Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vÄ“sturiskajiem dalÄ«tā Ä«pašuma veidošanas apstākļiem”. Kas tie par apstākļiem, kā izrādās, ministrijas administrācija nav izpratusi visus šos 30 gadus un rada likumprojektus, lai šÄ«s likumdošanas anomālijas nostiprinātu kā neatgriezenisku risinājumu un lai “zemes baroniem” ar likumu palÄ«dzÄ“tu izspiest no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem maksimālās zemes izpirkuma maksas par zemi, kuru šie “baroni” ieguva par sviestmaizes cenām vai kā dāvinājumu. Šajā rakstā apskatÄ«sim tikai nelielu daļu anomāliju, kuras TM sludina no jauna.

Tieslietu ministrija raksta, ka ir „saņemta DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas "Ausma" (BiedrÄ«ba) 2019. gada 27. marta elektroniski parakstÄ«ta vÄ“stule par dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanu, kā arÄ« Valsts zemes dienesta atbilstoši kompetencei pārsÅ«tÄ«ta identiska satura vÄ“stule un 2019. gada 23. aprīļa elektroniskā pasta vÄ“stule bez droša elektroniskā paraksta ar identisku saturu (VÄ“stules). VÄ“stulÄ“s izteikts viedoklis par likumprojektu „Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums” (Saeimas reÄ£. Nr. 155/Lp13; Likumprojekts), kā arÄ« tām pievienota BiedrÄ«bas koncepcija dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanai ar 14. punktiem (Koncepcija), un lÅ«gts sniegt atbildi uz Koncepcijā izteiktajām idejām”.

Tieslietu ministrija izsaka pateicÄ«bu par izteiktajām idejām un sniedz šÄdu viedokli par dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas aspektiem, Likumprojektu un Koncepciju un turpina, ka Koncepcijā ir izteikti šÄdi priekšlikumi dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas jautājuma risināšanai:

1. Jāsecina, ka dalÄ«tā Ä«pašumā esošas zemes izpirkšana ir atzÄ«stama par atsavināšanu sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām un dalÄ«tajā Ä«pašumā esoša zeme ir jāatsavina valstij vai pašvaldÄ«bai, pÄ“c tam to tālāk atsavinot dalÄ«tajā Ä«pašumā esošu bÅ«vju Ä«pašniekiem;

2. Ir nepieciešams pabeigt zemes reformu un izstrādāt galÄ«go funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu (FNZG) plānu ar tajā iekļautiem apgrÅ«tinājumiem;

3. Ir jāapkopo statistika par visām dalÄ«tā Ä«pašumā esošÄm zemÄ“m, cita starpā, noskaidrojot to iegādes vÄ“rtÄ«bu;

4. Jāparedz, ka dalÄ«tā Ä«pašumā esošai zemei ir statuss „apbÅ«vÄ“ta zeme ar dzÄ«vojamām mājām”, kas bÅ«tu zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu ietekmÄ“jošs kritÄ“rijs;

5. Katram gadÄ«jumam pirms lÄ“muma pieņemšanas par zemes izpirkšanu ir jānosaka kadastrālā vÄ“rtÄ«ba izpÄ“rkamajai zemei;

