Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātie 14. Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Sveicu jÅ«s četru gadu darba cÄ“liena pirmajā dienā! JÅ«s sākat savu darbu krīžu laikā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielākais drošÄ«bas apdraudÄ“jums Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Energoresursu cenu kāpums ir skāris katru Latvijas Ä£imeni. Covid-19 pandÄ“mija, šÄ·iet, ir nedaudz atkāpusies, bet ne beigusies. Pasaules ekonomika strauji palÄ“ninās. Inflācija, it Ä«paši Latvijā, ir desmitgadÄ“s augstākā. Nešaubos, jums nāksies dzÄ“st ne vienu vien krÄ«zes ugunsgrÄ“ku.

II

TomÄ“r vienlaikus krÄ«zes pārvarÄ“šanas laikam ir jābÅ«t reformu laikam. Latvija atpaliek. Atpaliek Eiropā un atpaliek no Baltijas kaimiņiem.

14. Saeimai ir jābÅ«t Saeimai – reformÄ“tājai. ValdÄ«bai – reformu valdÄ«bai.  Jums jāaptur Latvijas ilgstošÄ atpakaļslÄ«dÄ“šana, kas ir sākusies jau iepriekšÄ“jos Saeimas sasaukumos. Latvijai pÄ“c četriem gadiem ir jābÅ«t drošÄkai, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gākai un labāk pārvaldÄ«tai.

Jums tagad priekšÄ bÅ«s daudz darāmā veselÄ«bas politikā, sociālajā politikā, kultÅ«ras politikā un citās svarÄ«gās jomās. Es šodien nerunāšu par katrā jomā darāmo.

Es šoreiz pievÄ“rsÄ«šos tikai trim Latvijas valstij stratÄ“Ä£iski svarÄ«gākajām jomām – izglÄ«tÄ«bai, ekonomikai un drošÄ«bai, un tad noslÄ“gumā mÅ«su pašreizÄ“jai politiskajai situācijai kopumā. 

III

Godātie deputāti!

Pirmā joma ir mÅ«su cilvÄ“ki. IzglÄ«toti cilvÄ“ki. CilvÄ“ki, kuri ir konkurÄ“tspÄ“jÄ«gi pasaulÄ“ un kuri izjÅ«t savu piederÄ«bu Latvijai, latviešu valodai un kultÅ«rai.

Jo tikai latviskums padara mÅ«su valsti vienreizÄ“ju pasaules valstu vidÅ«. 

PalÄ«dzÄ“t veidoties šÄdam cilvÄ“kam ir visas Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas uzdevums, sākot ar bÄ“rnudārzu, skolu, augstskolu un beidzot ar vÄ“l radāmo mūžizglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu.  

Jau 30 gadus izglÄ«tÄ«ba un zinātne kā prioritāte pārceļo no vienām partiju priekšvÄ“lÄ“šanu programmām uz nākamajām. Bet vezums uz priekšu kust grīļīgi un lÄ“ni.

Jums, dārgie deputāti, tagad ir iespÄ“ja padarÄ«t šo saukli par realitāti, vienreiz Ä·eroties šim jautājumam klāt pa Ä«stam. 

IV

Gadiem tiek runāts par skolu tÄ«kla sakārtošanu. OECD izglÄ«tÄ«bas reitingos mÄ“s esam tā pa vidu, tālu atpaliekot no Igaunijas, kas pieder pie pasaules lÄ«deriem.

No 2025. gada visiem bÄ“rniem jāmācās skolā vienotā valsts valodā. Šis lÄ“mums pÄ“c 30 gadu ilgas un gļēvas izvairÄ«šanās tagad beidzot ir pieņemts. Un es domāju, ka vÄ“sturnieki, atskatoties uz 13. Saeimas darbu, noteikti teiks, ka no ilgtspÄ“jÄ«bas viedokļa, šis bija svarÄ«gākais 13. Saeimas lÄ“mums. Taču trÅ«kst latviešu valodas skolotāju. Tāpat trÅ«kst STEM jeb dabaszinātņu priekšmetu skolotāju.

