Kas un kÄ varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Tieslietu ministrijas administrÄcijai tÄs radÄ«tÄs likumdoÅ¡anas karikatÅ«ras un anomÄliju novÄ“rÅ¡anai
BiedrÄ«ba AUSMA · 25.04.2021. · Komentāri (0)Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jÄnorÄda uz vÄ“sturiskajiem dalÄ«tÄ Ä«pašuma veidošanas apstÄkļiem”. Kas tie par apstÄkļiem, kÄ izrÄdÄs, ministrijas administrÄcija nav izpratusi visus šos 30 gadus un rada likumprojektus, lai šÄ«s likumdošanas anomÄlijas nostiprinÄtu kÄ neatgriezenisku risinÄjumu un lai “zemes baroniem” ar likumu palÄ«dzÄ“tu izspiest no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem maksimÄlÄs zemes izpirkuma maksas par zemi, kuru šie “baroni” ieguva par sviestmaizes cenÄm vai kÄ dÄvinÄjumu. ŠajÄ rakstÄ apskatÄ«sim tikai nelielu daļu anomÄliju, kuras TM sludina no jauna.
Tieslietu ministrija raksta, ka ir „saņemta DenacionalizÄ“to mÄju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas "Ausma" (BiedrÄ«ba) 2019. gada 27. marta elektroniski parakstÄ«ta vÄ“stule par dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanu, kÄ arÄ« Valsts zemes dienesta atbilstoši kompetencei pÄrsÅ«tÄ«ta identiska satura vÄ“stule un 2019. gada 23. aprīļa elektroniskÄ pasta vÄ“stule bez droša elektroniskÄ paraksta ar identisku saturu (VÄ“stules). VÄ“stulÄ“s izteikts viedoklis par likumprojektu „Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likums” (Saeimas reÄ£. Nr. 155/Lp13; Likumprojekts), kÄ arÄ« tÄm pievienota BiedrÄ«bas koncepcija dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanai ar 14. punktiem (Koncepcija), un lÅ«gts sniegt atbildi uz KoncepcijÄ izteiktajÄm idejÄm”.
Tieslietu ministrija izsaka pateicÄ«bu par izteiktajÄm idejÄm un sniedz šÄdu viedokli par dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas aspektiem, Likumprojektu un Koncepciju un turpina, ka KoncepcijÄ ir izteikti šÄdi priekšlikumi dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas jautÄjuma risinÄšanai:
1. JÄsecina, ka dalÄ«tÄ Ä«pašumÄ esošas zemes izpirkšana ir atzÄ«stama par atsavinÄšanu sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bÄm un dalÄ«tajÄ Ä«pašumÄ esoša zeme ir jÄatsavina valstij vai pašvaldÄ«bai, pÄ“c tam to tÄlÄk atsavinot dalÄ«tajÄ Ä«pašumÄ esošu bÅ«vju Ä«pašniekiem;
2. Ir nepieciešams pabeigt zemes reformu un izstrÄdÄt galÄ«go funkcionÄli nepieciešamÄ zemesgabala robežu (FNZG) plÄnu ar tajÄ iekļautiem apgrÅ«tinÄjumiem;
3. Ir jÄapkopo statistika par visÄm dalÄ«tÄ Ä«pašumÄ esošÄm zemÄ“m, cita starpÄ, noskaidrojot to iegÄdes vÄ“rtÄ«bu;
4. JÄparedz, ka dalÄ«tÄ Ä«pašumÄ esošai zemei ir statuss „apbÅ«vÄ“ta zeme ar dzÄ«vojamÄm mÄjÄm”, kas bÅ«tu zemes kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu ietekmÄ“jošs kritÄ“rijs;
5. Katram gadÄ«jumam pirms lÄ“muma pieņemšanas par zemes izpirkšanu ir jÄnosaka kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba izpÄ“rkamajai zemei;
6. NormatÄ«vajos aktos ir jÄnosaka formula FNZG noteikšanai;
7. JÄizstrÄdÄ jauns DzÄ«vojamo mÄju likums, kas sakÄrtotu mÄju Ä«pašuma un pÄrvaldÄ«šanas attiecÄ«bas;
8. NormatÄ«vajos aktos jÄnosaka, ka vienas pilsÄ“tas robežÄs zemes kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba vienam kv. m. ir identiska;
9. LikumÄ jÄrisina dzÄ«vojamo mÄju pÄrvaldÄ«šanas subjektu izveidošanas noteikumi;
10. LikumÄ jÄrisina dzÄ«vojamÄs mÄjas nedzÄ«vojamo telpu Ä«pašnieku un nomnieku statuss;
11. LikumÄ jÄnosaka statuss personÄm, kurÄm par labu FZNG ietvaros ir noteikti kÄdi apgrÅ«tinÄjumi;
12. JÄrisina jautÄjums ar dzÄ«vokļa Ä«pašumu, kas vÄ“l nav ierakstÄ«ti zemesgrÄmatÄ statuss;
13. DalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas likumprojektÄ ir jÄrisina dzÄ«vokļu Ä«rnieku statuss;
14. DalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas likumprojektÄ ir jÄievÄ“ro spÄ“kÄ esošo likumu prioritÄtes princips. T.i., nav pieļaujams tÄds regulÄ“jums, kas neatbilst Civillikuma noteikumiem par kopÄ«pašumu (Civillikuma 1067.-1069. pants) un DzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma 16. un 17. pants.