6. NormatÄ«vajos aktos ir jānosaka formula FNZG noteikšanai;

7. Jāizstrādā jauns DzÄ«vojamo māju likums, kas sakārtotu māju Ä«pašuma un pārvaldÄ«šanas attiecÄ«bas;

8. Normatīvajos aktos jānosaka, ka vienas pilsētas robežās zemes kadastrālā vērtība vienam kv. m. ir identiska;

9. Likumā jārisina dzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas subjektu izveidošanas noteikumi;

10. Likumā jārisina dzÄ«vojamās mājas nedzÄ«vojamo telpu Ä«pašnieku un nomnieku statuss;

11. Likumā jānosaka statuss personām, kurām par labu FZNG ietvaros ir noteikti kādi apgrūtinājumi;

12. Jārisina jautājums ar dzÄ«vokļa Ä«pašumu, kas vÄ“l nav ierakstÄ«ti zemesgrāmatā statuss;

13. DalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas likumprojektā ir jārisina dzÄ«vokļu Ä«rnieku statuss;

14. DalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas likumprojektā ir jāievÄ“ro spÄ“kā esošo likumu prioritātes princips. T.i., nav pieļaujams tāds regulÄ“jums, kas neatbilst Civillikuma noteikumiem par kopÄ«pašumu (Civillikuma 1067.-1069. pants) un DzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma 16. un 17. pants.

BiedrÄ«bas “Ausma” Ä«ss ieskats Tieslietu ministrijas atbildes vÄ“stulÄ“ teiktajam:

Paldies par to, ka ar šo vÄ“stuli ir uzsākts sarunāties arÄ« ar sabiedrÄ«bas pārstāvjiem, uzsākts dialogs. To jau var uzskatÄ«t par “gaismu tumša tuneļa galā”.

 TM raksta izpÄ“tei un vÄ“rtÄ“šanai informācija tika pārsÅ«tÄ«ta plašam iniciatoru lokam, kuri pārstāv ap 70 dzÄ«vojamo māju sabiedriskos veidojumus RÄ«gā un citur, kurus skar dalÄ«tais Ä«pašums.

BiedrÄ«ba “Ausma” (turpmāk - biedrÄ«ba) uzskata, ka likums par zemes izpirkumu tā satura ziņā, nevis laika ziņā ir sasteigts, priekšlaicÄ«gs, jo:

- Nav pabeigta dzīvojamo māju vispārējā privatizācija;

- Nav pabeigta zemes reforma, ko nepamatoti paredz risināt zemes izpirkuma likumā, kas rada neizpratni, kas ietilpst pirkuma masā;

- Nav atrisināts pat tik elementārs “sÄ«kums”, ka uz FNZG robežu plānā nav norādÄ«ti apgrÅ«tinājumi, pat tas, ka uz zemes ir dzÄ«vojamā māja;

- Šim FNZG nav atsevišÄ·as kadastrālās vÄ“rtÄ«bas (KV), zemei, kurai netaisnÄ«gi noteikta KV kā apbÅ«ves zemei.

Pirms izpirkuma likuma, ja vajag, jāizstrādā citi likumi, noteikumi, kas uzliek par pienākumu attiecÄ«gām ministrijām, pašvaldÄ«bu iestādÄ“m pilnÄ«bā pabeigt VISPÄ€RÄ’JO dzÄ«vojamo māju privatizāciju, mājai nosakot FNZG robežas, atsevišÄ·u kadastrālo vÄ“rtÄ«bu utt.

Nevar piekrist TM, ka zemei, kurai zem jebkuras mājas ir vienādā funkcionālā nozÄ«me, turklāt zeme ap māju ir PUBLISKA ZEME, to nevar norobežot ar žogu, var bÅ«t dažāda vÄ“rtÄ«ba, ja māja un zeme nav viens Ä«pašums. Mājai VecrÄ«gā vispār nav nomas zemes, izņemot to, kas zem pamatiem utt. Tad kā var bÅ«t atšÄ·irÄ«ga cena, atšÄ·irÄ«ga KV, ja māja un zeme netiek vÄ“rtÄ“tas ka viens Ä«pašums, kad zemes vÄ“rtÄ«bu nosaka mājas Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba. ŠÄdu viedokli, ka VecrÄ«gā zeme ir dārgāka, var atzÄ«t kā spekulatÄ«vu viedokli.