Šeit nepieciešama ātra valsts iesaistÄ«šanās. Skaidri kritÄ“riji un termiņi skolu tÄ«kla sakārtošanai. Īpašs atbalsts studentiem disciplÄ«nās, kurās trÅ«kst skolotāju. Piemaksas skolotājiem jomās, kurās ir apdraudÄ“ta kvalitatÄ«va izglÄ«tÄ«ba. It sevišÄ·i tas attiecas uz latviešu valodas un dabaszinātņu priekšmetu skolotājiem.

Jau zināmu laiku darbojas kompetencÄ“s balstÄ«tā izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma. Tagad ir pienācis laiks izvÄ“rtÄ“t lÄ«dzšinÄ“jo pieredzi. Uzskatu, ka katram jaunam cilvÄ“kam, kurš beidzis vidusskolu Latvijā, obligāti ir jābÅ«t pamatzināšanām gan kādā no eksaktajiem priekšmetiem, gan Latvijas un pasaules vÄ“sturÄ“, gan pilsoniskajās prasmÄ“s.  

Tāpat skolās jānodrošina, ka kā otro svešvalodu pÄ“c angļu valodas bÄ“rni apgÅ«st kādu no Eiropas SavienÄ«bas valodām. LÄ«dz šim kā otrā svešvaloda vairumā skolu tiek piedāvāta krievu valoda. Taču mÅ«su piederÄ«bas telpa ir Eiropa, nevis Krievija. Par to ir jāgādā nākamajam izglÄ«tÄ«bas ministram.

V

Latvijas ilgtspējīga attīstība var balstīties vienīgi zinātnē, pētniecībā, tehnoloģijās, inovācijās un attiecīgi kvalitatīvā augstākajā izglītībā. Kolēģi, mums nav citu resursu, kā tikai izglītoti cilvēki.

Nav pareizs apgalvojums, ka valsts konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu zinātni un izglÄ«tÄ«bu var “atļauties” tikai tad, kad ir sasniegts zināms labklājÄ«bas lÄ«menis. Tieši otrādi – zinātne un izglÄ«tÄ«ba ir pamats valsts labklājÄ«bai.    

Taču skats uz šo jomu sagādā gaužu vilšanos. Patlaban Latvija velta zinātnei un pÄ“tniecÄ«bai tikai 0.7 % no IKP, kamÄ“r ES vidÄ“jais rādÄ«tājs ir 2.2 %.  Tātad tikai viena trešÄ daļa, kolÄ“Ä£i!

Tādēļ ir jāparedz, ka nākamajos četros gados zinātnes un pÄ“tniecÄ«bas finansÄ“jums palielināsies lÄ«dz 1.5% no IKP. Pa to laiku, protams, arÄ« ES vidÄ“jais rādÄ«tājs jau bÅ«s pieaudzis lÄ«dz 3 %, un mÄ“s pÄ“c četriem gadiem, ja tas tiktu Ä«stenots, bÅ«tu sasnieguši tikai pusi no Eiropas vidÄ“jā, nevis to tām valstÄ«m, kas Eiropā ir priekšgalā. JÅ«s redzat to atpalicÄ«bu, kur mÄ“s patlaban atrodamies. TomÄ“r šÄ« puse no Eiropas vidÄ“jā lÄ«meņa bÅ«s labāk kā pašreizÄ“jā trešdaļa.

Taču galvenais – ir jābÅ«t koncepcijai, kas atspoguļojas valdÄ«bas deklarācijā, kas konkrÄ“ti tiks darÄ«ts, lai nākamajos četros gados panāktu bÅ«tisku izglÄ«tÄ«bas un zinātnes sektora izrāvienu. Es apzināti sāku ar izglÄ«tÄ«bas, zinātnes, inovāciju un tehnoloÄ£iju jomu, jo tās ir tās jomas, kas varÄ“tu nodrošināt Latvijas izrāvienu un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu.

VI

Pie izglÄ«tÄ«bas, zinātnes un tehnoloÄ£iju jomas pieder arÄ« digitalizācija. Tai ir pieejami lieli Eiropas lÄ«dzekļi. MÄ“s lÄ«dz šim nespÄ“jam tos pilnvÄ“rtÄ«gi izmantot.

Mums ir atsevišÄ·i izcili jaunuzņēmumi, kuru programmas un produkti tiek izplatÄ«ti visā pasaulÄ“. Taču kopumā sabiedrÄ«bas digitālās prasmes ir zem ES vidÄ“jā lÄ«meņa. Tās steidzami ir jāattÄ«sta. Beidzot arÄ« jāievieš programma “Dators ikvienam bÄ“rnam”.

