Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jā nedēļa RÄ«gā mums ir bijusi dramatiskiem notikumiem un pārdzÄ«vojumiem pilna, tāpÄ“c, šÄ·iet, ir vietā un laikā dalÄ«ties ar savu vÄ“rtÄ“jumu par piedzÄ«voto un to, kas ir darÄ«ts. Un tas viss, protams, ir cieši saistÄ«ts ar karu Ukrainā un 9. maija notikumiem RÄ«gā.

Jauna realitāte policijas darbā

[1] Daudzu lietu uztvere var tikt iedalÄ«ta divos laika posmos – pirms un pÄ“c 2022. gada 24. februāra. Kā RÄ«gas domes DrošÄ«bas, kārtÄ«bas un korupcijas novÄ“ršanas (DKKN) komitejas vadÄ«tāju, bet arÄ« kā vienkārši rÄ«dzinieci mani nepatÄ«kami pārsteidza ziņa 1. martā, ka kāds RÄ«gas pašvaldÄ«bas policists darba laikā formā ir fotografÄ“jies pie okupācijas pieminekļa Pārdaugavā kopā ar Latvijas Krievu savienÄ«bas organizÄ“to "nočnoj dozor" kompāniju, kas bija skaidrs atbalsta vÄ“stÄ«jums agresorvalstij.

Es nekavÄ“joties prasÄ«ju policijas vadÄ«bas skaidrojumu šai rÄ«cÄ«bai un pārrunāju ar vadÄ«bu to, ka mÅ«su valsts drošÄ«bas un spÄ“ka struktÅ«rām, tai skaitā pašvaldÄ«bas policijai, ir jāapzinās, ka viņi pauž valsts oficiālo nostāju, kas šajā situācijā ir politisks, militārs un ekonomisks atbalsts tikai un vienÄ«gi Ukrainai, – attiecÄ«gi policista rÄ«cÄ«ba, apzināti fotografÄ“joties pie okupācijas pieminekļa, bija absolÅ«ti nepieļaujama.

Diemžēl turpmākajās nedēļās parādÄ«jās ziņas, ka RPP policisti bija aizturÄ“juši vai brÄ«dinājuši par "neatbilstošu" uzvedÄ«bu miermÄ«lÄ«gus protestÄ“tājus pret Krieviju un karu. Reaģējot uz to, es šo plašÄko kontekstu, kurā atrodas Latvija un mÅ«su varas iestādes, pārrunāju jau krietni plašÄkā sanāksmÄ“ ar RPP augstākā un vidÄ“jā lÄ«meņa vadÄ«tājiem.

Es arÄ« uzsvÄ“ru, ka policisti, kuri nepiekrÄ«t Latvijas valsts oficiālajai nostājai kara kontekstā vai kuriem ir problÄ“mas strādāt saskaņā ar to, manā vÄ“rtÄ“jumā, nedrÄ«kst strādāt RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijā. Es apzinos RÄ«gas kā galvaspilsÄ“tas lomu Latvijas valstiskuma stiprināšanā, tāpÄ“c uzskatu, ka ir tik svarÄ«gi šo apziņu nodot gan RPP policistiem, gan visiem RÄ«gas pašvaldÄ«bas visdažādāko nozaru darbiniekiem.

[2] Piektdienas, 6. maija, rÄ«tā es sasaucu komitejas ārkārtas sÄ“di, lai uzklausÄ«tu juridisko vÄ“rtÄ“jumu par ierobežojumiem attiecÄ«bā uz norisÄ“m pie padomju armiju vai tās karavÄ«ru uzvaru un piemiņu slavinošiem pieminekļiem, tāpat uzklausÄ«jām Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, kurš uzsvÄ“ra nulles toleranci un asu tiesÄ«bsargu reakciju uz jebkādām, pat mazākajām, provokācijām 9. maijā. To pašu apliecināja arÄ« RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijas priekšnieks Juris LÅ«kass.

[3] JāatzÄ«st, ka 9. maijs noritÄ“ja salÄ«dzinoši mierÄ«gi, valsts un pašvaldÄ«bas policistu klātbÅ«tne bija ievÄ“rojama, cilvÄ“ku skaits, salÄ«dzinot ar citus gadus sirmajā RÄ«gā piedzÄ«voto, bija lÄ«dz pat 10 reižu mazāks (pÄ“c liecinieku teiktā). Bet, manuprāt, tur bija divas kardinālas kļūdas, kas ievÄ“rojami pastiprināja sabiedrÄ«bas neapmierinātÄ«bu ar varas iestāžu rÄ«cÄ«bu, – izstādes "Slava Ukrainai! Varoņiem slava!" pārvietošana aiz žoga un nolÄ«gtu apsardzes darbinieku iesaiste ziedu nolikšanā – risinājums, kas tika izmantots iepriekšÄ“jā gadā Covid-19 ierobežojumu laikā, šogad kara kontekstā ieguva pilnÄ«gi citu nozÄ«mi.