BiedrÄ«bas “Ausma” Ä«ss ieskats Tieslietu ministrijas atbildes vÄ“stulÄ“ teiktajam:
Paldies par to, ka ar šo vÄ“stuli ir uzsÄkts sarunÄties arÄ« ar sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjiem, uzsÄkts dialogs. To jau var uzskatÄ«t par “gaismu tumša tuneļa galÄ”.
TM raksta izpÄ“tei un vÄ“rtÄ“šanai informÄcija tika pÄrsÅ«tÄ«ta plašam iniciatoru lokam, kuri pÄrstÄv ap 70 dzÄ«vojamo mÄju sabiedriskos veidojumus RÄ«gÄ un citur, kurus skar dalÄ«tais Ä«pašums.
BiedrÄ«ba “Ausma” (turpmÄk - biedrÄ«ba) uzskata, ka likums par zemes izpirkumu tÄ satura ziņÄ, nevis laika ziÅ†Ä ir sasteigts, priekšlaicÄ«gs, jo:
- Nav pabeigta dzÄ«vojamo mÄju vispÄrÄ“jÄ privatizÄcija;
- Nav pabeigta zemes reforma, ko nepamatoti paredz risinÄt zemes izpirkuma likumÄ, kas rada neizpratni, kas ietilpst pirkuma masÄ;
- Nav atrisinÄts pat tik elementÄrs “sÄ«kums”, ka uz FNZG robežu plÄnÄ nav norÄdÄ«ti apgrÅ«tinÄjumi, pat tas, ka uz zemes ir dzÄ«vojamÄ mÄja;
- Šim FNZG nav atsevišÄ·as kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas (KV), zemei, kurai netaisnÄ«gi noteikta KV kÄ apbÅ«ves zemei.
Pirms izpirkuma likuma, ja vajag, jÄizstrÄdÄ citi likumi, noteikumi, kas uzliek par pienÄkumu attiecÄ«gÄm ministrijÄm, pašvaldÄ«bu iestÄdÄ“m pilnÄ«bÄ pabeigt VISPÄ€RÄ’JO dzÄ«vojamo mÄju privatizÄciju, mÄjai nosakot FNZG robežas, atsevišÄ·u kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu utt.
Nevar piekrist TM, ka zemei, kurai zem jebkuras mÄjas ir vienÄdÄ funkcionÄlÄ nozÄ«me, turklÄt zeme ap mÄju ir PUBLISKA ZEME, to nevar norobežot ar žogu, var bÅ«t dažÄda vÄ“rtÄ«ba, ja mÄja un zeme nav viens Ä«pašums. MÄjai VecrÄ«gÄ vispÄr nav nomas zemes, izņemot to, kas zem pamatiem utt. Tad kÄ var bÅ«t atšÄ·irÄ«ga cena, atšÄ·irÄ«ga KV, ja mÄja un zeme netiek vÄ“rtÄ“tas ka viens Ä«pašums, kad zemes vÄ“rtÄ«bu nosaka mÄjas Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba. ŠÄdu viedokli, ka VecrÄ«gÄ zeme ir dÄrgÄka, var atzÄ«t kÄ spekulatÄ«vu viedokli.