Valsts pārvalde ir diezgan labi digitalizÄ“ta. Taču tā nav sasaistÄ«ta vienotā digitālā sistÄ“mā. Digitālais dizains, kas nav estÄ“tikas, bet gan pieejamÄ«bas jautājums, parasti ir vājš. Tās pilnais potenciāls netiek izmantots.

Vienlaikus atgādināšu, ka digitalizācija nedrÄ«kst kļūt par fetišu vai naudas apguves avotu. Digitalizācijai katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā ir jāved pie reāliem uzlabojumiem un lÄ«dzekļu ietaupÄ«juma.

Tas it sevišÄ·i attiecas uz valsts pārvaldi. Tur, kur reāla komunikācija starp cilvÄ“kiem tiek aizstāta ar automatizÄ“tu atbildi vai lÄ“mumu pieņemšanu, cilvÄ“ks nedrÄ«kst tikt atstāts strupceļā, kur viņš ar savu jautājumu netiek tālāk vai netiek pie rezultāta.  Tas, dārgie deputāti, ir tiesiskas valsts un lÄ«dz ar to Satversmes jautājums. 

Tāpat digitalizācija nedrÄ«kst novest pie privātuma vÄ“l tālākas erozijas. Tā nedrÄ«kst novest pie vÄ“l intensÄ«vākas cilvÄ“ku digitālās novÄ“rošanas un kontroles.

Par šÄ«m blaknÄ“m pasaulÄ“ jau tiek diskutÄ“ts. Un tieši Latvija, kā viena no pirmajām valstÄ«m, kurai ir zināma apziņa digitālajā jomā, varÄ“tu attÄ«stÄ«t tādu inteliÄ£entas digitalizācijas politiku, kas no vienas puses, atbrÄ«vo visu ar digitalizāciju saistÄ«to uzlabojumu potenciālu, bet, no otras puses, pasargā cilvÄ“ku, viņa privātumu, viņa brÄ«vÄ«bu un nepakļauj viņa domāšanu un rÄ«cÄ«bu automātisku programmu un manipulāciju diktātam. ŠÄds varÄ“tu bÅ«t ambiciozs Latvijas inteliÄ£entās digitalizācijas politikas uzstādÄ«jums.

Un ir skaidrs, ka jaunajā valdÄ«bā, tāpat kā praktiski visur Eiropā, ir jābÅ«t par digitalizācijas politiku atbildÄ«gam valdÄ«bas loceklim, kam šÄda politika jāizstrādā un jāievieš.

VII

Otrā stratÄ“Ä£iskā joma ir ekonomika. Šeit galvenie uzdevumi ir skaidri, un nākamajai koalÄ«cijai ir tikai jāvienojas, kā tos vislabāk Ä«stenot. 

Pirmais aktuālais uzdevums, protams, ir enerÄ£ijas nodrošinājums. Šeit valdÄ«ba jau daudz ir darÄ«jusi. Bet šÄ«s ziemas izaicinājumi vÄ“l tikai priekšÄ – gan tas, kā fiziski nodrošināt nepieciešamo gāzes daudzumu, gan tas, kā palÄ«dzÄ“t mājsaimniecÄ«bām, uzņēmumiem un publiskajām institÅ«cijām tikt galā ar augstajām enerÄ£ijas cenām. Ä»oti iespÄ“jams, šeit bÅ«s nepieciešami vÄ“l papildu resursi.  Bet ļoti labi, ka sistÄ“ma šÄdai palÄ«dzÄ«bai jau ir izstrādāta.

EnerÄ£ijas nodrošinājums un neatkarÄ«ba ir skatāma kopsakarā ar pāreju uz atjaunÄ«gajiem energoresursiem.

Šaubos, vai mums ir mazāk vÄ“ja un saules kā kaimiņvalstÄ«s. TomÄ“r jau tagad Igaunijā iegÅ«st trÄ«s reizes un Lietuvā septiņas reizes lielākas jaudas no vÄ“ja enerÄ£ijas. Ar tādu pašu lÄ“nÄ«gumu mÄ“s nesasniegsim 2030. gadam noteiktos mÄ“rÄ·us – 50% atjaunÄ«gās enerÄ£ijas gala patÄ“riņā. 

