Kaut arÄ« es visu Å¡o laiku slavÄ“ju Kariņa valdÄ«bu un valdoÅ¡o koalÄ«ciju, mÄ“s nez kÄpÄ“c no visiem atpaliekam
Egils Levits · 01.11.2022. · Komentāri (0)GodÄtie 14. Saeimas deputÄti! DÄmas un kungi! Sveicu jÅ«s Äetru gadu darba cÄ“liena pirmajÄ dienÄ! JÅ«s sÄkat savu darbu krīžu laikÄ. Krievijas iebrukums UkrainÄ ir lielÄkais drošÄ«bas apdraudÄ“jums EiropÄ kopš OtrÄ pasaules kara. Energoresursu cenu kÄpums ir skÄris katru Latvijas Ä£imeni. Covid-19 pandÄ“mija, šÄ·iet, ir nedaudz atkÄpusies, bet ne beigusies. Pasaules ekonomika strauji palÄ“ninÄs. InflÄcija, it Ä«paši LatvijÄ, ir desmitgadÄ“s augstÄkÄ. Nešaubos, jums nÄksies dzÄ“st ne vienu vien krÄ«zes ugunsgrÄ“ku.
II
TomÄ“r vienlaikus krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas laikam ir jÄbÅ«t reformu laikam. Latvija atpaliek. Atpaliek EiropÄ un atpaliek no Baltijas kaimiņiem.
14. Saeimai ir jÄbÅ«t Saeimai – reformÄ“tÄjai. ValdÄ«bai – reformu valdÄ«bai. Jums jÄaptur Latvijas ilgstošÄ atpakaļslÄ«dÄ“šana, kas ir sÄkusies jau iepriekšÄ“jos Saeimas sasaukumos. Latvijai pÄ“c Äetriem gadiem ir jÄbÅ«t drošÄkai, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gÄkai un labÄk pÄrvaldÄ«tai.
Jums tagad priekšÄ bÅ«s daudz darÄmÄ veselÄ«bas politikÄ, sociÄlajÄ politikÄ, kultÅ«ras politikÄ un citÄs svarÄ«gÄs jomÄs. Es šodien nerunÄšu par katrÄ jomÄ darÄmo.
Es šoreiz pievÄ“rsÄ«šos tikai trim Latvijas valstij stratÄ“Ä£iski svarÄ«gÄkajÄm jomÄm – izglÄ«tÄ«bai, ekonomikai un drošÄ«bai, un tad noslÄ“gumÄ mÅ«su pašreizÄ“jai politiskajai situÄcijai kopumÄ.
III
GodÄtie deputÄti!
PirmÄ joma ir mÅ«su cilvÄ“ki. IzglÄ«toti cilvÄ“ki. CilvÄ“ki, kuri ir konkurÄ“tspÄ“jÄ«gi pasaulÄ“ un kuri izjÅ«t savu piederÄ«bu Latvijai, latviešu valodai un kultÅ«rai.
Jo tikai latviskums padara mūsu valsti vienreizēju pasaules valstu vidū.
PalÄ«dzÄ“t veidoties šÄdam cilvÄ“kam ir visas Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas uzdevums, sÄkot ar bÄ“rnudÄrzu, skolu, augstskolu un beidzot ar vÄ“l radÄmo mūžizglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu.
Jau 30 gadus izglÄ«tÄ«ba un zinÄtne kÄ prioritÄte pÄrceļo no vienÄm partiju priekšvÄ“lÄ“šanu programmÄm uz nÄkamajÄm. Bet vezums uz priekšu kust grīļīgi un lÄ“ni.
Jums, dÄrgie deputÄti, tagad ir iespÄ“ja padarÄ«t šo saukli par realitÄti, vienreiz Ä·eroties šim jautÄjumam klÄt pa Ä«stam.
IV
Gadiem tiek runÄts par skolu tÄ«kla sakÄrtošanu. OECD izglÄ«tÄ«bas reitingos mÄ“s esam tÄ pa vidu, tÄlu atpaliekot no Igaunijas, kas pieder pie pasaules lÄ«deriem.
No 2025. gada visiem bÄ“rniem jÄmÄcÄs skolÄ vienotÄ valsts valodÄ. Šis lÄ“mums pÄ“c 30 gadu ilgas un gļēvas izvairÄ«šanÄs tagad beidzot ir pieņemts. Un es domÄju, ka vÄ“sturnieki, atskatoties uz 13. Saeimas darbu, noteikti teiks, ka no ilgtspÄ“jÄ«bas viedokļa, šis bija svarÄ«gÄkais 13. Saeimas lÄ“mums. TaÄu trÅ«kst latviešu valodas skolotÄju. TÄpat trÅ«kst STEM jeb dabaszinÄtņu priekšmetu skolotÄju.