[4] 10. maija rīta notikumus pie okupācijas pieminekļa es neietekmēju un arī nevienam neatvainojos.

Sprādzienbīstamā situācija

[5] 10. maijā jau pÄ“c darba dienas beigām, ieskatoties sociālajā vietnÄ“ "Twitter" un uzzinot par notikumiem pie okupācijas pieminekļa, es nekavÄ“joties (ap plkst. 19.00) sazinājos ar RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijas priekšnieku Juri LÅ«kasu; cik man zināms, 15 minÅ«šu laikā tika dots uzdevums RPP Instruktoru vienÄ«bai un papildu patruļām no citām RÄ«gas apkaimÄ“m doties uz objektu. VÄ“l pÄ“c kādas stundas es RPP priekšniekam izteicu ierosinājumu kopā doties uz notikuma vietu un pārliecināties par tur notiekošo. Es tur pavadÄ«ju nepilnas 3 stundas. Es varu komentÄ“t tikai savu saziņu ar RPP (ne VP).

[6] Ko es tur redzÄ“ju? CilvÄ“kus, kas ar skaņu pastiprinošÄm iekārtām aizrautÄ«gi dziedāja, acÄ«mredzot padomju armijas dziesmas, tajā skaitā "Katjušu", kuras vārdā cita starpā ir nosaukti padomju raÄ·ešu palaidÄ“ji; dzirdÄ“ju tādus izsaucienus kā "mi pobedili", skaļus lamuvārdus "bļ-j, na-j"; redzÄ“ju Saeimas deputātus, kas viennozÄ«mÄ«gi atbalstÄ«ja tur notiekošo, policistus, kas aizrādÄ«ja atsevišÄ·iem klātesošajiem, bet ne visiem; un redzÄ“ju ļoti (!) agresÄ«vu klātesošo reakciju uz puišiem, kas tur ieradās ar Latvijas un Ukrainas karogu, bet arÄ« policiju, kas viņus sargāja.

[7] Ko es bÅ«tu sagaidÄ«jusi? Tā kā Valsts policijas priekšnieks solÄ«ja nulles toleranci un asu reakciju 9. maijā pret jebkādām provokācijām, kas ir pretrunā mÅ«su valsts nostājai gan kara Ukrainā jautājumā, gan Latvijas okupācijas pieredzes interpretācijā, tad tādai pašai bija un turpmāk ir jābÅ«t visu Latvijas tiesÄ«bsargājošo iestāžu rÄ«cÄ«bai lÄ«dz pat Ukrainas uzvarai karā un arÄ« vÄ“l mūžīgi pÄ“c tam. Ne tikai vārdos vadÄ«bas lÄ«menÄ«, bet arÄ« darbos visu policistu izpildÄ«jumā dabā. Visiem iesaistÄ«tajiem šobrÄ«d ir jāapzinās – ja šÄdu asu attieksmi, sargājot Latvijas valstiskumu, neparādÄ«s "mana" (lasi – Latvijas) policija, tad tauta jutÄ«sies spiesta iziet ielās un šo attieksmi demonstrÄ“t policijas vietā. Šis ir ārkārtÄ«gi jutÄ«gs, sprādzienbÄ«stams moments, un to es esmu paudusi gan Valsts policijas, gan RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijas vadÄ«bai.

Valstisko vērtību sardzē

[8] NeatkarÄ«ga Latvija, valsts valoda, kultÅ«ra un labklājÄ«ba, kā arÄ« Eiropu vienojošÄs vÄ“rtÄ«bas, kas viss kopā ir mÅ«su valsts demokrātiskās iekārtas pamatā, ir jāaizstāv un, ja vajag, tad jāaizstāv arÄ« ar fizisku spÄ“ku. Tas ir visu varas iestāžu, un jo Ä«paši spÄ“ka struktÅ«ru, uzdevums. Ja attiecÄ«gie darbinieki to nedara, tad tā ir sabotāža – manuprāt, to var tulkot kā nelojālu attieksmi pret savu valsti, nolaidÄ«gu darba pienākumu veikšanu, kā rezultātā ir jāvÄ“rtÄ“ atbilstÄ«ba ieņemamam amatam.

[9] Ak, jā, manā vÄ“rtÄ“jumā, katrs, kas savā argumentācijā runā par iespÄ“ju pieminÄ“t jebkurā karā, tai skaitā 2. pasaules karā, kritušos, ir aicināts to darÄ«t Brāļu kapos, kur ir apbedÄ«ti karavÄ«ri arÄ« pÄ“c 2. pasaules kara sākuma (Latvijas teritorijā) 1940. gadā*. Divas reizes gadā to dara augstākās valsts amatpersonas un ir aicināti darÄ«t arÄ« Latvijas iedzÄ«votāji – 8. maijā, atzÄ«mÄ“jot 2. pasaules kara beigu dienu, un 11. novembrÄ«, godinot Latvijas brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tājus. Pieņemot, ka visi Latvijā dzÄ«vojošie un – saskaņā ar atsevišÄ·u "Saskaņas" un LKS deputātu no Saeimas un RD teikto – arÄ« tie, kas pulcÄ“jas pie okupācijas pieminekļa, esot Latvijas patrioti, kritušo godināšana šajos abos datumos bÅ«tu patiesi loÄ£iska.