Vai ir korekta atsauce uz vÄ“sturisku situÄcijas veidošanos, kad pašvaldÄ«bu amatpersonÄm denacionalizÄcijas likumÄ no trÄ«s zemes Ä«pašuma atjaunošanas variantiem tika piešÄ·irtas neierobežotas tiesÄ«bas, kÄ mantiniekiem, kuru jau ir tikai ap 10%, un uzpircÄ“jiem (ap 90 %) ir, bija zinÄmas šÄ« Ä«pašuma iegÅ«šanas sekas...
MÅ«su izteikumos, atzinumos vÄ“rsta uzmanÄ«ba vienÄ«gi uz privatizÄcijas un zemes reformas pabeigšanu, pirms uzsÄkt zemes izpirkuma likuma sagatavošanu un izpirkuma procedÅ«ras uzsÄkšanu.
Daži citÄti no TM atbildes un mÅ«su biedrÄ«bas tÄ“zes, piebildes:
TM: “Vispirms vÄ“lamies uzsvÄ“rt, ka dalÄ«tÄ Ä«pašuma pastÄvÄ“šana nav vienkÄrša problÄ“ma, gan vÄ“rtÄ“jot to kÄ faktisku situÄciju, gan apskatot to no tiesiskiem apsvÄ“rumiem.”
Piebilde 1 - nav saprotams, kas domÄts ar šÄdu izteikumu. ŠÄda situÄcija nepastÄvÄ“ja pirms zemes reformas pilsÄ“tÄs, to radÄ«ja tÄ pati Tieslietu ministrija, kurai ir, bija jÄnovÄ“rš aplamÄ«bas, ko radÄ«ja priekšteÄi, tÄtad jÄnovÄ“rš valstij... Un kas tie par “tiesiskiem apsvÄ“rumiem”? Var domÄt, kÄ gribi.
TM: “Apskatot dalÄ«to Ä«pašumu kÄ faktisku situÄciju, jÄnorÄda uz vÄ“sturiskajiem dalÄ«tÄ Ä«pašuma veidošanas apstÄkļiem.”
Piebilde 2 - kÄds sakars vÄ“sturei, kad dalÄ«to Ä«pašumu izveidoja 1990 gada 4. maija TM, izkropļojot zemes reformu pilsÄ“tÄs un Civillikuma 847. un 968. panta jÄ“gu ar izņēmumiem, to saturu pÄrvÄ“ršot par juridisku KARIKATŪRU. KÄdēļ tÄda situÄcija nenotika ar zemes reformu laukos? PilsÄ“tÄ gudrÄka mafija, liela alkatÄ«ba, “gudrÄki” atsevišÄ·i MaksÄtnespÄ“jas administrÄcijas advokÄti, kuri izveidoja “balto baronu”, zemes zem mÄjÄm uzpircÄ“ju kastu?
TM: “Tieslietu ministrijas ieskatÄ LikumprojektÄ ir ietverts sabalansÄ“ts risinÄjums dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanai, kas respektÄ“ visu tajÄ iesaistÄ«to personu aizsargÄjamÄs intereses un nodrošina reÄlu iespÄ“ju dalÄ«to Ä«pašumu izbeigt, kÄdÄ šobrÄ«d daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamo mÄju gadÄ«jumÄ praktiski nepastÄv.”
Piebilde 3 – vai tas ir “sabalansÄ“ts risinÄjums”, kad neizpirktu zemi mantinieki saņēma kÄ dÄvanu vai uzpircÄ“ji izpirka par dažiem santÄ«miem, bet tautai, kura okupÄcijas laikÄ strÄdÄja par grašiem un neko neieguva, visi bija vienÄdi, bet tagad tiek plÄnots “SABALANSÄ’T risinÄjumu”: ar pirmpirkuma tiesÄ«bu pÄrkÄpšanu zeme faktiski izkrÄpta uzpircÄ“jiem, tagad viņiem samaksÄt desmit vai pat simtreiz dÄrgÄk, kur mÅ«su gadÄ«jumÄ kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba bija 14 000 Ls, bet tagad tÄ noteikta kÄ apbÅ«ves zemei 162 000 EUR, paredzot KV audzÄ“t vÄ“l vairÄk, pievienot vergiem zemes gabalus, par ko “pakampt lielÄku kumosu, kura “zemes baroniem” neder?