Vai ir korekta atsauce uz vÄ“sturisku situācijas veidošanos, kad pašvaldÄ«bu amatpersonām denacionalizācijas likumā no trÄ«s zemes Ä«pašuma atjaunošanas variantiem tika piešÄ·irtas neierobežotas tiesÄ«bas, kā mantiniekiem, kuru jau ir tikai ap 10%, un uzpircÄ“jiem (ap 90 %) ir, bija zināmas šÄ« Ä«pašuma iegÅ«šanas sekas...

 MÅ«su izteikumos, atzinumos vÄ“rsta uzmanÄ«ba vienÄ«gi uz privatizācijas un zemes reformas pabeigšanu, pirms uzsākt zemes izpirkuma likuma sagatavošanu un izpirkuma procedÅ«ras uzsākšanu.

Daži citāti no TM atbildes un mūsu biedrības tēzes, piebildes:

TM: “Vispirms vÄ“lamies uzsvÄ“rt, ka dalÄ«tā Ä«pašuma pastāvÄ“šana nav vienkārša problÄ“ma, gan vÄ“rtÄ“jot to kā faktisku situāciju, gan apskatot to no tiesiskiem apsvÄ“rumiem.”

Piebilde 1 - nav saprotams, kas domāts ar šÄdu izteikumu. ŠÄda situācija nepastāvÄ“ja pirms zemes reformas pilsÄ“tās, to radÄ«ja tā pati Tieslietu ministrija, kurai ir, bija jānovÄ“rš aplamÄ«bas, ko radÄ«ja priekšteči, tātad jānovÄ“rš valstij... Un kas tie par “tiesiskiem apsvÄ“rumiem”? Var domāt, kā gribi.

TM: “Apskatot dalÄ«to Ä«pašumu kā faktisku situāciju, jānorāda uz vÄ“sturiskajiem dalÄ«tā Ä«pašuma veidošanas apstākļiem.”

Piebilde 2 - kāds sakars vÄ“sturei, kad dalÄ«to Ä«pašumu izveidoja 1990 gada 4. maija TM, izkropļojot zemes reformu pilsÄ“tās un Civillikuma 847. un 968. panta jÄ“gu ar izņēmumiem, to saturu pārvÄ“ršot par juridisku KARIKATŪRU. Kādēļ tāda situācija nenotika ar zemes reformu laukos? PilsÄ“tā gudrāka mafija, liela alkatÄ«ba, “gudrāki” atsevišÄ·i MaksātnespÄ“jas administrācijas advokāti, kuri izveidoja “balto baronu”, zemes zem mājām uzpircÄ“ju kastu?

TM: “Tieslietu ministrijas ieskatā Likumprojektā ir ietverts sabalansÄ“ts risinājums dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanai, kas respektÄ“ visu tajā iesaistÄ«to personu aizsargājamās intereses un nodrošina reālu iespÄ“ju dalÄ«to Ä«pašumu izbeigt, kādā šobrÄ«d daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamo māju gadÄ«jumā praktiski nepastāv.”

Piebilde 3 – vai tas ir “sabalansÄ“ts risinājums”, kad neizpirktu zemi mantinieki saņēma kā dāvanu vai uzpircÄ“ji izpirka par dažiem santÄ«miem, bet tautai, kura okupācijas laikā strādāja par grašiem un neko neieguva, visi bija vienādi, bet tagad tiek plānots “SABALANSÄ’T risinājumu”: ar pirmpirkuma tiesÄ«bu pārkāpšanu zeme faktiski izkrāpta uzpircÄ“jiem, tagad viņiem samaksāt desmit vai pat simtreiz dārgāk, kur mÅ«su gadÄ«jumā kadastrālā vÄ“rtÄ«ba bija 14 000 Ls, bet tagad tā noteikta kā apbÅ«ves zemei 162 000 EUR, paredzot KV audzÄ“t vÄ“l vairāk, pievienot vergiem zemes gabalus, par ko “pakampt lielāku kumosu, kura “zemes baroniem” neder?

