Iesaki rakstu:

Sākšu ar citātu no pÄ“tniecÄ«bas centra “Re:Baltica” faktu pārbaudes un sociālo tÄ«klu pÄ“tniecÄ«bas virtuālās laboratorijas “Re:Check” raksta “Vai Vijai Beinertei ir taisnÄ«ba par Trampa sasniegumiem?”, kas tapis kā atbilde uz manu rakstu “Ko mums nestāsta un cik bÄ«stami tas ir?”:

“Beinerte raksta, ka Latvijas sabiedriskie mediji nav informÄ“juši par to, ka “joprojām nav sniegta detalizÄ“ta informācija par to, kā un kāpÄ“c prezidents Baidens jau atkal ir novilcinājies parakstÄ«t rÄ«kojumu par lendlÄ«zes ieroču piegādi Ukrainai.” “Re:Check” neizdevās atrast pierādÄ«jumus, ka Baidens bÅ«tu vilcinājis lendlÄ«zes ieroču piegādi Ukrainai.”

Ka pÄ“tniekiem “neizdevās atrast pierādÄ«jumus”, izklausās dÄ«vaini kaut vai tādēļ, ka uz man atsÅ«tÄ«to “Re:Check” jautājumu “No kurienes ir informācija, ka “prezidents Baidens jau atkal ir novilcinājies parakstÄ«t rÄ«kojumu par lendlÄ«zes ieroču piegādi Ukrainai”?”, biju sniegusi detalizÄ“tu atbildi.

Kā darbojas lendlīzes likums?

ŠÄ gada 28. aprÄ«lÄ« ASV Kongress pieņēma likumu “Ukraine Democracy Defense Lend-Lease Act of 2022”. Tas paredz: “Nodrošināt prezidentam pastiprinātas pilnvaras lÄ«gt lÄ«gumus ar Ukrainas valdÄ«bu par aizsardzÄ«bas preču (defence articles) aizdošanu vai nomu (lend or lease) šai valdÄ«bai, lai aizsargātu Ukrainas civiliedzÄ«votājus no Krievijas militārā iebrukuma, un citiem mÄ“rÄ·iem.”

Tātad šis likums pilnvaro prezidentu aizdot vai iznomāt Ukrainai, piemÄ“ram, pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄ“mas “Patriot”, kas pÄ“c kara tai bÅ«tu jāatdod ASV. KāpÄ“c tas joprojām nav noticis?

LendÄ«zes likumu prezidents Baidens parakstÄ«ja 9. maijā. Saskaņā ar šo likumu Baidenam 60 dienu laikā, tas ir lÄ«dz 9. jÅ«lijam, bija jāizstrādā aizsardzÄ«bas preču aizdošanas vai nomas darbÄ«bas mehānisms. Taču tas netika izdarÄ«ts. TāpÄ“c lendlÄ«zes ieroču piegāde Ukrainai joprojām nav sākta. Un nevar tikt sākta.

SvarÄ«gi ir zināt, ka 1. oktobrÄ« beidzās LendlÄ«zes likuma darbÄ«bas pirmais gads. Likums bÅ«s spÄ“kā lÄ«dz 2023. gada 1. oktobrim. Taču, kamÄ“r Baidens turpinās vilcināties un neparakstÄ«s rÄ«kojumu par atbildÄ«gās personas iecelšanu un likuma darbÄ«bas mehānismu izstrādi (paredzamā uzskaites sistÄ“ma, uzglabāšanas noteikumi, transportÄ“šana, nodošana utt.), likums nedarbosies.

Nesen kādam oponentam nosÅ«tÄ«ju saiti, kur (no 1:58) Krievijas Domes deputāts Oļegs Matvejevs skaidri pasaka: “Domāju, ka nākotnÄ“ nav jāpastāv pat tādam jÄ“dzienam kā “Ukraina” un tādam jÄ“dzienam kā “ukrainis” nākotnÄ“ nav jāpastāv.”

