Iesaki rakstu:

KāpÄ“c Ukraina uzvar, lai gan frontes lÄ«nijā var bÅ«t zaudÄ“jumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzÄ«votāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrÄ«no visā pasaulÄ“. Vai citas Eiropas tautas spÄ“tu sekot ukraiņu piemÄ“ram? Kā ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiÄ·u attieksme pret karu ir adekvāta?

Šoreiz ar gandarÄ«jumu jākonstatÄ“, ka Latvija, Ä«paši mÅ«su brÄ«vprātÄ«gie, ir darÄ«juši daudz, lai mazinātu ukraiņu ciešanas. Protams, varam un vajag vÄ“l vairāk. Bet bez pašu ukraiņu pašatdeves mÅ«su palÄ«dzÄ«bai nebÅ«tu nozÄ«mes. Kas viņiem dod spÄ“ku izturÄ“t un sekmÄ«gi pretoties agresora pārspÄ“kam?

ŠÄ·iet, ka ir vismaz trÄ«s faktori, kas ukraiņus atšÄ·ir no daudziem (ne visiem) labi paÄ“dušajiem un bieži dzÄ«ves pagurušajiem eiropiešiem. Tie ir: 1) savas nācijas nozÄ«mÄ«guma apziņa, 2) vÄ«rišÄ·Ä«gums un arÄ« 3) reliÄ£iozitāte. Taču katru no šiem faktoriem jāapdomā dziļāk.

Vispirms par pilsoņu vienotÄ«bu. Ziņas par nācijas koncepcijas norietu, visticamāk, izrādÄ«jušÄs pāragras. PretÄ“ji globālā kosmopolÄ«tisma spiedienam uzskatÄ«t nacionālu valsti par novecojošu faktoru Ukrainas pieredze liecina par pretÄ“jo. MācÄ«ba, ko ukraiņi mums sniedz, ir šÄda: nācija NAV tikai viegli maināms un novecojis „sociāls konstrukts”. Tāpat kā tikai un vienÄ«gi „sociāls konstrukts” nav ne tradicionālā Ä£imene, ne vÄ«rieša un sievietes dzimumi.

Ne jau tāpÄ“c Ukrainā ir tik vienoti krievi un ukraiņi, ka tā bÅ«tu primāri veidota kā politiskā nācija, bet tāpÄ“c, ka krievi solidarizÄ“jas ar ukraiņiem - saprotot, ka tieši ukraiņi ir šÄ«s valsts kodols. Nācija ir stipra, jo to veidojusi ukraiņu tauta (titulnācija, valstsnācija – vienalga, kā to sauc), kas veido Ukrainas identitāti!

Un kontrastā tam - zemÄ“, kur ilgstoši kultivÄ“tas politkorektuma un pilsoniskās nācijas idejas - Vācijā, lai gan lielākā daļa tās pilsoņu ir vācieši, tikai 18 % no viņiem esot gatavi aizstāvÄ“t savu valsti ar ieročiem rokās (vismaz to lÄ«dz šim uzrāda aptaujas). GatavÄ«ba riskÄ“t ar savu dzÄ«vÄ«bu dzimtenes labā ir nepietiekama. VarbÅ«t tādēļ, ka nacionālā pašapziņa ilgstoši mazināta, maldÄ«gi jaucot nacionālismu ar nacismu?

Nacionālā valstÄ«, protams, var un drÄ«kst dzÄ«vot, sekmÄ«gi integrÄ“ties, iegÅ«t pilsonÄ«bu un piedalÄ«ties tās celtniecÄ«bā arÄ« citu tautu un etnisko grupu ļaudis. TomÄ“r – respektÄ“jot tās tautas kultÅ«ru, valodu un vÄ“rtÄ«bas, kuras vārdu nes konkrÄ“tās valsts nosaukums.

