Kas gaidÄms
Leonards Inkins · 22.01.2019. · Komentāri (0)2018. gada nogalÄ“ bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rÄ«cÄ«ba labvÄ“lÄ«gi ietekmÄ“ ASV ekonomiku un radÄ«ti vairÄk nekÄ Äetri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvÄra. Tas ir gandrÄ«z trÄ«s Latvijas, ieskaitot pensionÄrus un zÄ«daiņus. Tai skaitÄ vairÄk nekÄ Äetri simti tÅ«kstošu jaunu darbavietu - ražošanÄ. ŠÄdas tendences nebija vÄ“rojamas ASV jau sen. ArÄ« iepriekšÄ“jo prezidentu valdÄ«šanas laikos bija mÄ“Ä£inÄjumi palielinÄt darbavietu skaitu, bet tas izdevÄs, tikai radot vÄ“l papildu birokrÄtus.
Zivis
Triju iepriekšÄ“jo prezidentu laikÄ no ASV uz citÄm valstÄ«m pÄrcÄ“lÄs vairÄk nekÄ septiņdesmit tÅ«kstoši rÅ«pnÄ«cu un dažÄdu ražotņu. Darbavietu skaita samazinÄšanos ASV skaidroja ar to, ka citÄs valstÄ«s darbiniekiem maksÄ mazÄkas algas, tur ir lÄ“tÄks darbaspÄ“ks, tur ir lÄ“tÄka elektroenerÄ£ijas maksa un lÄ“tÄkas izejvielas, lÄ“tÄkas telpu Ä«res un vispÄr citur viss ir lÄ“tÄks, tÄpÄ“c uzņēmÄ“js izvÄ“las, kur labÄk, un zivis, kur dziļÄk.
Tika skaidrots, ka tÄda ir lietu kÄrtÄ«ba un realitÄte, ka tur neko nevar mainÄ«t. Papildus tam arodbiedrÄ«bas, kas bieži nav nekas cits kÄ organizÄ“ta izspiedÄ“ju grupa ar lielu ietekmi organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas pasaulÄ“, ražotÄjus terorizÄ“ja, un tie bija spiesti doties turp, kur valstis vÄ“l neļauj arodbiedrÄ«bÄm diktÄ“t: tev ir jÄmaksÄ, kur ņemsi, nav svarÄ«gi. MaksÄ, un viss! StrÄdniekiem jÄdzÄ«vo cilvÄ“ka cienÄ«ga dzÄ«ve, viņiem pienÄkas!
RezultÄtÄ tie, kuriem paveicÄs dabÅ«t darbu, salÄ«dzinot ar citÄm pasaules malÄm, saņēma milzÄ«gas algas, labu sociÄlo nodrošinÄjumu, un uz citiem noteikumiem amerikÄņi nebija ar mieru strÄdÄt. Toties labprÄt par zemÄku samaksu un mazÄkÄm sociÄlÄm garantijÄm, pat nelegÄli bija gatavi strÄdÄt migranti, kas veicinÄja migrÄciju un amerikÄņu dzÄ«vošanu no pabalstiem.
Problēma
VidÄ“jÄ un minimÄlÄ alga pieauga, uz papÄ«ra, bet realitÄtÄ“ to, kuri šÄ«s algas saņem, palika aizvien mazÄk. ŠÄda sistÄ“ma, lai bÅ«tu dzÄ«votspÄ“jÄ«ga, lika aizvien palielinÄt algas, lai no tÄm iekasÄ“tu nodokļus un no šiem nodokļiem uzturÄ“tu bez darba palikušos. Ar nodokļiem to nevarÄ“ja nodrošinÄt, tÄpÄ“c ASV aizņēmÄs naudu. Pieauga ASV ÄrÄ“jais parÄds, par kura esamÄ«bu tÄ Ä«sti ASV neviens neuztraucas. Tas ir stÄsts par banku un aizdevuma ņēmÄ“ju. Ja tu esi bankai parÄdÄ tÅ«kstoti, tad tÄ tev ir problÄ“ma, bet, ja tu esi bankai parÄdÄ miljonu, tad tÄ jau ir bankas problÄ“ma, kÄ atgÅ«t.