TM: “Katra nekustamÄ Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bu nosaka virkne apstÄkļu, to starpÄ tÄ atrašanÄs vieta, stÄvoklis, apgrÅ«tinÄjumi, iespÄ“jamÄs izmantošanas iespÄ“jas.”
Piebilde 4 – te vienÄ grozÄ ir salikti visi Ä«pašumi, visi apstÄkļi. Tas nav korekti. StÄsts nav par mÄjas Ä«pašumu, bet par apgrÅ«tinÄto, apbÅ«vÄ“to zemi un katastrofÄli aplamu kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu, kad mÄjai nosaka vienu KV, zemei citu, kur zemes funkcionÄlÄ nepieciešamÄ«ba ir visur vienÄda - RÄ«gÄ, DundagÄ, AizputÄ“ vai KÄrsavÄ. “ApgrÅ«tinÄjumi” – lÅ«k, te taisnÄ«ba, bet izrÄdÄs, ka mÄjas nav vairs uz zemes, bet karÄjÄs kaut kur gaisÄ, zeme pienesta mÄjas tuvumÄ, un nu maksÄjiet man, uzpircÄ“jam, kÄ dzimtcilvÄ“ki, es esmu šÄ«s Latvijas zemes varenais N. Š.!
TÄpat nav korekti risinÄt zemes izpirkumu, taisÄ«t apšaubÄmu likumu, ja:
Piebilde 5 - nav atrisinÄts Ä«rnieku statuss, ko likuma izdevÄ“jam ir pienÄkums ierosinÄt, kad, kur un kÄ to risinÄt, citÄdi likums izskatÄs nevis kÄ likums, bet tÄds, kÄ tautÄ saka, “izstrÄdÄjums”.
Piebilde 6 - nav atrisinÄts un šajÄ vai citÄ likumÄ nav iestrÄdÄts NOMNIEKU statuss. Vai tas nav absurds – Ä«pašnieki mÄjai atzÄ«ti dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, bet ienÄkumus no nomniekiem patur kaut kÄds cits onkulis, tante, un valsts vara neliekas ne zinis, tÄpat kÄ par pirmpirkuma tiesÄ«bu masveida pÄrkÄpumu, kur pat ZemesgrÄmata neprasa uzrÄdÄ«t, pievienot dokumentu par pirmpirkuma ievÄ“rošanu. TM, Jums tas neliekas jocÄ«gi, kÄ “demokrÄtiskÄ” valstÄ« var, atvainojos par vÄrdu, realizÄ“t kriminÄltiesiskas darbÄ«bas bez sekÄm un bez atbildÄ«bas par pÄrkÄpumiem?
Ko var noteikt ar likumu dezorganizÄ“tie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki? Kurš sÄks rÄ«koties, kurš par to maksÄs, kad varu un naudu sagrÄbj mÅ«su piemÄ“ros RÄ«gas namu pÄrvaldnieks! Kurš no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem lai sÄk rÄ«koties? Vai tas nav valsts pienÄkums – ja uzsÄka privatizÄ“t dzÄ«vojamÄs mÄjas, uzdot attiecÄ«gÄm iestÄdÄ“m noregulÄ“t visus jautÄjumus, nevis pamest pÅ«li, masas – dzÄ«vokļu Ä«pašniekus likteņa varÄ, lai karo kÄ “hibrÄ«dkara” apstÄkļos vieni pret otriem?
TM: “VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka parasti par taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu tiek uzskatÄ«ta tÄda, kas ir nekustamÄ Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«ba uz atsavinÄšanas brÄ«di, lai attiecÄ«gÄ nekustamÄ Ä«pašuma Ä«pašniekam nodrošinÄtu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu mantisko stÄvokli, kÄds tam bija pirms atsavinÄšanas.”
Piebilde 7 - vai tas ņemts no laulÄ«bas šÄ·iršanas likuma normÄm? Kas to nosaka, kas ir “taisnÄ«ga atlÄ«dzÄ«ba”? Teiktais kÄ no N.Š. dienasgrÄmatas. KÄds tad bija N.Š. mantiskais stÄvoklis? Te nu arÄ«, kÄ tautÄ teiktu, TM “iebrauca auzÄs”.