Saprotams, ka arÄ« citas tautas, kas dzÄ«vo Ukrainā vai Latvijā, var sekmÄ«gi iekļauties ne tikai valsts veidošanā, bet pat tās aizsardzÄ«bā. TomÄ“r tieši latviešu tauta un ukraiņu tauta veido šo valstu pastāvÄ“šanas dziļāko jÄ“gu. Valsts nav tikai teritorija, robežas, ekonomika, konstitÅ«cija un armija. Galvenais ir cilvÄ“ki, kurus vieno daudz lielākā mÄ“rā valoda, kultÅ«ra un vÄ“sture. Turklāt etniskums jeb etnicitāte - piederÄ«ba pie kādas tautas vai etniskas grupas, - ir daudz senāka cilvÄ“ku kopbÅ«šanas forma nekā valsts.

Nav izslÄ“gta arÄ« politiskas nācijas pastāvÄ“šana, piemÄ“ram, Amerikas Savienotās Valstis. To veidojuši emigranti no dažādām tautām un valstÄ«m. TomÄ“r tādu gadÄ«jumu nav daudz. Turklāt arÄ« ASV viens no pilsoņu identitātes faktoriem ir angļu valoda, kas ir konkrÄ“tas tautas mantojums, nevis politiski konstruÄ“ta realitāte.

Skaidrs, ka Ukrainas pilsoņus vienojusi arÄ« tā neaptveramā netaisnÄ«ba un nežēlÄ«ba, ko izrādÄ«juši okupanti. ArÄ« šajā gadÄ«jumā vienojošais ir fundamentāla vÄ“rtÄ«bu izjÅ«ta - priekšstats par taisnÄ«gumu, lÄ«dzcietÄ«ba un nostāšanās apdraudÄ“to, apmeloto un iznÄ«cÄ«bai pakļauto pusÄ“. Ir vÄ“rts aizstāvÄ“t savu Ä£imeni, savas mājas, savu dzimto pilsÄ“tu, savus vecākus, kaimiņus un draugus. Ukrainā to visu aizstāv gan ukraiņi, gan krievi. Bet diez vai dzÄ«vÄ«bas tiek atdotas par iespÄ“jām piedalÄ«ties brÄ«vajā tirgÅ«, marihuānas legalizāciju, praidu, iespÄ“jām manÄ«t dzimumu, azartspēļu brÄ«vÄ«bu vai citiem globālisma piedāvājumiem. Tas, kā dēļ ļaudis gatavi ziedoties, visticamāk, ir tradicionālās vÄ“rtÄ«bas.

Otrais faktors: Ukrainā, šÄ·iet, cÄ«nās tā „toksiskā maskulinitāte”, ko feministes ilgstoši apkarojušas Rietumos. Ukrainas vÄ«rieši ir vÄ«rišÄ·Ä«gi, uzticami un cildeni, gatavi sevi ziedot savu Ä£imeņu un savas dzimtenes labā. Viņus, visticamāk, vecāki audzinājuši par Ä«stiem vÄ«riem, nevis „uniseksa” bÅ«tnÄ“m. Ukrainas sievietes ir sievišÄ·Ä«gas, varonÄ«gas un skaistas, centienos aizsargāt savus bÄ“rnus, palÄ«dzot saviem vÄ«riem un iedvesmojot viņus cīņai.

ArÄ« Volodimirs Zelenskis no vidÄ“ji populāra prezidenta ir izaudzis divu mÄ“nešu kara dienās ne tikai par savas tautas lÄ«deri, bet populārāko, vÄ«rišÄ·Ä«gāko un, šÄ·iet, arÄ« tuvākā nākotnÄ“ ietekmÄ«gāko valstsvÄ«ru Eiropā. Bet ko viņš saka par citiem saviem kolÄ“Ä£iem?

Ukrainas prezidents atzÄ«st: „ŠÄ«s 50 dienas man parādÄ«ja citādāk daudzus pasaules lÄ«derus, dažādas valstis. Es ieraudzÄ«ju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzÄ«ju neparastu apņēmÄ«bu no tiem, kurus globālie lÄ«deri parasti neuztvÄ“ra nopietni.” Viņš teic, ka tomÄ“r ieraudzÄ«jis arÄ« politiÄ·us, kas „izturÄ“jās tā, it kā viņiem nebÅ«tu nekādas varas”1.