LÄ«dz Donalds Tramps nÄca pie varas, ASV spÄ«tÄ«gi nemeklÄ“ja izeju no apburtÄ loka. PalielinÄja algas, un aizņēmÄs naudu, lai valsts nebankrotÄ“tu. RezultÄtÄ aizvien vairÄk rÅ«pnÄ«cu vai nu slÄ“dza vai pÄrvietoja uz Meksiku vai Ķīnu. D. Trampam kļūstot par valsts prezidentu, izrÄdÄ«jÄs, ka ir arÄ« kÄds cits risinÄjums, kÄ nesamazinot algas palielinÄt ražošanu.
JaunÄ kÄrtÄ«ba
Lai to panÄktu, bija jÄatceļ aizliegumi iegÅ«t izejvielas, tas ir dažÄda veida degvielas, dabÄ«gus vai mÄkslÄ«gus jebkura veida enerÄ£ijas avotus, jÄatceļ liels skaits dažÄdu normu, regulu un nodokļu, kuri ierobežo uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, jÄiegÅ«st jauni ASV ražotÄ un iegÅ«tÄ pÄrdošanas tirgi, un bezdarbs samazinÄs, labklÄjÄ«ba pieaug, kas izraisa ticÄ«bu rÄ«tdienai un piešÄ·ir dzÄ«vei citu jÄ“gu.
AugstÄko izglÄ«tÄ«bas iestÄžu absolventi nu spÄ“j atrast darbu. TÄ nebija pÄ“dÄ“jos desmit gadus. Augstskolas beigušie sÄ“dÄ“ja mÄjÄs, saņēma pabalstus un neveiksmÄ«gi meklÄ“ja darbu.
Prezidents Baraks Obama pat bija pieņēmis speciÄlu likumu, ka šÄdu bÄ“rnu vecÄki drÄ«kst iekļaut savÄ veselÄ«bas apdrošinÄšanÄ savus bÄ“rnus lÄ«dz divdesmit sešu gadu vecumam, (iepriekš bija lÄ«dz astoņpadsmit), jo viņi paši sevi apdrošinÄt nespÄ“ja. Cik bezcerÄ«ga situÄcija bija, bet dažu gadu laikÄ viss ir mainÄ«jies.
IepriekšÄ“jÄs kÄrtÄ«bas piekritÄ“ji nevÄ“las samierinÄties ar izmaiņÄm, jo aizvien vairÄk cilvÄ“ku atzÄ«st, ka iepriekšÄ“jÄs varas bija darbojušÄs nevis ASV interesÄ“s, bet pret. Un tagad tas kļūs acÄ«mredzams. TÄpÄ“c bijušie varneši ir tik agresÄ«vi pret D. Trampu un viņa administrÄciju.
Darbs
Latīņamerikas izcelsmes un afroamerikÄņu bezdarbs ir bÅ«tiski samazinÄjies. Nu vecÄko klašu skolÄ“ni spÄ“j atrast Ä«slaicÄ«gu darbu, brÄ«vdienÄs.
Pirms gadiem divdesmit bija normÄli, ka vecÄko klašu skolÄ“ni un studenti strÄdÄ ÄtrÄs Ä“dinÄšanas uzņēmumos, tad darbavietu tur vairs nebija un nu atkal ir.
Valsts ar nodokļu piemÄ“rošanas izmaiņÄm ir panÄkusi, ka kara veterÄnus un invalÄ«dus darba devÄ“ji ņem darbÄ. TÄ iepriekš nebija. VairÄkkÄrtÄ«gi ir samazinÄjies gaidÄ«šanas laiks, lai saņemtu medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu un medicÄ«niskÄs procedÅ«ras kara veterÄniem.
IenÄkumi
68% strÄdÄjošo ASV 2018. gadÄ paaugstinÄja algas, un 85% ASV iedzÄ«votÄju aptaujÄs apgalvo, ka uz rÄ«tdienu skatÄs optimistiski, kas izpaudÄs un tika apliecinÄts ZiemassvÄ“tku pirkumos. Par 20% palielinÄjÄs pirkumu daudzums interneta veikalos, un gandrÄ«z par septiņiem procentiem vairÄk cilvÄ“ki šogad ZiemassvÄ“tkos iepirkÄs veikalos. Pirmo reizi ASV vÄ“sturÄ“ ZiemassvÄ“tku pÄrdošana pÄrsniedza triljonu ASV dolÄru.