Šeit nepieciešama Ätra valsts iesaistÄ«šanÄs. Skaidri kritÄ“riji un termiņi skolu tÄ«kla sakÄrtošanai. Īpašs atbalsts studentiem disciplÄ«nÄs, kurÄs trÅ«kst skolotÄju. Piemaksas skolotÄjiem jomÄs, kurÄs ir apdraudÄ“ta kvalitatÄ«va izglÄ«tÄ«ba. It sevišÄ·i tas attiecas uz latviešu valodas un dabaszinÄtņu priekšmetu skolotÄjiem.
Jau zinÄmu laiku darbojas kompetencÄ“s balstÄ«tÄ izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma. Tagad ir pienÄcis laiks izvÄ“rtÄ“t lÄ«dzšinÄ“jo pieredzi. Uzskatu, ka katram jaunam cilvÄ“kam, kurš beidzis vidusskolu LatvijÄ, obligÄti ir jÄbÅ«t pamatzinÄšanÄm gan kÄdÄ no eksaktajiem priekšmetiem, gan Latvijas un pasaules vÄ“sturÄ“, gan pilsoniskajÄs prasmÄ“s.
TÄpat skolÄs jÄnodrošina, ka kÄ otro svešvalodu pÄ“c angļu valodas bÄ“rni apgÅ«st kÄdu no Eiropas SavienÄ«bas valodÄm. LÄ«dz šim kÄ otrÄ svešvaloda vairumÄ skolu tiek piedÄvÄta krievu valoda. TaÄu mÅ«su piederÄ«bas telpa ir Eiropa, nevis Krievija. Par to ir jÄgÄdÄ nÄkamajam izglÄ«tÄ«bas ministram.
V
Latvijas ilgtspÄ“jÄ«ga attÄ«stÄ«ba var balstÄ«ties vienÄ«gi zinÄtnÄ“, pÄ“tniecÄ«bÄ, tehnoloÄ£ijÄs, inovÄcijÄs un attiecÄ«gi kvalitatÄ«vÄ augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ. KolÄ“Ä£i, mums nav citu resursu, kÄ tikai izglÄ«toti cilvÄ“ki.
Nav pareizs apgalvojums, ka valsts konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu zinÄtni un izglÄ«tÄ«bu var “atļauties” tikai tad, kad ir sasniegts zinÄms labklÄjÄ«bas lÄ«menis. Tieši otrÄdi – zinÄtne un izglÄ«tÄ«ba ir pamats valsts labklÄjÄ«bai.
TaÄu skats uz šo jomu sagÄdÄ gaužu vilšanos. Patlaban Latvija velta zinÄtnei un pÄ“tniecÄ«bai tikai 0.7 % no IKP, kamÄ“r ES vidÄ“jais rÄdÄ«tÄjs ir 2.2 %. TÄtad tikai viena trešÄ daļa, kolÄ“Ä£i!
TÄdēļ ir jÄparedz, ka nÄkamajos Äetros gados zinÄtnes un pÄ“tniecÄ«bas finansÄ“jums palielinÄsies lÄ«dz 1.5% no IKP. Pa to laiku, protams, arÄ« ES vidÄ“jais rÄdÄ«tÄjs jau bÅ«s pieaudzis lÄ«dz 3 %, un mÄ“s pÄ“c Äetriem gadiem, ja tas tiktu Ä«stenots, bÅ«tu sasnieguši tikai pusi no Eiropas vidÄ“jÄ, nevis to tÄm valstÄ«m, kas EiropÄ ir priekšgalÄ. JÅ«s redzat to atpalicÄ«bu, kur mÄ“s patlaban atrodamies. TomÄ“r šÄ« puse no Eiropas vidÄ“jÄ lÄ«meņa bÅ«s labÄk kÄ pašreizÄ“jÄ trešdaļa.
TaÄu galvenais – ir jÄbÅ«t koncepcijai, kas atspoguļojas valdÄ«bas deklarÄcijÄ, kas konkrÄ“ti tiks darÄ«ts, lai nÄkamajos Äetros gados panÄktu bÅ«tisku izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes sektora izrÄvienu. Es apzinÄti sÄku ar izglÄ«tÄ«bas, zinÄtnes, inovÄciju un tehnoloÄ£iju jomu, jo tÄs ir tÄs jomas, kas varÄ“tu nodrošinÄt Latvijas izrÄvienu un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu.
VI
Pie izglÄ«tÄ«bas, zinÄtnes un tehnoloÄ£iju jomas pieder arÄ« digitalizÄcija. Tai ir pieejami lieli Eiropas lÄ«dzekļi. MÄ“s lÄ«dz šim nespÄ“jam tos pilnvÄ“rtÄ«gi izmantot.