TM: “Katra nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bu nosaka virkne apstākļu, to starpā tā atrašanās vieta, stāvoklis, apgrÅ«tinājumi, iespÄ“jamās izmantošanas iespÄ“jas.”

Piebilde 4 – te vienā grozā ir salikti visi Ä«pašumi, visi apstākļi. Tas nav korekti. Stāsts nav par mājas Ä«pašumu, bet par apgrÅ«tināto, apbÅ«vÄ“to zemi un katastrofāli aplamu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, kad mājai nosaka vienu KV, zemei citu, kur zemes funkcionālā nepieciešamÄ«ba ir visur vienāda - RÄ«gā, Dundagā, AizputÄ“ vai Kārsavā. “ApgrÅ«tinājumi” – lÅ«k, te taisnÄ«ba, bet izrādās, ka mājas nav vairs uz zemes, bet karājās kaut kur gaisā, zeme pienesta mājas tuvumā, un nu maksājiet man, uzpircÄ“jam, kā dzimtcilvÄ“ki, es esmu šÄ«s Latvijas zemes varenais N. Š.!

 Tāpat nav korekti risināt zemes izpirkumu, taisÄ«t apšaubāmu likumu, ja:

 Piebilde 5 - nav atrisināts Ä«rnieku statuss, ko likuma izdevÄ“jam ir pienākums ierosināt, kad, kur un kā to risināt, citādi likums izskatās nevis kā likums, bet tāds, kā tautā saka, “izstrādājums”.

 Piebilde 6 - nav atrisināts un šajā vai citā likumā nav iestrādāts NOMNIEKU statuss. Vai tas nav absurds – Ä«pašnieki mājai atzÄ«ti dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, bet ienākumus no nomniekiem patur kaut kāds cits onkulis, tante, un valsts vara neliekas ne zinis, tāpat kā par pirmpirkuma tiesÄ«bu masveida pārkāpumu, kur pat Zemesgrāmata neprasa uzrādÄ«t, pievienot dokumentu par pirmpirkuma ievÄ“rošanu. TM, Jums tas neliekas jocÄ«gi, kā “demokrātiskā” valstÄ« var, atvainojos par vārdu, realizÄ“t krimināltiesiskas darbÄ«bas bez sekām un bez atbildÄ«bas par pārkāpumiem?

 Ko var noteikt ar likumu dezorganizÄ“tie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki? Kurš sāks rÄ«koties, kurš par to maksās, kad varu un naudu sagrābj mÅ«su piemÄ“ros RÄ«gas namu pārvaldnieks! Kurš no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem lai sāk rÄ«koties? Vai tas nav valsts pienākums – ja uzsāka privatizÄ“t dzÄ«vojamās mājas, uzdot attiecÄ«gām iestādÄ“m noregulÄ“t visus jautājumus, nevis pamest pÅ«li, masas – dzÄ«vokļu Ä«pašniekus likteņa varā, lai karo kā “hibrÄ«dkara” apstākļos vieni pret otriem?

TM: “VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka parasti par taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu tiek uzskatÄ«ta tāda, kas ir nekustamā Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«ba uz atsavināšanas brÄ«di, lai attiecÄ«gā nekustamā Ä«pašuma Ä«pašniekam nodrošinātu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu mantisko stāvokli, kāds tam bija pirms atsavināšanas.”

Piebilde 7 - vai tas ņemts no laulÄ«bas šÄ·iršanas likuma normām? Kas to nosaka, kas ir “taisnÄ«ga atlÄ«dzÄ«ba”? Teiktais kā no N.Š. dienasgrāmatas. Kāds tad bija N.Š. mantiskais stāvoklis? Te nu arÄ«, kā tautā teiktu, TM “iebrauca auzās”.

