ts, piemÄ“ram, rakstā “Pirāti no Prāgas?” ÄŒehijas medijā Seznam Zprávy.

LÄ«dz ar to T. Krseka firmai BHM Group tika nosÅ«tÄ«ti jautājumi, kuros tika meklÄ“ts apstiprinājums V. Kačenas un T. Bokora izteikumiem par T. Krseka investÄ«cijām. VÄ“l viens jautājums bija par T. Krseka iespÄ“jamo iepriekšÄ“jo biznesa saistÄ«bu ar skandalozā Igaunijas uzņēmÄ“ja Oļega Osinovska finansiālajām interesÄ“m un darÄ«jumiem. No BHM grupas netika saņemta nekāda atbilde, tajā skaitā apstiprinājums tam, vai V. Kačena un T. Bokors tiešÄm pārstāv investora T. Krseka intereses.

Pagaidām nav iegÅ«stama arÄ« skaidrÄ«ba par to, vai Latvijas Finanšu izlÅ«košanas dienests ir pārbaudÄ«jis šo “ÄŒehijas investoru” ieguldÄ«jumu izcelsmi, vai arÄ« šÄ« procedÅ«ra vÄ“l priekšÄ.

Jau rakstÄ«ts, ka ÄŒehijas investoru izvÄ“lÄ“tie menedžeri un konsultanti liek domāt par potenciāli bÄ«stamu situāciju vÄ“ja politikas sfÄ“rā — SIA 4 Wind valdÄ“ iesaistÄ«ts Kristaps Stepanovs, kuru iepriekšÄ“jā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro laikā lobÄ“ja iekļaušanai VAS Latvenergo padomÄ“ (kas gan izdevās tikai uz Ä«su brÄ«di), kā arÄ« ap šiem investoriem rotÄ“ ar politiku cieši saistÄ«tais Kārlis Krastiņš un firma Prudentia.

Rodas jautājums — vai visas valsts vÄ“ja enerÄ£ijas politika “piederÄ“s” tām pašÄm personām, kam pieder jaunceļamās milzu turbÄ«nas? Kādā virzienā šÄ« politika tiks mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«ta, varbÅ«t atkal OIK shÄ“mu pagarināšanā?

Savukārt attiecÄ«bā uz vÄ“ja Ä£eneratoru bÅ«ves plāniem, kur Ventspils novada PopÄ“ reÄ£istrÄ“tās SIA 4 Wind vadÄ«bā un patiesā labuma guvÄ“jos tiešÄm redzams gan T. Krseks, gan viņa abi menedžeri, sekojoši jautājumi tika nosÅ«tÄ«ti Popes firmas valdes loceklim Kristapam Stepanovam:

“Vai apstiprināt, ka SIA 4 Wind patiesā labuma guvÄ“js tiešÄm ir ÄŒehijas investors Tomaš Krsek?

No kādiem lÄ«dzekļiem tiek plānotas investÄ«cijas, kam jābÅ«t daudzu desmitu miljonu apmÄ“rā? Jums ir zināma šo lÄ«dzekļu izcelsme?

Vai Latvijas institÅ«cijas ir pārbaudÄ«jušas JÅ«su investoru saikni ar ÄŒehijas uzņēmumu Black Duck Invest (un sekojoši arÄ« BHM Group), kuras viens no beneficiāriem ir T. Krsek? Viņa vadÄ«bas laikā, kad T. Krsek vÄ“l bija Škoda koncerna amatpersona un (cik saprotams) akcionārs, Škoda iekļuva RÄ«gas Satiksmes iepirkumu skandālos, par ko vÄ“lāk ierosināja korupcijas krimināllietu, kas šobrÄ«d tiek skatÄ«ta tiesā. Vai tur nav aizdomas par legalizāciju, caur RÄ«gas Satiksmes shÄ“mām ar Škoda ražoto transportlÄ«dzekļu koruptÄ«vajiem iepirkumiem nopelnÄ«to naudu tagad legalizÄ“jot caur vÄ“ja parku izveidi?”

ArÄ« uz šiem jautājumiem atbildes nav saņemtas.