Mums ir atsevišÄ·i izcili jaunuzņēmumi, kuru programmas un produkti tiek izplatÄ«ti visÄ pasaulÄ“. TaÄu kopumÄ sabiedrÄ«bas digitÄlÄs prasmes ir zem ES vidÄ“jÄ lÄ«meņa. TÄs steidzami ir jÄattÄ«sta. Beidzot arÄ« jÄievieš programma “Dators ikvienam bÄ“rnam”.
Valsts pÄrvalde ir diezgan labi digitalizÄ“ta. TaÄu tÄ nav sasaistÄ«ta vienotÄ digitÄlÄ sistÄ“mÄ. DigitÄlais dizains, kas nav estÄ“tikas, bet gan pieejamÄ«bas jautÄjums, parasti ir vÄjš. TÄs pilnais potenciÄls netiek izmantots.
Vienlaikus atgÄdinÄšu, ka digitalizÄcija nedrÄ«kst kļūt par fetišu vai naudas apguves avotu. DigitalizÄcijai katrÄ konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ ir jÄved pie reÄliem uzlabojumiem un lÄ«dzekļu ietaupÄ«juma.
Tas it sevišÄ·i attiecas uz valsts pÄrvaldi. Tur, kur reÄla komunikÄcija starp cilvÄ“kiem tiek aizstÄta ar automatizÄ“tu atbildi vai lÄ“mumu pieņemšanu, cilvÄ“ks nedrÄ«kst tikt atstÄts strupceļÄ, kur viņš ar savu jautÄjumu netiek tÄlÄk vai netiek pie rezultÄta. Tas, dÄrgie deputÄti, ir tiesiskas valsts un lÄ«dz ar to Satversmes jautÄjums.
TÄpat digitalizÄcija nedrÄ«kst novest pie privÄtuma vÄ“l tÄlÄkas erozijas. TÄ nedrÄ«kst novest pie vÄ“l intensÄ«vÄkas cilvÄ“ku digitÄlÄs novÄ“rošanas un kontroles.
Par šÄ«m blaknÄ“m pasaulÄ“ jau tiek diskutÄ“ts. Un tieši Latvija, kÄ viena no pirmajÄm valstÄ«m, kurai ir zinÄma apziņa digitÄlajÄ jomÄ, varÄ“tu attÄ«stÄ«t tÄdu inteliÄ£entas digitalizÄcijas politiku, kas no vienas puses, atbrÄ«vo visu ar digitalizÄciju saistÄ«to uzlabojumu potenciÄlu, bet, no otras puses, pasargÄ cilvÄ“ku, viņa privÄtumu, viņa brÄ«vÄ«bu un nepakļauj viņa domÄšanu un rÄ«cÄ«bu automÄtisku programmu un manipulÄciju diktÄtam. ŠÄds varÄ“tu bÅ«t ambiciozs Latvijas inteliÄ£entÄs digitalizÄcijas politikas uzstÄdÄ«jums.
Un ir skaidrs, ka jaunajÄ valdÄ«bÄ, tÄpat kÄ praktiski visur EiropÄ, ir jÄbÅ«t par digitalizÄcijas politiku atbildÄ«gam valdÄ«bas loceklim, kam šÄda politika jÄizstrÄdÄ un jÄievieš.
VII
OtrÄ stratÄ“Ä£iskÄ joma ir ekonomika. Šeit galvenie uzdevumi ir skaidri, un nÄkamajai koalÄ«cijai ir tikai jÄvienojas, kÄ tos vislabÄk Ä«stenot.
Pirmais aktuÄlais uzdevums, protams, ir enerÄ£ijas nodrošinÄjums. Šeit valdÄ«ba jau daudz ir darÄ«jusi. Bet šÄ«s ziemas izaicinÄjumi vÄ“l tikai priekšÄ – gan tas, kÄ fiziski nodrošinÄt nepieciešamo gÄzes daudzumu, gan tas, kÄ palÄ«dzÄ“t mÄjsaimniecÄ«bÄm, uzņēmumiem un publiskajÄm institÅ«cijÄm tikt galÄ ar augstajÄm enerÄ£ijas cenÄm. Ä»oti iespÄ“jams, šeit bÅ«s nepieciešami vÄ“l papildu resursi. Bet ļoti labi, ka sistÄ“ma šÄdai palÄ«dzÄ«bai jau ir izstrÄdÄta.
EnerÄ£ijas nodrošinÄjums un neatkarÄ«ba ir skatÄma kopsakarÄ ar pÄreju uz atjaunÄ«gajiem energoresursiem.