VIII

Gribu uzsvÄ“rt, ka Eiropas Zaļā kursa mÄ“rÄ·is ir gan samazināt lÄ«dzšinÄ“jās ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformÄ“t ekonomiku, kurai nākotnÄ“ jābalstās uz tÄ«rām vai tÄ«rākām tehnoloÄ£ijām un izglÄ«totiem cilvÄ“kiem.

Tas nepieciešams, lai paaugstinātu eiropiešu labklājÄ«bu. Bet tas nepieciešams arÄ« lai stiprinātu Eiropas autonomiju, Eiropas suverenitāti pasaulÄ“, it sevišÄ·i neatkarÄ«bu no autoritāriem konkurentiem un autoritāriem varas centriem.

Šai zaļajai transformācijai Eiropas SavienÄ«ba ir atvÄ“lÄ“jusi lielus lÄ«dzekļus. Zaļais kurss ir Latvijas interesÄ“s. Tas piedāvā pietiekoši daudz iespÄ“ju, to pielāgot mÅ«su specifiskajai situācijai un mÅ«su, Latvijas vajadzÄ«bām. 

MÅ«su vitālās interesÄ“s ir nevis lÄ«dz pÄ“dÄ“jam izmisÄ«gi pretoties šai transformācijai, bet tieši otrādi, bÅ«t tās priekšgalā. Priekšgalā Eiropai, jo patlaban visi ir vienādās starta pozÄ«cijās. Un mÄ“s varam bÅ«t priekšgalā, ja mÄ“s to gribam un spÄ“jam mÄ“rÄ·i pārvÄ“rst konkrÄ“tā politikā. Tādā veidā mÄ“s iegÅ«sim mums nepieciešamo ekonomikas paātrinājumu. 

Tādēļ bÅ«tu tikai saprātÄ«gi, ka šÄ« pirmā svarÄ«guma lÄ«meņa politika bÅ«tu koncentrÄ“ta atsevišÄ·Ä ministrijā, kurā vienkopus tiktu apvienotas patlaban pa dažādām ministrijām izmÄ“tātās pārvaldes struktÅ«rvienÄ«bas, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Tas, protams, nenozÄ«mÄ“ valsts kopÄ“jā ierÄ“dņu skaita palielināšanu, kas mums ir ap 4000, bet gan izpildvaras pārstrukturÄ“šanu tā, ka tā var mÄ“rÄ·tiecÄ«gāk un efektÄ«vāk veikt savus uzdevumus.

Mums ir vajadzÄ«ga skaidra, konceptuāla enerģētikas, vides un klimata politika Zaļā kursa ietvaros, kam jābÅ«t nākamās valdÄ«bas prioritātei. 

IX

Tāpat arÄ« darbaspÄ“ka prasmju paaugstināšanas un pārkvalifikācijas joma ir vāji pārvaldÄ«ta. Es vÄ“lreiz atkārtoju par izglÄ«totiem cilvÄ“kiem kā pamatu mÅ«su ekonomikai un valsts ilgtspÄ“jai.

Mums nav koordinācijas starp valsts attīstības plāniem un darbaspēka politiku. Nav politiskas atbildības par gala rezultātu.

Latvijai nepieciešami darbinieki digitālajai, inovatÄ«vajai, zaļajai ekonomikai. Tas nav labklājÄ«bas, bet gan ekonomikas politikas uzdevums. 

Tas ir saistÄ«ts arÄ« ar demogrāfijas, Ä£imenes un bÄ“rnu politiku. MÄ“s nevaram turpmāk no šÄ« jautājuma izvairÄ«ties. 

Turklāt uzskatu, ka imigrācija no trešajām valstÄ«m nav risinājums. Tā bÅ«tu pieļaujama, lai atsevišÄ·os gadÄ«jumos piesaistÄ«tu augsti kvalificÄ“tus darbiniekus, piemÄ“ram, zinātniekus, inženierus.

MÅ«su ekonomika ir jābalsta uz mÅ«su pašu cilvÄ“kiem. Taču vairāk jāveicina latviešu remigrācija. 

Tādēļ jaunajā valdÄ«bā nepieciešama konceptuāla, vienota un integrÄ“ta demogrāfijas, Ä£imenes un bÄ“rnu politika un par to atbildÄ«gs konkrÄ“ts valdÄ«bas loceklis.