VidÄ“jie Ä£imenes ienÄkumi gadÄ izauga gandrÄ«z lÄ«dz 62 000 dolÄriem. Ja iepriekšÄ“jÄ ASV prezidenta Baraka Obamas laikÄ Ä“dinÄšanas talonus saņēma Äetrdesmit Äetri miljoni amerikÄņu, tad D. Trampa laikÄ šis skaits ir krities par Äetriem miljoniem un turpina samazinÄties.
Nauda
Veicot izmaiņas nodokļu politikÄ, tika panÄkts, ka ASV atgriezÄs vairÄk nekÄ Äetri simti piecdesmit miljardu dolÄru. LÄ«dz šim šÄ« nauda bija Ärpus ASV, jo pastÄvošie likumi neveicinÄja to ieplÅ«šanu ASV. LÄ«dz šim uzņēmÄ“ji, kuri bija pÄrcÄ“luši savas ražotnes Ärpus ASV, peļņu glabÄja Ärpus ASV, investÄ“ja Ärpus, bet tagad šÄ« nauda ir atgriežas ASV.
VairÄk ne kÄ desmit tÄ“rauda lÄ“juma ražotnes ir sÄkušas savu darbÄ«bu ASV, bet tÄs rÅ«pnÄ«cas, kuras darbojÄs lÄ«dz šim, paaugstinÄja ražošanas apjomus.
VairÄk nekÄ simts dažÄdas kompÄnijas, kuras ražo elektrÄ«bu, piegÄdÄ Å«deni, gÄzi, un tamlÄ«dzÄ«gi samazinÄja savu piegÄdÄto ražojumu un pakalpojumu cenas. AmerikÄņiem, un ne tikai, tÄ ir neierasta prakse. CilvÄ“ki pieraduši, ka cenas strauji vai pakÄpeniski ceļas, bet to pazeminÄšana ir reti piedzÄ«vota. Tirgus ir tik atdzÄ«vojies, ka uzņēmÄ“ji var atļauties samazinÄt cenas, lai vÄ“l vairÄk pÄrdotu enerÄ£iju un sniegtu pakalpojumus.
Iespēju zonas
Valsts nelabvÄ“lÄ«gos reÄ£ionos (izrÄdÄs, tÄdi ir arÄ« ASV) tika izveidotas iespÄ“ju zonas, tas ir - vietas, kur ir daļēji atcelti nodokļi. AutomÄtiski šais apvidos nevis papildus pulcÄ“jas meksikÄņi vai ieceļotÄji no Dienvidamerikas valstÄ«m, bet uzņēmÄ“ji tur sÄka atvÄ“rt uzņēmumus un investÄ“t esošajos.
Tehnoloģijas
Ķīnas uzņēmumi ASV rada lielus zaudÄ“jumus, zogot tehnoloÄ£ijas un pÄ“c šÄ«m tehnoloÄ£ijÄm ražojot preces, kuras pÄrdod ASV, tÄ radot ASV no piecdesmit lÄ«dz simt miljardiem dolÄru zaudÄ“jumus. TurklÄt Ķīna neļauj daudzas preces ievest ĶīnÄ no Eiropas un ASV, bet tai pašÄ laikÄ šÄ«s preces ražo un tirgo ES un ASV.
IepriekšÄ“jÄs administrÄcijas bijÄ«gi un bailÄ«gi par to Ķīnai aizrÄdÄ«ja, bet stingri uzstÄt izbeigt neuzdrošinÄjÄs. ASV ir parÄdÄ Ä¶Ä«nai daudz naudas. Aizņēmumi bija nepieciešami gan sociÄlÄm programmÄm un Ä«paši dažÄdiem kariem AfganistÄnÄ, IrÄkÄ, SÄ«rijÄ un citur, kuros piedalÄ«jÄs ASV. Naudu aizņēmÄs arÄ«, lai palÄ«dzÄ“tÄm trešajÄm valstÄ«m.
Nodevas
D. Tramps, kļūstot par ASV prezidentu, daudzos gadÄ«jumos ieviesa muitas nodevas divdesmit piecu procentu apmÄ“rÄ. Tas nepalÄ«dzÄ“ja, tad divsimt miljardu preÄu apjomam no Ķīnas uzlika vÄ“l desmit procentu muitas nodevu, un Ķīna kļuva pielaidÄ«gÄka, jo ĶīnÄ strÄdÄjošiem uzņēmumiem samazinÄjÄs peļņa un tie sÄka meklÄ“t par Ķīnu lÄ“tÄkas zemes.