Šaubos, vai mums ir mazÄk vÄ“ja un saules kÄ kaimiņvalstÄ«s. TomÄ“r jau tagad IgaunijÄ iegÅ«st trÄ«s reizes un LietuvÄ septiņas reizes lielÄkas jaudas no vÄ“ja enerÄ£ijas. Ar tÄdu pašu lÄ“nÄ«gumu mÄ“s nesasniegsim 2030. gadam noteiktos mÄ“rÄ·us – 50% atjaunÄ«gÄs enerÄ£ijas gala patÄ“riņÄ.
VIII
Gribu uzsvÄ“rt, ka Eiropas ZaÄ¼Ä kursa mÄ“rÄ·is ir gan samazinÄt lÄ«dzšinÄ“jÄs ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformÄ“t ekonomiku, kurai nÄkotnÄ“ jÄbalstÄs uz tÄ«rÄm vai tÄ«rÄkÄm tehnoloÄ£ijÄm un izglÄ«totiem cilvÄ“kiem.
Tas nepieciešams, lai paaugstinÄtu eiropiešu labklÄjÄ«bu. Bet tas nepieciešams arÄ« lai stiprinÄtu Eiropas autonomiju, Eiropas suverenitÄti pasaulÄ“, it sevišÄ·i neatkarÄ«bu no autoritÄriem konkurentiem un autoritÄriem varas centriem.
Šai zaļajai transformÄcijai Eiropas SavienÄ«ba ir atvÄ“lÄ“jusi lielus lÄ«dzekļus. Zaļais kurss ir Latvijas interesÄ“s. Tas piedÄvÄ pietiekoši daudz iespÄ“ju, to pielÄgot mÅ«su specifiskajai situÄcijai un mÅ«su, Latvijas vajadzÄ«bÄm.
MÅ«su vitÄlÄs interesÄ“s ir nevis lÄ«dz pÄ“dÄ“jam izmisÄ«gi pretoties šai transformÄcijai, bet tieši otrÄdi, bÅ«t tÄs priekšgalÄ. PriekšgalÄ Eiropai, jo patlaban visi ir vienÄdÄs starta pozÄ«cijÄs. Un mÄ“s varam bÅ«t priekšgalÄ, ja mÄ“s to gribam un spÄ“jam mÄ“rÄ·i pÄrvÄ“rst konkrÄ“tÄ politikÄ. TÄdÄ veidÄ mÄ“s iegÅ«sim mums nepieciešamo ekonomikas paÄtrinÄjumu.
TÄdēļ bÅ«tu tikai saprÄtÄ«gi, ka šÄ« pirmÄ svarÄ«guma lÄ«meņa politika bÅ«tu koncentrÄ“ta atsevišÄ·Ä ministrijÄ, kurÄ vienkopus tiktu apvienotas patlaban pa dažÄdÄm ministrijÄm izmÄ“tÄtÄs pÄrvaldes struktÅ«rvienÄ«bas, kas nodarbojas ar šiem jautÄjumiem.
Tas, protams, nenozÄ«mÄ“ valsts kopÄ“jÄ ierÄ“dņu skaita palielinÄšanu, kas mums ir ap 4000, bet gan izpildvaras pÄrstrukturÄ“šanu tÄ, ka tÄ var mÄ“rÄ·tiecÄ«gÄk un efektÄ«vÄk veikt savus uzdevumus.
Mums ir vajadzÄ«ga skaidra, konceptuÄla enerģētikas, vides un klimata politika ZaÄ¼Ä kursa ietvaros, kam jÄbÅ«t nÄkamÄs valdÄ«bas prioritÄtei.
IX
TÄpat arÄ« darbaspÄ“ka prasmju paaugstinÄšanas un pÄrkvalifikÄcijas joma ir vÄji pÄrvaldÄ«ta. Es vÄ“lreiz atkÄrtoju par izglÄ«totiem cilvÄ“kiem kÄ pamatu mÅ«su ekonomikai un valsts ilgtspÄ“jai.
Mums nav koordinÄcijas starp valsts attÄ«stÄ«bas plÄniem un darbaspÄ“ka politiku. Nav politiskas atbildÄ«bas par gala rezultÄtu.
Latvijai nepieciešami darbinieki digitÄlajai, inovatÄ«vajai, zaļajai ekonomikai. Tas nav labklÄjÄ«bas, bet gan ekonomikas politikas uzdevums.
Tas ir saistÄ«ts arÄ« ar demogrÄfijas, Ä£imenes un bÄ“rnu politiku. MÄ“s nevaram turpmÄk no šÄ« jautÄjuma izvairÄ«ties.
TurklÄt uzskatu, ka imigrÄcija no trešajÄm valstÄ«m nav risinÄjums. TÄ bÅ«tu pieļaujama, lai atsevišÄ·os gadÄ«jumos piesaistÄ«tu augsti kvalificÄ“tus darbiniekus, piemÄ“ram, zinÄtniekus, inženierus.
MÅ«su ekonomika ir jÄbalsta uz mÅ«su pašu cilvÄ“kiem. TaÄu vairÄk jÄveicina latviešu remigrÄcija.