PatiešÄm, viskonsekventāko palÄ«dzÄ«bu sniegusi konservatÄ«vā Polijas valdÄ«ba un tauta, Baltijas valstis, ÄŒehija, Slovākija un masu medijos par populistu zākātais britu premjers Boriss Džonsons. Toties Latvijas medijos slavÄ“tais liberālais Emanuels Makrons paliks atmiņā kā neskaitāmu telefonsarunu biedrs Putinam. Ko devušas šÄ«s sarunas? Savukārt Vācijas zaļo, liberāļu un sociāldemokrātu koalÄ«cijas valdÄ«ba sākumā pat atteicās Ukrainai sniegt militāro palÄ«dzÄ«bu.

Kā un kāpÄ“c Eiropa ir nonākusi tik tālu, ka dimanti, gāze, nafta un nauda ir dārgāki par vÄ“rtÄ«bām un cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bām? VarbÅ«t Ukrainas varonÄ«ba pamudinās beidzot eiropiešus atteikties vismaz no Krievijas energoresursiem? Ziedot vismaz daļu no sava komforta reālai palÄ«dzÄ«bai agresora postÄ«tai valstij. Tas ir Eiropas SavienÄ«bas goda jautājums.

Trešais faktors, kas palÄ«dz ukraiņiem bÅ«t varoņiem, ir lielas tautas daļas reliÄ£iozitāte. Runa nav tikai par „vienkāršÄs tautas” ticÄ«bu, bet par ukraiņu intelektuāļiem, kuri apdomāti un konsekventi iestājas par kristÄ«go vÄ“rtÄ«bu atjaunotni. Saprotams, ka cerÄ«ba mūžības perspektÄ«vā motivÄ“ ne tikai ar atdevi dzÄ«vot, bet nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā savu dzÄ«vÄ«bu ziedot par draugiem. Tas ir piemÄ“rs, ko saskaņā ar Jauno DerÄ«bu parāda JÄ“zus Kristus.

Zinu vismaz trÄ«s izcilus filozofus, kuri arÄ« šajā grÅ«tajā kara laikā ir kopā ar tautu, daloties savās pārdomās sociālajos tÄ«klos, ierakstot intervijas un stiprinot savu lÄ«dzpilsoņu drosmi un cerÄ«bas.

Viens no redzamākajiem Ukrainas runas vÄ«riem, kurš ik dienas vÄ“sta par situāciju frontÄ“ un bieži redzams arÄ« Latvijas TV “Panorāmā” ir Volodimira Zelenska administrācijas vadÄ«tāja padomnieks Aleksejs Arestovičs (Oleksiy Arestovych). Izrādās, miera laika dzÄ«vÄ“ viņš ir pazÄ«stams kā lielisks lektors, psiholoÄ£ijas un filozofijas pasniedzÄ“js. Iesaku paklausÄ«ties viņa četru lekciju ciklu „Dieva esamÄ«ba”, analizÄ“jot Ričarda Svinberna pieeju («Ð¡ÑƒÑ‰ÐµÑÑ‚вование Бога» portālā cowo.guru)2. VÄ“l interesantāks ir Arestoviča pasniedzÄ“js Aleksandrs Filoņenko (Александр Филоненко) - lielisks Dantes daiļrades pazinÄ“js, pÄ“c pirmās profesijas fiziÄ·is no Harkivas3. Izcilais filozofs Andrejs Baumeisters (Andrii Baumeister) 4 no Kijivas ir mÅ«sdienu politisko un sociālo procesu vÄ“rtÄ“tājs5, katolicisma aizstāvis6.