Konference, ko TM piemin, neko neatrisinÄja. Pati TM uz šo konferenci, ko organizÄ“ja Saeimas komisija, neatnÄca ar koncepciju, ko apspriest. Konferenci vadÄ«ja kÄ galvenais referents N.Š., bet ne TM, un ZZS + Saskaņa, bet kÄ dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiešajiem upuriem referentam vÄrdu nedeva (lasiet rakstu: https: Krizdami klupdami juridiskÄs finesÄ“s, ierÄ“dņi turpina aizstÄvÄ“t “zemes baronu” intereses).
TM: „JautÄjumÄ par spÄ“kÄ esošo likumu prioritÄtes principu (Koncepcijas 14. punkts) norÄdÄm, ka nav skaidrs, kas ar šo jÄ“dzienu VÄ“stulÄ“s ir domÄts. Nedz normatÄ«vajos aktos, nedz tiesÄ«bu doktrÄ«nÄ nav identificÄ“ts šÄds princips.”
Piebilde 8 - to nu gan kÄ profesionÄļiem vajadzÄ“ja saprast, ka, taisot jaunu likumu, jÄievÄ“ro jau spÄ“kÄ esoši likumu, to prioritÄte šÄdÄ izteiksmÄ“, nevis jÄpiesauc “doktrÄ«na”, jo jauns likums nevar tapt pretrunÄ ar spÄ“kÄ esošiem likumiem.
TM: “KÄ norÄdÄ«ts Likumprojekta anotÄcijÄ, izpirkuma cenas kÄ taisnÄ«gas atlÄ«dzÄ«bas pamatojums balstÄs apsvÄ“rumÄ, ka uz Likumprojekta spÄ“kÄ stÄšanÄs brÄ«di kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas tiks noteiktas maksimÄli tuvu nekustamÄ Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«bai. Tikai šÄdu atlÄ«dzÄ«bu var atzÄ«t par taisnÄ«gu par piespiedu atsavinÄšanu.”
Piebilde 9 - atkal jÄsaka, ka tas tÄpat kÄ no N.Š. dienasgrÄmatas.
Par kÄdu tirgus vÄ“rtÄ«bu te var runÄt? Kaut vai to salÄ«dziniet, par kÄdu cenu uzpircÄ“ji zemi ieguva un par kÄdu to grib pÄrdot, - vai ar likumu noteikt, par kÄdu cenu lai izpÄ“rk tie, kuriem ienÄkumi “no rokas mutÄ“”? Ne jau dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, bijušie Ä«rnieki ir vainÄ«gi pie šÄ«s apskatÄ«tÄs “putras” savÄrÄ«šanas, pie minÄ“to Civillikuma normu pÄrvÄ“ršanas par karikatÅ«ru! N. Š. nevajadzÄ“ja pÄrkÄpt pirmpirkuma tiesÄ«bas, valstij, ZemesgrÄmatai vajadzÄ“ja pieprasÄ«t pirmpirkuma dokumentu un nebÅ«tu šÄ«s zemes “tirgus vÄ“rtÄ«bas”.
Te jau tÄ “putra” vÄrÄs, un par tÄdu “putras” vÄrÄ«tÄju šajÄ likumprojektÄ valsts vara TM personÄ grib atzÄ«t dzÄ«vokļu Ä«pašniekus. Redziet, likumprojekts nodots SaeimÄ, prasiet komisijai, kura pat neatbild uz iesniegumiem ar e-parakstu, pÄrkÄpj Satversmes 104.pantu. Un viss “kÄrtÄ«bÄ”?!
JÅ«s, TM, piedÄvÄjat, lai dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, visi kopÄ iet uz Komisiju un prasa pareizu likumu kÄ Francijas Napoleona laikos: ja tauta prasa likumu, uzrakstiet gari un plaši, lai neviens neko nesaprot, tÄ? KÄdÄ veidÄ prasÄ«t komisijai SaeimÄ? TÄpat kÄ tas notika pirms laika 13. janvÄrÄ« – ar bruÄ£a akmeņiem?
GodÄtÄ Tieslietu ministrija, godÄtais ministra k-gs JÄnis BordÄns – mÄ“s neprasÄm no TM sniegt skaidrojumus, - lieks uztraukums un laika un naudas tÄ“rÄ“šana. IevÄ“rojiet, ko dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemes nomnieki grib panÄkt.
