Iesaki rakstu:

ŠÄ« gada 23. jÅ«lijā apritÄ“s 100 gadu, kopš ir izveidota Ķīnas Komunistiskā partija. Šodien ielÅ«kosimies šajā “briesmonÄ«” un mÄ“Ä£ināsim saprast, kādēļ šis politiskais “spÄ“ks” lÄ“nām grauj Ķīnu un tās attiecÄ«bas ar pārÄ“jo pasauli.

Jāatceras, ka Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) ir Ķīnas Tautas Republikas vadošÄ un valdošÄ partija. Citiem vārdiem sakot – vienÄ«gā partija, kas diktÄ“ noteikumus. PašreizÄ“jais partijas lÄ«deris ir neviens cits kā Vinnijs PÅ«ks, atvainojos, Sji Dzjiņpins (attÄ“lā), kas ieņem Centrālās komitejas Ä£enerālsekretāra amatu jau no 2012. gada. Lai vieglāk bÅ«tu saprast, cik “vienota” ir ĶKP, – 2013.g., kad Ķīnai jeb tās vienÄ«gajai partijai nācās ievÄ“lÄ“t prezidentu, Dzjiņpins saņēma 2952 ĶKP balsis PAR un 1 balsi PRET.

Astoņu gadu laikā kopš Sji Dzjiņpina vadÄ«bas administrācijā Ķīna saskaras ar neapšaubāmi visierobežotāko iekšpolitisko vidi kopš 4. jÅ«nijā notikušajām represijām vairāk nekā pirms 30 gadien. No masveida aizturÄ“šanām un uzraudzÄ«bas sistÄ“mām lÄ«dz pat valsts kādreizÄ“jās apolitiskās inteliÄ£ences iznÄ«cināšanai. Sji un viņa sabiedrotie jau kādu laiku dara visu, lai stiprinātu ĶKP kontroli pār gandrÄ«z visiem ekonomiskās, politiskās un sociālās dzÄ«ves aspektiem.

Lai gan vārds “totalitārs režīms” vismaz šobrÄ«d vÄ“l nav ĶKP moto, Sji noteikti tiecas uz šo mÄ“rÄ·i. Šodien ĶKP pārvalda teju visu, ko politiskā partija var pārvaldÄ«t, atstājot ierobežotas iespÄ“jas ne-partijas biedriem vai ne-politiskām organizācijām iesaistÄ«ties Ķīnas “attÄ«stÄ«bas” stāstā.

Zemāk uzskaitÄ«šu pāris pazÄ«mes, kuras norāda uz politiskās kontroles pastiprināšanos, kā arÄ« uz iespÄ“jamu fundamentālu procesu maiņu, kas varÄ“tu veicināt politiskās reformas un ekonomikas liberalizāciju.

Lielais terors un bailes

Jau vairākus gadus tiek mēļots, ka prezidents Sji Dzjiņpins sastopas ar pieaugošÄm politiski iekšÄ“jām domstarpÄ«bām, kas apdraud viņa palikšanu pie varas. Neviens no šiem draudiem gan vÄ“l nav Ä«stenojies, taču prezidents jÅ«t, ka viņš stāv uz salÄ«dzinoši plāna ledus, jo lielāko daļu no savas “valdÄ«šanas” laika Sji ir pavadÄ«jis, mÄ“Ä£inot nodrošināt savu un savas partijas drošÄ«bu pret valsts apvÄ“rsumu.

Domāju, ka šeit pat nav jābÅ«t ekspertam, lai saprastu, ka Ķīnas tauta sāk piekust no diktatora. Atliek vien ik pa laikam apmeklÄ“t kādu no lielākajiem medijiem, kur ir redzami protesti, sākot no Honkongas un beidzot ar uiguru tiesÄ«bām.

Pat, ja Sji var justies samÄ“rā droši, vadot drošÄ«bas dienestus un Tautas atbrÄ«vošanas armiju, vienÄ«gais veids, kā garantÄ“t viņa paša politisko izdzÄ«vošanu, ir pastāvÄ«gi sargāties no organizÄ“tiem mÄ«tiņiem, streikiem u.t.t. 