LaimÄ«gā kārtā vairums cilvÄ“ku Latvijā, Eiropā un ASV saprot, cik dramatiska patlaban ir situācija Ukrainā. Saskaņā ar nesen veikto “Reuters/Ipsos” aptauju “trÄ«s no četriem amerikāņiem saka, ka ASV ir jāatbalsta Ukraina, neraugoties uz Krievijas draudiem”.

OktobrÄ« tika sākta parakstu vākšana petÄ«cijai “Apturiet ukraiņu tautas genocÄ«du! AtbloÄ·Ä“jiet lendlÄ«zi!”

PetÄ«cija ir adresÄ“ta ASV prezidentam Baidenam, un tā skan šÄdi: “MÄ“s, apakšÄ parakstÄ«jušies (Ukrainas un Austrumeiropas iedzÄ«votāji, kā arÄ« Ukrainas sabiedrotie un atbalstÄ«tāji cīņā pret neizprovocÄ“tu Krievijas Federācijas agresiju), vÄ“ršamies pie Jums, ASV prezidenta, ar prasÄ«bu atbloÄ·Ä“t JÅ«su parakstÄ«tā LendlÄ«zes likuma darbÄ«bu, kas stājās spÄ“kā šÄ« gada 9. maijā.”

“Saskaņā ar likuma 4. punktu Jums ir tiesÄ«bas pÄ“c Senāta ieteikuma un ar Senāta atvÄ“li deleģēt paaugstinātas pilnvaras amatpersonai, kas iecelta šÄ likuma Ä«stenošanai. Tā kā attiecÄ«gā amatpersona nav ieteikta un saskaņota, mÄ“s aicinām JÅ«s saskaņā ar jÅ«su ekskluzÄ«vajām pilnvarām vienpersoniski pavÄ“lÄ“t, lai tiktu ievÄ“rots LendlÄ«zes likuma 6. pants, izdodot attiecÄ«gus dekrÄ“tus un uzliekot par tiešu pienākumu Pentagonam un saistÄ«tajām struktÅ«rām aizpildÄ«t piegādes lÄ«gumus ar nepieciešamo saturu un sākt ieroču piegādi Ukrainai un Austrumeiropai saskaņā ar LendlÄ«zes likumu.”

“PalÄ«dzÄ«bas un atbalsta programmas Ukrainai ir dramatiski nepietiekamas laikā, kad ukraiņi visiem spÄ“kiem cÄ«nās par visas pasaules demokrātiskajām vÄ“rtÄ«bām.”

“Simtiem ukraiņu joprojām mirst katru dienu. Pārtrauciet genocÄ«du!”

SÄ«ku informāciju par šo jautājumu sniedz bijušais Katona institÅ«ta vecākais pÄ“tnieks, tagad Vašingtonas DrošÄ«bas politikas centra vecākais pÄ“tnieks Andrejs Illarionovs sarunā “LendlÄ«ze: maldināšanas cena”.

Šo jautājumu detalizÄ“ti un kompetenti komentÄ“ arÄ« Gerijs Tabahs, atvaļināts ASV jÅ«ras spÄ“ku pirmās pakāpes kapteinis, kas dienÄ“jis Apvienoto Nāciju Organizācijas Militāro novÄ“rotāju misijā Gruzijā (UNOMIG), bijis Turcijas pretterorisma centra komandiera pirmais vietnieks, dienÄ“jis Turcijā kā NATO virsnieks.

VÄ“l daži fakti par vilcināšanos

ASV ieroču piegāde Ukrainai notiek saskaņā ar trim likumiem, kas lemti attiecÄ«gi šÄ gada martā, maijā un septembrÄ«. Prezidentam nav budžeta pilnvaru, viņš nevar tÄ“rÄ“t naudu bez Senāta un Kongresa atļaujas. Senāts un Kongress piešÄ·ir prezidentam budžetu, ko nedrÄ«kst pārsniegt, taču var neiztÄ“rÄ“t. Tieši tā tikko ir noticis.