X

Godātie deputāti!

Tagad par drošÄ«bu.

MÅ«su valsts drošÄ«bai jābalstās trÄ«s pÄ«lāros. Pirmkārt, tā ir drošÄ«ba pret ārÄ“jiem apdraudÄ“jumiem.  Otrkārt, iekšÄ“jā drošÄ«ba. Treškārt, civilā aizsardzÄ«ba.

Atbilde uz Krievijas imperiālistisko karu pret Ukrainu ir jauna NATO drošÄ«bas stratÄ“Ä£ija, kas tika pieņemta šÄ« gada jÅ«nijā MadridÄ“. SadarbÄ«bā ar Kanādu NATO spÄ“ki Latvijā palielināsies lÄ«dz daudznacionālas brigādes lÄ«menim.

MÅ«su Nacionālie bruņotie spÄ“ki kopš 2014. gada ir nostiprināti priekšzÄ«mÄ«gi.  Varu apliecināt, ka NATO lÄ«menÄ« mÅ«su karavÄ«ru kvalifikācija tiek vÄ“rtÄ“ta ļoti augstu.

Tagad mums ir jāpadara atlikusÄ« darba daļa – nepieciešams palielināt Nacionālo bruņoto spÄ“ku kaujas spÄ“jas. TāpÄ“c es aicinu Saeimu iespÄ“jami ātri pieņemt Valsts aizsardzÄ«bas dienesta likumu, lai pirmais iesaukums varÄ“tu Ä«stenoties jau nākamajā vasarā.

XI

MÅ«su valsts ārÄ“jā drošÄ«ba ir atkarÄ«ga no Latvijas iesaistes NATO un Eiropas SavienÄ«bā.  Tādēļ ir svarÄ«ga Latvijas ārpolitiskā ietekme Eiropā un pasaulÄ“.

Pateicoties arÄ« Latvijas mÄ“rÄ·tiecÄ«gajai ārpolitikai, kopš kara sākuma Eiropas politikas gravitācijas centrs ir pārvirzÄ«jies uz Baltijas un Polijas pusi. ŠÄ« ietekme ir jānostiprina.

2025. gadā Latvija kandidÄ“s uz vietu ANO DrošÄ«bas padomÄ“. Par mums jānobalso 129 no 193 ANO dalÄ«bvalstÄ«m. Par to ir jācÄ«nās, ir jāstrādā nākamajos divos gados, lai mÄ“s iegÅ«tu 2/3 no šo valstu balsÄ«m, no kurām ievÄ“rojama daļa vispār nezina par Latviju. Šeit ārpolitikai ir milzÄ«gs uzdevums, un tādēļ ir nepieciešama diplomātiska dienesta kapacitātes stiprināšana.

ArÄ« jaunās valdÄ«bas locekļiem un Saeimas deputātiem bÅ«s jābÅ«t spÄ“jÄ«giem sakarÄ«gi argumentÄ“t starptautiskos un Eiropas forumos. SakarÄ«gi izteikt Latvijas viedokli tā, lai otra puse saprot un lai mÅ«su ietekme palielinātos nevis ar mazjÄ“dzÄ«giem izteicieniem samazinātos. Provinciālisms šeit var bÅ«t bÄ«stams mÅ«su drošÄ«bai.

XII

MÅ«su aizsardzÄ«ba pret ārÄ“jiem apdraudÄ“jumiem ir labā lÄ«menÄ«. Tas ir rezultāts konsekventai politikai un atbilstošam finansÄ“jumam.

Taču Latvijas drošÄ«ba sākas jau pie valsts robežas. Bet tā joprojām atbilstoši nav nostiprināta. Policijā trÅ«kst ceturtā daļa darbinieku. InfrastruktÅ«ra ir nolaista. Visiem iekšlietu dienestiem trÅ«kst moderna aprÄ«kojuma, atalgojums ir neadekvāts, izglÄ«tÄ«ba ir atpalikusi.