Konference, ko TM piemin, neko neatrisināja. Pati TM uz šo konferenci, ko organizÄ“ja Saeimas komisija, neatnāca ar koncepciju, ko apspriest. Konferenci vadÄ«ja kā galvenais referents N.Š., bet ne TM, un ZZS + Saskaņa, bet kā dalÄ«tā Ä«pašuma tiešajiem upuriem referentam vārdu nedeva (lasiet rakstu: https: Krizdami klupdami juridiskās finesÄ“s, ierÄ“dņi turpina aizstāvÄ“t “zemes baronu” intereses).

TM: „Jautājumā par spÄ“kā esošo likumu prioritātes principu (Koncepcijas 14. punkts) norādām, ka nav skaidrs, kas ar šo jÄ“dzienu VÄ“stulÄ“s ir domāts. Nedz normatÄ«vajos aktos, nedz tiesÄ«bu doktrÄ«nā nav identificÄ“ts šÄds princips.”

 Piebilde 8 - to nu gan kā profesionāļiem vajadzÄ“ja saprast, ka, taisot jaunu likumu, jāievÄ“ro jau spÄ“kā esoši likumu, to prioritāte šÄdā izteiksmÄ“, nevis jāpiesauc “doktrÄ«na”, jo jauns likums nevar tapt pretrunā ar spÄ“kā esošiem likumiem.

TM: “Kā norādÄ«ts Likumprojekta anotācijā, izpirkuma cenas kā taisnÄ«gas atlÄ«dzÄ«bas pamatojums balstās apsvÄ“rumā, ka uz Likumprojekta spÄ“kā stāšanās brÄ«di kadastrālās vÄ“rtÄ«bas tiks noteiktas maksimāli tuvu nekustamā Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«bai. Tikai šÄdu atlÄ«dzÄ«bu var atzÄ«t par taisnÄ«gu par piespiedu atsavināšanu.”

Piebilde 9 - atkal jāsaka, ka tas tāpat kā no N.Š. dienasgrāmatas.

Par kādu tirgus vÄ“rtÄ«bu te var runāt? Kaut vai to salÄ«dziniet, par kādu cenu uzpircÄ“ji zemi ieguva un par kādu to grib pārdot, - vai ar likumu noteikt, par kādu cenu lai izpÄ“rk tie, kuriem ienākumi “no rokas mutÄ“”? Ne jau dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, bijušie Ä«rnieki ir vainÄ«gi pie šÄ«s apskatÄ«tās “putras” savārÄ«šanas, pie minÄ“to Civillikuma normu pārvÄ“ršanas par karikatÅ«ru! N. Š. nevajadzÄ“ja pārkāpt pirmpirkuma tiesÄ«bas, valstij, Zemesgrāmatai vajadzÄ“ja pieprasÄ«t pirmpirkuma dokumentu un nebÅ«tu šÄ«s zemes “tirgus vÄ“rtÄ«bas”.      

Te jau tā “putra” vārās, un par tādu “putras” vārÄ«tāju šajā likumprojektā valsts vara TM personā grib atzÄ«t dzÄ«vokļu Ä«pašniekus. Redziet, likumprojekts nodots Saeimā, prasiet komisijai, kura pat neatbild uz iesniegumiem ar e-parakstu, pārkāpj Satversmes 104.pantu. Un viss “kārtÄ«bā”?!

 JÅ«s, TM, piedāvājat, lai dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, visi kopā iet uz Komisiju un prasa pareizu likumu kā Francijas Napoleona laikos: ja tauta prasa likumu, uzrakstiet gari un plaši, lai neviens neko nesaprot, tā? Kādā veidā prasÄ«t komisijai Saeimā? Tāpat kā tas notika pirms laika 13. janvārÄ« – ar bruÄ£a akmeņiem?

Godātā Tieslietu ministrija, godātais ministra k-gs Jānis Bordāns – mÄ“s neprasām no TM sniegt skaidrojumus, - lieks uztraukums un laika un naudas tÄ“rÄ“šana. IevÄ“rojiet, ko dalÄ«tā Ä«pašuma zemes nomnieki grib panākt.