TÄdēļ jaunajÄ valdÄ«bÄ nepieciešama konceptuÄla, vienota un integrÄ“ta demogrÄfijas, Ä£imenes un bÄ“rnu politika un par to atbildÄ«gs konkrÄ“ts valdÄ«bas loceklis.
X
GodÄtie deputÄti!
Tagad par drošÄ«bu.
MÅ«su valsts drošÄ«bai jÄbalstÄs trÄ«s pÄ«lÄros. PirmkÄrt, tÄ ir drošÄ«ba pret ÄrÄ“jiem apdraudÄ“jumiem. OtrkÄrt, iekšÄ“jÄ drošÄ«ba. TreškÄrt, civilÄ aizsardzÄ«ba.
Atbilde uz Krievijas imperiÄlistisko karu pret Ukrainu ir jauna NATO drošÄ«bas stratÄ“Ä£ija, kas tika pieņemta šÄ« gada jÅ«nijÄ MadridÄ“. SadarbÄ«bÄ ar KanÄdu NATO spÄ“ki LatvijÄ palielinÄsies lÄ«dz daudznacionÄlas brigÄdes lÄ«menim.
MÅ«su NacionÄlie bruņotie spÄ“ki kopš 2014. gada ir nostiprinÄti priekšzÄ«mÄ«gi. Varu apliecinÄt, ka NATO lÄ«menÄ« mÅ«su karavÄ«ru kvalifikÄcija tiek vÄ“rtÄ“ta ļoti augstu.
Tagad mums ir jÄpadara atlikusÄ« darba daļa – nepieciešams palielinÄt NacionÄlo bruņoto spÄ“ku kaujas spÄ“jas. TÄpÄ“c es aicinu Saeimu iespÄ“jami Ätri pieņemt Valsts aizsardzÄ«bas dienesta likumu, lai pirmais iesaukums varÄ“tu Ä«stenoties jau nÄkamajÄ vasarÄ.
XI
MÅ«su valsts ÄrÄ“jÄ drošÄ«ba ir atkarÄ«ga no Latvijas iesaistes NATO un Eiropas SavienÄ«bÄ. TÄdēļ ir svarÄ«ga Latvijas ÄrpolitiskÄ ietekme EiropÄ un pasaulÄ“.
Pateicoties arÄ« Latvijas mÄ“rÄ·tiecÄ«gajai Ärpolitikai, kopš kara sÄkuma Eiropas politikas gravitÄcijas centrs ir pÄrvirzÄ«jies uz Baltijas un Polijas pusi. ŠÄ« ietekme ir jÄnostiprina.
2025. gadÄ Latvija kandidÄ“s uz vietu ANO DrošÄ«bas padomÄ“. Par mums jÄnobalso 129 no 193 ANO dalÄ«bvalstÄ«m. Par to ir jÄcÄ«nÄs, ir jÄstrÄdÄ nÄkamajos divos gados, lai mÄ“s iegÅ«tu 2/3 no šo valstu balsÄ«m, no kurÄm ievÄ“rojama daļa vispÄr nezina par Latviju. Šeit Ärpolitikai ir milzÄ«gs uzdevums, un tÄdēļ ir nepieciešama diplomÄtiska dienesta kapacitÄtes stiprinÄšana.
ArÄ« jaunÄs valdÄ«bas locekļiem un Saeimas deputÄtiem bÅ«s jÄbÅ«t spÄ“jÄ«giem sakarÄ«gi argumentÄ“t starptautiskos un Eiropas forumos. SakarÄ«gi izteikt Latvijas viedokli tÄ, lai otra puse saprot un lai mÅ«su ietekme palielinÄtos nevis ar mazjÄ“dzÄ«giem izteicieniem samazinÄtos. ProvinciÄlisms šeit var bÅ«t bÄ«stams mÅ«su drošÄ«bai.
XII
MÅ«su aizsardzÄ«ba pret ÄrÄ“jiem apdraudÄ“jumiem ir labÄ lÄ«menÄ«. Tas ir rezultÄts konsekventai politikai un atbilstošam finansÄ“jumam.
TaÄu Latvijas drošÄ«ba sÄkas jau pie valsts robežas. Bet tÄ joprojÄm atbilstoši nav nostiprinÄta. PolicijÄ trÅ«kst ceturtÄ daļa darbinieku. InfrastruktÅ«ra ir nolaista. Visiem iekšlietu dienestiem trÅ«kst moderna aprÄ«kojuma, atalgojums ir neadekvÄts, izglÄ«tÄ«ba ir atpalikusi.