Situācijai ir kardināli jāmainās. Ja šis otrais pÄ«lārs nefunkcionÄ“s, tad visa drošÄ«ba nebÅ«s nodrošināta. Tādēļ nākamajai valdÄ«bai ir jāsagatavo skaidra programma ar mÄ“rÄ·i, ka iekšÄ“jās drošÄ«bas dienesti nākamajos gados sasniedz tādu pašu lÄ«meni kā mÅ«su Nacionālie bruņotie spÄ“ki. Ir nepieciešama ceļa karte, lai katru gadu sekotu lÄ«dzi panāktajam un vÄ“l darāmajam, lai sasniegtu šÄdu augstu lÄ«meni, kādu ir sasnieguši Nacionālie bruņotie spÄ“ki.

IespÄ“jams, ka toreiz, 2014. gadā, viens otrs teica, ka tas nav iespÄ“jams. Tas ir iespÄ“jams! Un tas pats ir jādara attiecÄ«bā un iekšlietu sistÄ“mu. Tādēļ es aicinu jau pašÄ sākumā sagatavot šÄdu ceļa karti.

XIII

Pavisam aizmirsts ir Latvijas drošÄ«bas trešais pÄ«lārs – civilā aizsardzÄ«ba. LÄ«dz šim neviens to neuzskatÄ«ja par kaut ko aktuālu, kam bÅ«tu jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba. Mums pastāv sistÄ“ma, kurā daudzi piedalās, bet nav skaidras atbildÄ«bas. To labi redzÄ“jām Covid-19 krÄ«zes laikā.

SistÄ“ma nevar bÅ«t efektÄ«va bez centrālās koordinācijas. Es aicinu izveidot stabilu un pastāvÄ«gu institucionālu ietvaru, kas nodrošinātu vienotu valsts lÄ«meņa koordināciju katastrofu vai krīžu pārvaldÄ«šanā, iesaistot pašvaldÄ«bas un iedzÄ«votājus.

ŠÄdam krīžu vadÄ«bas centram jāatrodas Ministru prezidenta vai cita Ministru kabineta locekļa pakļautÄ«bā.

XIV

Un tagad par aktuālo politisko situāciju.

2/3 no jums ir ievÄ“lÄ“ti pirmo reizi. ArÄ« 13. Saeimā 2/3 deputātu bija ievÄ“lÄ“ti pirmo reizi. Deputātu vÄ“tÄ«šana mums ir sava veida tradÄ«cija. Tādēļ varam droši pieņemt, ka arÄ« nākamajā, 15. Saeimā, 2/3 bÅ«s jauni deputāti, kas nomainÄ«s jÅ«s.

To ir labi sev atgādināt, lai liktu šos jums dotos četrus gadus strādāt koncentrÄ“ti un atbildÄ«gi. Lai paveiktu ko tādu, par ko 2026. gadā atskatoties, varÄ“tu teikt, ka tas valstij nācis par labu.

Patlaban izskatās, ka koalÄ«ciju veidos trÄ«s frakcijas – Jaunā VienotÄ«ba, Apvienotais Saraksts un Nacionālā apvienÄ«ba. Starp tām pastāv pietiekoši daudz kopÄ“ju programmas elementu, lai veidotu stabilu koalÄ«ciju, kas darbotos četrus gadus.

Esmu uzdevis Krišjānim Kariņam veikt konsultācijas par nākamās valdÄ«bas izveidi. Tās notiek četros soļos.

XV

Pirmais solis ir sadarbÄ«bas memorands, kurā bÅ«tu iezÄ«mÄ“ti koalÄ«cijas politikas galvenie virzieni. Patlaban sarunas par to vÄ“l turpinās, taču, ļoti iespÄ“jams, ka tas varÄ“tu tikt parakstÄ«ts nākamajās dienās, jo ir pietiekoši daudz jomu un uzskatu, kas pārklājās un kas ir jānoformulÄ“ kopÄ“jā programmā kā pamats nākamajai koalÄ«cijai.

XVI

LoÄ£iski otrais solis ir vienošanās par valdÄ«bas struktÅ«ru.

Uzskatu, ka lÄ«dzšinÄ“jā sklerotiskā valdÄ«bas struktÅ«ra, kur katra ministrija izolÄ“ti kā viduslaiku feodāls lÄ“nis Ä«steno savu politiku, neskatoties, ko citas ministrijas dara, un bez attiecÄ«gas koordinācijas, ir jāreformÄ“.