Piebilde 10 - biedrÄ«ba prasa izstrādāt godÄ«gu likumprojektu, lai NEnostiprinātu bijušo Ä«rnieku – dzÄ«vokļu Ä«pašnieku diskrimināciju, kad prettiesiski valsts šiem Ä«rniekiem, realizÄ“jot zemes reformu pilsÄ“tās, privatizÄ“jot mājas un denacionalizÄ“jot zemi, pārkāpa ECT jurisdikciju.

Lietā "Malons pret Lielbritāniju"(1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone v. The United Kingdom) tiesa atzinusi, ka šÄdam normatÄ«vajam aktam jāatbilst arÄ« likumÄ«bas principam. "Tas neatbilstu tiesiskas valsts principiem, ja izpildvarai dotās izvÄ“les tiesÄ«bas tiktu noteiktas kā neierobežota vara. Tātad likumam pietiekami skaidri jānosaka kompetentām institÅ«cijām doto pilnvaru apjoms un to Ä«stenošanas veids, ņemot vÄ“rā noteiktā lÄ«dzekļa leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i, lai sasniegtu indivÄ«dam adekvātu aizsardzÄ«bu pret patvaļīgu iejaukšanos.” Ko valsts nav nodrošinājusi, nav ievÄ“rojusi likumu prioritāti – Civillikuma 847. un 968. pantu, atņemot ar likumu mājai, bÅ«vei piesaistÄ«to zemi (pārkāpa CL Ievada 3.panta nosacÄ«jumus un 4. maija deklarācijas 8. pantu, ar DzÄ«vokļa Ä«pašuma likumu par mājas kopÄ«pašuma palielināšanu u.c. likumu “prioritāti”, kā primārus likumus).

God. ministra k-gam Jānim Bordānam!

Atbilde, ko saņēmām ar JÅ«su parakstu, ir jau vairāk kā nekas, tomÄ“r “kompromisa” risinājumam nav - kur bijām, tur palikām.

 TM amatpersonas mÅ«s pasÅ«tÄ«ja, atvainojos, tālāk – ejiet un risiniet Dzintara Rasnača un Raivja Kronberga likumprojekta bÅ«tÄ«bu uz Saeimu, uz Saeimas komisiju, kura jau trešo gadu netiek galā ar šo likumprojektu, saprotot, ka tas ir “JÄ’LVIELA” - neizstrādāts, ka problemātika sākta risināt no otra gala, tukšÄ vietā, faktiski - kā lielāku masu naudas ar likumu izvilināt, neteikšu, izkrāpt, no tautas, TM Anotācijā norādot, ka izmaksas bÅ«šot ap 300 + EUR, ja atmiņa neviļ, vai tml. MÄ“s jau aprÄ“Ä·inājām, ka zemes izmaksas vienam dzÄ«voklim varÄ“tu bÅ«t, sākot no TRĪS tÅ«kstošiem lÄ«dz septiņiem vai pat vairāk.

Norāde, ka jautājums tika apskatÄ«ts KonferencÄ“, - izlasiet Pietiek.com publicÄ“to mÅ«su rakstu, tajā daudz kas pateikts, ka uz Konferenci TM atnāca “tukšÄm rokām” un konference beidzās NE AR KO!

Uz rakstiem, kurus sūtījām visām iespējamām institūcijām ar e-parakstu, tā arī atbildi nesaņēmām, pat no ļoti cienījamā Valsts zemes dienesta.