SituÄcijai ir kardinÄli jÄmainÄs. Ja šis otrais pÄ«lÄrs nefunkcionÄ“s, tad visa drošÄ«ba nebÅ«s nodrošinÄta. TÄdēļ nÄkamajai valdÄ«bai ir jÄsagatavo skaidra programma ar mÄ“rÄ·i, ka iekšÄ“jÄs drošÄ«bas dienesti nÄkamajos gados sasniedz tÄdu pašu lÄ«meni kÄ mÅ«su NacionÄlie bruņotie spÄ“ki. Ir nepieciešama ceļa karte, lai katru gadu sekotu lÄ«dzi panÄktajam un vÄ“l darÄmajam, lai sasniegtu šÄdu augstu lÄ«meni, kÄdu ir sasnieguši NacionÄlie bruņotie spÄ“ki.
IespÄ“jams, ka toreiz, 2014. gadÄ, viens otrs teica, ka tas nav iespÄ“jams. Tas ir iespÄ“jams! Un tas pats ir jÄdara attiecÄ«bÄ un iekšlietu sistÄ“mu. TÄdēļ es aicinu jau pašÄ sÄkumÄ sagatavot šÄdu ceļa karti.
XIII
Pavisam aizmirsts ir Latvijas drošÄ«bas trešais pÄ«lÄrs – civilÄ aizsardzÄ«ba. LÄ«dz šim neviens to neuzskatÄ«ja par kaut ko aktuÄlu, kam bÅ«tu jÄpievÄ“rš uzmanÄ«ba. Mums pastÄv sistÄ“ma, kurÄ daudzi piedalÄs, bet nav skaidras atbildÄ«bas. To labi redzÄ“jÄm Covid-19 krÄ«zes laikÄ.
SistÄ“ma nevar bÅ«t efektÄ«va bez centrÄlÄs koordinÄcijas. Es aicinu izveidot stabilu un pastÄvÄ«gu institucionÄlu ietvaru, kas nodrošinÄtu vienotu valsts lÄ«meņa koordinÄciju katastrofu vai krīžu pÄrvaldÄ«šanÄ, iesaistot pašvaldÄ«bas un iedzÄ«votÄjus.
ŠÄdam krīžu vadÄ«bas centram jÄatrodas Ministru prezidenta vai cita Ministru kabineta locekļa pakļautÄ«bÄ.
XIV
Un tagad par aktuÄlo politisko situÄciju.
2/3 no jums ir ievÄ“lÄ“ti pirmo reizi. ArÄ« 13. SaeimÄ 2/3 deputÄtu bija ievÄ“lÄ“ti pirmo reizi. DeputÄtu vÄ“tÄ«šana mums ir sava veida tradÄ«cija. TÄdēļ varam droši pieņemt, ka arÄ« nÄkamajÄ, 15. SaeimÄ, 2/3 bÅ«s jauni deputÄti, kas nomainÄ«s jÅ«s.
To ir labi sev atgÄdinÄt, lai liktu šos jums dotos Äetrus gadus strÄdÄt koncentrÄ“ti un atbildÄ«gi. Lai paveiktu ko tÄdu, par ko 2026. gadÄ atskatoties, varÄ“tu teikt, ka tas valstij nÄcis par labu.
Patlaban izskatÄs, ka koalÄ«ciju veidos trÄ«s frakcijas – JaunÄ VienotÄ«ba, Apvienotais Saraksts un NacionÄlÄ apvienÄ«ba. Starp tÄm pastÄv pietiekoši daudz kopÄ“ju programmas elementu, lai veidotu stabilu koalÄ«ciju, kas darbotos Äetrus gadus.
Esmu uzdevis KrišjÄnim Kariņam veikt konsultÄcijas par nÄkamÄs valdÄ«bas izveidi. TÄs notiek Äetros soļos.
XV
Pirmais solis ir sadarbÄ«bas memorands, kurÄ bÅ«tu iezÄ«mÄ“ti koalÄ«cijas politikas galvenie virzieni. Patlaban sarunas par to vÄ“l turpinÄs, taÄu, ļoti iespÄ“jams, ka tas varÄ“tu tikt parakstÄ«ts nÄkamajÄs dienÄs, jo ir pietiekoši daudz jomu un uzskatu, kas pÄrklÄjÄs un kas ir jÄnoformulÄ“ kopÄ“jÄ programmÄ kÄ pamats nÄkamajai koalÄ«cijai.
XVI
LoÄ£iski otrais solis ir vienošanÄs par valdÄ«bas struktÅ«ru.
Uzskatu, ka lÄ«dzšinÄ“jÄ sklerotiskÄ valdÄ«bas struktÅ«ra, kur katra ministrija izolÄ“ti kÄ viduslaiku feodÄls lÄ“nis Ä«steno savu politiku, neskatoties, ko citas ministrijas dara, un bez attiecÄ«gas koordinÄcijas, ir jÄreformÄ“.