[10] Nobeiguma vietā vēl trīs pārdomu tēzes.

Par okupācijas pieminekli – šÄ« gada 24. februārÄ« beidzās periods, lÄ«dz kuram vÄ“l varÄ“ja pārliecināt sabiedrÄ«bu par nosaukuma maiņu, jauna satura piešÄ·iršanu, informatÄ«vo plākšÅ†u izvietošanu, lai skaidrotu vÄ“sturi u. tml. Tas viss ir nokavÄ“ts. Ja kāds joprojām tam tic, viņš/-a ir vai nu gļēvs, vai ne pārāk gudrs cilvÄ“ks, vai vienkārši nelojāls Latvijas valstij. Tas ir mans personÄ«gais viedoklis. VienÄ«gā iespÄ“ja šobrÄ«d ir demontÄ“t šo objektu galvaspilsÄ“tas centrā.

Par paralÄ“lajām kopienām Latvijā – ņemot vÄ“rā nozÄ«mÄ«go Latvijas iedzÄ«votāju skaitu, kas atbalsta Krievijas uzsākto karu Ukrainā**, ir jābÅ«t ļoti nopietnai sarunai un vienošanās starp valsts vadÄ«bu un tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m, ka šobrÄ«d tiek mobilizÄ“ti visi iespÄ“jamie spÄ“ki, lai izietu cauri zināmam spriedzes periodam, kura laikā tiek Ä«stenota nulles tolerance un asa reakcija uz jebkādām provokācijām, kas kompromitÄ“ Latvijas valsts drošÄ«bu, valsts pamatvÄ“rtÄ«bas vai demokrātisko iekārtu. Cik vien ilgu laiku tas prasÄ«s. NeatkarÄ«gas, veselas Latvijas un mÅ«su bÄ“rnu nākotnes vārdā. LÄ«dz šim mÄ“s esam darbojušies, tā teikt, "mīļā miera labad", lai izvairÄ«tos no neÄ“rtÄ«bām, saglabātu ārÄ“jo mieru, bet izrādās – vienā bÅ«tiskā mÅ«su sabiedrÄ«bas daļā ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi kultivÄ“ts naids pret valsti, kurā tā dzÄ«vo. Mums ar savu rÄ«cÄ«bu ir jāapliecina, ka no saviem pilsoņiem mÄ“s prasām PilsonÄ«bas likuma 18. pantā***minÄ“to uzticÄ«bu Latvijas valstij.

Par tiem, kuriem ir dubultpilsonÄ«ba vai citas valsts pilsonÄ«ba un vienlaikus ir tik nepanesami dzÄ«vot neatkarÄ«gā Latvijā, – man nav cita padoma kā vien tas, ka ir obligāti jārod iespÄ“ja dzÄ«vot citā valstÄ«. Citādi jau tie ir vienkārši naidā un neapmierinātÄ«bā zaudÄ“ti dzÄ«ves gadi. Turklāt es nopietni domāju, ka valsts varÄ“tu veidot repatriācijas programmu, izmaksājot kompensāciju tiem cilvÄ“kiem, kas vÄ“las pārcelties uz dzÄ«vi Krievijā, pie nosacÄ«juma, ka tiek atsavināti visi Ä«pašumi Latvijā, atsakās no LR pilsonÄ«bas (ja ir vÄ“l kādas valsts pilsonÄ«ba) vai uzturÄ“šanās atļaujas u. tml., tā teikt, pavisam sarauj attiecÄ«bas ar Latviju. Abas, vai pat visas trÄ«s, puses laimÄ«gas.

To visu es rakstu, jo man patiesi rÅ«p manas valsts un sabiedrÄ«bas drošÄ«ba, valsts vara, kuras darbs un kalpošana neatkarÄ«go Latviju stiprina un ceļ, vairo tās labklājÄ«bu, sniedz cilvÄ“kiem ticÄ«bu mÅ«su varÄ“šanai un atgriež pašcieņu. ŠÄ« ir mana galvenā motivācija bÅ«t politikā.

* http://www.rigasbralukapi.lv/apbedijumi-1940-1990/

** https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptaujas-rezultati-latvijas-iedzivotaji-par-krievijas-iebrukumu-ukraina-un-putinu.a447274/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-pie-pieminekla-uzvaras-parka-sanakusie-atkartoja-kremla-propagandu.a456340/

*** https://likumi.lv/ta/id/57512-pilsonibas-likums

* RÄ«gas domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece, KonservatÄ«vie