Tas nepieciešams, jo, pirmkārt, blakus klasiskajām politikas jomām kā, piemÄ“ram, ārlietas, tieslietas, aizsardzÄ«ba, veselÄ«ba un citām, lÄ«dzšinÄ“jā struktÅ«ra nenosedz vairākas modernai Eiropas sabiedrÄ«bai raksturÄ«gas politikas jomas. KamÄ“r citas valstis šÄ«s politikas jomas veido, mÄ“s nespÄ“jam šÄ«s jaunās politikas adekvāti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi veidot. Es jau vairākas no tām nosaucu.

Otrkārt, hroniski nedarbojas modernai sabiedrÄ«bai raksturÄ«gās pārnozaru politikas. Tipiska ir digitalizācijas politika. Tas, ka ministrijas ar digitalizāciju “čabinās” katra par sevi, nozÄ«mÄ“ gan lÄ«dzekļu pārtÄ“riņu, gan gala rezultātā garantÄ“ mÅ«su valsts digitālo atpalicÄ«bu.

Un treškārt, jāņem vÄ“rā, ka šÄ«s jomas nav uz visiem laikiem iekaltas akmenÄ«. Tās var mainÄ«ties gan atkarÄ«bā no aktuālās politikas situācijas, gan atkarÄ«bā no valdÄ«bas prioritātÄ“m. PiemÄ“ram, enerģētikas politika, kas lÄ«dz šim bija departamenta lÄ«menÄ«, un viens departaments veidoja enerģētikas politiku! Tai ir jābÅ«t absolÅ«tai valdÄ«bas pirmajai prioritātei! Citā koalÄ«cija noteikti bÅ«tu citas prioritātes, kam bÅ«tu jāatspoguļojas arÄ« attiecÄ«gā valdÄ«bas struktÅ«rā.

Tādēļ valdības struktūrai modernā Eiropas parlamentārā demokrātijā ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm.

Te nepieciešams arÄ« atšÄ·irt pirmā lÄ«meņa, it sevišÄ·i klasiskās politikas jomas, no otrā lÄ«meņa politikām, kas arÄ« ir svarÄ«gas, bet ne tik svarÄ«gas, lai tām bÅ«tu atsevišÄ·a ministrija, bet tās tomÄ“r ir jāpārvalda un tām arÄ« ir jābÅ«t pārstāvÄ“tām valdÄ«bā ar attiecÄ«gu politisku amatpersonu.

Es gribu atgādināt, ka pirmskara Latvijas valdÄ«bas sastādÄ«tāji bija gudrāki par lÄ«dzšinÄ“jiem, jo arÄ« pirmskara Latvijā bija pirmā un otrā lÄ«meņa Ministru kabineta locekļi. Un jau pirmajā valdÄ«bā 1918. gada 18. novembrÄ« bija ministri un ministru biedri. PiemÄ“ram, iekšlietu ministram bija divi ministra biedri – katrs atbildÄ«gs par savu jomu lielajā iekšlietu ministra portfelÄ«. ApsardzÄ«bas ministram ZālÄ«tim arÄ« bija biedrs, tāpat arÄ« tieslietu ministram bija biedrs Strautnieks. Jau toreiz uzskatÄ«ja, ka jānosedz pirmā un otrā lÄ«meņa politikas. Un arÄ« tagad, veidojot jauno koalÄ«ciju un jauno valdÄ«bas struktÅ«ru, arÄ« šis apstāklis ir jāņem vÄ“rā.

Starpcitu, ministra biedri bija ne tikai demokrātiskajā periodā, bet arÄ« autoritārajā periodā. PiemÄ“ram, AlfrÄ“ds BÄ“rziņš bija iekšlietu ministra biedrs un vÄ“lāk tika paaugstināts par sabiedrisko lietu ministru.

Bet mÄ“s runājam par demokrātisko laikmetu – tas pieder pie normālas izpratnes par to, kā darbojas valdÄ«ba.

Un arguments, ka pašreizÄ“jais modelis jau ilgi ir bijis, vairs nevelk. Tieši tas, ka tā jau ilgi ir bijis, ir problÄ“mas cÄ“lonis. Tādēļ mums nav nekāda iemesla turpināt šÄ«s valdÄ«bas strukturālo mazspÄ“ju un pārnest to arÄ« uz jauno valdÄ«bu.