Baidenam tika dotas tiesÄ«bas lÄ«dz 2022. finanšu gada beigām piešÄ·irt Ukrainai ieročus par 11 miljardiem dolāru no PDA jeb “Presidential Drawdown Authority” fonda. AtšÄ·irÄ«bā no USAI (“Ukraine Security Assistance Initiative”) un FMF (“Foreign Military Finansing”) PDA ir vienkāršÄkās un ātrākais militārās palÄ«dzÄ«bas sniegšanas veids, jo tas pilnvaro Baidenu nodot Ukrainai ASV noliktavās jau esošus ieročus (drawdown: izņem un atdod).

Septembra vidÅ« noskaidrojās, ka ieroči no PDA fonda ir piešÄ·irti tikai par nepilniem 9 miljardiem dolāru. Daudzi sabiedrÄ«bā zināmi cilvÄ“ki, arÄ« kongresmeņi un senatori, demokrāti un republikāņi, vÄ“rsās pie Baidena ar lÅ«gumu paātrināt ieroču piegādes tempu, lai pagÅ«tu izmantot šim gadam piešÄ·irtos lÄ«dzekļus.

29. septembra publikācijā “Republikāņi mudina Baidenu izlietot 2,1 miljardu dolāru Ukrainai, kamÄ“r nav beidzies termiņš” teikts: “Prezidents Džo Baidens joprojām nav izmantojis atlikušos 2,1 miljardus ASV dolāru no “Presidential Drawdown Authority” fonda, lai nodotu Kijevai ieročus, ko Kongress apstiprināja jau maijā pieņemtajā Ukrainas palÄ«dzÄ«bas likumā. Pilnvaras derÄ«guma termiņš beidzas 30. septembrÄ«.”

TomÄ“r Baidens rÄ«kojumu par ieroču piegādi Kijevai parakstÄ«ja nevis 30. septembrÄ«, bet gan 4. oktobrÄ«, kad bija jau sācies jaunais finanšu gads.

Tas nozÄ«mÄ“, ka no 2022. gadam atvÄ“lÄ“tajiem 11 miljardiem dolāru vairāk nekā 2 miljardi palika “neapgÅ«ti”.

Par to runā arÄ« ukraiņu izcelsmes amerikāņu uzņēmÄ“js, organizācijas “Protect Ukraine Now” dibinātājs Sergejs Ä»ubarskis: “Lai nebÅ«tu domstarpÄ«bu, uzreiz pateikšu, ka demokrāti Ukrainai palÄ«dz vairāk nekā republikāņi. PalÄ«dz abas partijas, tomÄ“r demokrāti vairāk. ProblÄ“ma ir vienā cilvÄ“kā – prezidentā Džozefā Baidenā. Septembra beigās viņš Ukrainai noskauda 2,1 miljardu dolāru. Ar šo summu bÅ«tu pieticis, lai nodrošinātu Ukrainu ar visām nepieciešamajām pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄ“mām.”

Organizācija “Protect Ukraine Now” sadaļā “Military Aid to Ukraine” regulāri publicÄ“ jaunāko informāciju par to, kāda militārā palÄ«dzÄ«ba tiek sniegta Ukrainai.

Kā īsti bija ar Obamu un Ukrainu?

Te ir jāsaprot divas svarÄ«gas lietas. Pirmā: Krievijas karš Ukrainā sākās 2014. gada 27. februārÄ«. ŠÄ gada 24. februārÄ« tas iegāja jaunā attÄ«stÄ«bas fāzÄ“.

Otra lieta: pÄ“c PSRS sabrukuma Ukraina saskaņā ar 1994. gada Budapeštas memorandu nodeva Krievijai no PSRS mantotās 170 stratÄ“Ä£iskās un vairāk nekā 2500 taktiskās raÄ·etes, kā arÄ« 46 jaunākās tehnoloÄ£ijas SS-24 raÄ·etes un citu bruņojumu. Memorandu parakstÄ«ja ASV, Krievija un Lielbritānija, apņemoties “ne ar spÄ“ku, ne draudiem nepārkāpt Ukrainas teritoriālo neaizskaramÄ«bu un politisko neatkarÄ«bu, neietekmÄ“t Ukrainu ar ekonomiskiem spaidiem, atteikties no jebkāda veida militāras okupācijas un nekādā gadÄ«jumā šÄdu okupāciju neatzÄ«t”.