Uzņēmumi no Ķīnas sÄka pÄrvÄkties uz Vjetnamu, Dienvidkoreju, MazÄziju un citÄm. Lai nezaudÄ“tu savu ekonomiku, Ķīnai nÄcÄs piekÄpties. Ķīna apzinÄjÄs, ka no šÄ«m valstÄ«m daudz brÄ«vÄk varÄ“s ASV ievest preces un uzņēmumi pÄrvÄksies uz šÄ«m valstÄ«m. RezultÄtÄ Ä¶Ä«nas varas iestÄdes ir spiestas apturÄ“t vai vismaz samazinÄt ASV tehnoloÄ£iju zÄdzÄ«bu.
Bailes
D. Tramps atšÄ·irÄ«bÄ no iepriekšÄ“jiem ASV vadÄ«tÄjiem un daudziem Eiropas valstu vadÄ«tÄjiem nebaidÄs rÄ«koties, nebaidÄs teikt, ko domÄ, nebaidÄs aizrÄdÄ«t. Viņš arÄ« neuztraucas, ka viņu var atkÄrtoti neievÄ“lÄ“t par ASV prezidentu. IespÄ“jams, ka izliekas, ka nebaidÄs, bet tas nemaina bÅ«tÄ«bu.
Viņam rÅ«p panÄkt uzstÄdÄ«tos mÄ“rÄ·us, nevis izpatikt vÄ“lÄ“tÄjiem. Viņš, manuprÄt, ir vienÄ«gais Rietumu valstu vadÄ«tÄjs, kurš ne tikai reaģē uz notikumiem, bet tos arÄ« plÄno un pieskaņo savu rÄ«cÄ«bu ilgtermiņa darbÄ«bai.
TÄ rÄ«kojÄs arÄ« daudzas stiprÄs Ä€zijas valstis, un nu tÄ rÄ«kojas arÄ« ASV. PavÄ“rojiet Ä€zijas valstis, kam ir ilgtermiņa attÄ«stÄ«bas programmas, kuras veiksmÄ«gi attÄ«stÄs. ŠÄ«m valstÄ«m varÄ“tu piepulcinÄt arÄ« dažu arÄbu zemi. ŠÄ«s valstis faktiski nekur nekaro un neiesaistÄs militÄros konfliktos. VienÄ«gais gadÄ«jums laikam ir, kad Ķīna okupÄ“ja Tibetu.
Ķīnai ir mÄ“rÄ·is atkalapvienot arÄ« citas, kÄ viņi uzskata, savas provinces un arÄ« tÄs, kuras ir SibÄ«rijÄ. Jo Ķīna nekad nav atzinusi tÄs par Krievijas teritorijÄm, bet definÄ“ kÄ Ä«slaicÄ«gi zaudÄ“tÄs teritorijas. De iure vÄ“l šÄ«s teritorijas nav atgÅ«tas, bet de facto atgÅ«šanas process iet lieliem soļiem.
Parīzes nolīgums
ASV pagÄjušajÄ gadÄ izstÄjÄs no ParÄ«zes nolÄ«guma (ANO VispÄrÄ“jÄ konvencija par klimata pÄrmaiņÄm), kura bÅ«tÄ«ba ir atņemt bagÄtajÄm valstÄ«m un iedot nabadzÄ«gÄkÄm. Izmantojot dažÄdas vides un dabas glÄbšanas koncepcijas, apÄ·Ä“rÄ«gi cilvÄ“ki jau sen ir iemanÄ«jušies to pÄrvÄ“rst par izdevÄ«gu biznesu. Atņemt un pÄrdalÄ«t to, ko paši nav ražojuši, celt degvielas cenas, ieviešot jaunus, ceļot esošos nodokļus, un citÄdi labi iekÄrtoties uz bagÄto valstu rÄ“Ä·ina.
PÄrmaiņas
LÄ«dz pie varas nÄca D. Tramps, ziņÄs bieži dzirdÄ“ja pieminam Ziemeļkoreju. Te viņi izšÄva kÄdu raÄ·eti vai veica kodolizmÄ“Ä£inÄjumus. Nu Ziemeļkorejas aktivitÄtes ir beigušÄs.