Tas nepieciešams, jo, pirmkÄrt, blakus klasiskajÄm politikas jomÄm kÄ, piemÄ“ram, Ärlietas, tieslietas, aizsardzÄ«ba, veselÄ«ba un citÄm, lÄ«dzšinÄ“jÄ struktÅ«ra nenosedz vairÄkas modernai Eiropas sabiedrÄ«bai raksturÄ«gas politikas jomas. KamÄ“r citas valstis šÄ«s politikas jomas veido, mÄ“s nespÄ“jam šÄ«s jaunÄs politikas adekvÄti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi veidot. Es jau vairÄkas no tÄm nosaucu.
OtrkÄrt, hroniski nedarbojas modernai sabiedrÄ«bai raksturÄ«gÄs pÄrnozaru politikas. Tipiska ir digitalizÄcijas politika. Tas, ka ministrijas ar digitalizÄciju “ÄabinÄs” katra par sevi, nozÄ«mÄ“ gan lÄ«dzekļu pÄrtÄ“riņu, gan gala rezultÄtÄ garantÄ“ mÅ«su valsts digitÄlo atpalicÄ«bu.
Un treškÄrt, jÄņem vÄ“rÄ, ka šÄ«s jomas nav uz visiem laikiem iekaltas akmenÄ«. TÄs var mainÄ«ties gan atkarÄ«bÄ no aktuÄlÄs politikas situÄcijas, gan atkarÄ«bÄ no valdÄ«bas prioritÄtÄ“m. PiemÄ“ram, enerģētikas politika, kas lÄ«dz šim bija departamenta lÄ«menÄ«, un viens departaments veidoja enerģētikas politiku! Tai ir jÄbÅ«t absolÅ«tai valdÄ«bas pirmajai prioritÄtei! CitÄ koalÄ«cija noteikti bÅ«tu citas prioritÄtes, kam bÅ«tu jÄatspoguļojas arÄ« attiecÄ«gÄ valdÄ«bas struktÅ«rÄ.
TÄdēļ valdÄ«bas struktÅ«rai modernÄ Eiropas parlamentÄrÄ demokrÄtijÄ ir jÄbÅ«t elastÄ«gai, piemÄ“rojoties gan vajadzÄ«bÄm, gan valdÄ«bas prioritÄtÄ“m.
Te nepieciešams arÄ« atšÄ·irt pirmÄ lÄ«meņa, it sevišÄ·i klasiskÄs politikas jomas, no otrÄ lÄ«meņa politikÄm, kas arÄ« ir svarÄ«gas, bet ne tik svarÄ«gas, lai tÄm bÅ«tu atsevišÄ·a ministrija, bet tÄs tomÄ“r ir jÄpÄrvalda un tÄm arÄ« ir jÄbÅ«t pÄrstÄvÄ“tÄm valdÄ«bÄ ar attiecÄ«gu politisku amatpersonu.
Es gribu atgÄdinÄt, ka pirmskara Latvijas valdÄ«bas sastÄdÄ«tÄji bija gudrÄki par lÄ«dzšinÄ“jiem, jo arÄ« pirmskara LatvijÄ bija pirmÄ un otrÄ lÄ«meņa Ministru kabineta locekļi. Un jau pirmajÄ valdÄ«bÄ 1918. gada 18. novembrÄ« bija ministri un ministru biedri. PiemÄ“ram, iekšlietu ministram bija divi ministra biedri – katrs atbildÄ«gs par savu jomu lielajÄ iekšlietu ministra portfelÄ«. ApsardzÄ«bas ministram ZÄlÄ«tim arÄ« bija biedrs, tÄpat arÄ« tieslietu ministram bija biedrs Strautnieks. Jau toreiz uzskatÄ«ja, ka jÄnosedz pirmÄ un otrÄ lÄ«meņa politikas. Un arÄ« tagad, veidojot jauno koalÄ«ciju un jauno valdÄ«bas struktÅ«ru, arÄ« šis apstÄklis ir jÄņem vÄ“rÄ.
Starpcitu, ministra biedri bija ne tikai demokrÄtiskajÄ periodÄ, bet arÄ« autoritÄrajÄ periodÄ. PiemÄ“ram, AlfrÄ“ds BÄ“rziņš bija iekšlietu ministra biedrs un vÄ“lÄk tika paaugstinÄts par sabiedrisko lietu ministru.
Bet mÄ“s runÄjam par demokrÄtisko laikmetu – tas pieder pie normÄlas izpratnes par to, kÄ darbojas valdÄ«ba.
Un arguments, ka pašreizÄ“jais modelis jau ilgi ir bijis, vairs nevelk. Tieši tas, ka tÄ jau ilgi ir bijis, ir problÄ“mas cÄ“lonis. TÄdēļ mums nav nekÄda iemesla turpinÄt šÄ«s valdÄ«bas strukturÄlo mazspÄ“ju un pÄrnest to arÄ« uz jauno valdÄ«bu.