2014. gada 7. aprīļa publikācijā “Makkeins asi kritizÄ“ Obamas vājumu Ukrainas jautājumā” ir teikts: “Senators Džons Makkeins pirmdien nosodÄ«ja Obamas administrāciju par militārās palÄ«dzÄ«bas nesniegšanu Ukrainai, argumentÄ“jot, ka tā varÄ“tu izraisÄ«t turpmāku Krievijas agresiju.”

Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnijs iepriekš bija norādÄ«jis, ka ASV “šobrÄ«d koncentrÄ“jas uz palÄ«dzÄ«bas sniegšanu, kas Ukrainai patlaban ir visvairāk nepieciešama, proti, ekonomisku palÄ«dzÄ«bu”.

Savukārt Makkeins teica: “ASV ir jāpalÄ«dz Ukrainai aizsargāt savu suverenitāti. Žēl, ka administrācija turpina liegt Ukrainai militāro palÄ«dzÄ«bu, kas tai ļoti nepieciešama pÄ“c tam, kad to sadalÄ«jis prezidents Vladimirs Putins un okupÄ“juši Krievijas spÄ“ki. Ukraina cÄ«nās, lai aizsargātu savu suverenitāti un teritoriālo nedalāmÄ«bu.”

Viņš arÄ« uzsvÄ“ra, ka Baraks Obama savu nostāju mÄ“Ä£inājis attaisnot ar to, ka situācija Ukrainā neradot tiešus draudus ASV.

“TomÄ“r, kā šonedēļ Vašingtonā aizrādÄ«ja prezidents Petro Porošenko, Ukrainas krÄ«ze nav tikai Ukrainas jautājums. Krievijas agresija apdraud kārtÄ«bu visā pasaulÄ“ un brÄ«vas un miermÄ«lÄ«gas Eiropas pamatus,” uzsvÄ“ra senators. PÄ“c senatora domām, šÄda Baltā nama uzvedÄ«ba sÅ«tÄ«s bÄ«stamu signālu citiem diktatoriem un agresoriem, “kas domā, ka var nospiest brÄ«vo pasauli uz ceļiem”. Iepriekš senators vairākkārt aicināja Balto namu palÄ«dzÄ“t Ukrainai ar ieročiem.

Un vÄ“l kāds ļoti svarÄ«gs citāts no Džefrija Goldberga intervijas ar Obamu, kas publicÄ“ta žurnālā “The Atlantic” 2016. gada aprÄ«lÄ«: “Obamas teorija šeit ir vienkārša: Ukraina ir Krievijas, bet ne Amerikas interešu zonā, tāpÄ“c Krievija tur vienmÄ“r saglabās eskalācijas un dominances iespÄ“ju. “Fakts ir tāds, ka Ukraina, kas nav NATO valsts, ir neaizsargāta pret Krievijas militāro kundzÄ«bu neatkarÄ«gi no tā, ko mÄ“s darām,” Obama sacÄ«ja. “Tas ir reālistiski,” viņš teica. “Šis ir piemÄ“rs tam, ka mums ir ļoti skaidri jānorāda, kādas ir mÅ«su galvenās intereses un par ko mÄ“s esam gatavi karot.”

Un vÄ“l viens Obamas citāts: “Vai kāds domā, ka, nodrošinot Ukrainu ar papildu ieročiem, mÄ“s varam stāties pretÄ« Krievijas armijai? Vai mums nebÅ«tu lielākas izredzes tai pretoties ar diplomātisko spiedienu un ekonomiskām sankcijām?”

Šie Obamas izteikumi un viņa noteiktais veto letālo ieroču piegādei ļāva ukraiņiem secināt, ka Obama viņiem iesaka nepretoties.