D. Trampa valdÄ«šanas laikÄ Meksika, Turcija, Ziemeļkoreja un citas valstis sÄka atbrÄ«vot ASV pilsoņus, kuri bija ieslodzÄ«ti šais valstÄ«s. AtbrÄ«vot bez izpirkuma naudas – pretÄ“ji tam, kÄ tas notika Obamas laikÄ.
D. Trampa prezidentÅ«ras laikÄ ASV sÄka piegÄdÄt ieroÄus Ukrainas armijai, ko atteicÄs darÄ«t iepriekšÄ“jais ASV prezidents.
Bruņotie spēki
D. Tramps modernizÄ“ bruņotos spÄ“kus, padarot tos par divdesmit pirmÄ gadsimta armiju. Izveidojis arÄ« kosmiskos spÄ“kus. Liels darbs tiek ieguldÄ«ts datortehnoloÄ£ijÄs un speciÄlistu sagatavošanÄ, lai ASV nedraudÄ“tu uzbrukumi kiberjomÄ.
Divdesmit pirmajÄ gadsimtÄ aizvien lielÄku lomu mÅ«su dzÄ«vÄ“, ražošanÄ, pÄrtikas apgÄdÄ“, tirdzniecÄ«bÄ un citur ieņem datori. Pietiek ievainot atbildÄ«gu datoru, piemÄ“ram, enerģētikas nozarÄ“, un var kÄdu valsts daļu vai pat visu valsti atstÄt bez elektrÄ«bas. Ja nav elektrÄ«bas, tad mÅ«sdienÄs nedarbojas pat tualetes.
D. Tramps panÄca, ka NATO valstis palielinÄja tÄ“riņus aizsardzÄ«bas vajadzÄ«bÄm. Viņš arÄ« rosina, lai ASV izstÄtos no NATO, jo tas ir dÄrgi un, TrampaprÄt, ASV NATO nav nepieciešams. Vienalga vienÄ«gÄ kaujas spÄ“jÄ«gÄ armija NATO ir ASV bruņotie spÄ“ki, un pÄrÄ“jie tur piedalÄs tikai kompÄnijas pÄ“c.
PagÄjušÄ gada nogalÄ“ D. Tramps paziņoja, ka izvedÄ«s ASV karaspÄ“ku no SÄ«rijas (aptuveni divi tÅ«kstoši karavÄ«ru) un no IrÄkas (deviņi tÅ«kstoši karavÄ«ru). Jaunos militÄros konfliktos ASV vairs neiesaistÄs. Cenšas lietas vÄ“rst par labu ar ekonomiskÄm metodÄ“m.
MigrÄcija
D. Tramps cenšas samazinÄt nelegÄlo migrÄciju uz ASV. ViņaprÄt, ASV nav nepieciešami vairÄki miljoni neizglÄ«totu migrantu gadÄ. D. Tramps negrib sekot tolerantÄs Eiropas pÄ“dÄs, kur ir skaidrs, ka pÄ“c divdesmit gadiem daudzas Eiropas valstis bÅ«s musulmaņu valstis. Tas bÅ«s Eiropas kultÅ«ras noriets un beigas.
Labs piemÄ“rs šai ziÅ†Ä ir Benito MusolÄ«ni. Reiz pie viņa atnÄca arÄbu delegÄcija un lÅ«dza iecietÄ«bas vÄrdÄ atļaut RomÄ uzcelt mošeju. Benito laipni piekrita, tikai ar vienu noteikumu, ka MekÄ tiks uzcelta kristiešu baznÄ«ca. ArÄbi aizgÄja neatbildÄ“juši...
Pretinieks
Paredzu, ka šogad notiks varena grÅ«stÄ«šanÄs starp ASV un Krieviju. ASV Krievija nav vienÄ«gais pretinieks, jo arvien varenÄka kļūst Ķīna. AtšÄ·irÄ«bÄ no Krievijas Ķīna Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m ir vairÄk sÄncensis vai konkurents nekÄ ienaidnieks. Krievija ir pretinieks pilnÄ šÄ« vÄrda nozÄ«mÄ“ un arÄ« ienaidnieks.
Krievija nav spÄ“jÄ«ga konkurÄ“t. VienÄ«gais, kas Krievijai ir tÄs, ir milzÄ«gas zemes dzÄ«les ar visu Mendeļejeva tabulu. Krievija nav spÄ“jÄ«ga masveidÄ pat uztaisÄ«t kaut vienu atbilstošu pasaules lÄ«menim vieglo automašÄ«nu. TehnoloÄ£iski ir atpalikusi un nav izredžu tai panÄkt ASV, kaut N. HrušÄovs solÄ«ja, ka panÄksim un apsteigsim...