ApbrÄ«nojami, ka šie intelektuāļi turpina lekcijas pat kara apstākļos tiešraidÄ“s no pagrabiem vai daudzstāvu māju dzÄ«vokļiem, kuri dreb no netālu sprāgstošÄm raÄ·etÄ“m. ŠÄdu plašÄk domājošu cilvÄ“ku esamÄ«ba dod cerÄ«bu, ka pÄ“c kara, kas agri vai vÄ“lu beigsies, varbÅ«t izdosies panākt pašu grÅ«tāko: divu brāļu tautu - ukraiņu un krievu - izlÄ«gšanu. Tas gan iespÄ“jams tikai tad, kad Krievijā bÅ«s citi lÄ«deri. Ukrainas uzvara karā bÅ«s tikai sākums jauncelsmes darbam un smagajam rÄ“tu sadziedÄ“šanas procesam.

VÄ“sture zina gadÄ«jumus, kad karā iesaistÄ«to tautu izlÄ«gšana ir izdevusies. PÄ“c 150 gadu ilgiem konfliktiem starp Vāciju un Franciju (sākot no Napoleona kariem un beidzot ar Otro pasaules karu) samierināt abas nācijas izdevās kristÄ«gi orientÄ“tiem politiÄ·iem, kuri veidoja arÄ« Eiropas SavienÄ«bas pamatus. Tie bija vācu kanclers Konrāds Adenauers, Francijas politiÄ·is RobÄ“rs ŠÅ«manis un itālis Alčide de Gasperi - visi trÄ«s no kristÄ«go demokrātu partijām. Lielā izlÄ«gšana notika, ne tikai pateicoties Maršala plānam un ekonomiskajam izdevÄ«gumam RÅ«ras apgabala iegulu kopÄ«gā apsaimniekošanā. Ekonomiskās iespÄ“jas vairāk interesÄ“ja biznesmeņus, ne tautas. IzšÄ·irošais, šÄ·iet, bija apelācija pie kristÄ«gās piedošanas idejas, kas tolaik abām tautām vÄ“l bija pazÄ«stama un dzÄ«va.

No ukraiņu puses izlÄ«gšana, šÄ·iet, bÅ«s iespÄ“jama. Kā ar Krieviju? ArÄ« Krievijas pusÄ“ ir gana intelektuāļu, kas saprot situāciju, taču viņiem nedod iespÄ“ju izteikties masu medijos. Diemžēl liela daļas tautas ir pilnÄ«gā imperiālistiskās ideoloÄ£ijas hipnozÄ“. Krievijas valdÄ«bas mÄ“Ä£inājumi izmantot sev padevÄ«go Maskavas patriarhātu murgaino ideju propagandā ir kļuvuši izteikti antikristÄ«gi un nekrietni. To pierāda kaut vai Kremļa jauns uzbrukums Ukrainas teritorijām tieši pareizticÄ«go Lieldienu laikā - klusajā nedēļā.

Bet Ukraina apliecina nācijas, brÄ«vÄ«bas, demokrātijas un ticÄ«bas vÄ“rtÄ«bu. Turklāt nevis salkanā «samitu» vai sarunu šovu pļāpāšanā, bet riskÄ“jot ar dārgāko: ar savu pilsoņu dzÄ«vÄ«bām. MācÄ«simies no viņiem!

1 CitÄ“ts no portāla “Delfi” publikācijas: “Zelenskim mainÄ«jies viedoklis par daudziem pasaules lÄ«deriem”: https://www.delfi.lv/news/arzemes/zelenskim-mainijies-viedoklis-par-daudziem-pasaules-lideriem.d?id=54250776
2 A. Арестович: "Существование Бога." Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=81CcQ-Ec2BI
3 Lekcijas par Dantes DievišÄ·o komÄ“diju: А. Филоненко “Из глубин ада к звездам.” («Ð”анте Алигьери: Антропология желания»). Skat: https://www.youtube.com/watch?v=DB5wbF1y7Ms&list=PL4tEj-67A02NdWgAyLyOynZKXaZnl3o2m&index=3
4 A. Baumeister. “Свобода волі: реальність чи ілюзія?” Skat: https://www.youtube.com/watch?v=7NafybgYvVg
5 А. Баумейстер. “Безумие масс или что происходит с Западом?” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=zGLhJc0MTmk
6 A. Baumeister. “Как монашеские ордена построили Европу, которую мы знаем” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=gQiy4J6D7kM