Es vÄ“lreiz uzsveru, ka šai koalÄ«cijai un valdÄ«bai ir jÄpanÄk izrÄviens, lai jÅ«s pÄ“dÄ“jÄ Saeimas sÄ“dÄ“ 2026. gadÄ varÄ“tu ar labu sirdsapziņu teikt: “JÄ, mÄ“s esam to sasnieguši!”
XVII
Un visbeidzot, kÄ ceturtais solis, nÄk valdÄ«bas deklarÄcijas sastÄdÄ«šana.
ValdÄ«bas deklarÄcijai ir jÄbÅ«t visÄm politikas jomÄm nosegtÄm. Es runÄšu par svarÄ«gÄkajÄm bet ir jÄbÅ«t nosegtÄm visÄm – sociÄlajai politikai, labklÄjÄ«bai, veselÄ«bas politikai, kultÅ«ras politikai. JÄbÅ«t vienošanÄs par konkrÄ“tiem soļiem katrÄ no tÄm. IespÄ“jams, tos var diferencÄ“t laikÄ, kas jÄizdara pirmajÄ, otrajÄ vai trešajÄ gadÄ.
Tikai tad darbs pie valdÄ«bas deklarÄcijas parÄdÄ«s, vai šÄ« koalÄ«cija var sÄkt darbu, vai ir pietiekoši daudz vienošanos par to, ko tÄ darÄ«s. Un es vÄ“lreiz atkÄrtoju to, ko es teicu vakar. Nevar bÅ«t tÄ, ka vispirms ministrs iesēžas krÄ“slÄ un tad sÄk domÄt, ko darÄ«s. NÄ“, otrÄdi! Vispirms ir jÄzina, ko šis ministrs darÄ«s, un tikai tad viņš var iesÄ“sties krÄ“slÄ.
TÄdēļ pie valdÄ«bas deklarÄcijas ir pamatÄ«gi jÄstrÄdÄ. Tad atklÄsies, vai šÄ« koalÄ«cija varÄ“s vispÄr sÄkt darbu, vai tÄ bÅ«s mazspÄ“jÄ«ga un drÄ«z izgÄzÄ«sies, vai arÄ« šÄ« koalÄ«cija bÅ«s solÄ«da un izturÄ«ga, tÄda, kas spÄ“s vadÄ«t Latviju cauri vÄ“trainajiem Å«deņiem nÄkamos Äetrus gadus.
Tad, kad es gÅ«šu pamatotu pÄrliecÄ«bu, ka iespÄ“jamÄ koalÄ«cija tiek galÄ ar savu pirmo lielo darba uzdevumu – konkrÄ“tas, saturiski jÄ“dzÄ«gas valdÄ«bas deklarÄcijas sagatavošanu – es aicinÄšu Ministru prezidenta kandidÄtu sastÄdÄ«t jauno valdÄ«bu, un pÄ“c tam jÅ«s, dÄrgie deputÄti, varÄ“siet lemt par uzticÄ«bu tai.
XVIII
GodÄtie deputÄti!
Es novÄ“lu nÄkamajai koalÄ«cijai darboties kÄ komandai, bez iekšÄ“jÄm greizsirdÄ«bÄm un bez savstarpÄ“jas bakstÄ«šanÄs, vienmÄ“r apzinoties, ka jÅ«s darbojaties kopÄ«gu mÄ“rÄ·u labÄ, par kuriem jÅ«s vienosieties, un ka jÅ«s visi sabiedrÄ«bas priekšÄ bÅ«siet kolektÄ«vi atbildÄ«gi par rezultÄtu. JÅ«s nevarÄ“siet izcelties uz jÅ«su kolÄ“Ä£u rÄ“Ä·ina. VÄ“lÄ“tÄjs jÅ«s vÄ“rtÄ“s kolektÄ«vi.
Es novēlu opozīcijai darboties konstruktīvi, bez demagoģijas un populisma, kas ved uz nekurieni.
Es aicinu koalÄ«ciju ieklausÄ«ties un ņemt vÄ“rÄ konstruktÄ«vus opozÄ«cijas priekšlikumus.
Es aicinu jÅ«s visus kopÄ nÄkamajos Äetros gados pÄ“c labÄkÄs sirdsapziņas pildÄ«t SatversmÄ“ ierakstÄ«to valsts uzdevumu: garantÄ“t latviešu nÄcijas, tÄs valodas un kultÅ«ras pastÄvÄ“šanu cauri gadsimtiem. NodrošinÄt Latvijas tautas un ikviena cilvÄ“ka brÄ«vÄ«bu un sekmÄ“t labklÄjÄ«bu.
Paldies!