Es vÄ“lreiz uzsveru, ka šai koalÄ«cijai un valdÄ«bai ir jāpanāk izrāviens, lai jÅ«s pÄ“dÄ“jā Saeimas sÄ“dÄ“ 2026. gadā varÄ“tu ar labu sirdsapziņu teikt: “Jā, mÄ“s esam to sasnieguši!”

XVII

Un visbeidzot, kā ceturtais solis, nāk valdÄ«bas deklarācijas sastādÄ«šana.  

ValdÄ«bas deklarācijai ir jābÅ«t visām politikas jomām nosegtām.  Es runāšu par svarÄ«gākajām bet ir jābÅ«t nosegtām visām – sociālajai politikai, labklājÄ«bai, veselÄ«bas politikai, kultÅ«ras politikai. JābÅ«t vienošanās par konkrÄ“tiem soļiem katrā no tām. IespÄ“jams, tos var diferencÄ“t laikā, kas jāizdara pirmajā, otrajā vai trešajā gadā.

Tikai tad darbs pie valdÄ«bas deklarācijas parādÄ«s, vai šÄ« koalÄ«cija var sākt darbu, vai ir pietiekoši daudz vienošanos par to, ko tā darÄ«s. Un es vÄ“lreiz atkārtoju to, ko es teicu vakar. Nevar bÅ«t tā, ka vispirms ministrs iesēžas krÄ“slā un tad sāk domāt, ko darÄ«s. NÄ“, otrādi! Vispirms ir jāzina, ko šis ministrs darÄ«s, un tikai tad viņš var iesÄ“sties krÄ“slā.

Tādēļ pie valdÄ«bas deklarācijas ir pamatÄ«gi jāstrādā. Tad atklāsies, vai šÄ« koalÄ«cija varÄ“s vispār sākt darbu, vai tā bÅ«s mazspÄ“jÄ«ga un drÄ«z izgāzÄ«sies, vai arÄ« šÄ« koalÄ«cija bÅ«s solÄ«da un izturÄ«ga, tāda, kas spÄ“s vadÄ«t Latviju cauri vÄ“trainajiem Å«deņiem nākamos četrus gadus.

Tad, kad es gÅ«šu pamatotu pārliecÄ«bu, ka iespÄ“jamā koalÄ«cija tiek galā ar savu pirmo lielo darba uzdevumu – konkrÄ“tas, saturiski jÄ“dzÄ«gas valdÄ«bas deklarācijas sagatavošanu – es aicināšu Ministru prezidenta kandidātu sastādÄ«t jauno valdÄ«bu, un pÄ“c tam jÅ«s, dārgie deputāti, varÄ“siet lemt par uzticÄ«bu tai.

XVIII

Godātie deputāti!

Es novÄ“lu nākamajai koalÄ«cijai darboties kā komandai, bez iekšÄ“jām greizsirdÄ«bām un bez savstarpÄ“jas bakstÄ«šanās, vienmÄ“r apzinoties, ka jÅ«s darbojaties kopÄ«gu mÄ“rÄ·u labā, par kuriem jÅ«s vienosieties, un ka jÅ«s visi sabiedrÄ«bas priekšÄ bÅ«siet kolektÄ«vi atbildÄ«gi par rezultātu. JÅ«s nevarÄ“siet izcelties uz jÅ«su kolÄ“Ä£u rÄ“Ä·ina. VÄ“lÄ“tājs jÅ«s vÄ“rtÄ“s kolektÄ«vi.

Es novÄ“lu opozÄ«cijai darboties konstruktÄ«vi, bez demagoÄ£ijas un populisma, kas ved uz nekurieni. 

Es aicinu koalÄ«ciju ieklausÄ«ties un ņemt vÄ“rā konstruktÄ«vus opozÄ«cijas priekšlikumus. 

Es aicinu jÅ«s visus kopā nākamajos četros gados pÄ“c labākās sirdsapziņas pildÄ«t SatversmÄ“ ierakstÄ«to valsts uzdevumu: garantÄ“t latviešu nācijas, tās valodas un kultÅ«ras pastāvÄ“šanu cauri gadsimtiem. Nodrošināt Latvijas tautas un ikviena cilvÄ“ka brÄ«vÄ«bu un sekmÄ“t labklājÄ«bu.

Paldies!

Novērtē šo rakstu:

0
0