Valsts bezatbildÄ«gā attieksme pret tautas vaimanām un asarām ir tik tālu novesta, ka nekādi raksti nelÄ«dz. Kāda te runa var bÅ«t par tiesisku valsti, par demokrātiju, kur “tiesiskums” darbojas pÄ“c principa “Tiesāšanās kā Ä·Ä“Ä·is” vai, kā Delfos rakstÄ«ja Vilis Seleckis: https://www.delfi.lv/news/versijas/vilis-seleckis-kad-tiesiskums-parversas-par-tiesiskuma-bendi.d?id=50869275

Tieši tā realizÄ“t “tiesiskumu” pÄ“c mÅ«su ieskata paredz Dzintara Rasnača sagatavotais un Saeimā iesniegtais Likumprojekts: 155/Lp13, par ko Juris Avotiņš ir sagatavojis zinātnisku šÄ«s problemātikas apskatu uz konkrÄ“ta piemÄ“ra, ko Jums, TM, jau sÅ«tÄ«jām iepriekšÄ“jā vÄ“stulÄ“.

MÄ“s saprotam, ka ministram iedziļināties, ko ierÄ“dņi raksta atbilžu vÄ“stulÄ“s, cik tas atbilst bÅ«tÄ«bai vai vÄ“l vairāk – izanalizÄ“t likumprojektu, izanalizÄ“t plašÄs mÅ«su iniciatoru Koncepcijas, ir neiespÄ“jami. Tam ir ministra administrācijas labi uzpÅ«stā armija, kas ministram pasniedz pÄ“c savas sirdsapziņas apmÄ“ra un pÄ“c vÄ“lmes ministrus turÄ“t “Ä«sā pavadā”, - kas uztur vai gremdÄ“ ministra prestižu.

TomÄ“r šeit ir jāņem vÄ“rā, ka problemātika skar milzÄ«gas summas, ko paredz paņemt no tautas un ka likumprojekts skar aptuveni 300 000 vÄ“lÄ“tāju.

Ministra k-gs!

JÅ«su problÄ“ma bÅ«tu tomÄ“r iedziļināties, lai PIRMS likumprojekta izstrādāšanas un nosÅ«tÄ«šanas valdÄ«bai un Saeimai tiktu atrisināti vismaz TRĪS pamatjautājumi:

(1) par ZEMES REFORMAS pabeigšanu un, lai tiktu realizÄ“ti reformas principi ievÄ“rot visu reformas dalÄ«bnieku intereses;

(2) par DZĪVOJAMO MÄ€JU PRIVATIZÄ€CIJAS PABEIGŠANU likumu noteiktajā kārtÄ«bā;

(3) ar PAREIZAS KADASTRÄ€LÄ€S VÄ’RTĪBAS NOTEIKŠANU kā publiskai, apbÅ«vÄ“tai zemei, funkcionāli nepieciešamai zemei tās robežās zemei, kas domāta mājas uzturÄ“šanai, kas bija piesaistÄ«ta bÅ«vÄ“jot mājas.

LÅ«k, tā ir problÄ“mas bÅ«tÄ«ba, ko TM ierÄ“dņi nevar izprast un atbild: “Koncepcijā ietvertās norādes par neskaidriem maksājumiem un to izlietošanu, nesniedz pietiekamu priekšstatu par to, kas ir problÄ“mas bÅ«tÄ«ba.” Vai JÅ«s, ministra k-gs, sapratāt šÄ« teikuma saturu? MÄ“s nesapratām.

Visu Jums, ministra k-gs, cieņu par JÅ«su aktivitātÄ“m un pareizu attieksmi daudzos citos tiesiskuma un tiesu jautājumos, pret ko vÄ“ršas atsevišÄ·i spÄ“ki, pat masu mediji.

Gaidām JÅ«su kā ministra risinājumu arÄ« šÄ« “hibrÄ«dkara” un likumdošanas karikatÅ«ras novÄ“ršanu. Tas ir JÅ«su varā un spÄ“kos izrÄ«kot, kontrolÄ“t, ko un kā dara ministra administrācija. Uz to arÄ« vÄ“rsti mÅ«su raksti. Paldies par izpratni, lai Latvijā tiesiskums vieniem netiktu turpināts, pārvÄ“ršoties par citas tautas daļas tiesiskuma bendi.

Novērtē šo rakstu:

0
0