Ironiski, bet Dzjiņpins tik pat droši nevar justies ĶKP, jo tajā ir 91 miljons partijas biedru visā Ķīnā. ŠÄds partijas locekļu daudzums, tÄ«ri matemātiski padomājot, var bÅ«t bÄ«stams pašam lÄ«derim, jo ar šÄdiem skaitļiem autokrātam ir grÅ«ti noteikt, kurš ir patiesi lojāls un kurš ies lÄ«dzi vÄ“jam, kad tauta sāks spiest prezidentu un ĶKP vÄ“l smagāk.

ŠÄdas iekšÄ“jās politiskās drāmas var izraisÄ«t pastiprinātu paranoju, un, tāpat kā savulaik Josifs Staļins uzsāka savu lielo teroru pret savas paranojas draudiem, arÄ« Sji varÄ“tu justies spiests attÄ«rÄ«t partijas rindas no politiskajiem ienaidniekiem - gan reāliem, gan iedomātiem. Viņa galvenie potenciālie sāncenši partijas augšgalā jau ir ieslodzÄ«ti, no Bo Xilai lÄ«dz Sun Zhengcai, taču jauna “tÄ«rÄ«šana” varÄ“tu bÅ«t daudz plašÄka un potenciāli arÄ« nāvÄ“jošÄka.

Uzspiestā līdera kults

Katrs Ķīnas lÄ«deris ir saņēmis savu uzslavas daļu, taču uz Sji vÄ“rstie glaimi jau ir krietni pārsnieguši viņa priekšgājÄ“jus. Sistemātiskas “dibena bučošanas” pazÄ«mes jau ir redzamas mÅ«sdienu Ķīnā ar tādiem nosaukumiem kā "tautas lÄ«deris", un ir pat mobilās aplikācijas, kas iepazÄ«stina ĶKP jaunos biedrus ar Sji, kas esot obligāti jāizpÄ“ta.

Jau vairākus gadus Ķīnas internetā tiek cenzÄ“ta jebkāda veida negatÄ«va informācija par prezidentu. Sākot no vienkāršiem rakstiem forumos, beidzot ar videoklipiem un pārtaisÄ«tām bildÄ“m, kā piemÄ“ram Sji Dzjiņpina salÄ«dzināšana ar Vinniju PÅ«ku. Ja šis raksts, ko šobrÄ«d lasāt, tiktu palaists Ķīnas medijos vai internetā – tas tikpat ātri arÄ« pazustu no turienes, es tiktu atrasta un, visticamāk, pazustu vai atsÄ“dÄ“tu savu laiku cietumā par “lÄ«dera’’ nomelnošanu. Vārda brÄ«vÄ«ba tur tik tiešÄm ir ļoti ierobežota.

Sji Dzjiņpina trešais termiņš

Šajā jautājumā Ķīnas vadonis neatpaliek no Krievijas prezidenta Putina, proti, abi labprāt paliktu pie varas lÄ«dz pat savai nāves dienai un ir gatavi mainÄ«t likumdošanu, lai to panāktu.

2018. gada martā Sji virzÄ«ja prezidentÅ«ras amata termiņu ierobežojumu atcelšanu (atšÄ·irÄ«bā no viņa svarÄ«gākā ĶKP Ä£enerālsekretāra amata, kam šÄdi termiņi vispār nav). Sji faktiski paziņoja par vÄ“lmi palikt pie varas lÄ«dz nāvei. Tam nevajadzÄ“tu bÅ«t nekam pārsteidzošam, jo tā ir visu politisko lÄ«deru dabiskā tieksme, it Ä«paši tiem, kas baidās no savas tautas.

TomÄ“r nodoms palikt pie varas atšÄ·iras no spÄ“jas to tiešÄm izdarÄ«t, un Sji kontroles pār politisko sistÄ“mu patiesais pārbaudÄ«jums notiks 2022. gadā 20. partijas kongresā, kur lems par šo nodomu. Jo saskaņā ar likumu, kas ir spÄ“kā kopš 2002. gada, viņam pÄ“c diviem piecu gadu termiņiem ir jāatkāpjas no amata. Ja viņš paliks pie varas pÄ“c kongresa lÄ“muma, tas ne tikai liecinās par pārāk augsta lÄ«meņa politisko autoritāti, bet arÄ« par to, ka Ķīnas trajektorija joprojām bÅ«s orientÄ“ta uz Sji un ĶKP dominÄ“šanu Ķīnā.