Lai gan tiešÄ tekstā tādu ieteikumu viņš iespÄ“jams nav izteicis.

Trampa prezidentūras laikā sākās letālo ieroču piegāde Ukrainai, notika kopīgas amerikāņu un ukraiņu militārās mācības, kuru ietvarā ASV iznīcinātāji patrulēja gar Krievijas robežu Sumu apgabalā. Rezultātā laikā no 2017. līdz 2021. gadam konflikti Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos mazinājās un brīžiem pat pilnībā apsīka. Tie atsākās pēc 2021. gada 21. janvāra, kad Tramps pameta Balto Namu.

ŠÄ gada 24. februārÄ« es uzrakstÄ«ju: “Šis noziegums nav tikai viena sociopāta slima prāta rotaļa. Tā ir arÄ« skaidra liecÄ«ba par to, kas notiek ar pasauli, ja tās lÄ«deriem vÄ“rtÄ«bu vietā ir intereses. Jo pirms tam bija karš ÄŒečenijā, Minhenes runa un karš ar Gruziju, bija Krimas aneksija un Donbasa okupācija. BrÄ«vās pasaules lÄ«deri to visu nosodÄ«ja – vārdos. TomÄ“r “Ziemeļu straume” bija svarÄ«gāka.”

Septembra sākumā Ukrainas bruņoto spÄ“ku virspavÄ“lnieks Valerijs Zalužnijs un parlamentārās Nacionālās drošÄ«bas komitejas priekšsÄ“dÄ“tāja pirmais vietnieks Ä£enerālis Mihailo Zabrodskis publicÄ“ja rakstu “Kodolieroču triecieni mÅ«s nesalauzÄ«s”, kur teikts, ka šÄ kara galvenā problÄ“ma ir agresora nesodāmÄ«ba.

KonkrÄ“ts piemÄ“rs: kad 2008. gadā Krievija sāka karu Gruzijā (toreiz krievi Gruziju bombardÄ“ja kopumā 75 reizes), ASV, ko tolaik vadÄ«ja prezidents Bušs, nosÅ«tÄ«ja kara flotes kuÄ£i “Mount Whitney” uz Melno jÅ«ru, “McFaul” iegāja Bosforā, bet vairākas aviācijas eskadras tika pārdislocÄ“tas uz Rumāniju un Turciju. Kā Putins uz to reaģēja? PÄ“c 8 stundām karš bija beidzies.

Sīkumiem ir nozīme

Un tagad es no sirds vÄ“los atvainoties saviem lasÄ«tājiem par dažām neprecizitātÄ“m, kas ir iezagušÄs manā iepriekšÄ“jā rakstā.

LÄ«dz Dienvidu robežas nostiprinājuma sienas pabeigšanai bija atlikušas nevis divas nedēļās, bet divi mÄ“neši, kad Baidens lika tās bÅ«vi apturÄ“t.

Obamas administrācija sÅ«tÄ«ja Ukrainai ne tikai segas, bet – kā man pareizi aizrāda “Re:Check” – arÄ« bruņu vestes, Ä·iveres, automašÄ«nas, nakts un termālās redzamÄ«bas iekārtas, radio ierÄ«ces, patruļas laivas, pārtiku, teltis, radarus, uniformas un pirmās palÄ«dzÄ«bas piederumus.

Tramps bija nevis pirmais, bet otrais ASV prezidents pÄ“dÄ“jo simt gadu laikā, kas neiesaistÄ«ja valsti nevienā jaunā karā vai militārā ofensÄ«vā – pirms viņa bija vÄ“l arÄ« Džeralds Fords.

Tiesa, atsaucoties uz ziņu aÄ£entÅ«ru “Reuters”, “Re:Check” norāda, ka “kopš Otrā pasaules kara trÄ«s prezidenti nav iesaistÄ«jušies jaunos karos vai sākuši jaunus militāros konfliktus: Tramps, Džeralds Fords (1974–1977) un Džimijs Kārters (1977–1981)”.

