Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“c pÄ“dÄ“jās mÅ«su sarunas potenciālās jaunas valdÄ«bas potenciālais premjera kandidāts Krišjānis Kariņš pauda, ka, lai gan Jaunā VienotÄ«ba un Apvienotais saraksts varÄ“tu bÅ«t lielā mÄ“rā vienojušies par sadarbÄ«bas memoranda tekstu, tomÄ“r ir svarÄ«gs "bet", kas ir "fundamentāli bÅ«tisks": jautājums, vai nākamā valdÄ«ba bÅ«s stagnÄ“joša, kas neko negrib mainÄ«t, vai arÄ« nākamais Ministru kabinets bÅ«tu gatavs risināt Latvijai svarÄ«gas tÄ“mas. Vienošanās neesot panākta jautājumā par jauno Enerģētikas, vides un klimata ministriju.

Kas tad Ä«sti slÄ“pjas aiz šÄ« jaunā, fundamentāli svarÄ«gā Krišjāņa Kariņa piedāvājuma? Protams, ka šajā laikā, kad enerģētikas jautājums ir kļuvis svarÄ«gs “kā nekad”, visas valstis meklÄ“ jaunus “instrumentus”, kā efektÄ«vāk nodrošināt tautsaimniecÄ«bu un iedzÄ«votājus ar pieejamiem (un samaksājamiem) energoresursiem, iespÄ“jami ātri pāriet uz vietÄ“jo kurināmo, nodrošināt alternatÄ«vas gāzes piegādes, izslÄ“dzot Krieviju, - tas ir ļoti, ļoti svarÄ«gi.

Vārds “krÄ«ze” ir kļuvis par jau gandrÄ«z ikdienā pieminÄ“tu vārdu. Uz tā fona, protams, mums visiem ir arÄ« skaidrs, ka neizceļamies ar pārdomātiem un skaidriem lÄ“mumiem. Jau par anekdoti vasarā kļuva pretrunÄ«gie valdÄ«bas pārstāvju paziņojumi: no rÄ«ta - gāzes pietiks, vakarā - gāzes nepietiks, u.t.t.

Topošajam (arÄ« esošajam) valdÄ«bas vadÄ«tājam bija jāpiedāvā, un viņš piedāvāja: izveidot Enerģētikas, vides un klimata ministriju. ArÄ« tas bÅ«tu saprotams, - tieši tāpÄ“c nedēļas sākuma sarunās mÄ“s, pirms pateikt “jā”, paprasÄ«jām parādÄ«t jaunās ministrijas “saturu”, lai gÅ«tu pārliecÄ«bu, ka tā spÄ“sim nodrošināt atbildes uz iepriekš minÄ“to sabiedrÄ«bas pieprasÄ«jumu. Un mÄ“s saņēmām 11 lapu aprakstu par jauno veidojumu:

1) tā tiek veidota, pamatojot to ar 2020. – 2021. gadā ES un Latvijā pieņemtajiem dokumentiem, tās mÄ“rÄ·is bÅ«s nodrošināt to izpildi (vārds “krÄ«ze” vai esošÄ situācija pÄ“c Krievijas iebrukuma Ukrainā dokumentā netiek pieminÄ“ta).

2) tās Ä«stenošanai tiek “izņemtas” nosaukumam atbilstošÄs struktÅ«ras (departamenti) no VARAM (vide, klimats) un Ekonomikas ministrijas (“iekopÄ“ti” vÄ“l esošÄs valdÄ«bas RÄ«cÄ«bas plānā ietvertie struktÅ«ru uzdevumi), komplektā izņemot arÄ« no FM pārraudzÄ«bas VAS Augstsprieguma tÄ«kli (ne Latvenergo) un AS Conexus Baltic Grid valsts daļas pārvaldÄ«bu.

3) dokumentā tālāk ir “iekopÄ“tas” visas valsts budžeta attiecÄ«gās, jau paredzÄ“tās fondu investÄ«cijas, Atveseļošanās fonda, KopÄ“jās lauksaimniecÄ«bas politikas, KohÄ“zijas un citi fondi, kur vien ir saskatāma kaut kāda saistÄ«ba ar klimatu, vidi un enerģētiku. (Domāju, ka AS Augstspriegumu tÄ«kli pārņemšana arÄ« saistÄ«ta ar lielajiem projektiem, ko AS Ä«steno). Kopumā jaunajā “hiperministrijā” tiek sakoncentrÄ“ti (atļaušos minÄ“t) apmÄ“ram 60% no valstij pieejamajiem investÄ«ciju lÄ«dzekļiem.

Dokumentā, kura sastādÄ«šana man (neskaitot Google meklÄ“tāju) aizņemtu apmÄ“ram 40 minÅ«tes, nav nekā par jaunās ministrijas misiju, vÄ«zijas, mÄ“rÄ·u un uzdevumu definÄ“šanu, t.sk., atbildot uz jautājumiem par rezultātiem pÄ“c veiktajām izmaiņām. Nav arÄ« jaunās ministrijas darbÄ«bas apraksts: kādas bÅ«s pilnvaras horizontālai darbÄ«bai? Kā tiks nodrošināts, lai arÄ« Satiksmes (atbildÄ«ba par transportu) un ZemkopÄ«bas ministrijas iekļautos kopÄ“jo mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai?

Toties (pÄ“c otrās sarunas piektdien, kurā vienÄ«gā atbilde no potenciālā arÄ« jaunās valdÄ«bas premjera kandidāta puses bija par ierÄ“dņiem, kuri ne tā uzrakstÄ«juši) tagad, no Jaunās VienotÄ«bas puses, ir “stāsts” par “Balto tÄ“vu” un ļaunajiem “Melnajiem spÄ“kiem”, kas neļauj Ä«stenot šo projektu.

Pat ja “Baltais tÄ“vs” ir šo iecerÄ“jis ar vislabākajiem nodomiem un tikai nezina, ko aiz viņa muguras dara izpildÄ«tāji, pagaidām paliek jautājumi: vai nu piedāvājums ir nekompetence un profesionālisma trÅ«kums (un tad ir problÄ“ma ar profesionāļiem valsts pārvaldÄ“), vai arÄ« kāds (kādi), kura galvenais mÄ“rÄ·is ir tikt pie “naudas dalÄ«šanas”, ir izplānojis patiesu enerģētisku krÄ«zi pārvÄ“rst par patiesām iedzÄ«vošanās iespÄ“jām. Un tad žēl ir valsts ar šÄdiem standartiem.

Sarunas turpinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0