VienÄ«gais, kas Krievijai ir prÄtÄ, tas ir provocÄ“t, saasinÄt, konfliktÄ“t, terorizÄ“t, iejaukties, ietekmÄ“t un ja iespÄ“jams arÄ« sagraut. TÄ teikt, SibÄ«riju jums, Krimu mums!
Krievijas devÄ«ze ir vienkÄrša - jo sliktÄk citiem, jo labÄk mums. Paredzu, ka šo triju valstu spÄ“ku mÄ“rošanÄs beigsies ar vÄjÄkÄ galu. Ķēdes stiprumu nosaka pÄ“c vÄjÄkÄ posma. VÄjÄkais posms šai gadÄ«jumÄ ir Krievija.
Ķēdes posms
2020. gads ASV ir vÄ“lÄ“šanu gads, tas nozÄ«mÄ“, ka attiecÄ«bas ar Krieviju saasinÄsies un noskaidrosies, kurš ir vÄjÄkais Ä·Ä“des posms 2019. gada vidÅ«.
ASV ar Ķīnu vienosies un noslÄ“gs vienošanÄs, kuras abas puses pildÄ«s, ko nedarÄ«s Krievija, un D. Trampam nÄksies uz to reaģēt. KÄda bÅ«s šÄ« reakcija, nezinu. Divdesmit pirmajÄ gadsimtÄ ir daudz spÄ“cÄ«gÄku un ietekmÄ«gÄku lÄ«dzekļu nekÄ bruņotie spÄ“ki. Bruņotie spÄ“ki ir pÄ“dÄ“jais arguments tad, kad pÄrÄ“jais nedarbojas. ASV ir tik daudz iedarbÄ«gu «argumentu», ka bÅ«s vien jÄklausa.
Ķīna jau sÄkusi atgÅ«t savas Ä«slaicÄ«gi zaudÄ“tÄs zemes, tas ir tagadÄ“jos Krievijas austrumus. TÄ nav tikai teritorija, bet tur ir milzÄ«gas dabas bagÄtÄ«bas, saliekot kopÄ Ä·Ä«niešu Äaklumu un dabas bagÄtÄ«bas, ar tÄm Ķīna kļūs par varenÄko valsti pasaulÄ“. To D. Tramps nevÄ“lÄ“jÄs pieļaut un mÄ“Ä£inÄja atrast kopÄ“ju valodu ar V. Putinu. Ne tÄpÄ“c, ka Krievija viņam bÅ«tu mīļa, bet tÄpÄ“c, ka pašlaik ir tÄds spÄ“ku samÄ“rs pasaulÄ“ un Ķīnas varenÄ«bÄ nav ieinteresÄ“ta nedz ASV, nedz Krievija. Tas izskaidro D. Trampa lÄ«dzšinÄ“jo draudzÄ“šanos ar Krieviju.
MÄla kÄjas
Krievijas rÄ«cÄ«bas SÄ«rijÄ, cilvÄ“ku indÄ“šanas AnglijÄ, iejaukšanÄs ASV vÄ“lÄ“šanÄs, agresija UkrainÄ padara bezjÄ“dzÄ«gus un bezcerÄ«gus lÄ«dzšinÄ“jos D. Trampa mÄ“Ä£inÄjumus. Kas atliek? Atmest naivo cerÄ«bu un meklÄ“t kopÄ“ju valodu ar Ķīnu. TÄ arÄ« bÅ«s, Ķīna paņems SibÄ«riju, konkurÄ“s ar ASV, un šo sacensÄ«bu rezultÄtÄ iegÅ«sim mÄ“s visi.
Krievija zaudÄ“s visu, jo sit parasti vÄjo un gulošo. DrÄ«z milža mÄla kÄjas drups. MainÄ«sies Krievijas vadÄ«tÄji, D. Trampam lÄ«dzÄ«gie cerÄ“s, runÄs, ticÄ“s, vienosies, bet viss atkÄrtosies kÄ iepriekšÄ“jos gadsimtos. TÄ atkal sarausies izmÄ“ros, kaimiņi uzelpos, un pÄ“c kÄda laika atkal kaut kur kaut kas tiks noindÄ“ts un Latvija Masļenkos Krieviju apdraudÄ“s...