Taču ne “Reuters”, ne “Re:Check” pÄ“tnieki nav ņēmuši vÄ“rā to, ka Džimija Kārtera laikā notika operācija “Eagle Claw” Irānā un militāra iejaukšanās Salvadoras pilsoņu karā.

Un vÄ“l kāda zÄ«mÄ«ga detaļa. “Re:Check” veselu sadaļu velÄ« ASV militārajam budžetam, lai gan savā rakstā es par to vispār nerunāju. Es tikai atsaucos uz Trampa teikto NATO Ä£enerālsekretāram Stoltenbergam (ierakstā no 0:33 lÄ«dz 1:37): “Mums ir jāaizsargā Vācija no Krievijas, kamÄ“r Vācija maksā Krievijai miljardiem dolāru par dabas gāzi. Vai tas ir pareizi? Krievija totāli kontrolÄ“ Vāciju, jo no Krievijas dabas gāzes ir atkarÄ«gi 60 lÄ«dz 70 procenti Vācijas enerģētikas. Sakiet, vai tas ir pareizi? Es domāju, ka tas ir ļoti slikti no NATO viedokļa. Turklāt Vācija NATO budžetā maksā nedaudz vairāk par 1 procentu no IKP, bet ASV faktiskajos skaitļos maksā 4,2 procentus no IKP. Manuprāt arÄ« tas nav pareizi.”

TomÄ“r pats galvenais ir tas, ka mans raksts bija nevis par Trampu, bet par to, vai Latvijas sabiedriskie mediji veic tiem likumā noteikto funkciju – nodrošina viedokļu daudzveidÄ«bu un savā darbā ievÄ“ro objektivitāti. Tramps bija tikai piemÄ“rs temata ilustrācijai. Viens no piemÄ“riem.

Ir liela atšÄ·irÄ«ba starp to, vai neprecizitāte iezogas nevilšus vai arÄ« fakti tiek sagrozÄ«ti vai noklusÄ“ti tÄ«šÄm.

Jebkurā gadÄ«jumā šÄ« pieredze liks man turpmāk vÄ“l rÅ«pÄ«gāk pārbaudÄ«t ik vārdu.

Kāpēc mums tas ir jāzina?

Karš Ukrainā ir apliecinājis, cik bÄ«stami ir atrasties ilÅ«ziju un mÄ«tu varā. Gan Putins, gan Rietumi bija pārvÄ“rtÄ“juši Krievijas militāro potenciālu un nenovÄ“rtÄ“juši Ukrainas spÄ“ju stāties pretÄ« nežēlÄ«gam un neģēlÄ«gam agresoram.

Protams, ASV administrācija patlaban ir viens no galvenajiem Ukrainas sabiedrotajiem un partneriem, kas piegādā ieročus, sniedz finanšu, humāno, politisko un diplomātisko palÄ«dzÄ«bu.

TomÄ“r karš vÄ“l joprojām turpinās, lai gan pÄ“c daudzu analÄ«tiÄ·u domām tas bÅ«tu jau beidzies, ja vien Ukrainai tiktu piešÄ·irta nepieciešamā militāra palÄ«dzÄ«ba uzreiz, nevis “pa pilienam”.

Diemžēl vilcināšanās cena tiek maksāta ar ukraiņu asinÄ«m. Un atbildÄ«gi par to ir nevis demokrāti vai republikāņi, bet konkrÄ“ti prezidents Baidens.

Ar savu pašaizliedzÄ«bu un militāro profesionalitāti ukraiņi ir apliecinājuši, ka spÄ“j un prot likt lietā viņiem piešÄ·irtos ieročus, cÄ«noties ne tikai par savu, bet arÄ« par visu mÅ«su brÄ«vÄ«bu un nākotni. TāpÄ“c iesaku katram, kam rÅ«p gan Ukrainas, gan arÄ« Latvijas liktenis, parakstÄ«t petÄ«ciju par LendlÄ«zes likuma atbloÄ·Ä“šanu. Karš ir apliecinājis arÄ« to, cik svarÄ«ga ir solidaritāte.

Pārpublicēts no la.lv