Piebilde 10 - biedrÄ«ba prasa izstrÄdÄt godÄ«gu likumprojektu, lai NEnostiprinÄtu bijušo Ä«rnieku – dzÄ«vokļu Ä«pašnieku diskriminÄciju, kad prettiesiski valsts šiem Ä«rniekiem, realizÄ“jot zemes reformu pilsÄ“tÄs, privatizÄ“jot mÄjas un denacionalizÄ“jot zemi, pÄrkÄpa ECT jurisdikciju.
LietÄ "Malons pret LielbritÄniju"(1984. gada 2. augusta spriedums lietÄ Malone v. The United Kingdom) tiesa atzinusi, ka šÄdam normatÄ«vajam aktam jÄatbilst arÄ« likumÄ«bas principam. "Tas neatbilstu tiesiskas valsts principiem, ja izpildvarai dotÄs izvÄ“les tiesÄ«bas tiktu noteiktas kÄ neierobežota vara. TÄtad likumam pietiekami skaidri jÄnosaka kompetentÄm institÅ«cijÄm doto pilnvaru apjoms un to Ä«stenošanas veids, ņemot vÄ“rÄ noteiktÄ lÄ«dzekļa leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i, lai sasniegtu indivÄ«dam adekvÄtu aizsardzÄ«bu pret patvaļīgu iejaukšanos.” Ko valsts nav nodrošinÄjusi, nav ievÄ“rojusi likumu prioritÄti – Civillikuma 847. un 968. pantu, atņemot ar likumu mÄjai, bÅ«vei piesaistÄ«to zemi (pÄrkÄpa CL Ievada 3.panta nosacÄ«jumus un 4. maija deklarÄcijas 8. pantu, ar DzÄ«vokļa Ä«pašuma likumu par mÄjas kopÄ«pašuma palielinÄšanu u.c. likumu “prioritÄti”, kÄ primÄrus likumus).
God. ministra k-gam JÄnim BordÄnam!
Atbilde, ko saņēmÄm ar JÅ«su parakstu, ir jau vairÄk kÄ nekas, tomÄ“r “kompromisa” risinÄjumam nav - kur bijÄm, tur palikÄm.
TM amatpersonas mÅ«s pasÅ«tÄ«ja, atvainojos, tÄlÄk – ejiet un risiniet Dzintara RasnaÄa un Raivja Kronberga likumprojekta bÅ«tÄ«bu uz Saeimu, uz Saeimas komisiju, kura jau trešo gadu netiek galÄ ar šo likumprojektu, saprotot, ka tas ir “JÄ’LVIELA” - neizstrÄdÄts, ka problemÄtika sÄkta risinÄt no otra gala, tukšÄ vietÄ, faktiski - kÄ lielÄku masu naudas ar likumu izvilinÄt, neteikšu, izkrÄpt, no tautas, TM AnotÄcijÄ norÄdot, ka izmaksas bÅ«šot ap 300 + EUR, ja atmiņa neviļ, vai tml. MÄ“s jau aprÄ“Ä·inÄjÄm, ka zemes izmaksas vienam dzÄ«voklim varÄ“tu bÅ«t, sÄkot no TRĪS tÅ«kstošiem lÄ«dz septiņiem vai pat vairÄk.
NorÄde, ka jautÄjums tika apskatÄ«ts KonferencÄ“, - izlasiet Pietiek.com publicÄ“to mÅ«su rakstu, tajÄ daudz kas pateikts, ka uz Konferenci TM atnÄca “tukšÄm rokÄm” un konference beidzÄs NE AR KO!
Uz rakstiem, kurus sÅ«tÄ«jÄm visÄm iespÄ“jamÄm institÅ«cijÄm ar e-parakstu, tÄ arÄ« atbildi nesaņēmÄm, pat no ļoti cienÄ«jamÄ Valsts zemes dienesta.