Pekina pārvÄ“rš Honkongu par policejisku reÄ£ionu

Honkongas 2019. - 2020.g., protesti, ko izraisÄ«ja likums par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, deva iespÄ“ju Honkongai izveidot kustÄ«bu par demokrātiskām reformām valstÄ«, kas Dzjiņpinam bija kā saldais Ä“diens cilvÄ“ku vardarbÄ«gā arestÄ“šanā, novÄ“rošanas sistÄ“mu uzlabošanā un drošÄ«bas dienestu attÄ«stÄ«šanā.

PÄ“c protestu sākšanās Pekina izdeva likumu, kas iedalās četrās pretlikumÄ«gās kategorijās – atdalÄ«šanās, graušana, terorisms un slepenas vienošanās ar svešu valsti vai jebkādiem “ārÄ“jiem elementiem”.

Šis faktiski izslÄ“dz jebkādu vārda brÄ«vÄ«bu un turpmāku protestu veidošanu, jo katram opozicionāram bÅ«s jārÄ“Ä·inās ar Pekinas ieviestajiem likumiem. Faktiski tas nozÄ«mÄ“, ka jebkura kritika, protests, vÄ“stule, reklāmkarogs, publikācija, organizācija, dziesma vai sociālo mediju ziņa varÄ“tu tikt uzskatÄ«ta par iespÄ“jamu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, paredzot maksimālo sodu uz mūžu. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas prezidents un ĶKP vÄ“l vairāk nostiprina kontroli pār politiku valstÄ«, kas ilgtermiņā var stipri iekost pretÄ«.

ĶKP apzināti iznīcina uiguru tautu

Momentā, kad Ķīna kļuva par neatkarÄ«gu valsti, uiguru neatkarÄ«gā valsts tika iekļauta Ķīnas sastāvā. PÄ“c Sji Dzjiņpina nākšanas pie varas 2012. gadā Pekinas politika pret uiguriem ir kļuvusi necilvÄ“ciska un ir bijusi tik nežēlÄ«ga, ka nereti tiek salÄ«dzināta ar Hitlera politiku pret ebrejiem.

Uiguri tiek pakļauti sistemātiskai novÄ“rošanai, izsekošanai un potenciālai nosÅ«tÄ«šanai uz tā dÄ“vÄ“tajām “pāraudzināšanas skolām”. Neskatoties uz neskaitāmi daudzajiem pierādÄ«jumiem, Ķīna noliedz teju visu. VienÄ«gais, ko Ķīna atzina jeb nomainÄ«ja nosaukumu - “pāraudzināšanas skolas” tika nodÄ“vÄ“tas par brÄ«vprātÄ«giem “brÄ«vdienu atpÅ«tas” centriem. Es noteikti vÄ“lÄ“tos parunāt ar kādu uiguru, kurš ir bijis šajā “brÄ«vdienu atpÅ«tas” centrā. Domāju, ka viņam bÅ«tu sakāms kas pavisam cits.

Kopš sākuma uiguru genocÄ«dam, kura Ä«stenotāji burtiski nodarbojas ar piespiedu abortu, piespiedu sterilizāciju, piespiedu dzimstÄ«bas kontroli, piespiedu darbu, spÄ«dzināšanu, sišanu, smadzeņu skalošanu u.c., noziegumiem, ir aizturÄ“ti aptuveni viens miljons uiguru, un šis skaitlis kļūst tikai lielāks.

Tā kā man pasaules politika interesÄ“ jau sen, uzskatu, ka jebkuram bÅ«tu jāzina, kas tiešÄm notiek Ķīnā un ko viņi dara paši savai tautai. Tāda, lÅ«k, ĶKP 100 gadu apaļā jubileja – pilna šausmu, melu un totālas kontroles pār visu sistÄ“mu.

P.S. ŠÄ« ir atbilde uz 2021.gada 28.maijā publicÄ“to Ķīnas vÄ“stniecÄ«bas apmaksāto reklāmrakstu Latvijas presÄ“.