Valsts bezatbildÄ«gÄ attieksme pret tautas vaimanÄm un asarÄm ir tik tÄlu novesta, ka nekÄdi raksti nelÄ«dz. KÄda te runa var bÅ«t par tiesisku valsti, par demokrÄtiju, kur “tiesiskums” darbojas pÄ“c principa “TiesÄšanÄs kÄ Ä·Ä“Ä·is” vai, kÄ Delfos rakstÄ«ja Vilis Seleckis: https://www.delfi.lv/news/versijas/vilis-seleckis-kad-tiesiskums-parversas-par-tiesiskuma-bendi.d?id=50869275
Tieši tÄ realizÄ“t “tiesiskumu” pÄ“c mÅ«su ieskata paredz Dzintara RasnaÄa sagatavotais un SaeimÄ iesniegtais Likumprojekts: 155/Lp13, par ko Juris Avotiņš ir sagatavojis zinÄtnisku šÄ«s problemÄtikas apskatu uz konkrÄ“ta piemÄ“ra, ko Jums, TM, jau sÅ«tÄ«jÄm iepriekšÄ“jÄ vÄ“stulÄ“.
MÄ“s saprotam, ka ministram iedziļinÄties, ko ierÄ“dņi raksta atbilžu vÄ“stulÄ“s, cik tas atbilst bÅ«tÄ«bai vai vÄ“l vairÄk – izanalizÄ“t likumprojektu, izanalizÄ“t plašÄs mÅ«su iniciatoru Koncepcijas, ir neiespÄ“jami. Tam ir ministra administrÄcijas labi uzpÅ«stÄ armija, kas ministram pasniedz pÄ“c savas sirdsapziņas apmÄ“ra un pÄ“c vÄ“lmes ministrus turÄ“t “Ä«sÄ pavadÄ”, - kas uztur vai gremdÄ“ ministra prestižu.
TomÄ“r šeit ir jÄņem vÄ“rÄ, ka problemÄtika skar milzÄ«gas summas, ko paredz paņemt no tautas un ka likumprojekts skar aptuveni 300 000 vÄ“lÄ“tÄju.
Ministra k-gs!
JÅ«su problÄ“ma bÅ«tu tomÄ“r iedziļinÄties, lai PIRMS likumprojekta izstrÄdÄšanas un nosÅ«tÄ«šanas valdÄ«bai un Saeimai tiktu atrisinÄti vismaz TRĪS pamatjautÄjumi:
(1) par ZEMES REFORMAS pabeigšanu un, lai tiktu realizÄ“ti reformas principi ievÄ“rot visu reformas dalÄ«bnieku intereses;
(2) par DZĪVOJAMO MÄ€JU PRIVATIZÄ€CIJAS PABEIGŠANU likumu noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ;
(3) ar PAREIZAS KADASTRÄ€LÄ€S VÄ’RTĪBAS NOTEIKŠANU kÄ publiskai, apbÅ«vÄ“tai zemei, funkcionÄli nepieciešamai zemei tÄs robežÄs zemei, kas domÄta mÄjas uzturÄ“šanai, kas bija piesaistÄ«ta bÅ«vÄ“jot mÄjas.
LÅ«k, tÄ ir problÄ“mas bÅ«tÄ«ba, ko TM ierÄ“dņi nevar izprast un atbild: “KoncepcijÄ ietvertÄs norÄdes par neskaidriem maksÄjumiem un to izlietošanu, nesniedz pietiekamu priekšstatu par to, kas ir problÄ“mas bÅ«tÄ«ba.” Vai JÅ«s, ministra k-gs, sapratÄt šÄ« teikuma saturu? MÄ“s nesapratÄm.
Visu Jums, ministra k-gs, cieņu par JÅ«su aktivitÄtÄ“m un pareizu attieksmi daudzos citos tiesiskuma un tiesu jautÄjumos, pret ko vÄ“ršas atsevišÄ·i spÄ“ki, pat masu mediji.
GaidÄm JÅ«su kÄ ministra risinÄjumu arÄ« šÄ« “hibrÄ«dkara” un likumdošanas karikatÅ«ras novÄ“ršanu. Tas ir JÅ«su varÄ un spÄ“kos izrÄ«kot, kontrolÄ“t, ko un kÄ dara ministra administrÄcija. Uz to arÄ« vÄ“rsti mÅ«su raksti. Paldies par izpratni, lai LatvijÄ tiesiskums vieniem netiktu turpinÄts, pÄrvÄ“ršoties par citas tautas daļas tiesiskuma bendi.